Latvijas Universitātes
Bioloģijas fakultāte
(!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Sākumlapa LU Bioloģijas fakultāte Jaunumi
 
Par BF
 
Studijas
 
Galerija
 
Konferences
un semināri
Studiju
materiāli
LU Raksti
Bioloģija
Olimpiāde
 
Jautā mums
 
 

Augu fizioloģijas katedra


Katedras vadītājs: Dr. habil. biol., profesors Ģederts Ieviņš

Augu fizioloģijas kā zinātnes nozares pirmsākumi Latvijā saistīti ar 1920. gadu , kad LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē sāka strādāt Šveices pavalstnieks docents Oktavs Trebu un docente Marija Tauja. Līdz 1944. gadam Augu fizioloģijas katedru vadīja augsnes zinātnieks prof. J. Vītiņš, bet no 1945. līdz 1956. gadam – M. Tauja. Katedrā šai laikā notika pētījumi par gaismas spektrālā sastāva ietekmi uz transpirāciju, šūnu osmotisko darbību, saponīnu un solanīnu ietekmi uz fizioloģiskajiem procesiem augos un uzsāki eksperimenti izolēto audu un orgānu kultūrās. No 1956. līdz 1957. gadam katedru vadīja prof. P. Galenieks, bet no 1958. līdz 1960. gadam – augkopības speciālists P. Konrāds.

No 1929. līdz 1944. gadam katedrā strādāja docents Auseklis Veģis, veicot zinātnisko darbu par augu augšanas regulāciju. 1944. gadā A. Veģis atstāja Latviju un zinātnisko darbu turpināja Zviedrijā. A. Veģis radošā darba mūžu veltīja augu miera perioda izpētei, izmantojot klasiskās augu fizioloģijas metodes. 1962. gadā Upsalas Universitāte piešķīra A. Veģim goda doktora titulu.

No 1952. līdz 1961. gadam Augu fizioloģijas katedrā strādāja doc. Gundega Ozoliņa, veicot pētījumus par augu minerālo barošanos. Katedrā sāka strādāt asist. Dženeta Fišere, Lidija Kreicberga, Skaidrīte Kondratoviča, Edīte Dumpe, Viktorija Eglīte, laborante Biruta Ose. Biol. zin. kandidāts Oļģerts Kreicbergs (1957. – 1958.) lasīja speckursu Augu salizturība un ziemcietība. O. Kreicberga radošais darba mūžs galvenokārt bija saistīts ar fotosintēzes  izpēti.

No 1960. līdz 1991. gadam Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedru vadīja prof. Helēna Mauriņa, kura vadīja zinātnisko darbu par augu attīstību, tās regulāciju, augu dzimum­dife­ren­ciāciju un heterozes fizioloģisko izpēti, t.sk., izmantojot augu šūnu un audu kultūras.

1964. gadā tika nodibināta Augu fizioloģijas zinātniskā laboratorija, par kuras vadītāju kļuva Biol. zin. kandidāte. Edīte Dumpe.

1965. gadā Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedrā darbu uzsāka doc. Rihards Kondratovičs. Viņš lasīja lekcijas un vadīja laboratorijas darbus Augu anatomijā; vadīja zinātnisko darbu par rododendru aklimatizāciju, introdukciju un selekciju Latvijā. Katedrā strādāja docente Dženeta Fišere, kura lasīja lekcijas, vadīja laboratorijas darbus un zinātnisko darbu par augu augšanu un attīstību atkarībā no apgaismojuma. Asistente Māra Vikmane – lasīja lekcijas un vadīja laboratorijas, zinātnisko darbu strādāja par tomātu reciproko krustošanu.

1991. gadā katedrā pedagoģisko un zinātnisko darbu uzsāka lektors Uldis Kondratovičs, kura zinātniskā darba tēma bija par brīvdabas rododendru pavairošanas bioloģiskajām īpatnībām. Darbu katedras mācību laboratorijās nodrošināja laboratorijas vadītāja Anna Masļeņikova, vecākās laborantes Astrīda Kazāka un Daina Lavrinoviča.

Speckursus, atsevišķas tēmas speckursos lasīja un studentu zinātniskos darbus vadīja ZA Bioloģijas institūta zinātnieki – M. Selga, I. Irbe, A. Vītola, G. Gubare, A. Millers, V. Upītis; LU Botāniskā dārza vad. pētnieks A. Orehovs, LU Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas laboratorijas zinātnieki E. Dumpe, I. Lapa, R. Bērziņa-Bērzīte, V. Eglīte, R. Vārna, D. Gertnere.

1973. gadā uz Augu fizioloģijas zinātniskās laboratorijas bāzes nodibināja Augu attīstības fizioloģijas problēmu laboratorija, kuru vadīja Biol. zin. kand. E. Dumpe.

No 1992. līdz 1998. gadam Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedru vadīja profesors Indriķis Muižnieks.

1998. gada decembrī Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedru reorganizēja, izveidojot divas struktūrvienības: Augu fizioloģijas katedru un Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedru. Par Augu fizioloģijas katedras vadītāju kļuva prof. Ģederts Ieviņš, akadēmiskais personāls: asoc. prof. Uldis Kondratovičs, doc. Māra Vikmane. Darbu katedras mācību laboratorijās līdz 2009. gadam nodrošināja vecākās laborantes Daina Lavrinoviča un Dace Megre, bet kopš 2009. gada – vecākās laborantes Kristīne Dokāne un Una Andersone.

Zinātniski pētnieciskā darbība katedrā šobrīd notiek vairākos virzienos:

  • Augu fizioloģisko un bioķīmisko procesu izpēte;
  • Augu stresa fizioloģija;
  • Augu pavairošanas fizioloģisko un anatomisko problēmu izpēte, jaunu pavairošanas metožu izstrāde;
  • Augu audu un šūnu kultūras, to izmantošana augu atveseļošanā un pavairošanā;
  • Augu introdukcija, aklimatizācija un selekcija;
  • Augu minerālā barošanās un fotosintēze;
  • Vidi saudzējošu biostimulatoru loma augu augšanas regulācijā.

Lai sekmīgi īstenotu darbu minētajos virzienos, Bioloģijas fakultātes augu fiziologi aktīvi sadarbojas ar LU Bioloģijas institūta, LU Augu audu kultūru laboratorijas, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas „Babīte“, LU Botāniskā dārza, Nacionālā Botāniskā dārza un Latgales lauksaimniecības zinātnes centra zinātniekiem. Labi kontakti ir izveidojušies ar Brēmenes Universitāti un Botānisko dārzu Vācijā, Helsinku Universitāti Somijā, Zviedrijas Lauksaimniecības Universitāti, Millenium Seed Bank Lielbritānijā. [an error occurred while processing this directive]


Lapas adrese: www.daba.lu.lv/parbf/struktura/augu_fiziologi/apraksts.shtml

BF vēsture

Tradīcijas

Studentu pašpārvalde

Katedras

Augu fizioloģijas katedra

Botānikas un ekoloģijas katedra

Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra

Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra

Molekulārās bioloģijas katedra

Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra

Hidrobioloģijas katedra

Fakultātes dome

Citas struktūrvienības

BF koris «DeCoro»

Prakses bāze Kolkā

Filmas un bukleti

Kontakti

Tālruņi

Kā mūs atrast

Sākumlapa LU LUIS Daba Dabas dati Noderīgas norādes Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Pēdējās izmaiņas
2014.08.20 – 14:27
  Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS BF serveri Dabas dati Noderīgas adreses Meklē Raksti mums
apraksts.shtml pēdējās izmaiņas: 2014.08.20 – 14:27
© 2007. – 2018. LU Bf