Latvijas Universitātes
Bioloģijas fakultāte
(!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Sākumlapa LU Bioloģijas fakultāte Studiju
materiāli
LU Raksti
Bioloģija
Olimpiāde
 
 

Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra


Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra

Adrese: Kronvalda bulv. 4, Rīga, LV - 1586

Telefons: 67034870

Katedras vadītāja – asoc.prof. Līga Ozoliņa-Molla

Galvenie zinātniski pētnieciskā darba virzieni katedrā:

  • vielmaiņa un asinsrite slodzē un hipoksijā;
  • artēriju un mikrocirkulācijas asinsvadu hemodinamika;
  • organisma vielmaiņas neiro-hormonālā vadība, ķermeņa audu proporciju analīze.

Katedras pirmsākumi saistīti ar Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta Zoofizioloģijas nodaļu. Institūts pie LU Medicīnas fakultātes tika dibināts 1920. gadā. Tā dibinātājs un direktors bija prof. Naums Lebedinskis, kurš attīstīja salīdzinošās anatomijas virzienu. Vairākus gadus vēlāk (1927. gadā) Zoofizioloģijas nodaļā attīstījās arī patstāvīgs dzīvnieku fizioloģijas virziens, kuru vadīja vec. doc. Leo Āboliņš.

1944. gadā pēc Dabaszinātņu fakultātes reorganizācijas uz Sistemātiskās zooloģijas un Salīdzināmās anatomijas un eksperimetālās zooloģijas institūtu bāzes izveidoja Zooloģijas katedru, kuru vadīja doc. Olga Trauberga (1944. – 1948.), vēlāk histologs prof. Konstantīns Bogojavļenskis (1948. – 1950.). 1950. gadā katedras vadību pārņēma doc. Marta Aizupiete (1950. – 1955.), vēlāk arī izcilais zinātnieks un personība prof. Jānis Lūsis (1956. – 1958.).

Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados notika vēlreizēja katedru reorganizācija, un 1958. gadā no Zooloģijas katedras nodalījās Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra, par kuras vadītāju atkal kļuva doc. M. Aizupiete.

1961. gadā katedras vadību uzņēmās kopš 1944. gada fakultātē strādājošā doc. Šeina Bērmane. Viņa katedru vadīja piecpadsmit gadus (1961. – 1976.), kā arī vadīja zinātniskos pētījumus katedrā līdz 1986. gadam. Zinātniskais darbs šai laikā bija veltīts ekoloģiskās fizioloģijas aktuāliem jautājumiem, kā pētījumu objektu izmantojot zivis un citus hidrobiontus. Šo pētījumu veikšanā aktīvi piedalījās arī katedrā strādājošās vecākās pasniedzējas L. Čepika (1951. – 1963.) un Dz. Liepa (1958. – 1959.).

Paralēli pētījumiem dabā tika veikti arī modeļu eksperimenti laboratorijās par smago metālu ietekmi uz barības hidrolīzi un uzsūkšanos zivju gremošanas traktā (doc. Š. Bērmane, doc. A. Ilziņa), par to ietekmi uz asinsrades procesiem un asiņu sastāvu (doc. E. Lange), kā arī smago metālu ietekmi uz zivju agrīno ontoģenēzi (doc. G. Grundmanis).

No 1976. gada līdz 1986. gadam katedru vadīja doc. Ausma Ilziņa, kura katedrā strādāja kopš 1958. gada līdz aiziešanai pensijā 1998. gadā. Reizē ar doc. A. Ilziņu darbu katedrā uzsāka doc. Elza Lange, kura savā trīsdesmit gadus ilgajā darba periodā katedrā (1958. – 1987.) vislielāko ieguldījumu deva bioloģijas pedagogu sagatavošanā, kā arī lasīja lekciju ciklus skolotājiem, organizējot Jauno biologu skolu. No 1964. gada līdz aiziešanai pensijā 1995. gadā katedrā lekcijas lasīja un zinātnisko darbu veica doc. Gunārs Grundmanis, kurš savā darba periodā katedrā attīstīja elektrofizioloģijas virzienu.

No 1966. līdz 1978. gadam katedrā strādāja doc. Inta Kraukle. Viņa vadīja arī Darba un psihofizioloģijas laboratoriju, kura 1968. gadā pirmā no laboratorijām Bioloģijas fakultātē sāka veikt līgumdarbus ar vairākiem uzņēmumiem sanitāri-higiēnisko apstākļu kontrolē un darba vietu pasportizācijā. Šai laboratorijā darbu veica zin. līdzstrādnieces Dz. Kuka (1968. – 1981), A. Eglīte (1968. – 1972.) un asistente R. Kārkliņa (dzim. Jansone, 1961. – 1977).

No 1979. līdz 1999. gadam katedrā lekcijas lasīja un zinātniski pētniecisko darbu veica doc. Gunita Praulīte, kura vēlāk vadīja Dabaszinību katedru Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.

No 1987. līdz 2013. gadam katedras un zinātniskā darba vadītājs bija profesors Juris Imants Aivars. Ar prof. J. I. Aivara ienākšanu katedrā tika attīstīts jauns pētījumu virziens – asinsvadu funkcionālo īpatnību izpēte. Šai jomā katedrā ir izstrādāti arī vairāki promociju darbu pētījumi (I. Kaminska, A. Uljanovs, Z. Marcinkevičs). Šajā laikā katedrā ir ievērojami modernizētas laboratorijas, iegādāta aparatūra, lai uzlabotu pētniecības metodes gan studiju, gan zinātniskajā darbā.

No 1992. līdz 2004. gadam katedras pedagoģiskajā un zinātniskajā darbā iesaistījās asoc. prof. Ingvars Birznieks, kurš savu zinātnieka karjeru vienlaicīgi veidoja Umeo Universitātes Integratīvās medicīnas institūtā Zviedrijā un vēlāk Velsas prinča Medicīnisko pētījumu institūtā Sidnejā, bet patreiz zinātnisko un pedagoģisko darbu veic Jaunajā Dienvidvelsas Universitātē Austrālijā.

No 2008.līdz 2014. gadam maģistratūras studentu apmācībā piedalījās asociētais profesors Pēteris Tretjakovs.

Kopš 2013. gada septembra katedru vada asoc. prof. Līga Ozoliņa-Molla.

Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra izstrādā un koordinē visu trīs studiju līmeņu (bakalauru, maģistru, doktorantūras) programmas anatomijas un fizioloģijas apakšnozarēs. Studiju un pētniecisko darbu vada katedras akadēmiskais personāls: profesos Juris Aivars, asociētā profesore Līga Ozoliņa-Molla, docenti Līga Plakane un Zbigņevs Macinkevičs, lektore Kamita Eglīte, asistentes Karīna Volčeka, Zane Lukstina un Elīza Švampe un viespasniedzējs Igors Sviķis. Sekmīgu darbu laboratorijās nodrošina ilggadējā katedras vecākā laborante Jeļena Grebeņkova. Zinātniskā daba veikšanā ir aktīvi iesaistīti arī katedras doktoranti un maģistranti.

Mācību un zinātniskais process notiek sadarbībā ar LU zinātniskajiem institūtiem: Atomfizikas un spektroskopijas institūtu, Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtu, Bioloģijas institūtu, Kardioloģijas institūtu, kā arī Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas katedru un Rīgas Stradiņa Universitātes Fizioloģijas un bioķīmijas katedru.

Katedras akadēmiskais personāls nodrošina lekciju un praktisko darbu vadīšanu ne tikai Bioloģijas fakultātes studentiem, bet arī citu Latvijas Universitātes fakultāšu studentiem: Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, Fizikas un matemātikas fakultātes un Medicīnas fakultātes studentiem.

Katedras darbinieku un doktorantu pēdējās desmitgades pētījumu un pedagoģiskās darbības nozīmīgākie sasniegumi.

Vielmaiņa un asinsrite slodzē un hipoksijā

  • Laboratorijas pētījumos iegūti apstiprinājumi skābekļa ekstrakcijas pieaugumam skeleta muskuļu asinsvadu gultnēs akūtas hipoksijas (fiziska slodze, respiratora hipoksija) apstākļos.
    Plakane L., Aivars J.I., Skutela A., Vaļēviča E., Grēve M., Marcinkevičs Z. Oxygen uptake efficiency in endurance-trained humans during acute hypoxia. Proceeding of the Latvian Academy of Sciences, Section B. 2006, 60, 5/6, 170 - 175.
  • Ādas mikrocirkulācijas pētījumos noskaidrota akūtas hipoksijas diferencēta ietekme uz ādas kapilāru diametru, kapilāru rekrutāciju un eritrocītu pārvietošanās ātrumu kapilāros.
    Paparde A., Nēringa-Martinsone K., Plakane L., Aivars J.I. Nail fold capillary diameter changes in acute systemic hypoxia. Microvascular Research, 2014, 93, pp. 30 – 33.

Artēriju un mikrocirkulācijas asinsvadu hemodinamika

(sadarbībā ar LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratoriju, vadītājs prof. J. Spīgulis)

  • Pirmreizēji detalizēti izpētītas kāju artēriju un pretestības asinsvadu reakcijas, kuru iemesls ir otras kājas muskuļu slodze, un šo reciproko reakciju centrālie un vietējie vadības mehānismi.
    Marcinkevics Z.,  Lukstina Z.,  Rubins U.,  Grabovskis A.,  Aivars J.I. Bilateral difference of superficial and deep femoral artery haemodynamic and anatomical parameters. Artery Research, 2013, 7, 3-4, pp. 201 – 210.
  • Pilnveidota metode artēriju sienas mehānisko īpašību fotopletizmogrāfiskai noteikšanai, eksperimentāli pierādot un teorētiski pamatojot sensora optimāla piespiediena nozīmīgumu precīzu kvantitatīvu rezultātu iegūšanā.
    A. Grabovskis, Z. Marcinkevics, Z. Lukstina, M. Majauska, J. Aivars, V. Lusa, A. Kalinina. Usability of photoplethysmography method in estimation of conduit artery stiffness. Proc. SPIE, 2011, 80900X . doi:10.1117/12.889801.
    Grabovskis A., Marcinkevics Z., Rubins U., Kviesis-Kipge E. Effect of probe contact pressure on the photoplethysmographic assessment of conduit artery stiffness. J. Biomedical Optics, 2013, 18, 2, pp. 27004. (doi:10.1117/1. JBO.18.2.027004).

Taustes mehanoreceptoru un jušanas nervu šķiedru mikroneirogrāfiski pētījumi

(LU doktorants Ingvars Birznieks sadarbībā ar pētniekiem Umeo universitātē Zviedrijā)

  • Reģistrējot un analizējot jušanas nervu šķiedru aktivitāti, pirmreizēji pierādīts, ka rokas pirkstgala ādas mehanoreceptoru kopums darbojas kā vienots maņu orgāns, kas sniedz smadzenēm daudzpusīgu informāciju par pieskāriena spēku un virzienu un kontakta virsmas īpašībām.
    Birznieks I, Jenmalm P, Goodwin AW, Johansson RS. Encoding of direction of fingertip forces by human tactile afferents. J. Neuroscience, 2001, 21 (20), pp. 8222 – 8237.
    Johansson R.S., Birznieks I. First spikes in ensembles of human tactile afferents code complex spatial fingertip events. Nature Neuroscience , 2004, 7, pp. 170 – 177.

Organisma vielmaiņas neiro-hormonālā vadība

(sadarbībā ar LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratoriju, vadītājs prof. J. Spīgulis).

  • Veicot pētījumus par taukaudu lokalizācijas īpatnībām, ir izstrādāts mobilas, neinvazīvas multispektrālas optiskas ierīces prototips zemādas taukaudu slāņa biezuma noteikšanai, kas, salīdzinot ar konvenciālajām optiskajām metodēm uzrāda lielāku mērījuma precizitāti un iespēju noteikt taukaudu slāņa biezumu līdz 6 cm dziļumam.
    Volceka K., Jakovels D., Arina Z., Zaharans J., Kviesis E., Strode A., Svampe E., Ozolina-Moll L., Butnere M. Development of a non-invasive LED based device for adipose tissue thickness measurements in vivo. Proceedings of SPIE, 2012. Vol. 8427, (p.84273N).
    Marcinkevics Z., Volceka K., Ozolina-Moll L., Zaharans J. Evaluation of a multispectral diffuse optical spectroscopy device for assessment of cardiometabolic risk related alterations of body composition. Proceedings of SPIE, 2013. Vol. 9032 (p. 903208).

Skolēnu Valsts bioloģijas olimpiāde

Katedras docētāji ik gadu piedalās skolēnu Valsts bioloģijas olimpiādes sagatavošanā, kā arī Latvijas skolēnu sagatavošanā Pasaules bioloģijas olimpiādēm. Par pašaizliedzīgu un ilggadēju ieguldījumu skolēnu sagatavošanā bioloģijas olimpiādēm katedras lektore Kamita Eglīte 2012. un 2013. gadā saņēma LR MK Goda diplomu.


Katedras darbinieki 2011. gada pavasarī


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ivars Druvietis
Tapšanas laiks: 2011.04.12.

1.rindā no kreisās: zinātniskā asistente Karīna Volčeka, vecākā laborante Jeļena Grebeņkova, laborante Daina Saknīte, katedras vadītājs, profesors Juris Aivars, asistents Zbigņevs Marcinkevičs;

2.rindā: pētnieks Andris Grabovskis, laborante Zane Simsone, docente Līga Plakane, asociētā profesore Līga Ozoliņa-Moll, lektore Kamita Eglīte.

!!!


Lektore Kamita Eglīte MK Goda diploma pasniegšanas ceremonijā kopā ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Tapšanas laiks: 2013.gada februārī

!


Katedras darbinieki 2013. gada pavasarī


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Zinta Daija
Tapšanas laiks: 2013.g. maijs

No kreisās: Elīza Švampe, Zane Lukstiņa, Karīna Volčeka, Līga Ozoliņa-Molla, Kamita Eglīte, Zbigņevs Marcinkevičs, Jeļena Grebeņkova, Juris Aivars, Līga Plakane.

!!!


Lapas adrese: www.daba.lu.lv/parbf/struktura/cilv_un_dziv_fiziologi/apraksts.shtml

BF vēsture

Tradīcijas

Studentu pašpārvalde

Katedras

Augu fizioloģijas katedra

Botānikas un ekoloģijas katedra

Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra

Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra

Molekulārās bioloģijas katedra

Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra

Hidrobioloģijas katedra

Fakultātes dome

Citas struktūrvienības

BF koris «DeCoro»

Prakses bāze Kolkā

Filmas un bukleti

Kontakti

Tālruņi

Kā mūs atrast

Sākumlapa LU LUIS Dabas dati
Pēdējās izmaiņas
2014.11.30 – 05:34
  Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS Dabas dati
apraksts.shtml pēdējās izmaiņas: 2014.11.30 – 05:34
© 2007. – 2018. LU Bf