Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu


Vasarīgs sveiciens no Zaļās skolas!

Lai arī biju nodomājusi vasaras laikā mūs pa telpām nesutināt, saskāros ar tik aktuālu tēmu, ka negribēju gaidīt līdz rudenim.

VAK Zaļās skolas nodarbība notiks trešdien – 8. jūnijā plkst. 18:00 Rīgā, Krāmu ielā 3, 3. stāvā.

Nodarbības tēma:

„Sēsim nākotni!”

par vietējo šķirņu un dabas daudzveidības saglabāšanu.

Pie mums viesosies un par šiem jautājumiem stāstīs Sandra Stabinge – „Ekovirtuves” vadītāja. Nodarbības laikā tiks demonstrēta arī franču dokumentālā filma „Solutions locales pour un desordre global" („Vietēji risinājumi globālai nekārtībai”) ar tulkojumu latviešu valodā.

Visi esat gaidīti uz nodarbību!

Droši ņemat līdzi draugus un citus interesentus, jo VAK Zaļā skola kā vienmēr notiek bez maksas un uz nodarbībām iepriekš nav īpaši jāpiesakās – esam atvērti ikvienam interesentam.

Uz saredzēšanos trešdien!
Ilze
Zaļās skolas vadītāja

2011. gada 7. jūnijā, 13:41Zirneklītis
http://www.seed-sovereignty.org/EN/
Pievienotais fails: SolutionsLocales.jpg
:-:

    Uzziņai:

    Kam pieder sēklas?

    Paaudžu paaudzēm zemnieki ir bijuši sēklu glabātāji un selekcionāri, kuri sēklu ģenētisko daudzveidību uzturēja savstarpēji apmainoties ar sēklām un saglabājot labāko augu sēklas nākamā gada sējai. Sēklu daudzveidība nodrošināja kultūraugu pielāgošanos vietējiem klimatiskiem un augsnes apstākļiem, kā arī nodrošināja daudzveidību pārtikā un uzturvielās, pat reizēs, kad kādai šķirnei piemetās nelaime.

    20. gs selekcija kļuva specializēta zinātniska joma, kura pievērsās stabilu šķirņu izveidei, kas Eiropā ir lielā mērā aizstājusi tautas selekciju. Kopš otrā pasaules kara komercfirmas Eiropā un pasaulē ir uzņēmušās aizvien lielāku lomu sēklu saimniecībā. Šodien pēc sabiedrisko organizāciju aplēsēm, pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67% no pasaules sēklām (ETC Grupa 2008).

    Kas ir ģenētiskā erozija?

    Diemžēl līdz ar panākumiem zinātnē un lauksaimniecības modernizāciju ir notikusi liela mēroga ģenētiskā erozija, t.i., ir izzudušas simtām veco un vietējo šķirņu. 2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Direktora vietnieks atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75%. Arī Eiropā ir izzudušas neskaitāmas vecās šķirnes un landrases, kuras iegūtas tautas selekcijas ceļā. Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan ekonomiskā, gan ekoloģiskā ziņā.

    Kā sēklu daudzveidību ietekmē likumdošana?

    Eiropas sēklu likumdošana paredz šķirņu reģistrāciju Kopējā katalogā un sēklu sertifikāciju, un starptautiskā UPOV konvencija aizsargā selekcionāru tiesības, taču šie likumi reizēm arī ierobežo zemnieku tiesības pavairot un selekcionēt sēklas. Taču kopš 2008. gada pastāv arī atkāpes sēklu tirdzniecības likumiem šķirnēm, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija.

    FAO Starptautiskais līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai stājies spēkā 2004.gadā. Tas atzīst zemnieku ieguldījumu lauksaimnieciskās daudzveidības uzturēšanā un nosaka zemnieku tiesības saglabāt, selekcionēt un savstarpēji apmainīties ar sēklām. Taču līdz šim dalībvalstis ir veltījušas ļoti maz līdzekļu līguma ieviešanai. Turklāt lielā daļā valstu līdzekļu ir veltīti pārsvarā tā saucamajai ex situ ģenētisko resursu saglabāšanā gēnu bankās, nevis in situ saglabāšanai zemnieku saimniecībās.

    Kas notiek Eiropā?

    Eiropā aktīvi darbojas Zemnieku sēklu tīkli vairākās valstīs, kuri kopš 2004. gada cenšas panākt izmaiņas Eiropas likumdošanā, lai veicinātu lauksaimnieciskās daudzveidības saglabāšanu un zemnieku tiesību ievērošanu. Šī gada februārī Segedas pilsētā Ungārijā šīs organizācijas sanāca kopā Eiropas 6. agro-biodaudzveidības saietā, kā arī piedalījās sarunās Bali šī gada martā par Starptautiskā līguma par augu ģenētisko resursu saglabāšanu tālāku ieviešanu. Kustība veicina zemnieku sēklu glabāšanu, selekciju un brīvu apmaiņu.

    Kāpēc glabāt un izmainīties ar sēklām:

    • veicina daudzveidību;
    • palīdz attīstīt vietējās šķirnes;
    • sniedz dabīgu aizsardzību pret slimību/kaitēkļu izplatīšanos un klimata pārmaiņām;
    • paplašina zemnieku un patērētāju izvēles iespējas;
    • dāvā neatkarību no sēklu monopola;
    • stiprina zemnieku savstarpējos sociālos tīklus;
    • piedāvā gultni ekonomiskām inovācijām.

    Kas notiek Latvijā?

    Par Latvijas augu ģenētiskiem resursiem (ĢR) tiek atzītas Latvijā izveidotas jaunās un vecās šķirnes, kā arī lauksaimniecības šķirņu savvaļu radinieki. Latvijas augu ģenētiskie resursi tiek saglabāti kā sēklu bankā, tā arī lauku kolekcijās dažādos lauksaimniecības institūtos. Sēklu bankā atrodas apm. 2000 dažādi paraugi, un, kopā ar lauku kolekcijām, Latvijas augu ĢR ir pārstāvēti ar vairāk kā 3000 paraugiem.

    Daudzi zemnieki un mazdārznieki Latvijā nodarbojas ar sēklu saimniecību amatiera līmenī, bet tas netiek atzīts kā vērtība. Izzūd senču lolotie augu un dzīvnieku veidi. Piemēram, ģimenes sīpoli, ķiploki, senas ābeļu šķirnes, mājputnu un mājlopu šķirnes. Saraksts ir garš un mēs (sabiedrība) nezinām, kas vērtīgs vēl kaut kur atrodas.

    Atsauces un citi informācijas avoti:

    Ilze
    Zaļās skolas vadītāja
    2011. gada 7. jūnijā, 13:51Zirneklītis
[Atbildes un papildinājumus var rakstīt šeit]

Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!