Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2005. gada martā


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pavasarī piekrastē vajag rīkot meža dienas un apstādīt kāpas ar priedēm un vītoliem.
Vecās priedes jau ir sapuvušas. Vētrā bojātie koki arī ir jālikvidē.
2005. gada 30. martā, 10:57Astrīda T.
* Atbildes un piebildes ->

Par Veciem un bojātiem kokiem mežā

Sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos tās ir dzīves vietas dzīvniekiem, kas ir dabiski ienaidnieki tām kukaiņu sugām, kas pārtiek no dzīviem kokiem. Tāpat, vecos un atmirušos kokos dzīvo daudzas īpaši aizsargājamām sugas.

Vētra nav ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa vētrā izgāztie koki ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu „tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus.

Piekrastes meži ir jāvērtē ne jau pēc tā, cik tur varētu koksnes iegūt, bet gan pāc tā devuma sugu daudzveidībā, kā arī tīri no mākslinieciskā viedokļa. Iztīrīts un „izlaizīts” mežs jau drīzāk ir parks nevis mežs. Izvācot vecos un mirušos kokus, mežam tiek laupīta tā netverāmā, noslēpumu un romantisma pilnā, noskaņa.

Izmantoti «WWF» preses istabas materiāli (http://www.wwf.lv/index.php?id=445&sadala=29).

2005. gada 9. aprīlī, 6:37Zirneklītis.
Variet, luudzu, paliidzeet atrast internetaa par ilggadiibu, respektiivi, cilveeku dziives cellss peec 90?
2005. gada 30. martā, 0:52Engelis
* Atbildes un piebildes ->

kaapeec jums tas jaazin vai juus jau esat peec 90?
2005. gada 18. aprīlī, 15:50kristine
Dzīvot – ar to nav gana; vajag vēl saulesgaismu, brīvību un mazliet ziedu.
2005. gada 28. martā, 20:48Hanss Kristans Andersens
Atbildes un piebildes ->
Kur var dabūt ziņas par Jelgavas parkiem - to vēsturi u.c.........???
2005. gada 28. martā, 15:36Līga
* Atbildes un piebildes ->

Ir tacju bibliotēkas ar grāmatām par latvijas parkiem un tur ir info gan par izmēriem, gan introducētajām koku sugām utt.
2005. gada 30. martā, 10:04skimmija

njaa ir biblioteeka, bet Jelgavaa nev nekaa........
2005. gada 30. martā, 17:27Līga

Varbūt mēģini sazināties ar LLU [http://www.llu.lv/]? Par parkiem varbūt Meža fakultātē (tālr.:3021619) kāds varētu ko zināt.
2005. gada 31. martā, 9:54Zirneklītis

pati mekleju...
2006. gada 17. maijā, 20:51,.
Varēja nedaudz vairāk par ģenētikas pielietojumu mūsdienās.
2005. gada 25. martā, 21:30Bracka
Atbildes un piebildes ->
labdien loti labi palidz mana majas darba ka teir kau kas par tiruma perkoni neviena cita majas lapa nevareja atrast tikai zeel ka tev navtiruma perkones bilde vai arii es nemaku atrast !! paldies jums par so jauko un labo majas lapu!!
2005. gada 24. martā, 19:35ilze
* Atbildes un piebildes ->

Mūsu serverī, pagaidām, pieejamais attēlu klāsts ir stipri nepilnīgs. Tīruma pērkones attēlus var meklēt ar «Googli»:
http://images.google.lv/images?q=%22Raphanus+raphanistrum%22&hl=lv&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana

Jāsaka gan, ka ne visi šādi atrastie attēli ir tīruma pēkones.

Par tīruma pērkoni latviešu valodā var apskatīties sugu enciklopēdijā:
http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=289

Ja zina auga latīnisko nosaukumu (tīruma pērkonei tas ir Raphanus raphanistrum) augu (un arī dzīvnieku) attēlus iespējams meklēt dažādos serveros, kuros ir lielas attēlu kolekcijas:
http://www.daba.lv/Adreses/Foto.shtml

2005. gada 25. martā, 13:04Zirneklītis
Vai nebūtu kāds labs padoms par gliemežu izplatības ierobežošanu dārzā? Negribas uzreiz uzbrukt ar ķīmiju. Pagājušo vasar, pateicoties lielajam mitrumam vispār nav iespējams novākt jebkādu normālu ražu, par ziediem nemaz nerunājot.
2005. gada 23. martā, 19:22Kurmītis
* Atbildes un piebildes ->

Ja negribas lietot ķīmiju, tad ieteikums ir ļoti vienkāršs: dārzam jābūt perfekti koptam un rušinātam, tad gliemežiem nebūs kur patverties. Tas nav tik neiespējami kā varbūt izklausās, tādi dārzi patiešām man ir zināmi. Vienīgā problēma ir tāda, ka gliemeži nāk iekšā no ne tik labi koptajiem kaimiņu dārziem. Rušinot tiek iznīcinātas olu dēšanas un ziemošanas vietas, parasti tas ir zem ogulājiem, dārzu stūros, kur pietiekami irdena zemes virskārta. Jārušina regulāri.
Var arī izmantot pievilinātājus, t.i., izlikt dēlīšus, mizu gabalus, zem kuriem gliemeži meklē patvērumu saulainā un siltā laikā. Tad tos ir vieglāk nolasīt. Var šīs mākslīgās slēptuves papildināt ar kaut ko smaržīgu, piemēram, alu vai kefīru. Bet galvenais - to visu darīt ilgstoši un regulāri, tikai tad būs jūtams rezultāts.
2005. gada 24. martā, 12:12Mudīte Rudzīte, LU Zooloģijas muzejs

=) =) 8) =) Paldies par daudzpusīgo informāciju. Saites uz šo serveri pievienojām arī Kuldīgas virsmežniecības lapai http://www.kuldiga.lv/vm. Lai veicas turpmākais darbs! Ar nepacietību gaidīsim jaunumus!
2005. gada 23. martā, 15:16Inese
http://www.kuldiga.lv/vm
Atbildes un piebildes ->
es gribu zinat visu par kakiem
ierakstiet par viniem
2005. gada 22. martā, 15:46janis
* Atbildes un piebildes ->

aatraak buus iet un palasiities seit:
http://www.dinozoo.lv
2005. gada 22. martā, 15:56Vija
VĒLOS UZZINĀT KAUT KO TUVĀK PAR ZEBRĀM UN EŽIEM.
2005. gada 22. martā, 15:42Bērns
* Atbildes un piebildes ->

2005. gada 25. martā, 13:32Zirneklītis

Tātad Tu gribi zināt par dzeloņcūkām - tie tādi lieli, strīpaini eži ;)
2005. gada 25. martā, 13:33Nerātnelis
Mani sauc Toms un es vēlētos kādu informāciju par kāmi.
2005. gada 22. martā, 15:24Toms
* Atbildes un piebildes ->

Mūsu mājas lapa vairāk stāsta par savvaļas dabu. Par mīļdzīvnieciņiem lasi šeit:
http://www.dinozoo.lv
2005. gada 22. martā, 15:52Vija
Pavasaris –
Mirdzošs gaismas aplis
Ap katru niedri.
2005. gada 22. martā, 13:35Hara Sekitei
Atbildes un piebildes ->
kāpē stirnām ir baltas pēcpuses
2005. gada 21. martā, 15:29pilseetniece laukos
* Atbildes un piebildes ->

Stirnu mazuliem plankumi ir izkaisiti pa visaam vietaam. Dziives laikaa tie sakraajas aizmuguree. Lai no prieksas nevaretu redzeet.
2005. gada 21. martā, 22:27Dr. Laucinieks

Kāpēc viņām pēcpuses kļuvušas baltas – tā uzreiz nepateikšu, bet šo baltumu stirnas izmanto kā briesmu signālu. Briesmu gadījumā baltais „spogulis” tiek īpaši izvērsts, ko paveic savelkot īpašus zemādas muskuļus astes apvidū.
2005. gada 22. martā, 13:22Zirneklītis
Labnien,ļoti gribetos uzzīnat vairak par vīršu dārza sastavu
2005. gada 16. martā, 16:38Lolik
* Atbildes un piebildes ->

Vai tik te nav domāts „iršu dārzs”? Ja tā, tad tas ir tas pats „briežu dārzs”.
2005. gada 25. martā, 15:07Zirneklītis

daudz informaacijas (ar atteliem) ir angliskaas daarzkopju lapaas,
piemeram,
http://www.fernlea.com/wintergardens/heather.htm
http://www.humeseeds.com/efwheath.htm
http://www.hcp.bc.ca/heather%20pg.htm
lietojiet mekleesanas vaardus heather garden, winter garden, calluna garden utt.
2005. gada 30. martā, 13:13Vija

PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM, ATBILDĪGAJĀM INSTITŪCIJĀM UN VISIEM DABAS SAUDZĒTĀJIEM
LATVIJAS DABAS MUZEJA PAZIŅOJUMS SAISTĪBĀ AR PUBLIKĀCIJU ŽURNĀLĀ „PRIVĀTĀ DZĪVE”

„Balto kultūra iznīcina ne tikai indiāņus”

Latvijas Dabas muzejs kā Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām jeb CITES (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Flora and Fauna) zinātniskā institūcija pauž savu neizpratni un satraukumu par žurnāla „Privātā dzīve” 2005.gada Nr.10 (307) rakstā „Kā Vaišļa pie indiāņiem zeltu meklēja” pausto informāciju attiecībā uz eksotisko suvenīru, tādu kā kulons ar tīģera zobu, iegādi.

Nenoliedzami, tūrisms mūsdienās ir viens no ienesīgākajiem, ekonomiski nozīmīgākajiem un iecienītākajiem brīvā laika un atpūtas pavadīšanas veidiem. Katru gadu miljoniem tūristu dodas uz tālākām vai tuvākām zemēm, un kā neatņemama ceļošanas sastāvdaļa ir patīkamo atmiņu glabātāju – suvenīru – iegāde. Vieni no visos laikos iecienītākajiem suvenīriem nāk no dabas: dažādi augi, dzīvnieki un no tiem gatavoti priekšmeti. Daudzi no iegādātajiem suvenīriem, diemžēl, ir pagatavoti no izmirstošiem augiem un dzīvniekiem, kuru eksistence brīvā dabā ir apdraudēta.

Lai kontrolētu šo tirdzniecību, apturētu reto augu un dzīvnieku sugu izmiršanu, 1975.gadā stājās spēkā CITES – starptautiska konvencija, kas aizsargā tās savvaļas augu un dzīvnieku sugas, kurus apdraud tirdzniecība. Lai CITES veiksmīgi darbotos, nepieciešams arī apkārtējo līdzcilvēku atbalsts un sapratne, vēlme saudzēt, pasargāt, lai tūkstošiem vienreizēju dzīvnieku un augu sugu brīvā dabā priecētu ne vien mūsu, bet arī nākamās paaudzes.

Sabiedrībā plaši atpazīstamu cilvēku, kā, piemēram, Jāņa Vaišļas, rīcība var ietekmēt vērtības un attieksmi sabiedrībā, ko īpaši kultivē šādi raksti. Vieglprātīgi iegādājoties suvenīru, nezinot tā izcelsmi, tiek atbalstīta nelegālā tirdzniecība un malumedniecība, tiek maksāts par nežēlīgu un brutālu izmirstošu dzīvnieku nogalināšanu. Populāru cilvēku nostāja daudzos rada pārliecību par pozitīvu piemēru, īpaši, ja raksts tiek publicēts vienā no valsts lasītākajiem žurnāliem.

Tīģera kā sugas eksistence dabā ir nopietni apdraudēta, tas pamazām izmirst. Tam par iemeslu ir gan dabisko dzīvesvietu samazināšanās, gan nesaudzīgā un nepamatotā izmantošana. Minētajā rakstā tas ir pieminēts kā dzīvnieks, kura zobus Jānis Vaišļa vēlas iestrādāt sudrabā un nesāt kā aksesuāru tikai tāpēc, ka „man tas ļoti patīk”. Par to, ka likums izslēdz jebkādas iespējas ar tīģera vai dažādu tā ķermeņa daļu un izgatavotu priekšmetu tirdzniecību, nekas netiek minēts. Acīmredzot daudz pieredzējušais ceļotājs nekad nav uzskatījis par vajadzīgu painteresēties par eksotisku suvenīru iegādi un tā sekām, kas principā ir pienākums katram sevi cienošam tūristam.

CITES konvencija neizslēdz tirgošanos ar suvenīriem. CITES ir par legālu, NE malumednieku ražotu suvenīru iegādi. Tādi, piemēram, ir krokodilādas izstrādājumi no fermās audzētajiem krokodiliem, nevis malumednieku nomedītiem brīvā dabā. Eksperti ir atzinuši, ka legāli iegādāti izstrādājumi ir nesalīdzināmi kvalitatīvāki un ilgāk kalpojoši, salīdzinot ar malumednieku izstrādājumiem.

Ceram, ka šī mūsu informācija veicinās gan žurnāla „Privātā dzīve”, gan citu plašsaziņas līdzekļu pievēršanos šim tematam.

Informācijas par CITES: http://www.cites.org un http://www.dap.gov.lv/?objid=290

Cieņā,Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas speciāliste,

2005. gada 14. martā, 17:39Inta Deimantoviča
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Jūsu raksti tiešām ir interesanti, bet gribētos arī konkrētākas informācijas. Piemēram par ķerpjiem.
2005. gada 14. martā, 14:16čuča
* Atbildes un piebildes ->

Par ķerpjiem pašlaik tiek veidotas jaunas lapas, kuru uzmetumus var apskatīt adresē:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/kerpju_pasaule/

40 ķērpju sugu, kuras Latvijā var izmantot kā indikatororganismus gaisa tīrības pētījumos, noteicējs atrodams adresē:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/

2005. gada 14. martā, 17:10Zirneklītis
Kadi pasakumi javeic, lai pieverstu sabiedribas uzmanibu DABAI?
2005. gada 13. martā, 16:30ance
* Atbildes un piebildes ->

2011. gada 12. janvārī, 21:31Apmeklētājs
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/

labi palīdz stihijas
2011. gada 20. janvārī, 17:20TAs
Kāpēc nepieciešams aizsargāt dabu?
2005. gada 13. martā, 15:25Agnese
* Atbildes un piebildes ->

Iesaku sākt lasīt žurnālu „Vides Vēstis”. Tas ir ikmēneša žurnāls par vides un cilvēka attiecībām, kultūru, ekoloģiju, dabu un tās aizsardzību. Žurnālu kopš 1997.gada izdod Vides aizsardzības klubs. Žurnāla mājas lapa ir http://www.videsvestis.lv/
2005. gada 14. martā, 17:14Zirneklītis

kada sakritiba?Man ari ir jaraksta geografija tas pats kas tev un ar tiem pasiem jautajumiem,bet nevaru te atrast,kaut runa iet par to,bet NEKUR nav konkreti rakstits,KAPEC NEPIECIESAMS AIZSARGAT LATVIJAS DABU,utt.
2007. gada 14. februārī, 14:49dana

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 14. februārī, 14:34)
2007. gada 15. februārī, 8:40Zirneklītis
Man loti patik jusu lappuses jo sheit var atrast kaut ko tiesham jauku un interesantu.
Es veletos zinat kaut ko vairak par zarndobumainiem?
2005. gada 10. martā, 15:36Zolvita
* Atbildes un piebildes ->

zarndobumaini,sukli
2009. gada 20. aprīlī, 15:37olga
Kur var iegādāties orhideju stādus?
2005. gada 9. martā, 21:04Edgars
* Atbildes un piebildes ->

āfrikā
2005. gada 10. martā, 9:39sandis

Puķu veikalos pārdod ziedošas orhidejas podiņos. Citu iespēju nezinu (Botāniskais dārzs nepārdod).
2005. gada 10. martā, 15:00Vija

Edgars Tone audzē orhidejas.
"Brieži"Apgulbe, Dobeles raj. tel. 6411428
2005. gada 18. martā, 11:46Skimmija
labdien!man ir jautajums,kas ir daba?kak to var raksturot ar 10 teikumiem?atbildiet man ludzu ja iespejams jau sodien!
ar cienju
2005. gada 8. martā, 15:24flamegirl
* Atbildes un piebildes ->

daba ir daba.dabā visi apmēslojās un pārojās. vai pietiks?????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????
2005. gada 10. martā, 9:44sandis..........
ka var iejiet pie zoo darzu
2005. gada 8. martā, 15:22es
* Atbildes un piebildes ->

http://www.rigazoo.lv/ Zoodārzam ie mājas lapa
2005. gada 9. martā, 16:09skimmija
vai jums sajaa lapaa ir atseviski rakstiits par dabas piesaarnojumu?
2005. gada 8. martā, 15:22mrr
* Atbildes un piebildes ->

Nav. Meklējiet Latvijas Vides aģentūrā http://www.lva.gov.lv/lva
2005. gada 10. martā, 15:29Vija
VAI MEDUSBITES ATPAZĪST KRĀSAS UN KĀPĒC?
2005. gada 8. martā, 15:21mailer
* Atbildes un piebildes ->

Ar redzi bites uztver krāsu un formu. Bites redzamā spektra daļa ir robežās no ~300 līdz ~650 nm. Salīdzinājumam – cilvēki redz gaismas viļņus no 380 līdz 770 nm. Bites, atšķirībā no cilvēkiem, redz ultravieoleto gaismu. Formas un attēla veidošanos bišu smadzenēs grūti iztēloties, ja to aplūko no cilvēka viedokļa. Bites galvenās acis – fascetacis – ir saliktas, un kopattēlu, iespējams, veido kā mozaīku. Vēl bitei ir trīs vienkāršās acis, kas sakārtotas trīstūrveidā pieres daļā.

Atgriežoties stropā vai lidojot ganībās, bez šaubām, galvenais orientieris ir apvidus ainava, tad vēl stropa krāsa, saimes smarža, kā arī stropa atrašanās vieta attiecībā pret sauli un ganībām.

Izmantotā literatūra:

  • Andrejs Mizis, 2003; Darbi bišu dravā, Avots
  • Ziedonis Ritmanis, 1992; Bišu ceļi, Zvaigzne
2005. gada 21. martā, 12:39Zirneklītis

Bites atšķir polarizētu gaismu no nepolarizētas. Polarizēto gaismu redz un izmanto orientācijai ne tikai bites, bet arī visi kukaiņi un to kāpuri, vēžveidīgie un zirnekļveidīgie.
2005. gada 25. martā, 14:51Fiziķis
man ļoti patīk šitā grrāmata,man tā jāizmanto biolōģijas
2005. gada 8. martā, 11:08gone_in_60_seconds
Atbildes un piebildes ->
ljoti labi bet wareetu wairaak informaacijas par uudeniem (pasaules).

Kas ir uudens?Kas ir okeaani?Kas ir Juura?

2005. gada 4. martā, 14:06Briivais Willijs
Atbildes un piebildes ->
Labdien! Mans vārds ir Žanna. Es rakstu darbu par gurķiem.

Vai varat man palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem?
Kur aug gurķi, kādos apstākļos, kopšanas paņemieni, kukaiņu apkarošna, zemes mēslošana.
Mīļš paldies,

2005. gada 4. martā, 10:05Žanna
* Atbildes un piebildes ->

Par kaitēkļiem siltumnīcās meklē šeit http://www.llkc.lv/nodalas/Informacija/Biblioteka/zemnieku_izglitosanai/Siltumnicu_kaitekli/1dala.pdf
Bet citādi naķsies vien iet uz bibliotēku un prasīt bibliotekāram.
2005. gada 4. martā, 15:14Skimmija

var audet laukos
2005. gada 6. martā, 11:00Katrina

kapec vardes dzīvo ūdēnī
2005. gada 8. martā, 8:45dens

kapec cilveki piesarno dabu
2005. gada 8. martā, 8:47retre
kapec te nav pa Latvijas lielako koku apraksts? ievietojiet man tagad vajag.
2005. gada 4. martā, 9:59skoleens
* Atbildes un piebildes ->

Pārskatu par latvijas dižkokiem var atrast «Latvijas dabas un kultūras pieminekļu datu bāzē»:
http://www.lu.lv/daba/Biologija/_Koki.htm
2005. gada 4. martā, 11:09Zirneklītis
man ssii maajas lapa iepatikaas kad man bija jau 10 gadi, un tagad man ir 13 gadi... lai jums veicas turpmaak.

ja varbuut varat luudzu ssajaa maajas lapaa kaadu speeli iekllaut???
paldies par sapratni

2005. gada 4. martā, 8:22Bērns
* Atbildes un piebildes ->

Ja nav problēmu ar angļu valodu, var izmantot mājas lapu "Virtuālā bioloģija", kurā ir norādītas tiešsaistes bioloģijas spēļu adreses http://www.liis.lv/biologija/speles.htm. Tur ir vēl citas norādes uz interaktīvām bioloģijas mācīšanās adresēm.
2005. gada 4. martā, 15:18Rita Birziņa
Esmu nedaudz palasijis jūsu web lapu. Man ļoti patika tematu izkartojuma veids un arii fona krāsa ir izvēlēta acīm patīkama. Ceru ka jūs turpināsiet iesakto un taisīsiet daudz intresantu web lapu tieši par Latvijas ģeogrāfijas tēmu!!!

Iesaku jums uzrakstīt padziļinātāk par Latvijas teritorijas attistību ledus laikmetaa un pirms leduslaikmeta ģeogrāfiju, jo par to ir diezgan maz
informācijas un es ceru ka šeit varēs atras vairāk!!!

2005. gada 4. martā, 8:18Skolotājs
Atbildes un piebildes ->
Es atvainojos, bet varbūt cilvēkiem inresē ne tikai indīgās sēnes bet arī
pārējie Latvija indīgie augi.
2005. gada 4. martā, 7:59Skolēns
* Atbildes un piebildes ->

Varu ieteikt apskatīt LIIS projektā LU Bioloģijas fakultātes izveidoto materiālu "Latvijas indīgie augi un sēnes" - http://www.liis.lv/indigie/
2005. gada 4. martā, 9:36Rita Birziņa

Par augu indīgumu var apskatīt citā lapā http://www.liis.lv/indigie/saturs.htm
2005. gada 4. martā, 10:39Skimmija

Kādi ir indīgie augi-Nakteņu dzimtai?
2007. gada 8. martā, 17:38peke

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 5. decembrī, 19:41)
Cits ieraksts (2007. gada 12. janvārī, 20:07)
2007. gada 9. martā, 11:13Zirneklītis
Paldies, uzrakstiet vairāk par čūskām
2005. gada 4. martā, 7:57Skolēns
* Atbildes un piebildes ->

Sveiks,
Par čūskām var atrast Latvijas Dabas lapā:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
2005. gada 4. martā, 20:13Zirneklītis
Kāds ir Latvijas vienīgais pusdārgakmenis? Sarkans ar melnām rozetēm.
Satopams cik es zinu oļu veidā. Stāstīja prof.Grāvītis
2005. gada 4. martā, 7:55Studiozs
* Atbildes un piebildes ->

Varbūt tas ir granāts?
2007. gada 8. jūlijā, 16:10Zirneklītis
Kā vēl sauc upju pētniekus?
2005. gada 3. martā, 14:33Dzeina
* Atbildes un piebildes ->

Neesmu dzirdējis, ka kaut kā īpaši sauktu pašas upes pētniekus. Zinātniekus, kas nodarbojas ar dažādu ūdeņu sauc vienā vārdā – hidrologi. Īpaši izdala okeānu pētniekus – okeanogrāfi (pēta okeānu hidroloģisko režīmu) un okeanologi (pēta okeānu kā hidrosfēras daļu). Vēl īpaši izdala zemes dzīļu ūdeņu pētniekus – hidroģeologi. Tos, kas pēta dzīvibu ūdeņos, netikai upēs, sauc hidrobiologiem un hidroekologiem.
2005. gada 25. oktobrī, 8:46Zirneklītis
vai jus varat man atsūtit vairāk informāciju pa bebrie latvijā un tad vel vinu uzbuvi dzives veidu procentuālais skaits mums Latvija
2005. gada 3. martā, 14:32hakeris
* Atbildes un piebildes ->

nekā nezinu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
2005. gada 10. martā, 9:42sandis

Bebru skaita pieaugums Latvijā kopš reintrodukcijas sākuma 1927. gadā

gads skaits
1927 4
1930 13
1933 25
1939 82
1953 74
1964 150
1975 4000
1980 10000
1985 25000
1990 50000
2000 100000

Informācija ņemta no:
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=27988
2005. gada 21. martā, 11:25Zirneklītis

Diemžēl, pagaidām, šajā serverī par Latvijas zīdītājdzīvniekiem ir ļoti skopi apraksti. Aprakstus par bebri var meklēt šādās lapās:
http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=520
http://www.medibas.lv/i.php?id=40
2005. gada 21. martā, 11:52Zirneklītis

Papildus uzziņas var meklēt 2003. gadā izdotajā Meža enciklopēdijas 1. sējumā (šķirklis bebrs) un 1994. gadā izdotajā Latvijas dabas enciklopēdijas 1. sējumā (šķirklis bebrs).
2005. gada 21. martā, 12:01Zirneklītis
kur var atrast aprakstus par bruno laci
2005. gada 3. martā, 14:29.
* Atbildes un piebildes ->

Diemžēl, pagaidām, šajā serverī par Latvijas zīdītājdzīvniekiem ir ļoti skopi apraksti. Aprakstus par lāci var meklēt šeit:
http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=546

Papildus uzziņas var meklēt 2003. gadā izdotajā Meža enciklopēdijas 1. sējumā (šķirklis lācis) un 1994. gadā izdotajā Latvijas dabas enciklopēdijas 1. sējumā (šķirklis brūnais lācis).

2005. gada 21. martā, 10:59Zirneklītis
sveiki! es taa gribeeju paprasiit kaapeec neko nevar atrast par STRAUTA ZILSPĀRI???? tas ir gada kukainis ,bet informaacija ir ļoti maz....!!!
2005. gada 3. martā, 14:28karliiina
* Atbildes un piebildes ->

Zilspāre bija 2004. gada kukainis, pietam abas zilspāres – gan strauta, gan upes.

Zilspāru nosaukums cēlies no tā, ka tipiskās ģints Calopteryx spāru tēviņi ir tumši zilā krāsā. Latvijā sastopamas divas zilspāru sugas – upju zilspāre Calopteryx splendens un strautu zilspāre Calopteryx virgo. Abas sugu kāpuri dzīvo upēs un strautos, augiem bagātās vietās, bet pieaugušās spāres uzturas šo vietu tuvumā. Lai gan abas sugas bieži sastopamas kopā, tomēr strautu zilpāre biežāk sastopama tīrākos, vēsākos, straujākos un augiem nabadzīgākos ūdeņos nekā upju zilspāre.

Attēli atrodami ar Googli:
http://images.google.lv/images?q=Calopteryx&hl=lv&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana

2005. gada 14. martā, 18:10Zirneklītis

2005. gada kukainis ir skudrulauva.
2005. gada 14. martā, 18:14Zirneklītis
Kāds ir Latvijā lielākā zirnekļa latviskais nosaukums?
2005. gada 3. martā, 14:27cilvēciņš
* Atbildes un piebildes ->

Latvijas lielakais zirneklis ir krastmalas dižzirneklis Dolomedes plantarius.
2005. gada 4. martā, 8:32Voldemārs

Attēlus var meklēt ar Googli:
http://images.google.lv/images?q=%22Dolomedes+plantarius%22&hl=lv&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana
Diemžēl, pagaidām, «Latvijas dabas» fotoalbūmā ši skaistuļa nav :(
2005. gada 4. martā, 11:00Zirneklītis
Es gribētu ko vairāk uzzināt par šī gada kukaini skudrulauvu. Kāds tas izskatātās un kur tas dzīvo?
2005. gada 3. martā, 14:06Skolēns
* Atbildes un piebildes ->

Skudrlauva (Myrmeleon formicarius) ir lielākais Latvijas tīklspārnis. Pieaugusi skudrlauva pēc izskata atgādina spāri. Kāpuri dzīvo smilšainās vietās. Smiltīs viņi izrok piltuvveidīgas bedrītes, kuru dibenā paši ierokas un paslēpjas gaidot medījumu. Vairāk lasi:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/tiiklspaarnhi/
Skudru lauvas attēlus var sameklēt ar Googli:
http://images.google.lv/images?q=%22+Myrmeleon+formicarius%22+&hl=lv&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana
2005. gada 3. martā, 17:02Zirneklītis
Sveiki!
Izlasiiju, ka smilts neļķe ir aizsargājama. Apskatīju bildi, tieši tāda puķe aug manas tantes dārzā. Vai šis dārzs ir jāaizsargā un puķi nedrīkst plūkt?
2005. gada 3. martā, 13:57Murkšķis Zaķis
* Atbildes un piebildes ->

Sveiks, Murkšķi =)
Tavai tantei dārzā aug kāda selekcionēta neļķes šķirne, kas ir attāla radiniece piejūras mežos sastopamajai smiltāja neļķei. Nē, tavas tantes dārzs nav jāaizsargā un puķi drīkst plūkt =)
2005. gada 3. martā, 14:25Vija
Pie ziemas jūras
Cilvēki parādās
Un atkal pazūd.
2005. gada 2. martā, 10:24Ikeuči Takesi
Atbildes un piebildes ->
Ziemas baltā migla.
Dziļumā tiko jaušamas
Zaļas bambusniedres.
2005. gada 2. martā, 10:20Kato Sjūsons
Atbildes un piebildes ->
Nekur nevaru atrast info par lapas veidotājiem, jo ir nepiecieshams zinaat avotu no kura naak viss shitais.
2005. gada 1. martā, 17:55Rita Lasmane
* Atbildes un piebildes ->

Par šo lapu izcelsmi aprakstīts:
http://latvijas.daba.lv/apraksts.shtml
Pašlaik šo lapu uztur Bioloģijas fakultātes darbinieki.
Par dažādām tēmām rakstījuši dažādi autori. Katram rakstam jābūt klāt teksta autora vārdam.
2005. gada 2. martā, 8:19Kārlis Kalviškis

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!