Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2005. gada jūlijā


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Labdien!
Vai varat pateikt, cik ilgi dzīvo mušas?
Ir ļoti daudz info par sugu kā tādu, bet dzīves ilgums nav norādīts.
paldies.
2005. gada 31. jūlijā, 15:47Indra
* Atbildes un piebildes ->

Videji 1-6 menesi.
2005. gada 1. augustā, 9:39Audzins

Cilvēki ikdienā par mušām sauc ļoti daudzu divspārņu kārtas dažādu dzimtu pārstāvjus – laupītājmušas (Asilidae), ziedmušas (Syrphidae), mušas (Muscidae), kaulmušas (Hippoboscidae), līķmušas (Calliphoridae), gaļasmušas (Sarcophagidae) utt. Domājams, ka vienā pašā mušu dzimtā ir apmēram 450 dažādu sugu.

Par divspārņiem var palasīties http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ .

2005. gada 1. augustā, 11:20Zirneklītis

Paldies par atbildi!
2005. gada 2. augustā, 10:48Indra

Chau,vai jums ir kautkadi materiali par ...
2006. gada 6. februārī, 23:42Diana
Turpinājums šeit -» ...
cau vai jums ir matreāli par latvijas ūdeņiem
2005. gada 29. jūlijā, 14:41madara
* Atbildes un piebildes ->

Sveiks,
Par kuriem Latvijas ūdeņiem ir interese - upēm, ezeriem, dīķiem, avotiem vai jūru?
Te būs pāris lapu:
2005. gada 31. jūlijā, 14:14Zirneklītis

Sveiki...
Es rakstu projektu par L.upēm...
Man vajag ziņas par upēm...kurās atdresēs, grāmatās vai žurnālos var atrast ziņas?
lūdzu palīdziet!
2005. gada 9. novembrī, 16:29Tina256

No grāmatām varu ieteikt enciklopēdiju «Latvijas daba», 6 sējumos. Sāka izdod Latvijas Enciklopēdija un pabeidza Preses Nams 1990-os gados.
2005. gada 10. novembrī, 21:36Zirneklītis
Vai Jus varētu dod ieteikumu, kā tikt vaļā no sikspārņiem, kas ir iemitinājušies dzīvojamās mājas jumta korē?
2005. gada 28. jūlijā, 16:24Ieva Strazdiņa
* Atbildes un piebildes ->

Ko tad Tev viņi sliktu dara? Lai taču dzīvo – būs ap Tavu māju mazāk odu. Latvija visi sikspārņi pārtiek no kukaiņiem. Nav nemaz daudz tādu māju, kurā dzīvotu sikspārņi. Sikspārņu pētnieki būtu sajūsmā apskatīt tādu māju. Vari sazināties ar Irisu (iice at one.lv).
2005. gada 31. jūlijā, 13:43Zirneklītis

Ieva. Ieva... Ehhh,Jūs! Mēs katru gadu siltos, skaistos vasaras vakaros izejam ārā, klusiņām sēžam tumsā un ar lielu nepacietību gaidām - vai ir pārziemojuši, vai atlidos mūsu 2 sikspārnīši. Un ja viņi neparādās, ir pat nedaudz tā skumji...Un tā katru gadu-kā rituāls, katrs ģimenes pārstāvis ar prieku un lepnumu paziņo, ja pirmais tos saticis! Tas taču ir tik romantiski un jauki!!!
2008. gada 3. septembrī, 14:46Arī dabas bērns
Sirsnīgs sveiciens visiem šo lapu apmeklētājiem.

Izmantojot mazliet lietaino laiku ir veikti pāris uzlabojumu šajā viesu grāmatā. Tagad katrs vēl piecpadsmit minūtes kopš ieraksta veikšanas varēs labot savu ierakstu. Tiesa, varēs labot tikai pēdējo ierakstu. Ja piecpadsmit minūšu laikā būsi paguvis izdarīt vairākus ierakstus – labojams būs tikai beidzamais.

Lai jauka vasara.

2005. gada 23. jūlijā, 11:37Karlo
Atbildes un piebildes ->
kaads ir sods par aisargaajamo augi izraushanu un kaads likums to paredz?
2005. gada 15. jūlijā, 18:31Beto
* Atbildes un piebildes ->

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 117
Rīgā 2001.gada 13.martā__(prot. Nr. 11, 11.§)
Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu
4. Lai segtu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanas (dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, augu sugas indivīdu ciršana, izrakšana, vākšana) vai bojāšanas (dzīvnieku sugas indivīdu ievainošana, augu sugas indivīdu lasīšana, noplūkšana, dzīvotņu postīšana) dēļ radītos zaudējumus, to atlīdzības apmēri ir noteikti atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma.
5. Par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (1.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divdesmit minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
6. Par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (2.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
7. Par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (3.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
8. Par to īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri nav minēti šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumā, zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru indivīdu, ja īpaši aizsargājamās sugas indivīds iznīcināts vai bojāts tā aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritorijā.
9. Par biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu (uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgo izrakteņu ieguve, meža izciršana vai dedzināšana) zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katriem 10 m² iznīcinātā vai bojātā biotopa.
11. Ja šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas rezervāta vai dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā.

==== tās "grupas" ir uzskaititas so pasu noteikumu pielikumos.
paareejaas sugas ir "Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu"
visi tie noteikumi un saraksti un pielikumi ir atrodami vides ministrijas majas lapaa, http://www.vidm.gov.lv/

2005. gada 16. jūlijā, 13:11Vija
Labdien,
Vai Kurzemē ir randu pļavas? Ja ir, tad kur?
Paldies!
2005. gada 15. jūlijā, 18:02Andris
* Atbildes un piebildes ->

Ar Randu pļavām tiek saprastas jūrmalas pļavas Ziemeļvidzemē. Tas ir drīzāk kā vietvārds un nevis pļavas tips.
Taču jūrmalas pļavas (pļavas jūras krastā ar sāļainām augsnēm raksturīgām sugām) ir sastopamas arī Rīgas līča rietumou pusee - Mērsragā.
2005. gada 15. jūlijā, 18:16Vija

Nesen lasīju žurnālu "Zīlīte". Tur bija rakstīts par bišu dzeņiem. Es par tiem vēlētos uzzināt kaut ko vairāk. Pie jaunajiem ziņojumiem pielieciet lielu paldies "Zīlītes" redaktoram Mārim Rungulim!
2005. gada 7. jūlijā, 10:01Krišjānis Valters
http://krissa14@inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Es par šo atsauksmi neesmu apmierināts! Tā ir ar drukas kļūdām!
2005. gada 7. jūlijā, 10:04Gatis
http://mice14@inbox.lv

2005. gada 7. jūlijā, 14:24Zirneklītis
Vai mājās (telpās) var pieradināt dzīvot vardīti vai krupi, kas iepriekš dzīvojis dārzā? Ja var, tad kā to izdarīt un ko dot ēst?
2005. gada 4. jūlijā, 18:37varžuks
* Atbildes un piebildes ->

Vardēm un krupjiem nepieciešami terāriji ar katrai sugai vajadzīgo mitrumu, gaismu un siltumu. Vardēm vajag arī peldbaseinu. Jaaudzē mušas vai prusaki augu gadu =) Pamatā abinieki ēd (ķer) tikai to, kas kustas. Un atceries, „Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.” Antuāns de Sent-Ekziperī

Ja nebiedē angļu valoda, tad vairāk var palasīties lapā http://allaboutfrogs.org/info/index.html .

2005. gada 5. jūlijā, 0:00Zirneklītis

mees ar varzu barosanu nenodarbojamies, apvaicaajies http://www.rigaszoo.lv - tur ir liela pieredze abinieku audzeesanaa.
2005. gada 5. jūlijā, 12:02Vija
Noskatiijos nesen dazjas BBC filmas par dabu - augiem. Man radaas taads jautaajums:
Runa gaaja par kautkaadu augu , kas aizsargaajoties pret taurenju kaapuriem imitee uz savaam lapaam kaapuru olinjaam liidziigas bumbinjas, lai taurenis nedeetu savas.
Jautaajums man radaas - kaa augs, kam nau ne nervu sisteemas, ne manju orgaanu, kas vispaar neatshkjir ne kraasas, ne smakas, ne garshas, kas pat nezin ka ap vinju lido taads taurenis, un nemaz jau arii nee kaadaa kraasaa vinjam olinjas, kaa taads dziivs organisms, kam nau sevis pashapzinjas, liidzarto nau pashsaglabaashanaas instinkta, jo nau apzinjas, kas gribeetu sevi saglabaat un pasargaat var imiteet uz savaam lapaam shaadas olinjas ar meerkji lai tas liktu taurenim domaat, ka tur jau ir piedeets - tieshi taada bija shii doma filmaa ?
Ja runaajam par mutaacijaam, kas rodas augiem shat tad, tad vareetu domaat ka rodoties shaadai mutaacijai tajaa vietaa - saglabaajaas tieshi shii gjeneraacija, bet par cik man liekas ka shiis mutaacijas rodas diezgan reti, bet dabaa ir diezgan daudz shaadu piemeeru , kad "augi kautko imitee" tas noziimeetu, ka katrai augu sugai bezmaz katru gadu vajadzeetu muteet uz visaam iespeejamaam puseem, lai tad ik pa briidim notraapiit kaads variants, kas piemeeram izskataas un smarzjo peec beiktas kaijas, kuras dziivo tieshi tajaa apkaartnee, piedevaam pievilina tieshi taas vaboles, kas aputeksnee shos augus (laikam taa bija kautkaada stapeelija - preciizi nezinu).
2005. gada 1. jūlijā, 1:53Gato
* Atbildes un piebildes ->

Gribas papildināt vēl šo jautājumu – pārdomas. Runājot par auga ne-maņām, nevajag aizmirst, ka augi kustas. Te es nedomāju augu kustēšanos vējā, bet gan, hm, apzinātu?, kustēšanos – saulespuķe, kas seko saulei, pienenes, kas rītā atveras, bet pēcpusdienā aizveras un kur nu vēl kukaiņēdājaugi, kas „ķer” mušas. Interesanti ir arī apskatīties paātrinātas filmas, kurās redzami, kā vīteņaugi „snaikstās” pēc vietiņas, kur pieķerties. Daba ir izdomas bagāta…
2005. gada 1. jūlijā, 18:00Staipeknis

Ieraksta autors uzdod tiešām pamatotu jautājumu. Tik tiešām, kā augi to
dara? Taisnība arī, ka augiem nevar piedēvēt mērķtiecību, kā citām būtnēm,
kas apveltītas ar attīstītu CNS. Tomēr, ja palūkojamies citās organismu
grupās, tāda parādība kā mimikrija (izskatīšanās pēc tā, kas tu patiesībā neesi
- muša tēlo lapseni, kukainis - zariņu, ir visai izplatīta). Nav gan taisnība, ka
augi neatšķir smakas - šī sazināšanās spēja ir visai attīstīta. Nezinu konkrēto
piemēru ar kukaiņu olām līdzīgu veidojumu attīstīšanos uz auga (varbūt runa
ir par galliem?), bet mūsdienu zinātnei nav labāka izskaidrojuma kā norakstīt
šādus "jokus" uz evolūcijas procesu. Kas tomēr ir ilgstošāks process (gadu
tūkstošu desmiti un simti), nekā autora pieminētās "mutācijas katru gadu". Un
līdz evolūcijas procesa mehānismu izpratnei mums vēl ir gana tālu.
2005. gada 1. jūlijā, 18:24Gedis

Manuprāt, Jūs biedri neesat bijuši pietiekami vērīgi. Pavērojiet cik daudz un dažādi jocīgi veidojumi rodas uz augu daļām. Mēs to nepamanām vai nepievēršam nekādu uzmanību, jo neredzam tam nekādu jēgu. Pavērojiet kādas fantastiskas augu šķirnes tiek izveidotas relatīvi ļoti īsā pārdesmit gadu laikā. Ne jau katrs augs pasaulē ir "iemācījies" šādā interesantā veidā sevi aizsargāt. Ja padomā, cik daudz augu ir pasaulē un cik bieži var novērot dažādas "dīvainības", tad tas un ne tas vien sāk likties ļoti ļoti iespējams un nekā īpaša tur nav. Kapēc nevienu nepārsniedz dzeloņu izveidošanās?
Mazliet paarsteidzoši liekas tas, ka augs it kā sajūt "briesmas" un tad reaģē. Jā, nu visiem augšanas, veidošanās un diferencēšanās parādību pamatā ir bioķīmiski procesi. Ķīmiskie sazināšanās un informācijas nodošanas paņēmieni ir paši izplatītākie dabā. Iedomājieties, kā no sēklas dažas šūnas attīstās par saknēm, citas par stumbru, citas par lapām un tas viss notiek noteiktā secībā un to regulē, gan saules gaismas daudzums, gan virziens. Pēc analoģijas varētu jautāt, kā augs zin, ka iestājies rudens un jānomet lapas, ja vinjam nav nervu sistēmas? Dažas lietas izskatās sarežģītākas, citas vienkāršākas, bet principi ir vieni un tie paši. Visā dzīvā informācijas saņēmšanu un apstrādi nodrošina bioķīmiski procesi (skatt šūnas bioloģiju). Kaut vai padomājiet par ģenētisko kodu un informāciju. Vai kāds jautātu, kā jebkura dzīva organisma ģenētiksias aparāts var nodot informāciju par organisma uzbūves plānu, bez nervu sistēmas? Padomājiet par šīm vienkāršotām pat banālām analoģijām!
Mūs pārsteidz mazliet neparastas lietas, bet apbrīnojamie regulācijas procesi un informatīvie procesi, kas ir visa dzīvā pamatā liekas visai ikdienišķas lietas.
2005. gada 2. jūlijā, 13:06Ingvars

Cik daudz dazadu neizskaidrotu lietu vēl joprojām ir mūsu pasaulē... Tomer Gato bažas ir vienkarši izskaidrojamas. Kā jau koleģis minēja, ka tas viss ir saistīts ar pakāpenisku evolūciju, kas visu laiku noris un protams entās bioķīmiskās reakcijas visos dzīvajos organismos. Lai gan augi anatomiski un fizioloģiski nav tik attīstīti, kā dzīvnieki, tomēr arī to evolūcija ir noritējusi ļoti ilgi, kuras laika posmu mums, ka cilvēkiem ir grūti iedomāties.
Šīs evolūcijas gaitā ir izdzīvojuši tikai pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem spējīgākie organismi, kuri nespēja adaptēties mainīgajam klimatam un citiem apstākļiem, tie gāja bojā un to vietā izdzīvoja stiprākie (rūdītākie) vai arī tie, kas spēja mainīties. Nu un tāda pati tendence vērojama arī cilvēku dzīvē - pielīdēji un stiprākie uzvarēs, bet nabagie un vājie pakļauti iznīcībai.
Tava gadijumā augs ilgā evolūcijas procesā ir veidojies, lai neizzustu. Kas attiecas uz mutācijām, tad tās noris visu laiku, taču ir mutācijas, kas organismu ietekmē negatīvi pozitīvi vai neietekmē (vismaz ārēji). Šo mutāciju rezultātā dažkārt var novērot ģenētiskas vai vizuālas pārmaiņas organismā.
Un arī Gato augs pielāgojas ārējiem apstākļiem, šajā gadijumā taurenim.
Lai arī augiem nav CNS, tomēr tie jut un veic kustijas (nastijas), neskatoties uz to vai ir vai nav nervi:)
2005. gada 2. jūlijā, 15:40Cilveks

Cilvek, ko nozīmē vārdi „kustijas (nastijas)"?
2005. gada 4. jūlijā, 8:45Kāpēcītis

atgriezoties pie Gato jautaajuma - es domaaju, ka augi "sajuut" elektromagneetisko lauku. tikai sis mehanisms vel nav pietiekami labi izpeetiits.
2005. gada 4. jūlijā, 11:32V.

Augam, tāpat kā jebkuram dzīvam organismam, piemīt kairināmība uz kuru viņš atbild ar citoplazmas strāvojumiem. Tā varētu rasties dažādi izaugumi, kā atbilde, kas evolūcijas gaitā nostiprinājās, jo bija labvēlīga augam. Tas varētu būt viens no idioadaptācijas veidiem.
2005. gada 5. jūlijā, 1:10I&A

Ko varētu man pastaastiit par ...
2006. gada 13. novembrī, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...

Labdien!
Vai Jūs varētu plašāk ...
2012. gada 19. jūnijā, 11:42Daina
Turpinājums šeit -» ...

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!