Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2006. gada janvārī


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
KADA IR LIELAKA SEKLA PASAULE.
2006. gada 31. janvārī, 20:30KRISTINE
* Atbildes un piebildes ->

Seišelu palmu (Lodoicea maldivica) sēklas var sasniegt 20 kg svaru. Šis augs tiek dēvēts arī par milzu vēdekļpalmu kā arī par dubulto kokospalmu. Aug tikai Seišelu (Seychelles) salās. Sākumā eiropieši, kas redzēja šīs milzu sēklas peldam pa Indijas okeānu, uzskatīja, ka augs aug okeāna dzelmē. Vēlāk ticēja, ka augs ir no Maldivu salām, no kā radies šīs palmas latīniskais nosaukums. Šīs palmas angliskie nosaukumi: Coco-de-mer, Double cocount, Coco fesse.
2006. gada 5. februārī, 20:39Zirneklītis

Latvijā lielākā sēkla ir kastanis.
2006. gada 6. februārī, 21:49Ceļinieks
Kad dabas muzejā būs dzīvu dzīvnieku izstāde????
Paldies=):D
P.S. šī ir superīga mājas lapa!!!????
2006. gada 31. janvārī, 17:32Zanuks
kakeens1995 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Vai tad tam nav domāts zvēru dārzs? Labāk jau šo jautājumu uzdod pašiem Dabas muzeja darbiniekiem:
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/cgi-bin/scripts/vg/vg.cgi?v=a&s=ldm
2006. gada 31. janvārī, 23:51Zirneklītis

2007. gada 3. maijā, 7:37yahoobot
http://Sam[!4]@msn.com

2007. gada 3. maijā, 7:37yahoobot
http://Sam[!4]@msn.com
Uzņēmums,kura es stradaju velas sponsoret naudu kadam dabas sargašanas projektam,īpaši,ja tas projekts saistits ar juru vai juras piekrasti.Vai tas ir vispar iespejams?Un kur var uzzinat par tadiem projektiem.Varbut Jums ir informācija par kadu projektu,kuram īpaši vajadzigi līdzekļi no sponsoriem.Paldies
2006. gada 31. janvārī, 10:34Jeļena Karele
* Atbildes un piebildes ->

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte izstrādā projektu par jūras piekrastes
reto un aizsargājamo augu bioloģijas izpēti, kas vērsts uz to aizsardzību. Varat
rakstīt man uz e-pastu gederts@lanet.lv.
2006. gada 31. janvārī, 19:18Ģederts

Ja, ir iespejams =)


Varbut Jus velaties iesaistities projektaa "Piekrastes biotopu aizsardziba un apsaimniekosana Latvija"
(tas ir cits neka ieprieks minetais)


Seit jus varetu, piemeram, atbalstit kada piekrastes labiekartojuma izbuuvi (takas, laipas, solini u.c.) vai kada informativa materiala izdosanu u.t.t..

Preti mes varetu piedavat publicitaati.


vznotina@lanet.lv

2006. gada 31. janvārī, 20:03Vija
http://piekrastes.daba.lv
Vai varat pateikt kaa sauc mācību par zivīm???Un kas ir aklimatizācija????
2006. gada 29. janvārī, 17:57Kristīne
* Atbildes un piebildes ->

Mācība par zivīm - ihtioloģija. "Aklimatizācija" plašākā nozīmē ir "pielāgošanās".
Ar to saprot organisma piemērošanās dzīvei "svešā" vietā, kur tas nav dabiski
sastopams, iespējams, neraksturīgos apstākļos.
2006. gada 31. janvārī, 0:42Ģederts
vai te ir kautkas par dziivnieku seksaaalajaam attieciibaam???????????
=):)=)))))))
2006. gada 29. janvārī, 13:24L.S.
* Atbildes un piebildes ->

Patiesībā "seksuāls" korekti lietot tikai attiecībā uz cilvēkiem. Dzīvniekiem tā ir
"vairošanās". Atšķirība tāda, ka dzīvnieki TO nedara arī tīri prieka pēc, kā cilvēki.
Bet neuztraucies, atnāks Zirneklītis, viņš zina, kur atrast kautko par zvēru
vairošanos.
2006. gada 31. janvārī, 0:39Ģederts

Varētu būt T. Zorenko grāmatā «Dzīvnieku uzvedība»
(2003.).
2006. gada 31. janvārī, 10:22Zirneklītis
kaapeec ir tik gruuti atrast kautko normaalu par dabas aizsardziibu:(
2006. gada 29. janvārī, 13:22incha
* Atbildes un piebildes ->

varbūt nepūlies. sapūlēsi smadzenes, ja tev tādas ir.
2006. gada 29. janvārī, 15:24pūznis

2006. gada 31. janvārī, 10:13Zirneklītis
Kādas zivis Latvijā audzē ezeros un dīķsaimniecībās?
2006. gada 29. janvārī, 12:32Kaspars
* Atbildes un piebildes ->

Līņus, karpas, sudraba un zelta karūsas, līdakas, zandartus, varavīksnes foreles.
2007. gada 8. jūlijā, 15:43Zirneklītis
Kā sauc mācību par zivīm?
2006. gada 29. janvārī, 12:30Kaspars
* Atbildes un piebildes ->

Ihtioloģija.
2006. gada 31. janvārī, 0:40Ģederts
Kas ir zaļais stars???(fizikā)
Jau iepriekš paldies par atbildi:)
2006. gada 28. janvārī, 22:32Inese
* Atbildes un piebildes ->

Izskaidrot zaļo staru var ar fizikas, precīzāk, optikas zināšanām, bet pati parādība ar tādu romantisku pieskaņu. Zaļo staru var novērot reti un jāskatās uzmanīgi. Zaļais stars veidojas saulei rietot un redzams tad, kad pati saule jau ir aiz apvāršņa, tik, pateicoties gaismas laušanai atmosfērā, saules „zaļā daļa” vēl nav „norietējusi”. Tagad mukšu, kamēr fiziķi par šādu skaidrojumu nav vēl mani iekaustījuši =)
2006. gada 31. janvārī, 10:02Zirneklītis

C.09 What is the Green Flash (or Green Ray)?
--------------------------------------------------------------------------------
Geoffrey A. Landis <geoffrey.landis@lerc.nasa.gov >
When the sun sets, sometimes the last bit of light from the disk itself
is an emerald green. The same is true of the first bit of light from
the rising sun. This phenomenon is known as the "green flash" or "green
ray." It is not an optical illusion.
The green flash is common and will be visible any time the sun is
rises or sets on a *clear*, *unobstructed*, and *low* horizon. From
our observatory at Mt. Hopkins, I (SW) see the sunset green flash
probably 90% of the evenings that have no visible clouds on the
western horizon. It typically lasts one or two seconds (by estimate,
not stopwatch) but on rare occasions much longer (5 seconds??). I've
seen the dawn green flash only once, but a) I'm seldom outside
looking, b) the topography is much less favorable, and c) it takes
luck to be looking in exactly the right place. If you'd like to see
the green flash, the higher you can go, the better (see below).
The explanation for the green flash involves refraction, scattering,
and absorption. First, the most important of these processes,
refraction: light is bent in the atmosphere with the net effect that
the visible image of the sun at the horizon appears roughly a solar
diameter *above* the geometric position of the sun. This refraction
is mildly wavelength dependent with blue light being refracted the
most. Thus if refraction were the only effect, the red image of the
sun would be lowest in the sky, followed by yellow, green, and blue
highest. If I've understood the refraction table properly, the
difference between red and blue (at the horizon) is about 1/40 of a
solar diameter.
Now scattering: the blue light is Rayleigh scattered away (not Compton
or Thomson scattering).
Now absorption: air has a very weak absorption band in the yellow.
When the sun is overhead, this absorption hardly matters, but near the
horizon, the light travels through something like 38 "air masses," so
even a weak absorption becomes significant.
The explanation for the green flash is thus, 1) refraction separates
the solar images by color; 2) at just the right instant, the red image
has set, 3) the yellow image is absorbed; and 4) the blue image is
scattered away. We are left with the upper limb of the green image.
Because the green flash is primarily a refraction effect, it lasts
longer and is easier to see from a mountain top than from sea level.
The amount of refraction is proportional to the path length through
the atmosphere times the density gradient (in a linear approximation
for the atmosphere's index of refraction). This product will scale
like 1+(h/a)^(0.5), where h is your height and a the scale height of
the atmosphere. The density scale height averaged over the bottom
10 km of the atmosphere is about 9.2 km, so for a 2 km mountain the
increase in refraction is about a factor 1.5; a 3 km mountain gives
1.6 and a 4.2 km mountain (e.g., Mauna Kea) gives 1.7.
More details can be found in _The Green Flash and Other Low Sun
Phenomena_, by D. J. K. O'Connell and the classic _Light and Color in
the Open Air_. A refraction table appears in _Astrophysical
Quantities_, by C. W. Allen. There's also an on-line resource at
<URL:http://mintaka.sdsu.edu/GF >.
2007. gada 20. jūnijā, 2:16zaarciniex
atvainojiet par anglju val.
Kas ir optiskā parādība, kā tā veidojās?(fizikā)
2006. gada 28. janvārī, 22:30Inese
* Atbildes un piebildes ->

Īsti nesapratu jautājumu. Optiskās parādības ir parādības, kas ir saistītas ar redzēšanu. To taču ir tik daudz, piemēram, varavīksne, salauzītā karotīte ūdens glāzē utt. Latviešu valodā ir laba grāmata: Valdis Rēvalds Optika no senatnes līdz mūsdienām. Izdevis Mācību apgāds Rīgā, 2001. gadā. (384. lpp).
2006. gada 31. janvārī, 9:46Zirneklītis.

Varetu pateikt kur internetā var atras O ...
2008. gada 9. decembrī, 20:30Martins
Turpinājums šeit -» ...
Kādu labumu egle sniedz cilvēkiem ?
2006. gada 28. janvārī, 12:32Edgars
* Atbildes un piebildes ->

Egli nocērt vai nozāģē un ienes istabā uz Ziemassvētkiem. Tāds labums mums
tiek - smuki. Tikai egle ir mirusi.
2006. gada 28. janvārī, 23:23Ģederts

No eglēm var veidot dzīvžogus, kas lieliski aiztur vēju un trokšņus.
2006. gada 31. janvārī, 9:08Zirneklītis
Kas notika pagaajusaa gada februaarii????Es domaaju kaut kas par dabu!!!!
2006. gada 28. janvārī, 12:15Gundega
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 31. janvārī, 8:49Zirneklītis
cau!!!!!!!!
2006. gada 27. janvārī, 14:17karun
* Atbildes un piebildes ->

cau!...
2006. gada 27. janvārī, 23:08Ģederts
Vai var kāds pateikt kas ir ekoloģiskās piramīdas?
Varētu kādu piemēru kur ekoloģiskās piramīdas izpaužas...
2006. gada 24. janvārī, 19:40Dārta
dragon_girl at tvnet.lv
* Atbildes un piebildes ->

Ekoloģiskā piramīda ir grafisks barošanās ķežu līmeņu attēlojums. Varbūt skaita, biomasas vai enerģijas piramīdas.

Piemērs biomasas piramīdai:


/\
/ \
/Cil-\
/ vēku \
/ biomasa\
------------
/ Vistu \
/ biomasa \
/ \
--------------------
/ \
/ Kāpuru biomasa \
/ \
----------------------------
/ \
/ Augu biomasa \
/ \
------------------------------------

Visām šim piramīdām pamatdoma ir tāda, ka tiem, kurus apēd, ir jābūt vairāk par tiem, kas tos apēd, piemēram, viena stirna apēd ļoti daudz zaļumu, bet, savukārt, viens vilks apēd vairākas stirnas.

2006. gada 24. janvārī, 22:24Zirneklītis
LOB aicina piebarot laukirbes, lai palīdzētu tām izdzīvot bargajā salā

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina lauku iedzīvotājus piebarot laukirbes, lai palīdzētu tām pārciest bargos laika apstākļus, kas iestājušies pēdējās dienās.

Laukirbes ir nometnieku putnu suga, kas pārziemo Latvijā. Ilgstošā salā un sērsnas laikā tām ir grūti sameklēt barību, un bez cilvēka palīdzības laukirbes pastiprināti iet bojā. Šos putnus var piebarot, attīrot no sniega laukumus laukos un pļavās netālu no lauku mājām un regulāri izberot tur graudus un sēklas – auzas, miežus, griķus, ķimenes, kaņepes, linsēklas, lobītas saulespuķu sēklas, iespējams arī izkaisīt pelavas vai siena smalkumus. Šādas barotavas apmeklēs ne tikai laukirbes, bet arī citi lauku putni, piemēram, dzeltenās stērstes, zvirbuļi un zīlītes. Laukirbēm var palīdzēt arī, radot tām iespēju pa nelielu eju iekļūt siena šķūnī vai siena zārdos – šeit laukirbes atradīs gan vietu, kur pārnakšņot, gan barību.

Lai gan laukirbju skaits vienmēr bijis svārstīgs un atkarīgs no ziemas barguma, laukirbes vēl līdz pagājušā gadsimta vidum bija parasta putnu suga Latvijas laukos. Taču kopš 20. gadsimta 40. gadu beigām notikusi nepārtraukta irbju skaita un izlatības samazināšanās, jo šos putnus nelabvēlīgi ietekmēja gan lauksaimniecības intensifikācija (mehanizēta, agra pļauja, monokultūru lauku palielināšanās, pesticīdu lietošana), gan agrāk Latvijas laukiem raksturīgo siena šķūņu izzušana. Tieši iespēja bargās, sniegotās ziemās sameklēt barību šķūņos un uz pievedceļiem izkaisītos siena smalkumos palīdzēja laukirbēm pārciest bargās ziemas. Šobrīd arvien sarūkošās laukirbju populācijas izdzīvošana ir atkarīga no cilvēku palīdzības.

Šoziem atsevišķās vietās Latvijas laukos cilvēki jau sekmīgi piebaro laukirbes. Piemēram, Saldus rajonā, atsaucoties ornitoloģes, LOB biedres Zigrīdas Jansones aicinājumam, laukirbes piebaro vairākas zemnieku saimniecības un šo cilvēku iekārtotās barotavas regulāri apmeklē laukirbju ģimenes.


Informāciju sagatavoja Ilze Štrausa, tālr.: 7221580, e-pasts: ilze@lob.lv

Papildu informācija:
2006. gada 23. janvārī, 9:33Vija pārsūta no Latvijas Ornit
Atbildes un piebildes ->
Vai nav kāda lapa, kur būtu rakstīts par viendīgļlapjiem un divdīgļlapjiem (vajadzētu diezgan daudz)?Paldies...!
2006. gada 22. janvārī, 14:47Ilga
* Atbildes un piebildes ->

Cik vārdu var būt vienam jautājumu uzdevējam, jebšu jūs tur esat daudzas + čukča?
2006. gada 22. janvārī, 14:52Zirneklītis

2006. gada 22. janvārī, 16:10Zirneklītits
Vai Jūs lūdzu nevarētu pateikt, kas notiek ziemā ar viengadīgajaiem un divgadīgajiem augiem ziemā?Kā tie sagatavojas ziemai?Jau iepriekš liels paldies!!!
2006. gada 22. janvārī, 14:36Dace
* Atbildes un piebildes ->

Kā gatavojas? Tāpat kā visi – ada cimdus, zeķes un biezas šalles. ;)
2006. gada 22. janvārī, 16:13Pēcis

Ko tad citu var darīt ziemā, ja ne pārziemot. Tikai kā nu katrs to dara. Īstenībā Tu esi aizmirsusi, ka ir arī daudzgadīgi augi. Latvijā divgadīgi augi savvaļā nemaz nav tik daudz.

Viengadīgs augs – Augs, kurš visu savu attīstības ciklu iziet vienā gadā vai vienā veģetācijas periodā.

Divgadīgs augs – Augs, kam pilns dzīves cikls – no sēklas dīgšanas līdz sēklu ražošanai un bojāejai – ilgst divus gadus. Pirmajā gadā tas uzkrāj barības vielas, kas otrajā gadā tiek izmantotas ziedu un sēklu veidošanai.

Daudzgadīgs augs – Augs, kam dzīves cikls ilgst daudzus veģetācijas periodus (daudzus gadus).

2006. gada 22. janvārī, 16:23Zirneklītis

ka pukes kaka un cura vai tas parojas
2009. gada 15. novembrī, 14:52baiba
sumahers at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...
Kas ir dispersija?Kur to pielieto?
P.S.Gaidīšu atbildes uz e-pasta adresi...
2006. gada 22. janvārī, 13:19Inese
* Atbildes un piebildes ->

dispersija [lat. dispersio izkliede]

Vārda nozīme ir atkarīga no tā, par kādu tematu runā.

Fizikā ar to saprot caurspīdīgas vides gaismas laušanas koeficienta atkarību no gaismas viļņa garuma. Krāsainie saules zaķīši no dažādām stikla prizmām ir šādas dispersijas darbības piemērs.

Ķīmijā šo vārdo lieto latviešu vārdu „izkliede” un „izkliedēšanās” vietā.

Bioloģijā ar šo vārdu saprot atsevišķu būtņu sadalījumu teritorijas, kurā sastopamas šīs būtnes, robežās (populācijas ģeogrāfiskajās robežās).

Lauksaimniecībā ar to saprot noteiktas kvantitatīvas pazīmes daudzveidības rādītāju ganāmpulkā.

Matemātikā dispersija ir gadījumlieluma x novirzes mērs no tā vidējās vērtības Δx, ja mērījumu skaits ir n:
s² = (Σ(x - Δx)²) / (n - 1).

2006. gada 22. janvārī, 14:42Zirneklītis
Kur varētu uzzināt kaut ko par Latvijas dzīvnieku pēdām.Bieži tedzu kāda dzīvnieka pēdu,bet nezinu ka tā pieder.=)
Paldies
2006. gada 22. janvārī, 11:19Zane
* Atbildes un piebildes ->

Ir tāda «Gandra» izdota grāmatiņu sērija „Mācies pazīt”. Ir izdotas vismaz 5 grāmatiņas – divas par plēsīgo zvēru pēdām, divas par zvēru pēdām un viena par zvēru mēsliem. Tiko apskatīju «Gandra» mājas lapā – esot arī apvienotas vienā grāmatā „Zvēru pēdas dabā” un to pat vēl varot iegādāties:
http://www.gandrs.lv/online/gramatas.asp?what=1
2006. gada 22. janvārī, 14:16Zirneklītis
cawa... es taisu žurnālu savu kuru sauc varde un vai juus vareetu paraadiit mazus rakstiņus par dabu !! paldies !!
lai citiem buutu intrasanti manu žurnālu lasiit !!=):D
ar mazaam bildiiteem
2006. gada 22. janvārī, 9:52esuks
estere.g at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

juus vreetu aatraak atbildeet !!!ludzu
2006. gada 22. janvārī, 10:28esuks
estere.g at inbox.lv

Citiem ir interesanti palasīties tepatās. Bet Tev iesaku palasīt dažādas dabas enciklopēdijas, tur ir gan interasanti rakstiņi, gan bildītes. Ja ko izmanto, neaizmirsti, ka atsauce uz izejas materiāliem ir obligāta.
2006. gada 22. janvārī, 14:02Zirneklītis

labi !!paldiess
2006. gada 22. janvārī, 14:51esuks

Estere! Tikai pievērs uzmanību ne vien saturam, bet arī formai - tas ir,
pareizrakstībai! Atvaino, bet tādu žurnālu neviens negribēs lasīt, ja Tu rakstīsi ar
tādām briesmīgām kļūdām, kā Tavās vēstulēs...
2006. gada 23. janvārī, 18:37Ģederts

:(
2006. gada 24. janvārī, 15:22esuks
kāpēc debesis ir zilā krāsā? gaidīšu atbildes Ineshux@tvnet.lv
2006. gada 21. janvārī, 22:09Inese
Ineshux at tvnet.lv
* Atbildes un piebildes ->

Gaiss izkliedē saules gaismu. Dažus metrus biezs gaisa slānis ir pilnīgi caurspīdīgs. Visa atmosfēra, pateicoties tā slāņa lielajam biezumam, veido debesvelves zilo kupolu. Atmosfērā notiek gaismas izkliede gan no gaisa molekulām, gan arī dažāda lieluma un izcelsmes daļiņām. Gaisa molekulas vairāk izkliedē īsviļnu starojums tā radot atmosfēras zilo krāsu. Gaisā esošo daļiņu izkliede ir neitrāla – vienmērīgi izkliedējas visa garuma gaismas viļņi tādējādi debesis padarot baltākas. Jo vairāk daļiņu atmosfērā, jo tās ir bālākas.
2006. gada 22. janvārī, 0:53Zirneklītis

Kas ir dispersija???Kur to pielieto?
2006. gada 22. janvārī, 13:16Inese
Ineshux at tvnet.lv

Par dispersiju
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 22. janvārī, 13:19)
2006. gada 22. janvārī, 15:03Z.
Kāpēc bebri tā savairojas un apdraud tīrumus un arī citus dzīvniekus?;)
=)
2006. gada 21. janvārī, 19:31Zane
kakeens1995 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Kādus dzīvniekus bebri apdraud? Viņi taču pilnībā pārtiek tikai no augiem. Drīzāk jau šie palielina dabas daudzveidību. Vienu apskādētu dzīvnieku gan zinu – upes pērlene, bet citi dzīvnieki parasti iegūst no bebru klātbūtnes.
2006. gada 21. janvārī, 23:51Zirneklītis

Bebri savairojas tik daudz tāpēc, ka ir ļoti maz lielo plēsēju – vilki, lāči un lūši. Nav, kas viņus apēd.

Pastāv uzkats, ka senatnē cilvēki ne tikai ēduši bebrus, bet arī savus apmetnes iekārtojuši bebru izveidotajos līdumos. Traki ērti, cilvēki pagaida kamēr bebrītis sarūpē kokmateriālus (baļķus, tas ir, koka stumbrus bebrs taču neapēd) un izbrīvē vietu, tad ierodas, apēd pašu darboni, no baļkiem sabūvē mājas, var vēl pie viena pazvejo bebru dīķī.

2006. gada 23. janvārī, 8:47Zirneklītis

bebra uzpludinājumos daudz dzīvnieku apslīkst, forelēm u.c. strauju ūdeņu iemītniekiem arī bebru dambji nepatīk. Savukārt, bebru uzpludinājumos savairojas dīķus mīlošie dzīvnieki, daļa to iet bojā, kad dambjus pārrauj pali vai cilvēki.
2007. gada 18. decembrī, 15:35TAs
kape nav nekas uzrakstīts par dabu es nevaru neko atrast parādīsiet !!luudzu!!ja jus gribat uzrakstat man uz e-pastu par dabu !!ludzu
2006. gada 21. janvārī, 16:34estere
estere.g at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 21. janvārī, 17:24Zirneklītis

paldies !!
2006. gada 22. janvārī, 9:47estere
caur cik biezu zemes kārtu kurmis var saost slieku???
2006. gada 20. janvārī, 22:11xenos
* Atbildes un piebildes ->

Kurmim ir laba dzirde un ļoti laba oža, ko viņš liek lietā lai pazemes labirintos sameklētu ar ko pāroties, vai sugas brāļus, kas iemaldījušies citu kurmju teritorijā. Ir uzskats, ka kurmji uztver elektromagnētisko lauku, kas ļauj dzīvnieciņam pārvietoties pa pazemes tumsību. Kurmis medījumu varot sajust līdz 10 cm attāluma. Pamatā jau kurmji ķer tās sliekas un citus bezmugurkaulniekus, kas paši iemaldas kurmju alās. Encikopēdijā «Žizņ životnij» tiek apgalvots, ka sliekas pašas rokas uz kurmju alu, jo tās pievilinot kurmju izdalītais smaržas, kā arī alās esošais siltais gaiss.

Tīmeklī atronamās lapas:
2006. gada 21. janvārī, 13:50Zirneklītis

Kāpēc bebri tā savairojas un apdraud ...
2006. gada 21. janvārī, 19:31Zane
kakeens1995 at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...

Good site! I found lots of intresting things here. Nice site! Very useful. I will be back!
2007. gada 17. decembrī, 12:36n00bicals
gribeetu pajautaat kas notiek ziemaa ar
1. viendīgļapjiem (vajadzētu arī augu piemērus)
2. divdīgļlapjiem 9vajadzētu arī augu piemērus)????
Kuri augi pārziemo ar lapām???
Kuriem augiem ziemā ilgi saglabājas pērnās lapas???
Kāds izskatās koku vainags, kad nobirušas lapas???
Kur atrodas pumpuri, cik augstu no zemes????Vai tie var atrasties augsnē???
Kāda ir pumpura uzbūve ziemā, kāds izskatās, kas ar viņu notiek???
UN vispār vajadzētu par augiem ziemā (kas ar tiem notiek u.t.t.)
LUUDZU PALIIDZIET ATBILDEET UZ SHIEM JAUTAAJUMIEM!!!!
JAU IEPRIEKSH PALDIES....
2006. gada 20. janvārī, 18:38chukcha
* Atbildes un piebildes ->

chukcha,
Šīs atbildes ir apmēram 50 Ls vērtībā, ja tās Tev raksta cits. Par velti, ja Tu pats
tās atrodi... Tas viss prasa ilgu darbu ar literatūru, bet atrast var visu.
(Cita starpā, dažu Tavu jautājumu nostādne ir visai savāda... ja neizteiktos vēl
skarbāk. Piemēram, ne jau dīgļlapu skaits nosaka, kas ar augu ziemā notiek.)
2006. gada 20. janvārī, 22:58Ģederts

Un vispār, atraujies no datora un izej ārā, tad Tu redzēsi, „kāds izskatās koku vainags, kad nobirušas lapas”.
2006. gada 21. janvārī, 11:04Zirneklītis

tas tacu ir 7. klases uzdevums!!!
2008. gada 9. janvārī, 19:55hemoglobins

eej.. es kaa reize pildu shitos uzdevumus! ;DDD
2008. gada 23. novembrī, 21:48AI

vispār jā.. es arī tagad pildu, un tiem , kas šo te vel arī kaādreiz pildīs, ietektu pašiem iziet ārā un kārtīgi visu izpētīt.. turklāt tas taču nav nekas sarežģits, tikai raksti ko redzi.. un jā. jāuzsver, ka jābūt galīgai nullei bioloģijā, ja nezini kādi koki pārziemo ar lapām.. SKUJAS TAČU ARĪ IR LAPAS =)
2009. gada 1. februārī, 16:24paulaa

Hah. es ar tieši tagad pidu šos uzdevumus. Bet es gan iesprūdu pie jautājuma par pumpuriem.
2010. gada 26. februārī, 13:18elīnaaa
Lūdzu vai jūs nepalīdzētu, man vajag tēmu par dabas piesarņošanu un kā no tā vajadzētu izvairīties. Ja iepriekš paldies!
2006. gada 20. janvārī, 17:12Kikucis
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 10. oktobrī, 15:30)
Cits ieraksts (2005. gada 8. martā, 15:22)
2006. gada 21. janvārī, 10:36Zirneklītis
vai jus nevarat uz taisit specialu majas lapu tika par papagaiļiem!???ludzu!!
2006. gada 20. janvārī, 11:00estere
estere.g at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Nē, bet ja Tu izveidotu tādas lapas, tad mēs varētu ievietot tās savā serverī, lai citi arī var palasīties. Tev ir visas iespējas iesākt sadaļu, kuru varētu nosaukt „Mūsu lasītāju pārdomas par Dabu”, vai kā tamlīdzīgi.
2006. gada 20. janvārī, 11:12Zirneklītis
man ljoti vajadzeetu bildes, aprakstus un visu iespeejamo informaaciju par to kaa zied ozoli, beerzi un kļavas!!!!luudzu paliidziet!!!
2006. gada 19. janvārī, 19:39driska
* Atbildes un piebildes ->

Savvaļa Latvijā ir pa vienai ozola un kļavas sugai un veselas četras bērzu sugas. Visiem šiem kokiem ziedēšanā ir kopīgs tas, ka tie zied lapām plaukstot.

Bērzu ziedi var būt nav paši izcilākie, jo viņus apputeksnē vējš. Bieži vien cilvēki priecājas par pirmajām lapiņām, bet spurdzes, kas uzzied daudz agrāk, nepamana. Parasti spurdžu ir daudz un tās piedod bērzam zeltainu nokrāsu:

http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&k=Seklaugi/beerzu/&b=Betula_pendula

Vispamanāmāk zied kļavas. Maijā, ar savām dzeltenzaļajām ziedu kupenām, kļavas ir košākie koki:

http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&k=Seklaugi/kljavu/&b=Acer_platanoides

Ozolu ziedēšnu laikam ievēro vismazāk. Diemžēl arī mūsu attēlu krātuvē nav ozolu attēlu. Varu ieteikt meklēt google, atceroties, ka ozola latīniskais vārds ir Quercus robur. Paskaties kaut vai:
http://pharm1.pharmazie.uni-greifswald.de/gallery/moenchgu.htm (šajā sarakstā meklē Quercus robur .. inflorescences
http://popgen0146uns50.unimaas.nl/~jlindsey/commanster/Plants/Trees/Trees/Quercus.robur.html
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/faga/querc/querrob.html

2006. gada 20. janvārī, 14:21Zirneklītis
ļoti cītīgi vēlos atrast informāciju par akvārijiem un to iemītniekiem dinozoo ir, bet ar to ir par maz.būtu priecīga par mājas lapām.
2006. gada 19. janvārī, 14:54māra
* Atbildes un piebildes ->

Par akvārijiem latviešu valodā ir http://www.akvarijs.com/
2006. gada 22. janvārī, 16:45Zirneklītis

Savukārt tanī mājas lapā ir norāde uz akvāriju tīmekļa kopu: http://www.aqua-petsuk.com/aqua/
2006. gada 22. janvārī, 16:49Z.
Glābjot puķes, kas piesalušas pie rūts, un vērojot, cik dramatiski samazinājies automašinu un cilvēku skait uz ielām, atcerējos vienu pastāstu par aukstumu:

+15°C / 59°F
Beidzot Somijā ir silts laiks. Cilvēki Spānijā velk ziemas zeķes un cimdus. Somi gozējās saulītē un sauļojās.

+10°C / 50°F
Fraņči ieslēdz centrālapkuri. Somi stāda dārzos puķes.

+5°C / 41°F
Itāļu mašīnas atsakās darboties. Somi braukā kabrioletos.

0°C / 32°F
Saldūdens sāk sasalt. Ūdens Vatā (upe Somijā) kļūst nedaudz biezāks.

-5°C / 23°F
Kalifornijā tiek ziņots par nosalušajiem. Somi cep uz redelēm gaļu un atvadās no vasaras.

-10°C / 14°F
Briti sāk apkurināt ēkas. Somi velk kreklus ar garām piedurknēm.

-20°C / -4°F
Tūristi steigā pamet Maljorku. Somi beidz svinēt ražas svētkus. Ir pienācis rudens.

-30°C / -22°F
Grieķi mirst no aukstuma un pārstāj eksistēt, kā nācija. Somi sāk žāvēt veļu telpās.

-40°C / -40°F
Parīze krakšķ no aukstuma. Somijā pēc HotDogiem parādās rindas.

-50°C / -58°F
Polārlāči sāk evakuēties no Ziemeļpola. Somu armija atliek mācības līdz īstas ziemas pienākšanai.

-60°C / -76°F
Korvatunturi (SantaKlausa mājvieta) sasalst. Somi iznomā videokasetes un tup mājās.

-70°C / -94°F
Neīstais salavecis migrē uz dienvidiem. Somi ir neapmierināti, ka nav atstājuši Kossu (Koskenkorva vodka) laukā. Somijas armija dodās uz ziemas izdzīvošanas mācībām.

-183°C / -297.4°F
Pārtikā no aukstuma nosprāgst pēdējais mikrobs. Somu govis sūdzās par fermeru vēsajām rokām.

-273°C / -459.4°F
Apstājās JEBKĀDA atomkustība. Somi šķendējās – „Perkele, ir gan šodien vēsi”.

-300°C / -508°F
Sasalst arī elle, toties somi beidzot uzvar Eirovīzijas konkursā!

2006. gada 19. janvārī, 11:09Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->

mmm jauki... par latviešu mazvērtības kompleksiem arī vajadzētu kādu aņuku
sacerēt...
2006. gada 24. janvārī, 22:07Ģederts

Arī iz nepārāk veciem krājumiem:
Latvijas un Liepājnieku attieksme pret Boforta skalu

0 balles (0,0-0,2 m/s) - bezvējš
Bērni spēlē lauka badmintonu, Liepājnieki organizējas grupās un pūš viens uz otru, lai būtu kāda vēsma.

1 balles (0,3-1,5 m/s) - vēsma
Pret vēsmu nevar papīpēt, Liepājnieki skrien pa apli, lai iegūtu vēsmu.

2 balles (1,6 - 3,3m/s) - neliels vējš
Bērni beidz spēlēt badmintonu, Liepājnieki iegūst vēsmu spēlējot badmintonu.

3 balles (3,4-5,4 m/s) - lēns vējš
Pludmalē plombīra saldējums arī kraukšķ, Liepājniekiem vairs nav jāskraida.

4 balles (5,5 - 7,9 m/s) - mērens vējš
Nākas beigt spēlēt tenisu, Liepājnieki pludmalē mierīgi spēlē volejbolu un cep desiņas.

5 balles (8,0-10,7 m/s) - mēreni stiprs vējš
Neviens vairs nestaigā svārkos un Zemene atsakās skriet uz laukumu, beidzot bez putekļiem var redzēt kā kāds piedalās rallijā Kurzeme.

6 balles (10,8 -13,8 m/s) - stiprs vējš
Jorkšīras terjeri tiek paņemti rokās, Liepājā odi uzbrūk tikai pa vēja virzienam.

7 balles (13,9 - 17,1 m/s) - ļoti stiprs vējš
Ventspils mēram aizliedz iziet uz ielas, Liepājā rit normāla dzīve.

8 balles (17,2 -20,7 m/s) - vētrains vējš
Palielinās pieprasījums pēc kabatas lieluma ķieģeļiem, Liepājnieki pārceļas pie ezera un pikniks notiek tur.

9 balles (20,8 -24,4 m/s) - vētra
Emsim dod nervu zāles, lai neatcerētos Malaiziju, Liepājnieki ķer lidojošās vardes.

10 balles (24,5 -28,4 m/s) - stipra vētra
Repše beidzot spēj pacelties gaisā, Liepājas lidosta atgūst dzīvību pateicoties lidojošo plastmasas plēvju kursiem, izkonkurēts Easyjet.

11 balles (28,5 - 32,6 m/s) - auka
Latvijā pārvietoties spēj tikai tās trīs tanki, Liepājnieki ērti jūtas kabrioletos pie 50 km/h ātruma.

12 balles (32,7 -36,9 m/s) - orkāns
Ticīgie cer tikt uzpūsti „debesīs”, Liepājnieki baudkāri skatās kā aizplūst cigāru dūmi.

13 balles+ (37,0 - m/s) - Diena pēc rītdienas
Lubāns un Rīgas Sporta pils beidzot lido, Liepājnieki no ezera pārvietojas krogos un dzied: „Jumtus plēš vējš, bet nenoplēš, pilsētā, kurā piedzimst vējš!”

2006. gada 25. janvārī, 2:55Zirneklītis
Ziemas spelgoņā
Sajūtu purva smaržu –
Lāceņu ievārījums.
2006. gada 19. janvārī, 9:49Zaiga Sudraba
* Atbildes un piebildes ->

Zaiga, Tu arī no Japānas?...
2006. gada 20. janvārī, 22:51Ģederts
Ziemas mežā
Dusmās auro vējš –
Nevienas lapas.
2006. gada 18. janvārī, 8:52Soseki
* Atbildes un piebildes ->

Soseki, Tu esi labs dabas vērotājs. Lapu tiešām nav.
2006. gada 18. janvārī, 17:55Ģederts
Vēlos vairāk uzzināt par kazlēnu barošanu un audzēšanu no pirmajām dienām, kā ar tiem ir jāapietas, ko jābaro, un citas lietas.
Jau iepriekš paldies.
2006. gada 17. janvārī, 23:08Zane
* Atbildes un piebildes ->

Kazu kūts

..

Kūts klimats

Vislabākā ir 8 – 15°C temperatūra. Ja kazas ir aizsargātas no caurvēja un ja guļvieta ir silta un sausa, tās labi panes arī aukstumu. Izņēmums ir pavisam mazi kazlēni.

Mitrums kazām nepatīk. Optimālais gaisa mitrums ir 60 – 85 %. Ja kūtī apraso sienas un ūdensvads un ja ir jūtama kodīga mēslu un urīna smaka, tad ir biežāk jāvēdina telpas.

Kazas – kazlēna aizgalds

Ja piena kazu kazlēnus dažas dienas atstāj pie mātes, viņiem ir vajadzīgs mātes – kazlēna nodalījums. Tāpēc ar žogu kūtī atdala aizgaldu. Protams, māte tur ir jābaro un jādzirdina kā parasti. Tāpēc ir ērtāk, ka kūtī jau pirms tam paredzēts speciāls kazas – kazlēna nodalījums, kur kazu mātei ir ēšanas vieta un dzirdinātava. Pietiek ar 2 – 2,5 m² lielu laukumu, kas izklāts ar pakaišiem. Ja kazlēni paliek šajā nodalījumā ilgāk par nedēļu, tad arī tiem vajadzīga barība un ūdens. Barības galda augstumam jābūt apmēram 20 cm.

Audzēšanas aizgalds
Ja kazlēnus tur atsevišķā nodalījumā, viņiem tur jāēd caur barības režģi. Uz katru kazlēnu jārēķina 0,5 m² liels laukums un 20 cm plata barības josla. Pēc zīšanas beigām kazlēnus pārvieto uz jaunkazu nodalījumu, kas ar saviem izmēriem un iekārtojumu atbilst pieaugušo kazu kūtij. Rēķinot uz katru jauno kazu 1 m² lielu laukumu un 30 cm barības galda garuma.

..

Jāzeps Sprūžs,
LLU profesors
(http://www.agrarius.lv/lopkopiba/bunt1.html , 2004. gada 15. oktobris.)
2006. gada 18. janvārī, 9:14Zirneklītis

Es kat biju maziņa pavisam nu es jau pratu staigat Es biju ar savu māsu un masicu lauka vakara uz zamas apsedas siksparnis pukudobe visas maitanes atkapas no siksparna bet es mierigi staveju un skatijos =):)=):0
2006. gada 17. janvārī, 18:59Diāna Šikova
http://www.draugiem.lv
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 17. janvārī, 19:26Zirneklītis

Tu jau esi tagad arī droša meitene... Sēdi pie datora un raksti.
2006. gada 17. janvārī, 22:20Ģederts
Vai varētu uzzināt majaslapu par tīģeriem????? Man loeti vajaga skolai!!!!!
2006. gada 17. janvārī, 17:34karīna
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 17. janvārī, 17:58Zirneklītis

Vai varetu informaciju par tigerien pa latviski????:( man vajadzetu skolai!!!!!!!!
2006. gada 18. janvārī, 14:46karina

Tad nu soļo uz skolas vai pilsētas bibliotēku. Ir krietni daudz visādu «Zvaigznes ABC» izdotu enciklopēdiju par dzīvniekiem. No senākiem izdevumiem varētu noderēt Alfreda Brēma «Dzīvnieku valsts», bet tā varētu arī nebūt bibliotekā dabūnāma (grāmatas izdotas pirms ~80 gadiem). 1987. gadā «Zinātne» sērijā «Apvārsnis» izdeva Jana Lindblāda grāmatu «„Džuņgļu grāmatas” pasaule». Varbūt vēl kāds Tev kādu grāmatu ieteiks.
2006. gada 18. janvārī, 16:03Zirneklītis

aa tu varetu pateikt informaciju ko ed tigeri???
2006. gada 20. janvārī, 18:07karun

Pamatā jau gaļu ko iegūst medījot lielos zīdītājus (mežacūkas, briežus, aļņus u.c. – zvēri, kas sver ~30 – 900 kg). Ka redzi, šos svītrainos kaķus turēt mājās peļu ķeršanai nav jēgas ;) . Tīģeri parasti pārtiek no svaiga medījuma. Uzreiz var apēst kādus 18 kg gaļas un tad vairākas dienas neēst. Tā kā tīģeri ir dažādi un dzīvo dažādās zemeslodes vietās, tad arī to ēšanas ieradumi ir dažādi. Zvēru dārzos viņus parasti ēdina katru dienu un bez gaļas dod arī vitamīnus.
2006. gada 21. janvārī, 11:00Zirneklītis

Lūdzu man vajag par mēžacūkām visu gan(ko viņas ēd ko viņas dara) man skolā projekts tikai līdz Marta beigām
2006. gada 14. februārī, 7:18Sifne
signe46 at inbox.lv

Ja nu nēesi vēl pamanījis, tad gatavus darbus te neviens nevienam uz pasūtījuma neraksta. Ja būtu jautājuse, kur varētu ko atrast par meža cūkām, būtu pastāstījis, bet uz tik vispārīgiem jautājumiem, kā Tevis uzdotais, vari sagaidīt atbildi – „Zini ko, aizej uz biblioteku…”
2006. gada 14. februārī, 10:48Zirneklītis


_,-""""-..__
|`,-'_. ` ` `` `--'""".
; ,' | `` ` ` ` ``` `.
,-' ..-' ` ` `` ` `` ` ` |==.
,' ^ ` ` `` ` ` `. ; \
`}_,-^- _ . ` \ ` ` __ ` ; #
`"---"' `-`. ` \---""`.`. `;
\\` ; ; `. `,
||`; / / | |
jrei //_;` ,_;' ,_;"
2006. gada 14. februārī, 11:24jrei

paldies bet tur makasa ari naudu
2006. gada 14. februārī, 19:45Sifne

Tad atliks Tev saukt palīgā visurmeklējošo «Googli»:
http://www.google.lv/search?hl=lv&q=%22sus+scrofa%22&meta=cr%3DcountryLV
2006. gada 17. februārī, 3:05Zirneklītis
Jūtos vāja –
Tukšs un pamests dārzs
Bezsniega ziemā.
2006. gada 17. janvārī, 14:25Ono Josiko
* Atbildes un piebildes ->

Mīļā Ono!
Tavas dzejas mums tiešām patika. Sūti vēl!
2006. gada 17. janvārī, 22:22Ģederts

kur ir par selekcionariem
2006. gada 17. janvārī, 13:50Anastasija
http://inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

http://izgudrojumi.lza.lv/latv/izgudrotaji/
Lapas apakšdaļā labajā pusē ir norāde uz pieciem selekcionāriem.
2006. gada 17. janvārī, 17:46Zirneklītis

2006. gada 17. janvārī, 18:09Z.
Es gribētu uzzināt kā, kad un kas Latvijā ieveda augļu kokus un (augļu) krūmājus.(Varētu izsmeļošas atbildes).
2006. gada 16. janvārī, 18:31Aija
* Atbildes un piebildes ->

Vai jautājums ir par dārzkopības vēsturi, t.i., kad Latvijā sāka kultivēt augļu
kokus un ogulājus?
2006. gada 16. janvārī, 19:59Ģederts

Jā, par interducētiem augļu kokiem un ogulājiem.
2006. gada 18. janvārī, 12:15Aija

«Latviešu konversācijas vārdnīcā» zem šķirkļa „dārzkopība” tiek apgalvots, ka muižās lielākus dārzus ierīkoja 19. gs. sākumā. Savukārt pirmie plašākie zemnieku dārzi ierīkoti 19. gs. 50-os gados Valmieras un Dobeles apkārtnē. 1803. gadā iznāca pirmā dārzkopības grāmata Latviešu valodā – Johans Hermans Cigra (Zigra) «Tas Ābolu Dārznieks jeb pilnīga Pamācīšana visādus auglīgus Dārza Kokus audznāt un kopt». Šis pats vīrs 1798. gadā Rīgā ierīkoja priekšzīmīgu dārzniecību.

Protams, ka šie gada skaitļi nenorāda kad Latvijas teritorijā sāka audzēt augļkokus un krūmus. Piemēram, vīnogas jau piecpadsmitajā gadsimtā diezgan lielās platībās tika audzētas Ventspils apkārtnē, vēlāk arī Ventas un Abavas krastos Kandavā, Rendā, Sabilē un citur. (G. Dobeli «Vīnogas», Rīga, Avots, 1989.).

2006. gada 22. janvārī, 17:42Zirneklītis
es vēlos uzzināt kautko par kartupeli! atraxtat man uz e-mailu marija12@inbox.lv
2006. gada 14. janvārī, 17:54laura
* Atbildes un piebildes ->

«Enciklopēdija *Latvija un Latvieši*, Latvijas Daba», 2. sējums:

kartupelis (Solanum tuberosum; vācu Kartoffel, angļu potato, kr. картофель ) — nakteņu ģints suga. Kā vieng. kultūraugu plaši audzē mērenajās joslās. Pasaulē izveidoti <2000 ∆ šķirņu. Savvaļā (D-Amerikā) ∆ ir daudzg. lakstaugs. Eiropā ievests 16. gs. 2. p. (Spānijā 1565); Ljā pirmoreiz ievests Kurzemē (1673). ..”
G. Ābele

2006. gada 16. janvārī, 12:35Grāmatnieks
Manā pagrabā katru gadu ziemo ozolu karmīnpūcītes. Pagraba griesti apsarmo un līdz ar to arī tauriņi. Kā tie nesasalst, ja pārklājas ar sarmu? Un kur tie slēpjas vasarā???
2006. gada 13. janvārī, 12:45Mikī
* Atbildes un piebildes ->

paldies par atbildēm! :( Laikam jau šī grāmata domāta, lai palīdzētu skolēniem rakstīt referātus..... A varbūt vienkārši nevajadzēja rakstīt 13. datumā.....
2006. gada 18. janvārī, 8:19Mikī

Lai arī pats Mikī marta beigās ir ierakstījis uz šo jautājumu atbildi, noķēru vienu kukaiņu pētnieku un noprāsīju, kas tad īsti notiekas ar šādiem apsarmojušiem tauriņiem.

Kukaiņos veidojas vielas, kas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru (svešvārdā – antifrīzs), līdz ar to ūdens kukaiņu ķermenī nesasalst pie samērā zemām temperatūrām. Visticamāk, ka šie tauriņu ziemu pārcietīs. Ja temperatūra tomēr nokrītas tik zemu, ka ūdens šūnās sasalst, kukainis to nepārdzīvos, jo ledus kristāli saplēš šūnas (sasalis ūdens aizņem lielāku tilpumu nekā šķidrā stāvoklī).

Kukaiņi nav vienīgās būtnes, kas šādi nodrošīnās pret aukstumu. Piemēram, vēl ir zivis, kam šāda pretsasalšanas viela palīdz izdzīvot pie Dienvidpola krastiem.

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 20. martā, 21:45)
2006. gada 22. martā, 4:50Zirneklītis

Paldies! =)
Jā, nu par kukaiņu ziemošanas spējām man jaudaudz kas ir stipri skaidrāks!!!
2006. gada 23. martā, 9:23Mikī
Paldies par informāciju. Ja bija kādreiz ziņas sūtītas uz Zooloģijas muzeju, tad tās tur, protams, glabājas, paldies.
Ja Jums interesē gliemeži, par tiem vairāk var uzzināt Latvijas Malakologu biedrības mājas lapā.
http://zoologi.daba.lv/gliemji/LV/Gadagliemis2006.shtml
2006. gada 13. janvārī, 12:31Mudīte Rudzīte
Atbildes un piebildes ->
luudzu pasakiet man wisas salas Daugavā...???
2006. gada 11. janvārī, 14:15edzeniite
* Atbildes un piebildes ->

Pilnīgi visas, vai tikai tās, kas Latvijs teritorijā? Un vai tiešām pilnīgi visas, vai tikai lielākās?
2006. gada 12. janvārī, 15:04Zirneklītis

man vajadzeetu atteelus un aprakstus kaa zied kljavas, ozoli, beerzi!!!luudzu paliidziet...man vajag ljoti steidzami....
2006. gada 19. janvārī, 19:37driska
kas ir lapsa?
2006. gada 10. janvārī, 18:00pipa
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 23. decembrī, 19:38)
2006. gada 10. janvārī, 20:33Zirneklītis
Vai čūska, ūdrts un bebrs ir meža dzīvnieki?
2006. gada 10. janvārī, 11:18Gunita
* Atbildes un piebildes ->

Kā kura čūska:
  • zalkši uzturas pārsvarā mitrās vietās. Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī;
  • gludenā čūskas parasti apdzīvo gaišus, skrajus priežu mežus, krūmiem apaugušus uzkalniņus, pļavas, un purvus;
  • odzes parasti apdzīvo ar zāli un krūmiem aizaugušus izcirtumus un mežmalas, purvus, skrajus priežu mežus, kur aug virši, meža stigas. Pazinu odzi, kas mitinājās aizaugošās mājas drupās.

Ūdri apdzīvo iekšējos ūdeņus un to piekrastes biotopus (tai skaitā arī mežus). Uzturas arī neapdzīvotās jūras pludmalēs upju ieteku tuvumā. Diezgan bieži (īpaši - pavasaros un rudeņos) dodas klejojumos pa sauszemi.

Bebri apdzīvo visdažādākās saldūdens tilpes un to piekrastes. Ģimenes rok alas ūdenstilpju krastos vai būvē „mājiņas” no koku gabaliem un zariem. Pēdējam lieti noder meža tuvums.

Spried nu pati ir vai nav tie meža dzīvnieki.

Sagatavots pēc http://www.latvijasdaba.lv/ materiāliem

2006. gada 10. janvārī, 20:58Zirneklītis
Vēlētos uzzināt kur var dabūt kādu kāpuru bildīti, ja iespējams tad tādu kas atīstās pludmalē vai kāpās
2006. gada 8. janvārī, 14:47rīī
* Atbildes un piebildes ->

Kāpuri ir daudzi un dažādi. Viszināmākais kukainis, kura kāpura attīstība ir saistīta ar smilšainām vietām, tai skaitā kāpām, ir Latvijas lielākais tīklspārnis skudrulauva (Myrmeleon formicarius):
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&k=kukaini/Tiiklspaarni/&b=Myrmeleon_formicarius
2006. gada 9. janvārī, 12:06Zirneklītis
Velreiz (bija arī rakstiski ap 2002-2004 g.) informeju, ka milzu kailgliemezis sastopams Bauskā no Brīvības bulvāra līdz Mēmeles piekrastei (nogāzes daļā). Ticis novērots samērā bieži. Tel. 6346626.
2006. gada 6. janvārī, 14:33Ēriks Klīvs.
* Atbildes un piebildes ->

Arī tagad, ziemā?
2006. gada 9. janvārī, 12:10Zirneklītis

Paldies. Ja bija sūtīta vēstule ar ziņām par gliemežiem, tad tā noteikti glabājas LU Zooloģijas muzejā.
Vairāk par gliemežiem var uzzināt Latvijas Malakologu biedrības mājas lapā http://zoologi.daba.lv/gliemji/LV/Gadagliemis2006.shtml
2006. gada 13. janvārī, 12:34Mudīte Rudzīte
Svelošā salā
Zemē nolaižas zvirbuļi,
Joprojām darbīgi.
2006. gada 3. janvārī, 11:29Kavabata Bosja
* Atbildes un piebildes ->

Mīļā Kavabata! Dārgā Bosja!
Turpini mūs iepriecināt!
2006. gada 17. janvārī, 22:23Ģederts
ko noziimee jeedziens - vaskulaarie augi?????
2006. gada 1. janvārī, 17:29u2
* Atbildes un piebildes ->

Vaskulārie augi ir augi, kuriem vielu transportēšanai izveidojušies vadaudi. Vaskulārajiem augiem pieskaitāmi paparžaugi un sēklaugi. Vaskulārajiem augiem nav pieskaitāmas sūnas.
2006. gada 2. janvārī, 15:21Zirneklītis

kaa sauc augus kuriem nav ...
2007. gada 13. martā, 21:36Nauris
Turpinājums šeit -» ...
gribeetu uzdot jautaaju par to - vai zemee ieseejot vienkaarshu vienu peleeko zirni k-kas izaugs????un vai taa pat izaugs arii nu pupinjaam, kjimeneem, magoneem???
2006. gada 1. janvārī, 16:44man ir auksts
* Atbildes un piebildes ->

Izaugs, izaugs... It īpaši, ja pārmaiņas pēc sēsi nevārītus zirņus...
2006. gada 2. janvārī, 15:28Ģederts
Vai Juus vareetu man pateikt kaadu maajas lapas adresi, kur buutu informaacija par veseliigu dziivesveidu...????un kaa juus defineetu jeedzienu - veseliigs dziivesveids???
2006. gada 1. janvārī, 16:33shljura
* Atbildes un piebildes ->

Tev noderīgu adrešu apkopojumu var atrast
http://www.daba.lv/Adreses/Latviski.shtml#Veseliba

Dažādām cilvēku grupām var būt atšķirīgs priekštats par to, kas ir veselīgs dzīves veids, piemēram, tas kas ir nekaitīgs cilvēkam brieduma gados, var būt bīstams vecumdienās. Dzīves veids ir tas, ko mēs darām, ko ēdam, ko domājam. Vienkāršākis definējums varētu būt, ka tas ir dzīves veids, kas nepasliktina mūsu veselību. Protams, tad paliek jautājums par to, kas ir veselība. Veselību varētu uztvert kā cilvēku spēju fizioloģiski, psiholoģiski un sociāli optimāli funkcionēt. Veselību nosaka ģenētiskie, fizioloģiskie, psihioloģiskie un sociālie faktori.

Izšķir subjektīvus un objektīvus veselības rādītājus. Kā subjektīvu rādītāju piemērus var minēt pašsajūtu, darba spēju, ēstgribu. Kā objektīvu rādītāju piemērus var minēt ķermeņa masu, elpošanas biežumu, arteriālais spiedienu utt.

2006. gada 2. janvārī, 16:45Zirneklītis

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!