Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2006. gada februārī


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
variet lūdzu nosauks rožu dzimtas 10 ārstniecības augus?
2006. gada 28. februārī, 18:04zane
* Atbildes un piebildes ->

parastā vīgrieze, dziedniecības ancītis, dziedniecības brūnvālīte, maura retējs, stāvais retējs, parastais rasaskrēsliņš, dažādu sugu rozes, meža avene, parastais pīlādzis, parastā ieva. kāds varbūt ārstējas arī ar ābelēm, ķiršiem, plūmēm, bumbieriem, meža zemenēm, lācenēm un vilkābelēm.
2006. gada 28. februārī, 18:13V.

Par vilkābelēm jau nu nevar teikt kāds varbūt ārstējas. Tā ir sastoma dažu labu sirdspilienu sastāvā.
2006. gada 3. martā, 11:16Zirneklītis
Vēl "Ilustrētā Zinātne" 4. nr.
Sadaļa "Labākais jautājums". - "Vai divas lietas var būt identiskas".
Brīnišķīgs novērojums - ka dabā pastāv fenotipiskais plastiskums, kas
izpaužas kā ģenētiski identisku(a) organismu(a) morfoloģiskā u.c. dažādība,
daudzveidība - pārvērsts pārspriedumos par mikropasaules "dzīvi". Ja jau bija
vēlme par to runāt, vajadzēja izmantot kādu nebioloģisku piemēru. Tagad
sanāk, ka lapas ir atšķirīgas tāpēc, ka katrā no tām citādāk kustas atomi...
2006. gada 28. februārī, 15:24Ģederts
Atbildes un piebildes ->
"Ilustrētā Zinātne" 4. Nr. 2006.g. Mums visiem patīk šis žurnāls. Bet atsevišķi
raksti, sniedzot vienpusīgu vai nepilnīgu informāciju, var radīt nepariezu
priekšstatu.
"Cik daudz izdzer koki?" 10 lpp.
Fakti par ūdens "uzsūkšanu" kokos ir O.K. Bet interpretācija nav visai skaidra.
Pirmkārt, nav ne ar vārdu pieminēta "transpirācija", kas ir visa ūdens
uzņemšanas procesa pamatā. Tāpēc paliek neskaidrs, kam tas viss vajadzīgs?
Apgalvojums "Koki ūdeni galvenokārt izmanto tam, lai lapām piegādātu
minerālvielas" ir vienkārši smieklīgs. Tikpat labi var apgalvot, ka cilvēks dzer,
lai kāju pirkstiem piegādātu vitamīnus. Iesaku pakonsultēties ar augu
fiziologiem, piemēram, doc. M. Vikmani LU Bioloģijas fakultātē, pirms
nākamreiz ievietojat kautko par tādām tēmām. Bez tam, apgalvojums, ka
"kokiem ir GRŪTI uzsūknēt ūdeni augstāk par 100 metriem" uzvedina vēl uz
dažām ačgārnām asociācijām. Nu nav kokiem GRŪTI, ne arī viņi ŠAUSMĪGI
MOCĀS... Un no kokiem tikai atsevišķu sugu visgarākie individīdi sasniedz
100 m garumu:
http://hypertextbook.com/facts/2001/OlgaVapnyar.shtml
http://www.gianttrees.com.au/tall.htm
Kāpēc tas tā, var palasīt šeit:
http://www.nature.com/news/2004/040419/full/040419-5.html
2006. gada 28. februārī, 15:17Ģederts
* Atbildes un piebildes ->

Kur var dabūt "Ilustrētās zinātnes" 4. numuru??? Man tāda vēl nav! :(
2006. gada 28. februārī, 16:18Mikī

manā pastkastītē! =)
2006. gada 28. februārī, 16:35Ģederts

Ehē, manā kastē arī beidzot uzradās! =)
Vispār interesanti fakti par tiem dzerošajiem kokiem, man patika. Jāpiekrīt, ka pēdējās divas rindkopas ir visai jocīgas, kaut gan mani vairāk izbrīna tas, kā ir iespējams izmērīt tos 1000 litrus, ko kāds koks ir "izdzēris"?
2006. gada 1. martā, 12:23Mikī

Izmērot caur saknēm uzņemtā ūdens daudzumu (kopējais mīnus cik palika
neuzņemts) vai arī mērot transpirācijas intensitāti, jo, jo vairāk uzņem, jo vairāk
iztranspirē caur lapu atvārsnītēm...
2006. gada 1. martā, 12:40Ģederts

Vai tas nozīmē, ka eikaliptam uzmauc virsū milzīgu plastmasas maisu un tad savāc tajā iztranspirēto ūdeni? Es atceros tādas bildītes botānikas grāmatā, kur maiss bija uzmaukts pelargonijai!
2006. gada 2. martā, 8:38Mikī

Nezinu gan par eikaliptiem. Bet maisu lietot varētu tikai īslaicīgi, jo lapotnes
mikrovide (gaisa apmaiņas samazināšanās, ūdens tvaika koncentrācijas
palielināšanās u.c.) noteikti ietekmē arī transpirācijas intensitāti. Eksperiments
nebūtu korekts.
2006. gada 2. martā, 10:27Ģederts

Te vēl vietā būtu aizrādīt uz «Ilustrētās Zinātnetnes» rakstu stilu, ko esmu nodēvējis par „izbrīnīto naivismu” vai „jūsmīgo naivismu” – teksts piebārstīts ar izsaukuma zīmēm un pārspīlējumu izsakošiem vārdiem un apgalvojumiem. Kolēģi gan te apgalvo, ka tikai šādi rakstot varot tikt līdz skolēniem neiestiegot Sīrupā vai nepazūdot miglā, kas ar skaļu Puff radusies no nekā.
2006. gada 2. martā, 12:32Zirneklītis

Zirneklis ar Ģedertu acīmredzami nav šī žurnāla mērķauditorija =)


kaut gan, varbūt vēl pakritizēsim žurnālus "zīlīte" un "ezis"

2006. gada 2. martā, 12:49Vija

Ja kas, man «Ilustrētā Zinatne» patīk un es to lasu un lasīšu (ja vien «IZ» man neatņems abonentu ;) ), bet vai tādēļ es nedrīkstu izteikt to, kas man netīk? Ja reiz tā runā par zinātni, tad varētu arī uzklausīt, ko par aprakstīto tēmu domā dažādi zinātnieki (pie kuriem sevi gan neiedalu) vai zinātkāri lasītāji (kā es).

Veltījums Ģedertam: Starp citu, Tevis uzrādītajā «Nature» rakstā koku augšējās lapas CĪNĀS, lai dabūtu ūdeni =) .

«Ezis» uni «Zīlīte» nav populārzinātniski žurnāli.

2006. gada 2. martā, 13:11Zirneklītis

Paldies par kritiku, godīgi sakot, tā man nav negaidīta. Ir taisnība gan tiem, kuri norāda uz “Ilustrētās Zinātnes” vienkāršoto pieeju parādībām, kas prasītu sīkāku skaidrojumu, gan arī tiem, kurus nesajūsmina daudzu rakstu mazliet bērnišķīgais stils.
Te nu jāsaka tā – lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir arī jāupurē. “IZ” pamatuzdevums ir radīt interesi par zinātni cilvēkos, kam tā ir “tumša bilde” vai, vēl ļaunāk, šķiet neizturami garlaicīga un sausa nodarbošanās. Tāpēc žurnāls cenšas balansēt uz korekta zinātnes faktu atspoguļojuma un izklaides robežas. Ne vienmēr tas izdodas tik labi, cik gribētos, īpaši īsajos gabaliņos, kur ļoti ierobežotais teksta apjoms parasti neļauj sniegt izsmeļošu skaidrojumu. Dažkārt gadās arī faktu kļūdas.
Tādēļ es būtu priecīgs, ja visi lasītāji, kuru profesionālās zināšanas ļāvušas konstatēt kļūdas vai maldinošu faktu interpretāciju žurnāla materiālos, par to rakstītu uz mūsu redakcijas adresi ilustreta.zinatne@mgtops.lv. Mūsu skandināvu kolēģi, kuru izdevums ir pamatā “IZ” latviešu versijai, katra žurnāla numura vēstuļu sadaļā ievieto kritiskas lasītāju atsauksmes un arī precizējumus iepriekšējo numuru materiāliem. Arī es labprāt sekotu viņu piemēram, ja tikai speciālisti ar šādām atsauksmēm neskopotos. Vislabāk, ja tajās būtu minēts nevis tas, kas žurnālā NEBIJA rakstīts pareizi, bet gan, kā BŪTU bijis pareizi. Starp citu, tieši sadaļa “Jautā mums” šajā ziņā tiek pieminēta bieži, jo, cenšoties pēc iespējas vienkāršāk atbildēt uz lasītāja jautājumu un neizmantot terminus, kas prasa papildu skaidrojumu, bieži gadās palaist garām svarīgas nianses.
Visbeidzot, žurnāla rakstu kopējais stils. Zinu, ka pret to varētu būt iebildumi gan zinātniekiem, gan arī nopietnu populārzinātnisku žurnālu lasītājiem ar priekšzināšanām. Tomēr jāatceras, ka mūsu žurnāla pastāvēšanai ir ļoti svarīgi aptvert pēc iespējas lielāku lasītāju auditoriju, īpaši jaunāko paaudzi. Mūsu televīzijas, interneta un reklāmas laikmetā tas nozīmē viegli uztveramus, strukturētus tekstus, krāšņus attēlus, skanīgus saukļus un sensacionalitāti. Protams, līdz ar to žurnāls arī kaut ko zaudē, taču esmu pārliecināts, ka ieguvums ir lielāks - atmodināta zinātkāre. Iespējams, tekstos mazliet var kaitināt antropomorfisms – tikai cilvēkam raksturīgu īpašību un rīcības piedēvēšana dzīvajai un nedzīvajai dabai, pat mikropasaules parādībām un tehnikas sasniegumiem. Šāda pieeja izmantota apzināti, jo ļauj nekompetentam lasītājam labāk iejusties aprakstītajā parādībā. Protams, mēra sajūta vajadzīga arī šeit, tāpēc ņemšu vērā aizrādījumus par tādiem pārspīlējumiem, kas jau rada pilnīgi greizu priekšstatu. Tomēr domāju, ka apgalvojums “kokam ir grūti uzsūknēt ūdeni lielā augstumā” vēl pie tādiem pārspīlējumiem nepieder.
Līdz turpmākai sarakstei Jūsu portāla lapās!
2006. gada 2. martā, 15:14Vents Zvaigzne, "IZ" redaktors
Man intresē zirnekļi cik daudz ir zirnekļu sugas.
2006. gada 28. februārī, 8:22Ēriks
* Atbildes un piebildes ->

Šis jautājums laikam vislabāk atbildams pašam Mr.Zirneklītim, es varu citēt vienīgi lielo enciklopēdisko vārdnīcu (Jumava 2003):
Zirnekļi (Aranei) - zirnekļveidīgo kārta ar vairāk kā 30 000 sugām. Latvijā konstatētas ~500 sugas
2006. gada 28. februārī, 9:24Mikī

1998. gadā izdotā enciklopēdija «Latvijas Daba» ir mazliet pieticīgāka – zirnekļu kārtā esot ~28 000 sugu, no tām Latvijā – ~450.

Precizējums Mikī uzrakstītajam – zinātnieki izdala zirnekļveidīgo (Arachnida) klasi, kurā ietilpst zirnekļu (Aranei) kārta. Latvijā sastopamas vēl trīs citas šīs klases kārtas: māņzirnekļi, māņskorpioni un ērces.

2006. gada 28. februārī, 10:22Zirneklītis

Šķiet, ka augšminētie literatūras avoti nerunā viens otram pretī, jo skaidrs, ka zirnekļi ir viena no zirnekļveidīgo kārtām. Precizējums, protams, ļoti precīzs. =)
Zirneklīt, varbūt vari ieteikt kādu avotu, kurā būtu labi aprakstīta dzīvnieku klasifikācija, sevišķi runājot par primitīvajiem dzīvniekiem, piemēram, zarndobumaiņiem, tārpiem utml?
2006. gada 28. februārī, 11:17Mikī

Man jau patīk pašķirstīt V. Dogeļa «Bezmugurkaulnieku zooloģiju» («Zvaigzne», 1986.), bet neapgalvoju, ka tā ir tā sistematika, ko pašlaik apgūst studenti LU Bioloģijas fakultātē. Tīmekļa plašumos var apskatīt:
2006. gada 2. martā, 16:33Zirneklītis

Paldies! Jaukas adreses!
2006. gada 3. martā, 8:48Mikī

Cik sapratu Web dizains ir arī Kārļa Kalviškis darbs. Nu cepuri nost - asp, navigācija, vizuālā puse. Vienkārši perfekti.
Varbūt beidzot būs centralizētā datubāze. Tā vien gribas pielikt arī savu pirkstu.
2006. gada 27. februārī, 18:46Vikucis
ready at tvnet.lv
http://viks.from.lv
* Atbildes un piebildes ->

Ne pa tēmu, bet... Diemžēl šeit ielinkotā lapa gan ir viens vienīgs "gļuks"... Gan
saturiski, gan dizainiski... Sorry...
2006. gada 27. februārī, 19:20Ģederts

nezinu idioti
2006. gada 4. decembrī, 14:32līga Zariņa
liegucis788 at inbox.lv
http://nav
Atbildu uz Ģederta jautājumu :
1)"Mani,Aivara Kaža,pierādījumi attiecībā uz augiem" sekojoši norāda to,ka ...AUGS IR ANALOGS CILVĒKAM,KA AUG NE VIEN AUGI,BET ARĪ CILVĒKI, UN KA CILVĒKIEM PIEMĪT DOMĀŠANA TĀPAT KĀ AUGIEM-FOTOSINTĒZE;
2)pēc esošās informācijas augiem neesot imūnsistēmas,jā,gan arī ar šo jautājuma daļu nevajag jokot,jo ... AUGIEM PIEMĪT ANDROGĒNA,teikšu,METAFIZISKA SUBSTANCE KĀ SISTĒMAS ANALOGS,lai nestrīdētos te;
3)vitamīni neesot endogēnie regulatori ar hormonu lomu,jā, nav jau ar,bet ...VITAMĪNI IR TERMOREGULATORI,teikšu, PROTOPLAZMAI(čintomaņai jeb CHI samaņai caur Iņ/Jaņ provi), jo ...VITAMĪNI IR ARĪ HORMONU REGULATORI jeb FERMENTU 2 SLIEDES,PA KURĀM TIE NONĀK NOTEIKTAJĀ MATRICAS VIETĀ.
__________________________________________________________
*VITAMĪNI kā submatricas jeb matriču formas pat,kas ir vairāk vai mazāk gatavas pielāgoties fizioloģiskajam ķermenim (NaCl 0,9% ūdenim) jeb Kauzālajama ķermenim,Manuprāt,ir savdabīgi vielai īslaicīgi,varbūt,pat digitāli formēti,AUDI-TERMOREGULATORIŅI tai ziņā,ka tie strādā robotiski jeb munsturabli caur tādu Debesu Valstības kibernētiku,ko mūsdienās dēvē par Augstāko Saprātu,Dievam īsteni atbilstošo,kas cilvēkiem nav pieejams analīzei,jo pretējā gadījumā Matricas līdzsvars varētu tikt izjaukts,ja Cilvēce sāks analizēt to,kāpēc Galaktisko Zvaigžņu karu rezultatā tika ģenētiski sintezēts Cilvēka : Homo Sapiens genoms (gēnu standarts) un ar kādiem jautājumiem Cilvēcei ir jānodarbojas šinī sakarībā no minētā skatu punkta vērojot,lūk,cik viss ir vienkārši,jo ik karu un neskaidrību tak izraisa nauda,finanses u.c. līdzekļu trūkums vai pārpalikums arīdzan neapšaubāmi konsekventi strukturēti.
============================================================
RIEKŠLIKUMS VIENOTIES PAR ATSKAITES PUNKTU SARUNAI (DISPUTAM) JAUTAJUMĀ PAR VITAMĪNIEM (Vitamīnu Fabrikas celtniecību,piemēram,Pāvilostā) IR SEKOJOŠS:CILVĒCE TIKA IZVEIDOTA KĀ AIZSPOGULIJAS (Aizkapa) ZVAIGŽŅU KARU FINANSU (NAUDAS) NOTIKUMS UN AKTIVITĀTE;PIETUVINĀMIE JAUTĀJUMI IZPĒTEI UN APSPRIEDEI IR Raudives Balsu (EVP) NOSKAIDROŠANA UTML. SECĪGAS PROBLĒMAS,KAS RAKSTURO PSIHIATRIJU KĀ ANTIKRISTIETĪBU (ORGANIZĒTO NOZIEDZĪBU).
2006. gada 27. februārī, 15:56Aivars Kažis
iglali at apollo.lv
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Nekā nesapratu. :( Vai Tu nevarētu to visu saskribelēto iztulkot cilvēkiem saprotamā valodā? =)
2006. gada 27. februārī, 16:35Pēcis

Interesanta jau tā tēma ir, tāpat kā pārējās šai līdzīgās, kurās gudreļus var tēlot visi un apgalvot visu, jo tā īsti pierādīt nav iespējams NEKO.
Esam mācīti, ka saprāts (a ļa intelekts) kā kvalitatīvs palēciens ir parādījies un novērojams tikai t.s. radības kronim. Pirms tā, tā sanāk, visa evolūcija notikusi bez kādām saprāta pazīmēm. Ja noliedzam saprāta evolūciju paralēli fiziskā ķermeņa evolūcijai (domāju filogenēzes kontekstā), jāsāk ticēt, ka tad jau tas saprāts (ja gribat - dvēsele) ir iedēstīts tā pēšķi i no malas.
Ja gribam apgalvot, ka evolūcija ir notikusi bez ietekmes no malas, rodas jautājums pie kāda dzīvsvara vai ķīmiskā sastāva tad pēšķi tas saprāts tā spontāni uzradās (he he - "pieklauvēja" pie neandertālieša (a vosj kura cita hominīda) alas un atteicās vākties prom). Nu kura molekula bija tā izšķirošā ???
Vai arī (un tomēr) šie saprāta elementi (muļķīgi skan, bet kā gan to lai nosauc)ir ikvienas molekulas un atoma daļa, kas noteiktā daudzumā un secībā summējoties sasnieguši tādu līmeni, ka nosaucot sevi par saprātu (vai tml.)sākuši apjaust un analizēt paši savu eksistenci.
Protams šāds apgalvojums rada virkni ļoti diskutablu jautājumu, jo tad sanāk, ka (lai arī niecīgas) saprāta pazīmes ir gan augiem (ar ko varētu samierināties), gan t.s. nedzīvajai dabai - faktiski it visam, ikvienam atomam un molekulai.
Tādi jocīgi ir visi tie trīs varianti vai divarpus, bet ja tā padomā - a ko mēs no tā visa zinām. A ne sū...
2006. gada 27. februārī, 17:48garamantu apkopējs

P.S. Lūgums Aivaram Kažim izteikties pakāpeniski un domas loģiskajā secībā. Domāju (ceru), ka ne tikai man ir zināmas grūtības vienā puslapu garā teikumā mēģināt apjaust ne tikai, kāds sakars starp munsturablo Debesu Valstības kibernētiku, Pāvilostas vitamīnu fabrīķi un augu fizioloģiju, bet ko daži no šiem terminiem nozīmē kā tādi.
Es saprotu, ka man ar intelektu tā pavājāk, bet tieši tādēļ nekautrējos lūgt tuvāk paskaidrot dažas lietas:
Kas ir: munsturabla darbošanās
Kas ir: Debesu Valstības kibernētika
Kas ir: Homo Sapiens gēnu standarts
No kurienes ir ņemts apgalvojums, ka :CILVĒCE TIKA IZVEIDOTA KĀ AIZSPOGULIJAS (Aizkapa) ZVAIGŽŅU KARU FINANSU (NAUDAS) NOTIKUMS.
Jau iepriekš pateicos.
2006. gada 27. februārī, 18:20garamantu apkopējs
Vitamīni ir slēdži,kas pārslēdz imūnsistēmu cilvēkam (augam) no viena režīma uz citu.
P.s.
Autortiesības konstatētajai atziņai pieder Man pašam,jo ...šādu atziņu Jūs nekur literatūrā neatradīsiet.
2006. gada 27. februārī, 9:49Aivars Kažis
iglali at apollo.lv
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Interesanti būtu uzzināt Jūsu pierādījumus attiecībā uz augiem... Pēc manā
rīcībā esošās informācijas, augiem NAV imūnsistēmas, bet vitamīni nav
endogēnie regulatori ar hormonu lomu.
2006. gada 27. februārī, 10:49Ģederts

Atbildu uz Ģederta jautājumu ...
2006. gada 27. februārī, 15:56Aivars Kažis
iglali at apollo.lv
Turpinājums šeit -» ...
Ja kādam interesē, Republikas Bioloģijas 2006. gada uzdevumi un testi tagad ir apskatāmi arī internetā:
http://priede.bf.lu.lv/Fakultate/Olimpiade/

Šajā lapā ir arī norādes uz iepriekšējo gadu uzdevumiem.

2006. gada 27. februārī, 9:20Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Vai tā tomēr nav "valsts" olimiāde? Republika, kā zināms ir valsts pārvaldes
forma. Agrāk gan bija "republikas" pretstatā "vissavienības"...
2006. gada 27. februārī, 10:51Ģederts

Tev ir taisnība, tā ir Valsts Bioloģijas olimpiāde. Visās rezultātu lapās bija ieviesusies šī kļūda :( .
2006. gada 27. februārī, 11:00Zirneklītis

Paldies Zirneklītim par olimpiādes uzdevumu ievietošanu, tie likās ļoooti interesanti, jo arī man ir gadījies pirms daudziem gadiem piedalīties valsts olimpiādē un tad gan bija daudz vieglāk! tagad uz daudziem jautājumiem vispār nevarēju atbildēt un tik milzum daudz ģenētikas, gadsimtu un svešvārdu! Ārprāts!!! Bet nu tagad jau citi laiki, skolēni arī laikam gudrāki....
Cienījamo, Zirneklīt, vai ir iespējams uzzināt arī pareizās atbildes olimpiādes uzdevumiem? Citādi es netiku skaidrībā ar dažiem.... Hm.
2006. gada 28. februārī, 11:22Mikī
Cik daudz dzivnieku sugu ir visa pasaule&
2006. gada 24. februārī, 15:05Inga
* Atbildes un piebildes ->

Kaut kur lasīju, ka ir zināmas ap 1,7 miljonu dažādu dzīvu būtņu sugu, no tām, par dzīvniekiem tiek uzskatītas ap viens miljons sugu. Ļoti daudzas vēl aizvien nav atklātas. Daži uzskata, ka sugu skaits pasaulē varētu būt ap 10 miljoniem.
2006. gada 27. februārī, 12:16Zirneklītis

Vairak ne 100000!!!!!
2006. gada 7. jūnijā, 22:38Angelika
http://www.daba.lv

Malacis, desmit miljoni tiešām ir vairāk ne simts tūkstoši ;)
2006. gada 7. jūnijā, 22:56Pēcis
Palīdziet!=)
Vai koks,ko sauc krieviski "javor" ir "kalnu kļava"?
2006. gada 23. februārī, 13:15vivita
* Atbildes un piebildes ->

Krievijas eiropas daļā, Baltkrievijā un Ukrainā (Малороссия ) tā tas ir:
(Клен ) явор - Acer pseudoplatanus - Kalnu kļava
Kaukāzā:
явор - Platanus orientalis - Platāna
2006. gada 23. februārī, 16:20Zirneklîtis
man patīg visi putni
2006. gada 23. februārī, 12:45iluta
Atbildes un piebildes ->
wai seit war kaut ko atrast par putnkopību? ligucitis14@inbox.lv
2006. gada 23. februārī, 12:17liga lice
ligucitis14 at inbox.lv
Atbildes un piebildes ->

kā var ražot elektrību nepiesārņojot dabu?
2006. gada 23. februārī, 8:28gurkis
http://gurkis347@inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Mīt ģenerātora pedāļus.
2006. gada 23. februārī, 14:19Ģederts

Filozofiski raugoties, vispirms jānoskaidro, kas tiek saprasts ar „dabas piesārņošanu”. Arī minot pedāļus mēs pastiprināti izdalām CO2 un vēl baru visādu citu izgarojumu. Principā nav iespējams ražot elektrību nenodarot pāri apkārtnei – vai nu tie ir izmeši atmosfērā, vai tie radioaktīvie atkritumi, vai tie ir nosprostoti zivju migrācijas ceļi, vai tās ir sagandētas mazās upes, vai tā ir zemes vibrācija utt. Arī saules baterijas nav bez grēka – to ražošanas process jau varētu būt ne pārāk saudzīgs apkārtnei.
2006. gada 23. februārī, 16:49Zirneklītis

vēja ģenerators? paisuma/bēguma stacija?
2006. gada 23. februārī, 17:04Ģederts

Ja vēja ģenoratoru ir daudz, tie „piesārņo” ainavu. Kļūst par apdraudējumu putniem. Var traucēt radioviļņu izplatīšanos. Vecās konstrukcijas ģeneratori bija stipri trokšņaini. Tagadējie esot klusāki. Izplata zemfrekvences vibrāciju, kas pastiprinās pieaugot vēja stiprumam.

Paisuma/bēguma stacijām ir ļoti liela ietekme uz ekosistēmu, jo tiek būtiski ietekmēta ūdens plūsma.

Viļņu spēkstacijas, kā jau mazākas pēc izmēra, varētu būt ar mazāku ietekmi.

Tie gan visi bija spriedelējumi, kuriem es nevaru uzrādīt kādu nopietnu pētījumu =)

2006. gada 23. februārī, 22:53Zirneklītis

Labi labi, jautājums jau arī patiesībā uzprasās uz spriedelēšanu. Davaj balsojam
par ātomenerģiju! To vismaz nevar sajust un saredzēt!
2006. gada 23. februārī, 23:32Ģederts

atomreaktoros strādā cilvēki, kas uz darbu brauc ar autobusu, kas piesārņo gaisu un patērē fosilos kurināmos resp piesārņo =)


ar vārdu sakot, nevar. nevar dzīvot, nepiesārņojot dabu. bet, no otras puses, dabai līdz zināmai pakāpei itin labi noder mūsu izelpotais co2 un citas lietas. un citu sugu mēsliņi neskaitās piesārņojums, ja tiek iesaistīts barības ķēdēs utt.
tā ka tavam jautājumam nav viennozīmīgas atbildes.


un vel tads sīkums, ka atomenerģijas ražošanā rodas atkritumi, kas var būt ļoti bīstami, bet kurus var arī ļoti droši noglabāt.


viļņu enerģija, paisuma un bēguma enerģija - ietekmē zivju nārsta vietas. jūras seklās vietas ļoti svarīgas biol daudzveidībai. pie līzsšinējā tehnoloģiju līmeņa - ieguvums mazāks nekā ieguldāmie resursi, truklāt jāņem vērā iekārtu izgatavošanā patērētie resursi un radītais piesārņojums, kā arī kas notiks pēc šo iekārtu dzīves beigām.

2006. gada 24. februārī, 11:17Vija

Pirms kāda gada kaut kur izraku ziņu par viļņu elektrostacijām. Būtība kāda - a ļa lidojošam šķīvītim līdzīga diskveida iekārta noenkurota brīvi valstās jūrā, un sekojot viļņu kustībām pa tās perifērijā esošu tuneli valstās lode, kura, ripojot pa riņķi, griež diska vidū novietotās turbīnas spārnus (variants - lode ir fiksēta turbīnas spārna galā).
Es protams situāciju aprakstu ļoti primitīvi un pēc atmiņas, bet tāds bija tas aptuvenais princips. Bet tā kā gaidītais jaunatklājuma uzvaras gājiens vēl nav noticis, tad atliek domāt, ka uzparikte vēl nav tapusi gatava vai arī jau norakstīta kā neefektīva.
Bet ja runājam par dabas nepiesārņošanu. Nu tad lietāsim atjaunojamos energoresursus un viņu spēja atjaunoties jau lielā mērā ir piemērošanās dabas procesiem.
Protams var ciest ainava (VES gadījumā)un dažādi reti biotopi (HES gadījumā), var tikt traucēta zivju migrācija (HES un PES gadījumā), kaut kur jābāž radioaktīvie atkritumi (AES gadījumā). Bet nu paši jau arī "rijam" elektrību aizgūtnēm un kaut kur jau viņai ir jārodas.
2006. gada 28. februārī, 17:57garamantu apkopējs

Tagad ir izstrādātas viļņu enerģijas stacijas, kas lokas ka tādas čūskas viļņus, tiesa gan, lokas stateniski nevis guleniski. Locijumu vietās ir cilindri, kas, locoties „čūskai”, kustas šurpu turpu.
2007. gada 18. februārī, 11:41Zirneklītis
Es gribetu uzzinaat kaut ko par Jaunzeelandes haterijaam. steidzami.
2006. gada 22. februārī, 17:09blusa
* Atbildes un piebildes ->

Steidzami var tikai blusas ķert. ;)

Ja gribi, ko atrast inerneta plašumos, vari meklēt pēc Sphenodon guntheri un Sphenodon punctatus. Ir aizdomas, ka citu hatēriju nav.

2006. gada 23. februārī, 16:35Zirneklītis
Izskatās, ka biologi ir ļoti neapmierināti, ja redz citus rakstām, runājam vai rādām muļķības par dzīvās dabas lietām. Bet paši 'grēko' citu zinātņu jomās. Nu, piemēram, šī gada skolēnu Bioloģijas valsts olimpiāde. Jautājums, kurā valstī tika klonēta Dollija? Pareizā atbilde - Skotijā. Katrs skolēns, kurš ir mācījies ģeogrāfiju, zinās, ka Skotija nav valsts, tādēļ uzskatīs šo atbilžu variantu par nepareizu.
2006. gada 22. februārī, 14:27Skolotāja
* Atbildes un piebildes ->

Mīļā skolotāja, te neviens neapgalvo, ka biologi nekļūdas. Pie tam, par klonēšanu
ir tīri bioloģijas, nevis citas jomas jautājums. Bet vai drīkst jautāt - vai tie bija
jautājumi ar atbilžu variantiem? Un, ja tā, kādi bija šie konkrētā jautājuma
atbilžu varianti? Un vai jautājums tomēr nebija "kur tika klonēta Dollija"?
2006. gada 22. februārī, 15:27Ģederts

Pagaidām vēl fakultātes mājas lapā ievietoti tikai olimpiādes rezultāti. Par iepriekšējiem gadiem ir arī visi uzdevumi un testi. Kad ievietos, tad jau varēs redzēt, ja nepaspēs izlabot ...
2006. gada 22. februārī, 18:11Skolotāja

Tad no kurienes Jums ir informācija, ka jautājuma formulējums bija tieši tāds, kā
Jūs sākumā minējāt, t.i., pieminot terminu "valsts"?
2006. gada 22. februārī, 18:13Ģederts

Tiko izvilku no grīļīgās nepadarīto kaudzes apakšas 11-12. klašu testa uzdevumus. Skolotājai taisnība, 4.2. jautājums ir „Kurā valstī klonēja Dolliju?”.

p.s. Tāpēc jau tika ieviesta šī sadaļa, lai kopīgiem spēkiem labo citu un savas ielaistās kļūdas.

p.p.s. Vēsturiski raugoties, Skotija bija neatkarīga valsts, kura pievienojās (tika pievienota?) Anglijai 1603. gadā. Tiesa, Dollijas klonēšana notikās mazliet vēlāk ;) .

p.p.p.s.Saskenēšu vēl atlikušās bildītes un tad gan uzdevumus ievietošu.

2006. gada 23. februārī, 8:11Zirneklītis

Zirnekli, bet kādi ir atbilžu varianti? Un KURŠ sēne to izdomāja? jo tas patiesībā
NAV bioloģijas jautājums, po, kādā valstī...
2006. gada 23. februārī, 14:21Ģederts

Tā ir Bioloģijas vēsture =) . Variantus no galvas neatceros. Bija Vācija un vēl kaut kas. Ceru, ka līdz rītam ielikšu visus uzdevumus mājas lapā.

Kurš izdomāja pilnīgi droši nezinu. Pāradresēšu šo jautājumu iespējamam vaininiekam.

2006. gada 23. februārī, 16:01Zirneklītis

jā, jā, es arī reiz piedalījos bioloģijas olimpiādē, un man vēl aizvien ir dusma par to, ka liela daļa jautājumu bija par bioloģijas vēsturi. ir jau, protams, derīgi zināt, kurā gadā ir dzimis Pastērs, un tamlīdzīgi, bet šī tomēr ir bioloģijas un nevis vēstures olimpiāde, turklāt pilna galva ar gadaskaitļiem vēl automātiski nenozīmē orientēšanos dabas procesos.


nezināju, ka vēl aizvien ir tādi jautājumi.


kur klonēja dolliju? laboratorijā. uz/zem galda. burkā.

2006. gada 24. februārī, 16:12Vija

Paldies, par sapratni. Bet skolēniem pareizo un nepareizo atbilžu punkti jau saskaitīti un vietas sadalītas ...
Tā vien liekas, ka zinātnieki, kas organizē olimpiādi, uzskata to par vienkārši 'skolēnu pasākumu', tātad kaut ko mazsvarīgāku nekā viņu pašu 'lielā zinātne' ...
2006. gada 25. februārī, 17:43Skolotāja

zini, Skolotāja, tādiem īpaši aktīviem zinātniekiem nemaz nav laika ar to
nodarboties... tur jau laikam ir tā nelaime... tie paši mūsu asistenti vien laikam
tie ir. bet īsti labi nezinu. un kāds, acīmredzot, par to pat naudu saņem. tas jau
ir sliktāk. es ceru, ka viņi vismaz te atvainosies par šādu kļūdu un nākamreiz
neliks tik stulbus un nesvarīgus jautājumus.
2006. gada 26. februārī, 13:23Ģederts

Ja kādam interesē, Republikas ...
2006. gada 27. februārī, 9:20Zirneklītis
Turpinājums šeit -» ...

Tā kā es biju persona, kas apkopoja uzdevumus, atvainojos par pieļauto kļūdu uzdevuma tekstā, liekot nosaukt valsti, kurā klonēta Dollija. Lai gan jautājums bija formulēts neprecīzi, skolēni pareizo atbildi viennozīmīgi varēja atrast, jo variants "Lielbritānija" netika piedāvāts.
Tāpat nekad nav jautāts, kad ir dzimis Pastērs. Jautājumi ir par atklājumiem un gadsimtiem. Starp citu, piemēram, Vācijā, daudz lielāku lomu piešķir bioloģijas vēstures izzināšanai.
Lūzam visus aktīvos kritizētājus nākamajai olimpiādei iesniegt savus uzdevumu variantus žūrijas komisijas priekšsēdētājam LU Bioloģijas fakultātes dekānam U. Kondratovičam līdz šā gada oktobra beigām. Šāds aicinājums izskan regulāri, tomēr atsaucība gan varētu būt lielāka. Izsaku vēlreiz paldies žūrijai, arī studentiem, kuri nebūt nestrādāja "ķeksīša pēc", bet gan tādēļ, ka darīja to ar prieku un no sirds. Centīsimies turpmāk kļūdas novērst, tomēr jāatzīmē, ka nekad nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. Lai veicas mūšu šā gada komandai: D. Perminovam, A. Grudulam, A. Krēsliņai un J. Bezdelīgam!
2006. gada 28. februārī, 8:31Maruta Kusiņa

Paldies Zirneklītim par olimpiādes uzdevumu ievietošanu, man tie likās ļoooti interesanti, jo ir gadījies pirms daudziem gadiem pašai piedalīties valsts olimpiādē un tad gan bija daudz vieglāk! tagad uz daudziem jautājumiem vispār nevarēju atbildēt un tik milzum daudz ģenētikas, gadsimtu un svešvārdu! Ārprāts!!! Bet nu tagad jau citi laiki, skolēni arī laikam gudrāki....
Cienījamo, Zirneklīt, vai ir iespējams uzzināt arī pareizās atbildes olimpiādes uzdevumiem? Citādi es netiku skaidrībā ar dažiem.... Hm.
Cienījamā, Kusiņas kundze! Pēc Jūsu komentāra saprotu, ka jebkurš var piedāvāt savus uzdevumu (un varbūt arī testa) variantus. Vai arī es, pat ja man nav biologa izglītības, bet ir liela interese, vēlme un entuziasms? Un vai uzdevumu autori saņem arī kādu atbalstu? Paldies!
2006. gada 28. februārī, 11:02Mikī

Labrīt, Mikī!
Ja ir vēlme, protams, gaidīsim Tavus uzdevumus. Ar samaksu ir tā, ka fakultātei ir līgums ar IZM par visu uzdevumu sagatavošanu kopumā, bet samaksa par kādu atsevišķu uzdevumu vai testa uzdevumu sanāktu ļoti simboliska. Protams, varam apsolīt kādu pārsteiguma balvu. Veiksmīgu dienu!
2006. gada 1. martā, 8:31Maruta

PALDIES! Iepriecinoša vēsts. =)
2006. gada 1. martā, 12:04Mikī
19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.
2006. gada 21. februārī, 13:21miks
* Atbildes un piebildes ->

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.
2006. gada 21. februārī, 14:18Zirneklītis

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!
2006. gada 21. februārī, 19:01Ģederts

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?
2006. gada 22. februārī, 6:51Zirneklītis

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!
2006. gada 22. februārī, 12:14garamantu apkopējs

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.
2006. gada 22. februārī, 13:54saaukstēšanās

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.
2006. gada 22. februārī, 16:59garamantu apkopējs

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.
2006. gada 23. februārī, 19:13Vērotājs

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...
2006. gada 23. februārī, 19:21Ģederts

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga. :(
2006. gada 24. februārī, 12:36Mikī

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...
2006. gada 5. aprīlī, 21:07Givers
Turpinājums šeit -» ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1
2006. gada 6. aprīlī, 12:27Zirneklītis
Atļaušos pārpublicēt jau sen «Latvijas dabai» iedotu Dr. biol. emer. Edgara Vimbas iedotu rakstiņu:
----------------

Iepazinos ar žurnāla «Dārzs» 2001. gada 8. numuru. Pārsteidz tas aplamību klāsts, kas lasāms citādi lieliski iecerētajā rakstā „Vai tie ir dadži?” (bez autora) un kroplie augu latīniskie nosaukumi A.Tereško rakstā „Vesels kā rutks”.

Sāksim ar pirmo rakstu. „Īstais dadzis latīņu valodā saucas Carduus…”. Nesaucas! „Carduus” latviski ir „dzelkšņi”. „Neīstie dadži Cirsium…”. Nu visīstākie dadži! Nav arī tādas pļavu usnes (Cirsium arvense). Ir gan tīruma usne, uz ko arī norāda auga latīņu nosaukuma sugas epitets. Ģints Onopordon nez kāpēc saukta par ēzeļu dadžiem, lai gan to latviskais nosaukums ir „baltdadži”, kā tas pareizi lietots Tereško rakstā 33. lappusē.

Augu latīniskos nosaukumus mēs lietojam ne jau lai parādītu savu gudrību, bet lai lasītāji pēc šiem nosaukumiem literatūrā, kas rakstīta citās valodās, varētu atrast informāciju par šiem augiem, nezinot to nosaukumus šajās valodās.

A.Tereško rakstā minētie augu latīniskie nosaukumi ir izcila aplamu šo nosaukumu kolekcija.


Dotais latviskais Dotais latīniskais Pareizais nosaukums
nosaukums nosaukums
-----------------+---------------------------+-------------------------
gaiļbikši Primula vera Primula veris
sveķenes Viscaria vesca Viscaria vulgaris
dižzirdzene Angelika arhangelika Angelica archangelica
mātere Leonurus cordatus Leonurus cardiaca
zaķpēdiņa Gnaphalium uliginozum Gnaphalium uliginosum
baltdadži Onopordus acanthium Onopordon acanthium
vērmeles Arthemisia absinthus Artemisia absinthium
pūķgalve Drachocephalum moldavicum Dracocephalum moldavicum
mārdadzis Sillibum marianum Silybum marianum
kaķpēdiņas Chelicrhizium arenarium Helichrysum arenarium
lielā nātre Utrica dioica Urtica dioica
ceļmallapas Plantagus maior Plantago major

Turklāt būtu jāievēro, ka atbilstoši ZA Terminoloģijas komisijas atzinumam augu ģinšu nosaukumi rakstāmi daudzskaitlī, bet sugu nosaukumi vienskaitlī. Tātad „sveķenes, zaķpēdiņas, māteres” ir ģinšu nosaukumi, bet „lipīgā sveķene, dumbrāju zaķpēdiņa un sirds mātere” – sugas nosaukumi. Ja mēs rakstām „sveķene Viscaria vulgaris” – saprast jau var, bet precīzi gan tas nav. Ja nu nebūtu literatūras! Bet mums ir Latvijas Dabas enciklopēdija sešos sējumos! Vai tad ne autori, ne arī redakcija to nezin ?

Nebūtu minēto kļūdu un neprecizitāšu, par «Dārza» augusta numuru varētu teikt visu to labāko.

2006. gada 21. februārī, 13:05Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->

Tā jau tas ir, kļūdas nebūtu pieļaujamas, it īpaši, pretenedējot uz
zinātniskumu... Bet parastam lasītājam tiešām ir vienalga, vai latīniski ir pareizs/
nepareizs/nav vispār nosaukuma. Tas, protams, nepaslīd garām nepamanīts
profesionālim... Bet tādiem jau tas žurnālītis nav domāts...
2006. gada 22. februārī, 10:02Ģederts

Tā jau var aizrunāties līdz tam, ka pareizrakstība ar' ir tikai priekš valodniekiem. Ja nu reiz liek latīniskos nosaukumus, tad jāliek tos ir pareizi. Galu galā, tie ir vienīgie, pēc kuriem var samērā droši doto augu atrast kaut vai internetā.
2006. gada 23. februārī, 18:58Zirneklītis

Nujaja... Piemēram, Google uz Utrica dioica dod 253 adreses. Sākumā gan lapni
pajautā: Did you mean: "Urtica dioica"? Valodai jau arī jāattīstās...
2006. gada 23. februārī, 23:37Ģederts

njaa ... ta nu gadas :(
2008. gada 15. septembrī, 16:11...
"Prāta bankas" jautājumi jau arī nav labāki - nereti ir bijušas aplamības. Nesen, piemēram, uzzināju, ka ir tādi putni ČIPSTI Latvijā... Bija jāpasaka, kura no četrām izvēlēm ir putni - čipsi, čipsti u.t.t. Ja es piedalītos tajā spēlē, laikam nekas cits neatliktu, kā piecelties un aiziet. Sapratu jau, ka domātas čipstes, bet vai tad tiešām nevar mazliet nopietnāk tie jautājumu sastādītāji savam darbam pieiet?
2006. gada 21. februārī, 12:49Vilcene
Atbildes un piebildes ->
«Ilustrētās Zinātnes» 2006. gada februāra (3) numurā 16. lappusē ir īss rakstiņš „Zieds pievilina ar gaismas šovu”. Tiek apgalvots: „Mirabilis jalapa zieds atveras vēlu pēcpusdienā un zied visas nakts garumā – laikā, kad bitēm un citiem apputeksnētājiem to grūti pamanīt.” Ja maldos – palabojiet, bet nezinu gan nevienu biti, kas dauzītos apkārt pa nakti medu vākdamas.

Piedevām, mazā rakstiņa maldinošais teksts liek domāt, ka ieejot dārzā, kur aug šādas puķes, cilvēkam apkart paveras spocīgi zaļa gaisma. Patiesībā, cilvēks, bez papildus aprīkojumu, šo ziedu fluoerescenci neredz.

2006. gada 21. februārī, 12:23Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->

Par to redzēšanu un saskatīšanu gan palieku pie sava. Rakstiņā, kas atrodams «Discovery Channel», tieši tas tiek apgalvots. Šis rakstiņs, savukārt, atsaucas uz publikāciju žurnālā «Nature».

Norādes:

2006. gada 23. februārī, 8:41Zirneklītis
Man So nedel ir projektu nedela es taisu projektu par Pundurbērzu - 2005. gada koks ! Man vajadzetu cik vien vairak informacijas! Ja kaut ko atrodat inresantu (raksti,foto,apraksti,statistika utt.) rakstiet man ketlina_kafaso@yahoo.com vai ketlina@mits.lv! Jau ieprieks Paldies!!!
2006. gada 20. februārī, 12:15ketlina
ketlina_kafaso at yahoo.com
* Atbildes un piebildes ->

Pundurbērzs latīniski ir Betula nana, angliski dwarf birch, krieviski Береза карликовая. ja man vajadzētu informāciju par pundurbērzu, es meklētu googlē ar šiem atslēgvārdiem!


vēl paskaties šeit
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/betula/betul/betunan.html
tur labajā pusē ir linki uz izplatības kartēm,
un apskaties, vai tas ir aizsargājamo sugu sarakstos.

2006. gada 20. februārī, 12:34Vija
Man vajadzētu visu iespējamo par vitamīniem....paldies jau iepriekš...
2006. gada 18. februārī, 14:43sise
* Atbildes un piebildes ->

"Visu iespējamo" pamatinformāciju par vitamīniem var uzzināt kādā
enciklopēdiskajā vārdnīcā. Ir arī internetā šis un tas, pameklē Google. Es
atradu, piemēram
http://www.lpa.lv/article/38/
http://www.liis.lv/anatom/Antomija/33-34/33-34teksts.htm
http://www.pateretaja-celvedis.lv/partika/vitaminu_piedevas.htm
http://raksti.daba.lv/referaati/2001/KVosele/
Ir vēl daudz daudz citu. Retorisks jautājums: ļaudis, kāpēc nelietojat Google
meklēšanu?
2006. gada 18. februārī, 18:38Ģederts

Vitamīni ir slēdži,kas pārslēdz ...
2006. gada 27. februārī, 9:49Aivars Kažis
iglali at apollo.lv
Turpinājums šeit -» ...
Sweiki!Man būtu ļoti nepieciešams viss par rozēm (ne jau rožu dzimtu bet par rozēm).Kādas ir rozes,rožu,šķirnes un veidi...arī vajadzētu latīniskos nosaukumus...vismaz ku rt vareetu atrast???jau iepriekš paldies... paldies!!!
2006. gada 18. februārī, 14:40marija
* Atbildes un piebildes ->

Mēs te vairāk ar savvaļas sugām nodarbojamies, tādēļ neesam lieli rožu speciālisti.
Iesaku:
1. noskaidrot, kādas rožu sugas ir savvaļā (grāmatas par Latvijas floru);
2. meklēt grāmatas un žurnālus par dārzkopību. droši vien kādas pašlaik ir grāmatnīcās.
2006. gada 20. februārī, 12:40Vija

bet arii nodereetu tas - kaadas rozu sugas ir Latvijaa.... =)
2006. gada 27. februārī, 13:08marija

Saskaņā ar LZA Bioloģijas Institūta sniegto informāciju, Latvijā ir šādas rožu sugas:
Rosa acicularis
Rosa caesia
Rosa canina
Rosa canina subsp. canina
Rosa canina subsp. virens
Rosa ciesielskii
Rosa coriifolia
Rosa glabrifolia
Rosa glauca
Rosa gorinkensis
Rosa majalis
Rosa mollis
Rosa pimpinellifolia
Rosa pomifera
Rosa pomifera subsp. glandulosa
Rosa pomifera subsp. pomifera
Rosa pratorum
Rosa rubiginosa
Rosa rugosa
Rosa sherardii
Rosa subcanina
Rosa vosagiaca
Latviskie nosaukumi varētu būt Latvijas PSR augu noteicējā.
Zirnekli, varbūt Tu varētu palabot, kā pareizi nosaukt šo informācijas avotu, kas kādreiz bija BI mājas lapā, bet tad viņiem laikam nomira serveris ar visu informāciju.
2006. gada 27. februārī, 13:13Vija

Tur bija teikts „Latvijas vaskulāro augu floras taksonu saraksts ir papildināts un labots 1999. gadā izdotais pārskats (Ģ. Gavrilova, V. Šulcs. Latvijas vaskulāro augu flora : Taksonu saraksts. Rīga).”
2006. gada 27. februārī, 13:19Zirneklītis
Labdien,es vēlētos palūgt vai nevarat seit paradiit kā var saglabat rakstu savā datorā=)liliju dzimtas aprakstins kur:)
2006. gada 18. februārī, 13:07Daidzinja
* Atbildes un piebildes ->

Diemžēl videkonferences iespējas man nav.
2006. gada 21. februārī, 11:21Zirneklītis

pē, ļaunais Zirnēklis... no www lapām tekstu var ieselektēt gluži kā teksta
redaktorā un ar Copy Paste palīdzību iedabūt teksta redaktorā. tā gan būs teksta
zagšana, un ne visas www lapas to gribēs pieļaut. ieliec vismaz uz to www
atsauci savā rakstudarbā. var protams saglabāt dokumentu tieši www lapas
veidā, tad tas atvērsies brovzerī.
2006. gada 22. februārī, 15:33Ģederts

Jä, bet Daidziņa prasīja, lai parāda, bet kā es lai to varu, ja nav pa kurieni parādīt =)
2006. gada 23. februārī, 16:38Zirneklītis,
Labdien! Man ir jātaisa referāts ģeogrāfijā, vai jūs lūdzu varētu atbildēt uz šiem jautājumiem.
Kāpēc nepieciešams aizsargāt dabu? Kas visvairāk piesārņo dabu? Kādi pasākumi jāveic, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas aizsardzības problēmas?
Paldies.
2006. gada 17. februārī, 17:07Karīna
evax at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Tas jau tika atbildēts.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 13. martā, 15:25)
2006. gada 17. februārī, 18:51Lasītājs

Karīna, tie nu ir jautājumi, uz kuriem var atbildēt, drusku padomājot... Use your
brains...
2006. gada 17. februārī, 19:37Ģederts

nu tiešām kapēc jūs nevarat atbildēt? Nesaprotu, priekš kā domāta šī laa, ja jūs nevarat atbildēt uz trijiem jautājumiem..
2006. gada 18. februārī, 19:19Karīna

Neatbildam kaut vai tāpēc, ka tas nav īsti pareizi - dot gatavas atbildes uz
jautājumiem, kuras Tev pašai jāmeklē. Otrkārt, meklēt var encklopēdiskajās
vārdnīcās un arī internetā (kaut vai Google). Treškārt, mēs esam daba.lv
brīvprātīgie izpalīgi, un tā ir mūsu izvēle - atbildēt vai neatbildēt... Reizēm
mūsu atbildes var šķist aizskarošas, bet arī ar tām gribam rosināt cilvēkus
DOMĀT. Došu Tev īsās uzvedinošās atbildes uz Taviem jautājumiem:
1. Daba ir viena un unikāla, tā nav cilvēka radīta. Bez tam, daba ir arī
noderīga.
2. Visvairāk dabu piesārņo cilvēka saimnieciskā darbība.
3. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas aizsardzības problēmām, tā ir
jāuzrunā visos iespējamos veidos: publikācijas presē, TV un radio raidījumi,
plakāti uz ielām, akcijas utt.
Nu, palīdzēja? Gatavu garu tekstu nebūs!
2006. gada 18. februārī, 19:50Ģederts

korekti atbildet uz šiem plašajiem jautājumiem ir diezgan nopietns darbs. par darbu ir jādod/jāsaņem samaksa, citādi tas rada psiholoģiskas problēmas:
1. tev, jo pierodi izmantot cilvēkus;
2. mums un it īpaši Zirneklim un Ģedertam, kuri te par velti meklē atbildes, kavēdami savus darbus un nesaņemdami ne pliku paldies.
2006. gada 20. februārī, 12:27Vija

Uzskatu, ka jūs nekur nederat, ja nevaat atbildēt, un šī lapa naw vajadzīga... vienkārši atbildēt " use your brains" prot katrs... tad jau tikpat labi es šeit arī varētu strādāt!! Un varu saderēt, ka jums par to maksā...
2006. gada 20. februārī, 16:14Karīna

saderam =))) ka es nestrādāju "te"... un es tiešām atbildēju vēl pēc "use your
brains"... nesaproti - pati vainīga. tagad esmu apvainojies. un tas par to
maksāšanu ir vienkārši smieklīgi... un ne tev spriest par mūsu derīgumu =)))))))))
un ieteikums - sameklē sev kādu darbiņu!
2006. gada 20. februārī, 18:59Ģederts

Es saprotu ko tas noziimee (izmanto savas smadzenes)!!! Bet taa atbilde ir smiekliiga, jo tas vnk noziime to, ka nespeejat atbildeet, un neesat shajaa lapaa vajadziigi, preteejaa gadiijumaa buutu atbildeejusi, taapec arii varu spriest par juusu deriigumu!Un man nav vajadziigs darbs, esmu skolniece, un man ir pietiekami daudz ko dariit! aa un juus atbildat nesakariigi, neprotat izteikt savu domu-skaidri....
2006. gada 20. februārī, 22:09Karīna

Vēl viens ieteikums – sāc arī pati atbildēt uz citu uzdotiem jautājumiem, kuriem Tu zini atbildi. Te arī būs atbilde uz Tevis uzdoto jautājumu – „Nesaprotu, priekš kā domāta šī laa, ja jūs nevarat atbildēt uz trijiem jautājumiem” – šī ir vieta, kur cilvēki varētu apmainīties ar zināšanām par dabas tēmām. Bet ja te apgrozīsies tikai tādas, kā Tu, kas tikai prasa, bet nekā nedod pretī, tad šī domu apmaiņas vieta vienkārši izplēnēs.
2006. gada 21. februārī, 11:34Zirneklītis

Kas man būtu jādod pretī? Es jau pirmajā lapā pateicu paldies, bet ko juus atbildat, ar vienu teikumu, jūs tiešām šeit nēesat vajadzīgi un tās nu ir manas domas...
2006. gada 21. februārī, 16:13Karīna

Tu atkal visu esi sajaukuse =) . Šī nav nevienam darba vieta. Šeit cilvēks ieskatās, izklāsta savu sāpi, tanī pašā laikā apsakatās, vai nevar atbildēt uz kāda cita uzdotu jautājumu. Vai esi apskatījusi, ko citi ir jautājuši? Vai kaut vienam esi atbildējusi? Tas bija tas, ko es domāju ar „dot pretī”.
2006. gada 21. februārī, 17:02Zirneklītis

es neko neesmu sajaukusi =) jaa es esmu apskatiijusie, un atbildes, ir gandriiz taadas pashas...
P.S< tizls Tew nix =) =) =)> =) =)>
2006. gada 21. februārī, 22:04Karīna

Zirnekli, bezcerīgs gadījums... jamo dīķī pat bebri šausmās pametuši... "nelīdz
dakters nelīdz jūrnieks palīdzēs tai tikai mūrnieks"
2006. gada 21. februārī, 23:46Ģederts

Ļ. cien Karīna,

vai Tu vari izlasīt un aptvert vairāk par vienu jautājumu? Es Tev neprasīju novērtēt esošās atbildes, bet gan „Vai kaut vienam esi atbildējusi?”. Ņemot vērā vienkāršo jautājuma teikumu pirms tam, ar šo teikumu bija domāts: „VAI TU ESI KAUT VIENAM ATBILDĒJUSI UZ VIŅA LŪGUMU PALĪDZĒT?”.

2006. gada 22. februārī, 4:46Zirneklītis

wee, cik neglīti izvērsās šī diskusija. Karīna, šīs ir parasts diskusiju forums. ikviens var piedalīties, gan uzdot jautājumus, gan mēģināt atbildēt. un neviens ne par ko šeit nesaņem naudu. iedomājies, ka tu draugos.lv domubiedros uzdotu kādu jautājumu un pēc tam šādi uzvestos. fuj.
arī tu vari atbildēt uz jautājumiem. piemēram, citā jautājumā meitene prasa par pundurbērzu. ņemi googli un enciklopēdijas, sameklē atbildes un ieraksti =)
2006. gada 22. februārī, 14:08Vija
Kādas ķermeņa uzbūves īpašības ļauj čūskām norīt lielu medījumu.Kā aa laupījumu sasmalcināšanu?Kur paliek kauli un mati?
2006. gada 17. februārī, 15:17Kaspars
* Atbildes un piebildes ->

iesaku uzdot savu jautājumu speciālistam:
Andris.Ceirans at http://lva.gov.lv, andrisc at lanet.lv
2006. gada 20. februārī, 12:43Vija

Čūskām norīt lielu medījumu ļauj vaļīga uzvedība =) . Ja ne pašu čūsku, tad viņu kaulu. Gan žokļi var „izlekt” no enģēm, gan ribas paplesties (jo ribu gali nav saauguši => nav krūšu kurvja). Čūska uzmaucas medījumam, līdzīgi kā zeķe Tavai kājai. Tālāk pie darba ķeras barības vada un kuņģa muskulatūra, ka arī gremošanas fermenti. Čūskas spēja sagremot pārtiku ir atkarīga arī no apkārtējās vides temperatūras. Ja temperatūra paliek par zemu, čūska pat var saindēties no tā, ko pati aprijusi, un nomirt.

Čuskas savu barību nevar sakošļāt, bet norij veselu. Čūska no sava upura varot sagremot visu, atskaitot spalvas un nagus. Nesagremotās daļās pārtotp par to, par ko tās pārtop dzīvniekiem – par izkārnījumiem. Olēdāj čūskas „uzmaucas” olai, to pārspiež un, kad olas saturs satecējis čūskas kuņģī, čaumalu izspļauj.

2006. gada 21. februārī, 10:33Zirneklītis
kur vienalga kādā atdresē var atrast zvejniekkaķi ..
p.s.man jāraksta projektu nedēļā par viņu......
(shirmis)
2006. gada 17. februārī, 12:08shirmiits
* Atbildes un piebildes ->

Kas tas tāds? Vai tas ir dzīvnieks, ko vācieši sauc par Meerkatze? ;) Laikam jau ne. Gan jau tas ir zvērs, ko angļi sauc par Fishing Cat (Prionailurus viverrinus).

Tā kā viņš dzīvo Indijā, Šrilankā utt., tad ziņas par viņu latviešu valodā būs skopas. Ja nu vienīgi kādā «Zvaignes ABC» dzīvnieku enciklopēdija. Citātādi, meklē ar «Googli»:
http://www.google.lv/search?hl=lv&q=%22Prionailurus%20viverrinus%22

2006. gada 17. februārī, 18:49Zirneklītis

P.S. Īstenībā vācu valodā viņu sauc Fischkatze.
2006. gada 17. februārī, 18:58Z.

shirmiits,
"atdrese" nav pareizs vārds... mini velreiz!
2006. gada 17. februārī, 20:16Ģederts
Sveikiņi!!!!!Vai jūs lūdzu nevarētu kaut ko pastāstīt par atmosfēru???Lūdzu!man jāraksta ZPD...
2006. gada 16. februārī, 19:50Laura!!!!!!!!!!!
* Atbildes un piebildes ->

Tas ir tas, kā mums ir, bet Mēnesim nav.
2006. gada 17. februārī, 2:28Ceļinieks

atmosfēra ir kaut kas tāds, kas ir labās viesībās, bet kā nav sliktās viesībās...
2006. gada 17. februārī, 19:35Ģederts
Čau!Pasaki man kur varētu atrst kaut ko par atmosfēras optiskajām parādībām!!!!!!!!!!!!!!!!
2006. gada 16. februārī, 19:39Jana!
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 28. janvārī, 22:30)
2006. gada 17. februārī, 2:24Lasītājs
Lūdzu, vai zivis ir aukstasiņu dzīvnieki? Par to nav nekas teikts portālā.
2006. gada 14. februārī, 22:47Lienite
* Atbildes un piebildes ->

Aukstasiņu dzīvnieki ir dzīvnieks, kam jāizmanto vides enerģija un uzvedības pielāgojumi, lai regulētu sava ķermeņa temperatūru. Šādi dzīvnieki ir rāpuļi, zivis, abinieki. Svešvārdos šādus dzīvniekus vēl sauc par ektotermiem vai poikilotermiem dzīvniekiem.
2006. gada 15. februārī, 0:58Zirneklītis
kā hameleoni spēj mainīt krāsu???=)
2006. gada 14. februārī, 18:34karīna
* Atbildes un piebildes ->

Savu krāsu, vairāk vai mazāk, māk mainīt visas hameleonu dzimtas (Chamaeleontidae) sugas. Viens no kļūdainiem pieņēmumiem ir, ka hameleoni maina krāsu pielāgojoties apkārtējās vides krāsām. Viņiem tas sanāk pats par sevi, bet ne tādēļ viņi maina krāsu. Patiesībā hameleonu krāsu ietekmē temperatūra, gaisma, kā arī paša dzīvnieciņa garastāvoklis un dvēseles noskaņojums. Mainoties viņa emocionālam stāvoklim, mainās arī dzīvnieciņa krāsa. Varētu būt, ka, pazeminoties apkārtējai temperatūrai, hameleoni kļūst tumšāki, lai labāk uztvertu saules siltumu. Iespējamā krāsu gamma ir atkarīga no hameleonu sugas. Daudzi no viņiem var kļūt dzelteni, zaļi, bāli vai tumši brūni, bieži ar tumšākiem vai gaišākiem plankumiem.

Krāsu maiņu nodrošina krāsu pigmentu granulu izkliedēšana vai sakopošana pigmentu šūnās, ko nosaka autonoma nervu sistēmas darbība. Šis pigmentu šūnas ir izvietojošās hameleona ādā dažādā dziļumā. Visdziļāk ir tās šūnas, kuras satur tumši brūno pigmentu melanīnu. Šo šūnu izaugumi sasniedz arī ādas virspusi. Kad hameleons jūtas nomākts, melanīns tiek nosūtīts tuvāk ādas virspusei, tādējādi padarot hameleonu tumšāku. Citas šūnas, kas satur citus pigmentus, spēj sarauties un izplesties, tādējādi samazinot vai palielinot to redzamo virsmas laukumu, kas, skatoties kopumā, izpaužas kā krāsu maiņa.

2006. gada 15. februārī, 12:15Zirneklītis
Labdien!Vai Jūs lūdzu varētu pateikt rožu dzimtas un krustziežu dzimtas latīniskos nosaukumus?Kā latīniski ir mežrozītes, suņurozes, ābeles, bumbieres, ķirši, rapši, lefkojas. Jau iepriekš liels paldies Jums!
2006. gada 14. februārī, 16:45Lēdija
* Atbildes un piebildes ->

to var uzzināt kādā enciklopēdiskajā vārdnīcā. vai arī pameklējot šeit
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/
2006. gada 14. februārī, 20:46Ģederts
man ir projektu nedeelja un man vajadzeetu zinaat Kāpēc taupa dabas resursu jau tagad paldies =)
2006. gada 14. februārī, 14:36MaNs)
* Atbildes un piebildes ->

tāpēc, ka ir atjaunojamie un neatjaunojamie dabas resursi. neatjaunojamie ir
jātaupa, atjaunojamie ir jāatjauno. piemēri: atjaunojamie - koksne,
neatjaunojamie - nafta, ogles
2006. gada 14. februārī, 20:31Ģederts
Vēlos iepazīties
2006. gada 14. februārī, 14:19Meitene
zose22 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

dabiska vēlme. vēlēties drīkst un vajag. tikai, lūdzu, ne šeit... šis NAV
iepazīšanās čats
2006. gada 14. februārī, 20:42Ģederts
gribētu zināt par bruņurupuķiem 8692326 sūtat īziņas buķas visām skaistām meitenēm
2006. gada 13. februārī, 13:39valdis
* Atbildes un piebildes ->

valdi, šitas nav iepazīšanās čats, savaldies drusku
2006. gada 13. februārī, 20:13Ģederts

Bruņupūķi ir pūķi, kas klāti ar bruņām ;)
2006. gada 13. februārī, 20:38Pēcis

Ak jā, bruņu-Ru-Pūķi, varētu būt bruņupūķi, kas bija ķengurēna Ru saimniecībā. ;)
2006. gada 14. februārī, 10:33Pēcis

paldies, paldies!
valentīna dienā pūķes staigā bez bruņām!
2006. gada 14. februārī, 10:36pūķe

Puķe Pūķei Valentīndienā:

_ __,----'~~~~~~~~~`-----.__
. . `//====- ____,-'~`
-. \_|// . /||\\ `~~~~`---.___./
______-==. _-~o `\/ ||| \\ _,'`
__,--' ,=='||\=_ ;_,_,/ _-'|- |`\ \\ ,'
_-' ,=' | \\`. '',/~7 /- / || `\. /
.' ,' | \\ \_ " / /- / || \ /
/ _____ / | \\.`-_/ /|- _/ ,|| \ /
,-' `-|--'~~`--_ \ `==-/ `| \'--===-' _/`
' `-| /| )-'\~' _,--"'
'-~^\_/ | | `\_ ,^ /\
_ / \ \__ \/~ `\__
_( )_ _,-' _/'\ ,-'~____-'`-/ ``===\
(_(%)_) ((->/' \|||' `. `\. , _||
/(_) \_ `\ `~---|__i__i__\--~'_/
| __ __-^-_ `) \-.______________,-~'
|/_/ ///,-'~`__--^- |-------~~~~^'
| ///,--~`-\
|

(pēc. Tua Xiong un VK)
2006. gada 14. februārī, 11:09Pēcis
man ljoti vajadzeetu zinaat shaadas lietas - kaadi ir latiinieskie nosaukumi shaadiem augiem - kāposts, burkāns, baziliks, kolrābis, lapu bietes, monarda (garšaugs) un citrusa augļiem ( citronam, greipfrūtam, apelsīnam), bumbieriem, papardēm, pupām......un vajadzeetu arii pie kaadas dzimtas pieder... =) =) =)
2006. gada 12. februārī, 20:11kuka
* Atbildes un piebildes ->

Ja nav noslēpums, kam Tev tas viss? Un vai maz pate aptver, ko esi paprasījusi, piemēram, vai tu zini, ka papardes pēc sistemātikas ir vesels nodalījums, kurā ir pāri par 350 dzimtām no kurām Latvijā ir deviņas – ēnpaparžu (Latvijā viena suga), ērgļpaparžu (1), marsileju (1), purvpaparžu (2), saldsaknīšu (1), sievpaparžu (2), sīkpaparžu (2), strauspaparžu (1) un vairogpaparžu (10) dzimtas?
2006. gada 14. februārī, 12:58Zirneklītis

1. grāmatas par ārstniecības augiem un par garšaugiem
2. smadzenes
2006. gada 14. februārī, 13:09pūznis
kāpēc rāpuļu organismā nonāk ar skābekli bagātākas asinis nekā abiniekiem?????
2006. gada 12. februārī, 15:06kristīne
* Atbildes un piebildes ->

Gan rāpuļiem, gan abiniekiem ir trīskameru sirds, tāpēc organismā nonāk jauktas asinis. Tomēr rāpuļu sirds kambarim ir daļēja šķērssiena, tāpēc no abiem priekškambariem ieplūstošās asinis sajaucas mazāk.
2006. gada 13. februārī, 20:56purva varde
Sveiki!
Vai ir iespējams kaut kur atrast Inčukalna gāzes krātuves aptuveno pazemes karti ar teritoriju kurā šajās nogulsnēs uzkrāj gāzi? Zinu ka tā ir apm. 20km2, bet karti nevaru atrast.
2006. gada 12. februārī, 3:12MB4U
* Atbildes un piebildes ->

Karte diez vai būs vienkāršiem mirstīgiem pieejama. Varu piedāvāt dažus faktus:

„Inčukalna pazemes gāzes krātuve nodota ekspluatācijā 1968. gada 9. augustā. Kopējā ietilpība 4,400 miljardi m³ dabasgāzes, t.sk., 2,145 miljardi m³ bufergāzes un 2,255 miljardi m³ aktīvās gāzes. Platība 23,2 km². Atrodas Rīgas rajona Sējas, Krimuldas un Inčukalna pagastos apmēram 700 m dziļumā. Pēc juridiskais statusa tā ir a/s «Latvijas Gāze» Ekspluatācijas un tehniskā departamenta struktūrvienība.”

(Izvilkums no http://www.lg.lv/pub/default.php?lapa=1&oid=72 ).

2006. gada 14. februārī, 10:18Zirneklītis
Lūdzu palīdziet man uzzināt visu pa zvejnieku kapulauki, kas atrasts pie Burtnieku ezera krasta.Lūdzu.
2006. gada 11. februārī, 16:32annux
* Atbildes un piebildes ->

P.s. Lūdzu pēc iespējas ātrāk!!! Man tas vajadzīgs līdz rītdienas vakaram un es neko nevaru atrast. Man vajadzētu visu ko vien var dabūt.
2006. gada 11. februārī, 17:13annux

Kas lēni nāk, tas labi nāk ;)

Par šo kapu lauku ir noteikti rakstīts jebkurā vēstures grāmatā, kurā tiek apsakatīts akmens laikmets Latvijā. Kā nekā, Zvejnieku kapu laukā ir senākais zināmais apbedījums Austrumbaltijā. Varu ieteikt apskatīt kaut vai šādas grāmatas:

  • Arnis Radiņš, 1996, Ceļvedis Latvijas senvēsturē, apgāds «Zvaigzne ABC» (bija reiz laiks, kad Zvaigzne uzrādija izdošanas gadus);
  • Andrejs Vasks, Baiba Vaska, Rita Grāvere, 1997, Latvijas aizvēsture, apgāds «Zvaigzne ABC»;
  • Arveds Švābe, 1990, Latvijas vēsture. 1. daļa, «Avots».
2006. gada 13. februārī, 20:36Zirneklītis

Liels paldies! =)
2006. gada 24. februārī, 9:20annux
vareetu par valriekstiem...kaadai dzimtai...un latiiniskais nosaukums....
2006. gada 10. februārī, 22:37hhh
* Atbildes un piebildes ->

Valrieksti ir riekstkoku dzimtas (Juglandaceae) riekstkoku ģintij (Juglans) piederoši koki. Valriekstus, kurus lieto pārtikā, iegūst no dažādu sugu, hibrīdu un šķirņu riekstkokiem. Pavisam ir 21 suga, cik ir šķirņu un krustojumu – neņemos teikt. Latvijas apstākļos aug, un no parkiem ir pasprukuši, vai var pasprukt savvaļā, Zībolda riekstkoks (Juglans ailanthifolia) un pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea).
2006. gada 12. februārī, 7:25Zirneklītis

Vai ir iespējams, ka mūsu apstākļos ...
2006. gada 18. decembrī, 13:24Ilmars
Turpinājums šeit -» ...
ludzu es loti vēlētos uzzinat par Latvijas aizsargĀJAMIEM putniem!
2006. gada 10. februārī, 16:16elina
* Atbildes un piebildes ->

Izlasi „Noteikumus par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”
http://www.likumi.lv/doc.php?id=12821
ar grozījumiem
http://www.likumi.lv/doc.php?id=91781
2006. gada 11. februārī, 15:25Zirneklītis
Kur var uzzināt kaut ko par Ķemeru nacionālā parka zirgiem vai govīm??=):)=):)=):)
2006. gada 10. februārī, 15:20Zane
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 11. februārī, 13:40Zirneklītis
vareetu pateikt kaut ko par paegljiem un cipreseem, kadikjiem kazaku kadikji un visus latiiniskos nosaukumus.....
2006. gada 9. februārī, 19:24kikka
* Atbildes un piebildes ->

Vai Tev nevajadzētu sākt nopietni apsvērt iespēju nopirkt kādu augu noteicēju?

Bet par kadiķiem un cipresēm:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/cipreses/

2006. gada 9. februārī, 21:05Zirneklītis
Vai ZIRNEKLĪTIS arī kādreiz guļ, ja spēj atbildēt uz visiem jautājumiem! Cien.Zirneklīti! Ja iespējams, atbildiet lūdzu MIKĪ 13.01.2006. par ozolu karmīnpūcītēm. Vai tādas vispēr eksistē?
2006. gada 9. februārī, 11:41Zaiga
* Atbildes un piebildes ->

Pārsvarā guļu, atsakaitot tās reizes, kad neguļu ;) , bet nu pie lietas.

Ozolu karmīnpūcītes (Catocala sponsa) ir visnotaļ smuki tauriņi, kas iekļauti Sarkanās Grāmatas 2. kategorijā. Bet par viņu spēju pārziemot sarmai klātām nemāku atbildēt.

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 13. janvārī, 12:45)
2006. gada 9. februārī, 22:02Zirneklītis

Vīiii, cik mīļi no Zaigas! Paldies Zaiga un paldies Zirneklīt, Jūs tiešām esat jauki un centīgi cilvēciņi. Es tagad te iegriežos biežāk un vairāk saprotu, kas te un kā notiek. Un cik grūta gan nabaga skolnieciņiem šķiet ir tā projektu nedēļa! Ak! Labi, ka vairs nav jāiet skolā! =))) Par tiem tauriņiem jau tāda tīri personiska interese, bet gan jau ar laiku uzzināšu.
2006. gada 24. februārī, 13:12Mikī
ir taada pukje kaa nigella....vai vareetu pateikt pie kuras dzimtas shii pukje pieder un vajadzeetu arii kaadu bildi...to pashu vajadzeetu par avakado, zemesrieksti, lazdu rieksti, mandeles, citrons, apelsīns, mandarīns, burkaani, lini, greipfrūts un luudzu vajadzeetu latiiniskos nosaukumus.......jau ieprieksh paldies..... =)
2006. gada 8. februārī, 19:40kuka
* Atbildes un piebildes ->

Sveiciens puķu draugam!
  • nigella – Nigella sativa, apskaties uzmanīgi ziedu un tad mēģini atsaukt atmiņa pavasari un vasaru ar pie mums ziedošām puķēm. Nenāk nekas līdzīgs prātā, piemēram, silpurenes? Vai gundegas. Kaut kāda līdzība taču ir, un skatāmies – tiešām – tā ir gundegu dzimtai (Ranunculaceae) piederoša puķe;
  • avakado – Persea americana. Lauraceae dzimta, sanāk tā kā radinieks lauru kokiem;
  • zemesrieksti – zinātnisko nosaukumu daļēji gan jau būsi dzirdējusi ikdienā – Arachis hypogaea. Ar cietiem riekstiem nav īpši tuvās attiecībās. Toties esot radinieks pupām, zirņiem un āboliņam, jo pieder tauriņziežu (pupu) dzimtai (Leguminosae sin. Papilionaceae, Fabaceae);
  • lazdu rieksti – rieksti jau nepieder dzimtai ;) , bet pašai lazdai (Corylus avellana) ir sava, lazdu dzimta (Corylaceae);
  • mandeles – taču ne jau tās, kas kaklā ;) . Kuram augam sēklas garšo līdzīgi mandelēm – plūmēm. Izrādas, ka šie ir ļoti tuvi radinieki, jo mandeles pieder tai pašai ģintij kā plūmes (Prunus dulcis sin. Prunus amygdalus, Amygdalus dulcis, Amygdalus communis). Un kādai dzimtai pieder plūmes, bumbieres, ābeles? Rožu, taču (Rosaceae).
  • citrons, apelsīns, mandarīns, greipfrūts – par citrusaugiem parunāsim vēlāk. Latviešu valodā ar vienu un to pašu vārdu apzīmē ļoti dažādus augus;
  • burkāns – droši vien Tu domā dārza burkānu (Daucus sativus). Latvijā savvaļā aug savvaļas burkāns (Daucus carota). Dzimtā tā pati, kas latvāņiem, dillēm, suņuburšķiem. Atļauj burkānam otrā gadā uzziedēt un redzēsi, cik šie līdzīgi. Tātad – čemurziežu dzimta (Umbelliferae sin. Apiaceae);
  • lini – pilnā nosaukumā sējas lins (Linum usitatissimum). Šim pašam sava, linu dzimta (Linacea).
2006. gada 9. februārī, 9:48Zirneklītis

liels paldies....tas man ljoti paliidzees.... =)
2006. gada 9. februārī, 18:08kuka
ka var uzinat cik kokam gadu
2006. gada 7. februārī, 22:01krista
* Atbildes un piebildes ->

Pie mums koka vecumu var noteikt skaitot gadskārtas. Tādos klimatiskos apstākļos, kā pie mums, kur atšķiras ziema no vasaras, kokiem veidojas gadskārtas – pavasarī un vasarā viņi aug straujāk (veidojot gaišāku koksni) nekā rudeņos (kad veidojas tumšāka koksne). Ziemā koki neaug vispār. Līdz ar to koksnē veidojas ar aci redzamas joslas – gadskārtas. Lietusmežos koki neveido gadskārtas.

Ja koks ir nozāģēts, tad gadskārtas var saskaitīt kaut vai uz celma virsmas. Ja koks ir augošs, tad koksnes parauga iegūšanai izmanto speciālus urbjus.

Pēc koka resnuma un garuma vien noteikt tā vecumu nav iespējams. Piemēram, purvā augoša 400 gadīga priede būs daudzkārt mazāka nekā silā augoša 30 gadiniece.

2006. gada 7. februārī, 22:54Zirneklītis

Tikai jāņem vērā, ka vasarās ar sausumu pa vidu ( apmēram tā:jūnijs lietains, jūlijs sauss, augustā atkaļ šļakst)kokiem var veidoties divas "gadskārtas" vienā gadā. Bet nu, es domāju, ka šāda kļūda nav mirstamā vaina ...
2006. gada 28. februārī, 17:30garamantu apkopējs
loti riebiga blusa
2006. gada 7. februārī, 22:00krista
* Atbildes un piebildes ->

Tev iekoda un vairs miegs nenāk?
2006. gada 7. februārī, 22:26Naktsputns
Labdien, vai kāds nevar pateikt, kā sauc speciālistu,kas interesējas un zin par kukaiņiem (putni - ornitologs, zivis - ihtiologs, kukaiņi-?)? jau iepriekš paldies!
2006. gada 7. februārī, 16:27Mārīte
* Atbildes un piebildes ->

Kukaiņus pēta entomologi.
2006. gada 7. februārī, 16:36Zirneklītis
Chau,vai jums ir kautkadi materiali par gada dzivnieku?(Lidvaveri)...
2006. gada 6. februārī, 23:42Diana
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Lidvāvere (Pteromys volans) iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Šī suga 19. gs. bija samērā bieži sastopama. Savukārt 20. gs. 90. gados konstatēta tikai 4 mežniecībās. Tam par iemeslu ir mežsaimniecības intensifikācija, mežaudžu koku sastāva un vecuma struktūras izmaiņas. Lidvāvere pieder lidvāveru (Petauristidae) dzimtai grauzēju (Rodentia) kārtai.
2006. gada 7. februārī, 7:25Zirneklītis
Kalsnavas arborētums jeb interesanto koku dārzs un Kalsnavas kokaudzētava aicina visus Latvijas iedzīvotājus informēt par neparastām koku formām pilsētu parkos un mežaudzēs.

Informējiet par dažādu koku sugu vējslotām (raganu slotām), interesantām koku vainagu formām, dīvainām lapām, neparastiem zariem un tamlīdzīgi!

Vārdu sakot, ja ieraugāt kaut ko tādu, kam patiesībā nevajadzētu izskatīties tā, kā tas izskatās, tad ziņojiet pa epastu: <j.zilins@lvm.lv > vai faksu 4826568!

Savvaļā radušās neparastās formas un mutanti ir ļoti nozīmīgi jaunu šķirņu un formu izveidei un kolekcijas papildināšanai. Kalnsnavas arborētums pieder valsts akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži».

2006. gada 6. februārī, 15:31Vija pārsūta no Zaļās Skolas
* Atbildes un piebildes ->

Vai tiešām jūs interesē visas vēja slotas. Arī tās, kas ir bērziem? Ir taču ļoti daudz bērzu ar vēja slotām.
2006. gada 6. februārī, 21:41Ceļinieks

Vai autortiesības tiks atradējam?
2006. gada 6. februārī, 23:16Ģederts

Ceļiniekam un ne tikai.
Ir jāatšķir tās vējslotas jeb raganu slotas, kuru veidošanos izraisa parazītiskas sēnes (piemēram Taphrina ģints sēnes bērziem, alkšņiem u.c.) un "slotas", kuru veidošanos izraisa gēnu mutācijas (priedēm, eglēm, ginkam, parastajai kļavai u.c.).
Pēdējās ir tās, kuras ir interesantas kā jaunu skujkoku dekoratīvo formu "izejmateriāls". Faktiski lielākā daļa skujkoku zemo (un ne tikai zemo)šķirņu ir veģetatīvi pavairotas raganu slotas. Salīdzinoši neliela daļa šķirņu ir izveidota no mutantiem sējeņiem (piemēram skaistākā Latvijas vietējās izcelsmes egļu šķirne 'Dundanga' jeb tā sauktā Dundagas kadiķegle).
Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un Kalsnavas arborētumā ir savāktas, pieticīgi izsakoties, visai labas skujkoku formu un šķirņu kolekcijas, tai skaitā vietējās izcelsmes manta.
Bet tas jau nenozīmē, ka process ir beidzies. Gluži otrādi - vēl jo vairāk tāpēc, ja jums trāpās pa acij kāda sakarīga raganu slota, neturiet sveci zem .... un sūtiet ziņu uz Nacionālā botāniskā dārza (Salaspilī)Dendrofloras nodaļu un/vai Kalsnavas Arborētumu.
Liela daļa raganu slotu ar laiku aiziet bojā un šādā veidā ir iespējams saglābt dažu labu interesantu "spoku"
Par autortiesībām. Pretendēt uz savu izvēlētu šī klona vai nākamās šķirnes nosaukumu (saprāta robežās), es domāju, atradējs noteikti var. Līdzšinējā prakse ir bijusi vairāk balstīta uz tās vai tuvākās apdzīvotās vietas vārda iemūžināšanu, kuras tuvumā mutantiņš atrasts.
Slēdzot līgumu, protams, var pretendēt arī uz kaut kādu procentu daļu no peļņas, ja šī šķirne tiek laista komerciālā pavairošanā un tirdzniecībā. Protams, tad atradējam ir šis atradums jāreģistrē kā jauna šķirne. BET....zinot skujkoku zemo formu tirgu, nedomāju, ka ar to var iekāst baigo piķi (teorētiski jau var, bet nu tad tai jaunajai zoršai jābūt nu vienkārši TĀĀĀĀDDDAI (ar tikpat platu Ā kā burts Ē vārdā THĒĒĒJA Stūres ielas koju folklorā - savējie sapratīs).
Ak Stūres ielas koju anarhistu republika.....
2006. gada 28. februārī, 17:17garamantu apkopējs
kadi augi parziemo ar lapam?kuriem augiem ziema ilgi saglabajas pernas lapas?kads izskatas koku vainags kad tiem nobirusas lapas?kadi izskatas pumpuri ziema!!!????
2006. gada 5. februārī, 12:59zane
* Atbildes un piebildes ->

Ar lapām pārziemo ziemzaļie vai mūžzaļie augi. Tādi ir, piemēram, brūklenes un
mellenes, daļa rododendru u.c. Lielākā daļa skujukoku arī pārziemo ar lapām,
tās gan sauc par skujām. Ilgi vecās lapas saglabājas ozoliem, reizēm arī citiem
kokiem. Bet "kādi izskatās" Tu uzzināsi, izejot ārā un uzmanīgi pavērojot kokus
un to pumpurus.
2006. gada 5. februārī, 14:49Ģederts
sniegā atradām putnu, noskaidrojām, dziedošais strazds.Jautājums,vai ziemu viņš var izdzīvot vai nosals/
2006. gada 5. februārī, 0:17ILZE
* Atbildes un piebildes ->

Putnu pārziemošanas spēju galvenokārt nosaka barības pieejamība. Ja bārības nepietiek, tad nevar pārziemot pat tādi putni, kas parasti pie mums ziemo. Ja putnus piebaro, tad var pārziemot pat tādi putni, kas parasti pie mums neziemo. Paēdis putns var paciest daudz lielākus aukstumus nekā pusizbadējies.

Par dziedātājstrazdu (Turdus philomelos) zināms, ka Latvijā viņš ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Bieži sastopams ceļošanas laikā. Paretam mēdz pārziemot.

2006. gada 5. februārī, 1:47Zirneklītis
Priecājieties tieši par to, kas ir, un jūs redzēsiet, cik dzīve ir jums labvēlīga.
2006. gada 4. februārī, 22:54Dao
* Atbildes un piebildes ->

Dao, vai esi dzirdējis vārdu "Inflācija" - tas ir tad, kad tu priecājies par to, kas ir,
un pēc kāda laika ar šausmām saproti, ka tā visa paliek arvien mazāk un
mazāk...
2006. gada 5. februārī, 14:45Ģederts

Viss dzīvē ir relatīvs, arī inflācija. Ja tas, par ko tu priecājies ir nauda, tad tur, tiešām, šausmas vien paliek.
2006. gada 5. februārī, 15:38Zirneklītis

Nauda? Kurš te pieminēja naudu?
2006. gada 6. februārī, 23:17Ģederts

Man vienkārši nenāk prātā nekas cits ar ko vēl būtu saistīts vārds „inflācija”.
2006. gada 6. februārī, 23:19Zirneklītis

inflation 1. piepūšana (ar gāzi, gaisu); 2. ek. inflācija. Laikam Tev taisnība,
Zirnekli! Piepūšot mazāk nepaliek :(
2006. gada 7. februārī, 21:31Ģederts
gribēju zināt,vai arī dzīvoklī ir iespējams turēt gliemezi?
2006. gada 3. februārī, 17:40madara
* Atbildes un piebildes ->

var, bet pirmstam jāpadomā, kur turēt radībiņu un ar ko to barot.
2006. gada 3. februārī, 17:41sanita

Es savējo baroju ar desmaizītēm, bet mainoties gadalaikiem jādod vairāk augļi.
2006. gada 12. februārī, 3:04MB4U

Dažādiem gliemežiem dažādas parasības.
2006. gada 14. februārī, 9:27Novērotājs

Esmu savulaik ar zināmiem panākumiem turējis Limax maxima vaļējā puķupodā un baroju ar tomātiem un gurķiem. Uzvedās reši labi, kamēr vienreiz nolēma parāpoties ne tikai pa puķukasti bet arī pa istabu. Tad es viņu nabagu tā nejauši ar čību arī noherbarizēju...
2006. gada 28. februārī, 16:38kultūrvides apkopējs
nosauciet barības ķēdi ar vismaz 5 dzīvniekiem
2006. gada 2. februārī, 16:19u
* Atbildes un piebildes ->

Ja gribi ko uzzināt, iemācies sasveicināties un palūgt.
2006. gada 2. februārī, 17:47Nīgrulis

Pirmais dzīvnieks, kurš apēd otro dzīvnieku, kurš apēd trešo dzīvnieku, kurš apēd ceturto dzīvnieku, kurš apēd piekto dzīvnieku, kurš apēd sesto dzīvnieku. Re, sanāca barības ķēde ar vienu veselu un pieciem apēstiem dzīvniekiem.
2006. gada 2. februārī, 17:50Zirneklītis

Dabā gan Zirneklīša nosauktā ķēde nebūs reāla... Ja vien tā nav raibā
kanibālžurka... vismaz reiz četri...
2006. gada 3. februārī, 19:51Ģederts

Zirnekliene, kas apēdusi savu līgavaini, kurš apēdis dunduru, kurš izsūcis vilku, kurš apēdis suni, kas apēdis pīli, kura apēdusi gliemezi =) ... fū, ašta piere slapja sametās. Ak vai – viens pa viduci netika apēsts, bet tikai mazliet izsūkts. Jāizdomā kas cits =) Var jau mēģināt vilkam izbarot lapsu, tai kaķi, tam pūci, tai čūsku, tai vardi, tai odu, protams, otrādā secībā, jo apēsts diezi vai ēdīs vēl neapēstu. =) Bet, runājot par barības ķēdēm, mēdz runāt par kaut ko patstāvīgāku, nevis negadījumiem.
2006. gada 3. februārī, 20:36Zirneklītis
vai var informaciju par gulbjiem?
2006. gada 1. februārī, 19:46pupa
* Atbildes un piebildes ->

gulbiji ir sakaista auguma veidoti!!!gulbjiem piemit pudisa sajuta!!!!!!!!!nepaidies tulit atnaks zirneklis un visu apskaidros!!!!!=)
2006. gada 1. februārī, 20:06karun

2006. gada 2. februārī, 9:46Zirneklītis

Pareizi - gulbis ir liela resna balta zoss. Punkts
2006. gada 28. februārī, 16:34gaļēdājs
mīļie cilvēki zinātnieki un tā talāk varat man palīdzēt?!=) Man skolā jāraksta referāts par tīģeriem nu ne referāts bet apraksts!!!Un man vajadzētu informācija par tīģeriem!!!Man vajadzētu kādu adresi par tīģeriem pa latvisķi,ja nau tad aprakstu kas ir tīģeris?Kādas tīģerim ir kepas,naģi,maņas un ta tālāk.Kaut kautko pierakstiet par tīģeriem ludzu?????:(
2006. gada 1. februārī, 19:41karun
* Atbildes un piebildes ->

pliz pierakstiet?
2006. gada 1. februārī, 19:43karun

Zini, zinātnieki gan parasti netēre savu laiku, rakstot atbildes slinkām
skolniecēm, kuras nevīžo paņemt vienkāršako enciklopēdisko vārdnīcu par dabu
un palasīties tur. Un tā tālāk.
2006. gada 1. februārī, 23:25Ģederts

Varbūt, ja Tu nerakstītu tik nevīžīgi, Tu varētu cerēt uz lielāku atsaucību. Par tīģeriem jau Tev atbildēja.


P.S. Jāsaka neviss „pa latviski”, bet vienkārši – „latviski”.

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 17. janvārī, 17:34)
2006. gada 2. februārī, 9:33Zirneklītis

meklē rīgas zooloģiskā dārza mājas lapu, tur varbūt izturīgāki cilvēki ir
2006. gada 2. februārī, 11:09Vija

Uz jautājumu „Ko tīģeri ēd brokastīs” man tur neviens neatbildēja :(
2006. gada 2. februārī, 11:32Pēcis Beisikānis

Kur ir kkāda adrese par tīģeriem,panterām,leopardiem??
2006. gada 22. aprīlī, 18:04kisser
Luudzu,luudz paliidziet man sameklēt informāciju par šūnu, bet ne jau par sastāvdaļām, bet tieši,kas atklāju,kurā gada un tātālāk.....Luuuudzu
2006. gada 1. februārī, 15:49Natālija)))
* Atbildes un piebildes ->

kas ir šūna?
2006. gada 1. februārī, 19:42karun

Bites šūnas atklāja meduskārs lācis un tas notika vēl tad, kad cilvēki gadus neskaitīja =)
2006. gada 2. februārī, 8:49Zirneklītis

Angļu zinātnieks Roberts Huks (Robert Hooke) [1635.07.18. - 1703.03.03] konstruēja mikroskopu, kurš palielināja tikai 30 reizes. (Bet tas nebija pirmais mikroskops). 1665. gadā viņš ieviesa terminu „šūna” (cell).

Holandes naturālists Antonijs van Levenhuks (Antony Van Leeuwenhoek) [1632 – 1723] konstruēja mikroskopus, kuri palielināja līdz 250 reizēm. Viņš arī bija pirmais, kuram izdevās saskatīt baktērijas (1676.), taču viņš tās uzskatīja par maziem dzīvnieciņiem un nosauca par „animalkuliem”.

2006. gada 2. februārī, 9:22Zirneklītis
es miilu dabu
2006. gada 1. februārī, 9:37reinis
* Atbildes un piebildes ->

Prieks to "dzirdēt", reini!
2006. gada 1. februārī, 23:23Ģederts

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!