16319. Labs laiks ir gaidāms, kad bezdelīgas un cīruļi augstu lidinās, kad vālodze dzied mīlīgā balsī, kad pret sauli uz zemi skatoties redz zirnekļa audumus, kas rīta ziemelis pūš, kad saulei uzlecot spožu staru nav, kad lietum līstot priežu mežos zilgana migla ceļas, kad migla rītos uz zemi nokrīt. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
16321. Kad var tālu atbalsi dzirdēt, kad bezdelīgas augstu laižas, kad rīta migla krīt uz zemi, kad dūmi viegli paceļas, kad saule vakarā skaidri noriet, tad gaidāms jauks un sauss laiks. /Zemes Spēks, 1932, 25, 426./
16325. Slikts laiks ir gaidāms, kad zirgi pieguļā klanās, kad govis stipri bizo, kad suns zāli ēd, kad kaķis lien krāsnī gulēt jeb skrāpējas ap kokiem, kad vārnas stipri brēc, kad vālodze brēc ķērstēdama, kad zvirbuļi krūmos gari dzied, kad bezdelīgas zemu skrien jeb skriedamas spārnus ūdenī mērcē, kad čūskas ir žirgtas, kad dēles (lēles) pa zemes virsu lodā, kad zirnekļi stipri strādā tīklus auzdami, kad odi kozdami uzmācas cilvēkam, kad spārnainās skudres skraida, kad priekš saules uzlēkšanas rīta puse ir stipri sarkana, kad saulei uzlecot ir lieli stari, kad saulei virsū sarkans stabs, kad rīta migla gaisā uzkāpj, kad ziemeļos mākoņi ceļas, kad saulei noejot vējš ceļas, kad vējš pūš gaudodams, kad dūmi no skursteņa uz zemi dodas, kad uguns pie katla dibena ķeras, kad ziemu no jumtiem palāses pil, kad gaisa kuģim [sal. lielā laiva] gals jūrā, kad cilvēks jūtas noguris, kad večiem krusti sāp. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
2006. gada 30. maijā, 15:20
Vija
Ja suns ienāk no pastaigas ar dubļainām ķepām vai pat pavēderi, tad ir ļoti iespējams, ka ārā ir slapjš. Ja istabā dzīvojošs kaķis joprojām neiet ārā, tas neko neliecina par laika apstākļiem.
ir pētījumi, ir novērojumi un ir ticējumi. kad Latvijā ievas (tas gan nav īsts dzīvnieks) zied jau aprīlī un roņu skaits sarūk, gaidāma klimata pasiltnāšanās. Bet, ja pie Rūjienas redzi baltu lāci, gaidāms leduslaikmets. Kad gulbji aizlido, trešā dienā snigs.
Labs jautājums. Katrs putns savā veidā ir gudrs, un - ko nu katrs uzskata par gudrību! Tradicionāli pastāv uzskats, ka kraukļi un vārnas ir īpaši apķērīgi putni.
2006. gada 30. maijā, 8:03
Mikī
Ekskursija uz Doles salu
9.jūnijs Tikšanās: 945 pie stacijas lielā pulksteņa.
Ar 18a autobusu brauksim līdz Dārziņiem_2. Tad dosimies uz Daugavas muzeju Doles salā. Jāvelk ērti apavi. Gājiens 4-5 km. Pa ceļam iepazīsim augus un piedalīsimies sacensībā „Vērīgākais augu pazinējs”. Uzvarētājs saņems balvu. Apmeklēsim muzeju gides pavadībā. 1430 brauksim izbraukumā ar kuterīti. 1530 izkāpsim pretējā krastā - Ķekavā. Ar autobusu vai mikroautobusu apgriezīsimies Rīgā.
Izmaksas:
0,20 Ls autobusa biļete 18a maršrutā 0,50 muzeja apmeklējums Kuģīša brauciens BSA biedriem bez maksas, pārējiem - 1 Ls. Ķekava-Rīga biļete 0,40 Ls. Ieteicams līdz paņemt kaut ko ēdamu un dzeramu!
Pienenes arī tagad pie ārstniecības augiem vai arī te runa par pieneņu kotletēm?
2006. gada 28. maijā, 17:40
Ģederts
No pienenēm taisa arī vīnu un sīrupu, kas attāli atgādina medu (pats esmu piedalījies šada sīrupa gatavošanā, tīri garšīgs). Nesapratu tavu teikumu pirmo daļu „pienenes arī tagad pie ārstniecības augiem ..”? Viņas par tādiem ir atzītas jau sen. Pienenes pilnais nosaukums ir ārstniecības pienene (Taraxum officinale).
Receptēm labu labā grāmata ir «Zvaignes ABC» 2004. gadā (O! Zvaigne atsākusi drukāt izdošanas gadus!) izdotā Helēnas Rubīnes un Vijas Eniņas grāmata «Ārstniecības augi». Tajā, starp citu, ir teikts, ka „No pienenēm ārstniecībai lieto uzlējumu, novārījumu, šķidro ekstraktu, tinktūru, dažādus kompleksus preperātus, kā arī izmanto sakņu pulveri.” Pienenes ietekmē gremošanas sistēmu. Pie tēju receptūras 335. lpp. pienene ir viena no ēstgribas rosināšanai, gremošanas veicināšanai domātas tējas sastāvdaļām.
2006. gada 29. maijā, 9:06
Zirnekītis
Tiko uzmetu acis, kā pienenes sakristītas Florānā ..., un žigli vēru to bībeli ciet. Kāds man varētu apskaidrot, ko tie botāniķi tur sadarījuši un kas tas par apburbuļojošu sistemātisko iedalījumu „sektion”?
2006. gada 29. maijā, 9:23
Zirneklītis
zirnekli - nu neskaties Florānā. man gan pašlaik šī grāmata nav pie rokas, bet atceros, ka tur teikts, ka pienenēm tiek izdalīts ap 1000 apomiktiskas sīksugas (smoarter). apskaties raspodiņus, ar tiem noticis tas pats. bet tas netraucē tajā pašā laikā citās grāmatās būt parastajam raspodiņam un dziedniecības pienenei.
2006. gada 29. maijā, 10:24
Vija
labi labi, gribēju paķircināties, nu neizdevās... vai arī uzskatiet, ka esmu galīgi sagājis Auzā...
2006. gada 29. maijā, 13:52
Ģederts
Kaktusi un orhidejas Latvijas Dabas muzejā 31. maijā plkst. 12:00 Latvijas Dabas muzejā tiks atklāta kaktusu un orhideju izstāde. Izstādē būs aplūkojami vairāk kā 400 sugu kaktusi, sukulenti un orhidejas, tostarp reti un unikāli eksemplāri. Izstāde muzejā būs aplūkojama līdz pat 11. jūnijam. Par visu plašāk lasiet http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Lasi un brīnies arī Tu (zagts no TVNET) Atklāta jauna pērtiķu dzimta Andris Petrovs, «Vakara Ziņas» Pirmdiena, 22. maijs (2006) 04:02 Zinātnieki pirmo reizi pēdējo 83 gadu laikā ir atklājuši jaunu pērtiķu dzimtu. Šī dzimta ir vienīgais veids — «Rungwecebus kipunji», kas mitinās Tanzānijā. Dzīvnieka pirmie uzņēmumi veikti pirms gada, taču tagad zoologiem izdevies izanalizēt nejauši nogalināta pērtiķa DNS un noskaidrot, ka, salīdzinot ar citiem primātiem, iezīmējas būtiskas atšķirības. Aptuveni metru lielie pelēkbrūnie pērtiķi dzīvo kokos, barojas ar augļiem, lapām, vasām, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem, kas neietilpst mugurkaulnieku klasē. Tāpat ir zināms, ka pērtiķi mitinās baros, kuros ir no 30 līdz 36 dzīvniekiem. Ekologi uzskata, ka ir palikuši ne vairāk kā 500 šo jaunatklāto pērtiķu. Līdz ģenētiskajai ekspertīzei «Rungwecebus kipunji» tika pieskaitīti mangobejiem vai pērtiķu apakšdzimtas melnajiem pērtiķiem. Tagad par viņu tuvākajiem radiniekiem uzskata babuīnus, kuri dzīvo Āfrikas vidienē un austrumdaļā. Primātu kārta, kurā ietilpst pērtiķi un cilvēki, salīdzinot ar citiem zīdītājiem, tika uzskatīta par visvairāk izpētīto. Pēdējā dzimta — «Allenopithecus» — tika iekļauta bioloģiskajā katalogā 16 gadus pēc tam, kad tika atklāts vienīgais tās veids — Allena pērtiķis.
Labdien!Es skolā vēlos veidot zinātniski pētniecisko darbu par mežiem - konkrētāk, par tajos sastopamajiem kukaiņiem, kuri mitinās kokos un par mizgraužiem, kā arī par šo koku ķīmisko sastāvu. Vēlējos noskaidrot, kāda būtu pareiza darba metodika (kā pareizi pētīt kukaiņus, kad tam ir vispiemērotākais laiks, kā pētīt kokus, u.tml), un kur es varētu atrast sugu aprakstus par šiem kukaiņiem.
Ieva, Uz vēstuli tik lielu jautājumu nemaz nevar īsi atbildēt. Nepieciešama saruna. Vislabākais būtu sazināties ar zinātniska instituta "Silava" entomologiem, kuri strādā tieši par meža kaitēkļiem (7949630), vai arī ar Biologijas fakultates entomologiem 7034880.
2006. gada 26. maijā, 8:36
Mizgrauzis
man loti ,patiktaurini kuram patik taurini pasakiet kadi?
Lai piens nesaskābtu, kamēr to ved uz tirgu. Taču, kur slēpjas pašas vardes pienapretsaskābšanas faktors - to gan nezinu!
2006. gada 25. maijā, 8:07
Mikī
Varžu āda, kā jau kārtīgiemm abiniekiem pieklājas, ir mūždien mikla un silta – ideāla vieta nelūgtiem iemītnikiem. Lai sevi pasargātu, vardes āda veidojas dažādas vielas, kas nomāc nevēlamās sīkbūtnes. Un ja šādu miniātru zāļu fabrīķi iemet pienā, tad arī pienskābes baktērijām iestājas grūši laiki.
2006. gada 25. maijā, 12:59
Zirneklītis
Hello everybody. I love your substantial and wonderful photo album, especially the moss photos. And I'll return soon & oftenly. I would be pleased if you visited me on http://www.pflanzenliebe.de. Take a look around and I hope you enjoy.
Zirneklītis ir labais... Pin savus tīklus kādā tumšā namā. Bet, diemžēl, arī viņš nezin visu par visu. Viņš gan zina, kur var visu par visu ATRAST... Un mudina to darīt arī visus jautātājus.
Biosfēra ir mūsu planētas Zemes daļa, kurā mīt dzīvas būtnes.
2006. gada 24. maijā, 4:33
Zirneklītis
Izcelsme - vācu Biosphäre - sengrieķu bios ‘dzīve’ + sphaira ‘lode’. Zemes apvalks, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa).
2006. gada 24. maijā, 8:01
Tildes datorvārdnīca
Tad jau pie viena: litosfēra ir Zemes cietā daļa, Hidrosfēra ir uz Zemes esošā ūdens šķidrā daļa, bet atmosfēra – Zemes gaisīgā daļa
2006. gada 24. maijā, 8:48
Pēcis
Ko nozīmē „pastāv dzīvība”? Vai lidmašinā lidojoši pilsoņi ietilpst šai kategorijā?
2006. gada 24. maijā, 8:54
Pēcis
Pasažieri neietilpst. Pilots, bortmehāniķis un stjuardesi ietilpst!
2006. gada 24. maijā, 14:02
Ģederts
Kur es varētu iegūt informāciju par vīngliemežu audzēšanu savā privātajā zemē, kas atrodas pie Burtnieku ezera.
Kad aiz Tavas muguras spīd Saule, bet kaut kur Tev priekšā smidzina lietus, tad redzēsi varakvīksni, jo Saule ar Tevi rotājas. Saules gaisma nokļūst līdz ūdens pilieniem un no tiem atstarojas. Saules gaismu veido daudzu krāsu sakopojums. Katra no šim krāsām atstarojas no lietus piliena mazliet savādāk – katra no krāsām aizet mazliet citā virzienā, tādēļ Tu vairs tās krāsas neredzi kopā, bet katru atsevišķi. Pusloks veidojas tādēļ, ka atstarošanās leņķis ir noteikts un Tu redzi atstaroto gaismu tikai no tiem pilieniem, kas atrodas noteiktā vietā attiecībā pret Tevi un Sauli.
2006. gada 21. maijā, 18:43
Zirneklītis
Labdien!Sakiet lūdzu kur var iegādāties mārdadzi?Izlasīju, ka tas ir vērtīgs ārsniecības augs un arī kā līdzeklis gliemežu iznīcināšanai.
Varbūt puķu veikalos var apskatīties pēc sēklām? Mārdadzis (Silybum marianum) Latvijas apstākļos skaitas dārzbēglis, tad jau dārzos tiek audzēts. Izcelsme šim Vidujūras reģions, Aizkaukāza. Var jau vākt pats sēklas, ja zin kur tādi aug, tiesa – vēl kādu brīdi jāpagaida, jo zied viņi jūlijā un augustā.
2006. gada 21. maijā, 15:59
Zirneklītis
Sveiki! Man skolā vaig zināt par kukaiņiem... Vai varat lūdzu pastāstīt kas ir kukaiņi,pie kādas grupas viņi pieder un raksturot viņus??? Ļoti labi būtu ja tas būtu iespējams!
Kur iegādāties – painteresējies zooveikalos, paskati sludinājumos. Nesen redzēju sludinājumu, ka tiek tirgota viena putnu zirnekliene ar visu terāriju par Ls60.
Labdien!Es gribētos piedalīties kādā konkursā (vai arī saistīts ar fotogrāfēšanu), kas saistīts ar bioloģiju.Vai jūs nevarētu pateikt kādus konkursus, kuros varētu piedalīties?
Latvijas Dabas muzejs katru gadu organizē fotokonkursu Putnu dienu ietvaros.Šogad tas jau ir beidzies, bet tev ir visas iespējas piedalīties nākamā gada putnu dienu fotokonkursā. Seko līdzi informācijai http://www.dabasmuzejs.gov.lv.
Fotogrāfiju konkursu katru gadu organizē arī Latvijas ornitoloģijas biedrība, http://www.lob.lv tur ir atsevišķs konkurss jaunatnes grupā.
vēl ir skolēnu zinātnisko darbu konkursi, tajos skolēni startē no savām skolām. kaut ko varētu piedāvāt jauno biologu skola (adresi nezinu) - ja ne konkursu, tad zināšanas, ar kurām vinnēt konkursos
Jā palīdzat man a...!Jo es ar gribu izaudzeet kaadu kruuminu...!A kur var vispaar dabuut seeklas brieks weed..?
2006. gada 20. maijā, 9:43
Jānis
zombis28 at inbox.lv
Mans ieteikums, ja vien netaisies ražot kaņepju sviestu - audzē labāk pupas uz palodzes. Tikpat interesanti, tikai mazāk nepatikšanu.
2006. gada 20. maijā, 15:26
Ģederts
es zinu kaa audzet bet kur lai seeklas dabuu
2006. gada 20. maijā, 19:57
arturs
Sēklas gan jau var iegādāties no lauksaimniecības sēklu tirgotājiem, piemēram , SIA «Kesko Agro Latvija», KS «Aizkraukle-A», SIA «Iecavnieks» utt. Papildus literatūra: „Ministru kabineta noteikumi nr. 401, (prot. nr.50, 23.¤) Rīgā 1996.gada 15.oktobrī Kārtība, kādā atļauta kaņepju audzēšana”, publicēti «Latvijas Vēstnesīs» 177 (662) 22.10.1996. + „Ministru kabineta noteikumi Nr.46, Rīgā 2002.gada 29.janvārī (prot. Nr.5, 15.§), Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 15.oktobra noteikumos Nr.401”, publicēti «Latvijas Vēstnesī» 20 (2595) 06.02.2002 http://www.likumi.lv/doc.php?id=40934 http://www.likumi.lv/doc.php?id=58500
2006. gada 21. maijā, 11:35
Zirneklītis
smiekliigi, runa tak iet pa shkirni
2007. gada 20. janvārī, 5:36
burka
Muzeju nakts un cūkdelfīna diena Latvijas Dabas muzejā
Nedēļas nogale Latvijas Dabas muzejā paies ūdens zīmē, jo tikai vienu nakti – sestdien, 20.maijā no plkst.19:30 – 1:00 visiem Latvijas Dabas muzeja apmeklētājiem būs vienreizēja iespēja ielūkoties jūras un okeāna dzelmē - šajā brīnumainajā naktī virszemē pacelsies paši dziļākie zemūdens slāņi, jo Latvijas Dabas muzejā notiks pasākums „20000 ljē pa jūras dzelmi”.
Savukārt svētdien 21. maijā muzejā tiks svinēta cūkdelfīna diena.
Sestdien, 20.maijā Muzeju nakts pasākumā apmeklētājiem tiks atklāta brīnumainā ūdens pasaule, jo viens muzeja stāvs pārtaps par jūras un okeāna dzelmi. Apmeklētājiem būs iespēja ne vien aplūkot dažādus ūdens dzīlēs mītošus radījumus, bet arī izjust šo vidi trijās dimensijās, dodoties ekskursijā pasakās un teiksmās apcerētajā zemūdens pasaulē, ienirt lamināriju audzē un mēģināt izkļūt no zemūdens labirinta, ieklausīties kotiku mīlas dziesmās un iepazīt noslēpumaino, mazliet spokaino, bet tajā pašā laikā skaisto jūras dzelmi. Interesenti varēs apmeklēt arī paleontoloģijas, ģeoloģijas un entomoloģijas ekspozīcijas.
Svētdien, 21.maijā no 11:00 līdz 14:00 visus muzeja apmeklētājus gaidīs cūkdelfīns – apmeklētājiem būs iespēja pildīt krustvārdu mīklu par cūkdelfīnu, uzzināt atbildes uz jautājumiem par šo dzīvnieciņu un saņemt cūkdelfīna drauga pasi.
Cūkdelfīni ir mazākie vaļu kārtas pārstāvji. Parastais cūkdelfīns sastopams ziemeļu puslodes mērenās un aukstās joslas jūrās un okeānos. Ģenētiskās analīzes ļauj domāt par atsevišķas, 10 līdz 1000 dzīvnieku Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijas pastāvēšanu. Parastais cūkdelfīns ir vienīgā vaļveidīgo suga Baltijas jūrā.
Starptautiskajā Muzeju nakts pasākumā Latvijas Dabas muzejs piedalās otro reizi, savukārt cūkdelfīna dienu atzīmē jau trešo gadu.
Ieeja Muzeju nakts pasākumā – bez maksas, savukārt cūkdelfīna diena – ar muzeja ieejas biļeti.
Latvījā aizsargājamo gliemju sarakstu var atrast Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.396 «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu», kurā ir īpaši aizsargājamo sugu saraksts (1. pielikums) un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts (2. pielikums).
Visupirms vēršu jūsu uzmanību, ka ir nelielas izmaiņas Zaļās skolas darba ritmā un nākamā nodarbības notiks 31. maijā (tikšanās vieta un laiks ir nemainīgi – plkst.18:00 Krāmu ielā 3, 3. stāvā).
Šajā nodarbībā uzzināsim par alternatīvajiem enerģijas ieguves veidiem, jeb par saules un zemes siltuma zaļu, lietderīgu un saprātīgu izmantošanu. Pateicoties saules stariem, uz zemeslodes ir radusies un pastāv dzīvība. Saules starojums sasilda Zemes virsmu, atmosfēras gaisu, rada vēju un upju plūsmu, vilņus jūrās un okeānos un nodrošina visu biolōģisko procesu norisi. Saules siltumu siena, salmu, malkas, drēbju, graudu, augļu, ogu, zivju, gaļas un citu produktu un lietu žāvēšanai cilvēki ir izmantojuši jau kopš seniem laikiem. Saules stari nodrošina fotosintēzi – biolōģisku enerģijas uzkrāšanās procesu dabā. Tā rezultātā uz zemeslodes veidojas biomasa: koki, augi, dzīvie organismi. Arī mūsdienās tik plaši izmantotajos fosilajos kurināmajos – naftā, akmeņoglēs un dabas gāzē –, kas veidojusies pirms daudziem gadu tūkstošiem, ir akumulēta saules enerģija.
Par to, kā izmantot saules enerģiju un pašu rokām pagatavos saules kolektoru, stāstīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Imants Ziemelis, savukārt par jaunākajām iespējām un atklājumiem, kā pat ziemā apsildīt māju ar siltumu, kas nāk no zemes, tuvējās ūdenskrātuves, ventilācijas cirkulācijas vai dziļurbuma stāstīs "Divine Heat Company" direktors, siltumsūkņu eksperts Stefans Vestbergs
Visapkārt ir siltums, kas to vien gaida, lai siltummīlošais cilvēks to pārvērstu vēl augstvērtīgākā komfortā.
Zaļo skolu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Ir jau joki ar to Zaļo krāsu kā dzīvības simbolu. Patiesībā augi izskatās zaļi, jo šī garuma gaismas viļņi ir galīgi nevajadzīgi un tiek atstaroti atpakaļ. Dzīvības krāsas viļņa garums atbilst sarkanajai gaismai, un tieši tā tiek uztverta un izmantota fotosintēzes nodrošināšanai. Bet Zaļā gaisma vienalga tiek uztverta kā Dabas krāsa. Humors nudie... No bioloģijas viedokļa minētā "zaļā izmantošana" ir analoga nederīgu lietu izmešanai.
2006. gada 18. maijā, 19:11
Ģederts
BSA lapas pamazām sāk iegūt jaunus vaibstus. Esmu gatavs uzklausīt jūsu ierosinājumus.
Bez tā, ko parasti gatavo no graudaugiem, no miežiem (Horedeum) taisa iesalu, kas ir visnotaļ uzmundrinošs līdzeklis. Iesala ekstraktu iesaka ēst daudziem. No iesala taisa gan ēdienus (piemēram, lieto piparkūku mīklas sastāvā), gan dzērienus (Veselības dzēriens, alus).
Pamatā pie mums audzē divu sugu (nejaukt ar šķirnēm) miežus – divkanšu (H. distichon) un seškanšu (H. vulgare).
2006. gada 18. maijā, 12:57
Zirneklītis
uus varat luudzu pateikt kaada stirnai ir ģints , suga?
Latvijas Malakologu biedrība uzaicina skolēnus piedalīties eseju konkursā, kura devīze ir „Es novēroju gliemežus dabā!”. Konkurss veltīts parka vīngliemezim Helix pomatia, kuru biedrība ievēlējusi par „Gada gliemezi 2006” (http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2006.shtml).
Konkursa noteikumi:
Izvēlēties tēmu un formulēt devīzei atbilstošu esejas nosaukumu.
Esejas apjoms 4-6 A4 formāta lapas datordrukā, Times New Roman fontā 12 ar 1,5 līniju atstarpi. Eseja drīkst būt arī dzejoļa formā.
Eseju vēlams papildināt ar fotogrāfijām un zīmējumiem, bet tā var būt arī tikai teksta formā.
Esejas sūtīt uz e-pastu Mudite.Rudzite@lu.lv vai pa pastu izdrukātu vienu eksemplāru un disketē uz adresi Kronvalda bulv. 4, Rīga LV-1586 līdz 2006. gada 6. oktobrim.
Konkursa uzvarētāji tiks uzaicināti piedalīties „Gada gliemeža 2006” noslēguma pasākumā 2006. gada 21. oktobrī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Labāko darbu autorus gaida balvas un iespēja publicēt savus darbus Latvijas Malakologu biedrības mājas lapā un saīsinātā veidā žurnālos „Vides Vēstis” un „terra” (protams, ja autori to vēlēsies).
Vērtēšanas kritēriji (piecu ballu sistēmā no 0 līdz 5 ballēm par katru):
Vai kāds lūdzu man nevarētu man pteikt ko iegūst no auzām (es jau zinu ka iegūst graudus, miltus, putraimus un pārslas)!Un vai kāds zin ko tieši no auzām izmanto ārstniecībā?paldies....
Par sējas auzu (Avena sativa) lietošanu medicīnā nav vienotu uzskatu. Ir valstis, kur par drogu uzskata augu graudus, citur ārstnicībā lieto jauno augu lakstus, .. izmanto arī auzu salmus .. un pelavas.
..
Auzu lakstiem un graudiem ir daudzveidīga iedarbība uz cilvēka organismu. Lakstu preparāti tonizē, stabilizē un spēcina organismu. ..
Auzu salmu novārījumu lieto apmazgājumiem, kompresēm, peldēm ādas slimību .. ārstēšanai, .. . ..
No auzu lakstiem iekšķīgai lietošanai gatavo uzlējumu .. . ..
..Graudos esošā ciete karstā ūdenī veido recekli .., kam ir sedzoša un mīkstinoša iedarbība, tāpēc auzu tumi iesaka lietot civēkiem ar kuņģa gļotādas bojājumiem. ..
Auzu miltu vai pārslu masku izmanto kosmētikā novecojošas ādas stāvokļa uzlabošanai.
Tiktāl par ārstniecību. Vēl auzu salmus lieto salmu matračos, var izmantot salmu leļļu gatavošnā. No auzām var iegūt dzeramo, kas līdzīgs pienam. Ir redzēts arī no auzām gatavots saldējums.
2006. gada 17. maijā, 18:23
Zirneklītis
Šodien, 17. maijā 2006. gadā, Latvijas Mikologu biedrības mājaslapā ir pieejama informācija un divi foto par gada sēni Toverīšu sarkosomu (Sarcosoma globosum) !
Labdien, Kur es varētu saņemt kādu informāciju par kukaiņiem, lieta tāda, ka ir izdevies nofilmēt tepat Latvijā, Zemgalē kaut kādu dīvainu kukaini, kas pēc uzvedības un barošanās atgādina Kolibri putniņu. Kaut kas starp maziņu putniņu un lielu kameni. Kukainis pielido pie ziediņa, apstājas virs tā, spārniņi tik ātri kustās, ka tos nemaz nevar redzēt, un ar ļoti garu snuķīti sūc nektāru. Ziediņš vējā kustās, bet kukainis kaut kādā veidā atrasdamies nekustīgi gaisā pielāgojas zieda kustībām.
un zini, kāpēc nav? tāpēc ka tāda "jaukto koku meža" nemaz nav... to jau te pirms maza brītiņa mēģināja skaidrot. palasi Meža enciklopēdiju par meža tipiem, varbūt skaidrāks paliks - http://www.letonika.lv/forest/Default.aspx
2006. gada 16. maijā, 19:02
Ģederts
Viens te runā par meitu, otrs – par kleitu.
Ja runā par mežu klasifikāciju, tad Latvijas augošos mežus iedala sausieņu, slapjaiņu, purvaiņu, nosusinātie mežos, kā arī izcirtumos, krūmājos un virsājos.
Toties esi aizmirsis dabas zonas. Viena no dabas zonām ir jauktie meži, kas atrodas starp skujkoku mežiem (taigu) un platlapju mežiem, kā arī mežstepēm un prērijām.
Liekam nākamo bildi iekšā – saucas «Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā». Skatamies tipu 9010* Boreālie meži, kurā ir apakštips dabiski veci jauktie meži.
Tā kā jaukto koku mežs ir, ir, ir. Abos pēdējos piemēros ar jauktiem mežiem tiek saprasts, ka tur aug gan skuju koki, gan lapu koki. Bet ar jauktiem mežiem var saprast arī ka kopā aug dažādas sugas, piemēram, «Īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā» (Pielikums Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumiem Nr.421), ir atrodams 1.12. Jaukti ozolu, gobu un ošu meži upju krastos (pēc Eiropas biotopu klasifikatora – 91F0) un 1.13. Jaukti platlapju meži (9020*).
P.S. Principiāli svarīgs mūsu dabas daudzveidības faktors ir Latvijas atrašanās mērenā klimata joslā jaukto mežu zonā.
2006. gada 16. maijā, 22:04
Zirneklītis
Aj nu gan izgāzos Gribēju tēlot gudrīti. Manas gudrības jau tikai no grāmatām nāk. Un ja pašā Mežu enciklopēdijā nav tāda vārda, nu tad...
Monta, ko īsti Tu vēlies uzzināt? Aizsargājamie augi izskatās tikpat vienādi un tikpat dažādi, kā "neaizsargājamie" augi...
2006. gada 15. maijā, 17:14
Ģederts
Nu atkarībā kādus aizsargājamos augus tev vajag. Parasti jau aizsargājamie ziedi ir ļoti skaisti tāpēc jau to ir ļoti maz.
2006. gada 25. maijā, 12:56
Viktorija
Kādi viņi ir es domāju nosaukumi?????
2006. gada 19. maijā, 20:36
Monta Rēķe
montareke567 at inbox.lv
....aizsargājami.......
2006. gada 26. maijā, 17:50
garamantu apkopējs
noperts sev sarkano gramatu par augiem
2006. gada 31. maijā, 20:04
Deniss
Vakar pie mājas novēroju kādu putnu. Neesmu īpašs putnu pazinējs, bet šādu līdz šim nebiju redzējis. Izteikti melna galva un kakls, pagara aste, kas spilgtajā saulē izskatījās iezilgana. Spārnu gali un vēders - spilgti balti. Kad tas izplēta spārnus, uz muguras un spārniem bija tāds, kā ornaments. Vai kāds nevarētu izpalīdzēt atpazīt šo putnu?
Cik liels tas putns bija? Kā zvirvulis, strazds, vārna...?
2006. gada 16. maijā, 20:20
Zirneklītis
Vai tas putns nebija žagatas lielumā?
2006. gada 16. maijā, 20:28
Zirneklītis
Nu, noķert un izmērīt viņu nepaspēju , bet ķermenis varēja būt apmēram 15-17cm, kopā ar kaklu, galvu un asti - 50-60cm.
2006. gada 17. maijā, 9:01
Andris
Viņš bija 45-50 cm garš!!!!!Es tam nespēju noticēt!!!!
2006. gada 17. maijā, 10:24
Aldis
Ja kas, žagatas izmēri (~46 cm ar visu asti, astes garum ~23 cm). Atvaino, ka vislaik ar viņu uzbāžos, bet, ja neskaita „..bet šādu līdz šim nebiju redzējis..”, tad pārējais apraksts atbilst žagatai.
2006. gada 17. maijā, 11:13
Zirneklītis
P.S. Papildinājumus un atbildes lūgums rakstīt pie dotā jautājuma, savādāk grūti saprast, par ko iet runa.
2006. gada 17. maijā, 11:14
Zirneklītis
Kurā Latvijas daļā tā māja atrodas un vai tas ir pilsētā, pie meža, laukmalā, pie ūdeņiem, pie jūras? Neatceries, kāds tam putnam bija knābis – garš vai īss, taisns vai līks?
2006. gada 17. maijā, 11:24
Zirneklītis
Nē, par "uzbāšanos" nav jāatvainojas - tāpēc jau šeit rakstu, lai man kāds atbildētu! Tas bija Mārupē - tātad, pie Rīgas. Blakus lauki, mežs un daudz novadgrāvju... Parasti te vairumā mīt pīles, vārnas un "sīkie" putniņi, bet šādu redzēju pirmo reizi. Pēc izmēriem varētu būt kaut kas līdzīgs žagatai, bet knābis likās mazliet slaidāks, bet pats putns - apaļīgāks. Arī krāsas kaut kādā merā līdzīgas. Tikai žagatai ir balti "pleci", bet šim - spārnu gali!
Nu nevar pateikt droši pēc tāda apraksta, bet domāju, ka nav citu variantu kā žagata (Pica pica). Vieta un uzvedība jau arī palīdzētu - vai staigāja vai leca pa zemi, cik tālu no tuvākajiem kokie/krūmiem, cik ilgi uzturējās konkrētajā vietā.
2006. gada 17. maijā, 16:47
Zirkneklītis
Tas būs kormorāns:)
2007. gada 4. decembrī, 14:17
Danoe
Jūras krauklis (kormorāns) (Phalacrocorax carbo) tas nevar būt, jo tam nav „.. Izteikti melna galva un kakls, .. Spārnu gali un vēders - spilgti balti ..”.
2007. gada 5. decembrī, 8:43
Zirneklītis
kā var iznīdēt ēdelīgos gliemežus?Esmu visādi izmēģinājusies, bet nekas nepalīdz!
Piedod, bet Tu esi nepareizā vietā iekļuvusi. Mēs esam lieli bioloģiskās daudzveidības cienītāji, tāpēc labprāt Tev ieteiktu, kā dabūt savā dārzā vēl vairāk gliemežu
"Kā būtu, ja nebūtu" vai "kā būtu, ja būtu citādi" ir labas modeļsistēmas realitātes izpētei. Fantastikas daiļliteratūras autori pielieto laika mašīnu, lai izmainītu notikumu gaitu "pagātnē", bet vēsturnieki, šķiet, pret šādu metodi iebilst...
2006. gada 15. maijā, 18:17
Ģederts
varat man pastāstīit par jaukto koku mežu?luudzu! iepriekš paldies!
Nu, kad Santa savējo uzrakstīs, tad jau noteikti būs, ko stāstīt...
2006. gada 14. maijā, 17:49
Ģederts
Ilz', Ilz', pirms jautāji, varēji arī apskatīties, kas jau atrodams Latvijas dabas serverī. Par dažādiem biotopiem, tai skaitā mežiem, var palasīties http://latvijas.daba.lv/biotopi/ .
2006. gada 15. maijā, 8:21
Zirneklītis
par jauktajiem mežiem cilveki parasti sauc tadus, kur kopaa aug dazadas koku sugas, un visbiezak tiek domati tadi, kur vienkopus ir skuju un lapu koki. apskati zirnekla iedoto adresi, mezu klasifikacijaa sameklejot mezu tipus ar attiecigiem aprakstiem (tur ir koku sugas klaat)
2006. gada 15. maijā, 9:41
Vija
Lūzdu varat ievietot man aprakstu (tadu pagaru) par jaukto koku mežu. iepriekš paldies liels
Labi, nekritizēšu šī jautājuma savādo stilu, bet mēģināšu pēc būtības. Attiecībā par jebkuru radību kā dzīvās dabas sastāvdaļu nevar jautāt par "ļaunumu" vai "labumu". "Dabas mātei" visi bērni vienādi mīļi. Un visi vienādi vajadzīgi. Laikam jau jautāts tiek par praktisko izmantošanu utilitārām cilvēku vajadzībām? No čūsku ādām izgatavo galantērijas priekšmetus, bet indi lieto farmakoloģijā medicīnisku preparātu izgatavošanai, vispirms jau, serumiem pret čūsku kodumiem. Vēl čūskas izliek apskatei zvēru dārzos un citi tur arī mājās kā mīļdzīvniekus. Par gaumi nestrīdās.
2006. gada 14. maijā, 15:56
Ģederts
Lūdzu palīdzēt sameklēt vairāk materiāla par pārnadžu kārtu!
Mārītes (Coccinellidae) ir plēsoņas. Gan pašas, gan kāpuri labprāt mielojas ar laputīm. Tādēļ skudras nav īpaši viesmīlīgas pret mārītēm, jo skudras, savukārt, laputis audzē kā tādus govju ganāmpulkus. Skudras pat tās „slauc”, tikai piena vietā iegūst saldos laputu izdalījumus.
Vienīgā augēdāja ir biešu mārīte (Subcoccinella vigintiquatuorpunctata), kas bojā ne vien biešu, bet arī lucernas lapas.
2006. gada 9. maijā, 20:21
Zirneklītis
Zalajaa skolaa par Latvijas sveetvietaam
Latvijaa uzejamas dazas vietas, kuras uzluuko par sveetniicaam plasaakaa noziimee. Pie taadaam pieder Zilaiskalns Valmieras tuvumaa. Kalnaa augosajaa birzee nedriiksteeja aiztikt ne zarina. No plasas apkaartnes Jaanos kopaa sanaakdami, latviesi sai kalnaa ziedoja saviem dieviem un gariem, dedzinaadami Jaanu ugunis birzij blakaam staavosaa kalninaa, no kura senaak teceejis sveets, dziedinoss uudens.
Sveets, sveetums - tie ir vaardi, kuri vairaak attiecinaami uz kristiesu terminoloģiju. Siim vietaam ar kristietiibu nav nekaada sakara. Vietas, kuras sodien saucam par sveetbirziim, sveetkalniem utt, ir loti daudzveidiigas peec savas buutiibas.
Seno baltu cilsu priesteri, pamatojoties uz savu sveetuma un Dieva izpratni, veica se savus reliģiskos rituaalus. Citur atrodamas vietas, kur akmenu izkaartojums uz sveetkalniem vai gravaas paredzeets tiesi dziednieciskiem noluukiem. Citviet ir sveetvietas, kuras bija paredzeetas maģiskaam darbiibaam, ko sodien sauc par meditaacijaam, meditatiivajiem vingrinaajumiem.
Sveetvietu tapsana ilgusi daudzus gadu simtus, pat tuukstosus, prasot iipasu darba precizitaati. Dazaadi senie raksti, Latvju Dainas un daudzi citi noveerojumi peetniekam laavusi secinaat, ka senci senajaas sveetvietaas vareeja panaakt labveeliigu ietekmi uz augiem un dziivniekiem, ietekmeet laika apstaaklus, paredzeet naakotni un dziedeet cilveekus, ieguut darba prieku un paliidzeet taalumaa nelaimee nonaakusiem saimes locekliem. Igauni, latviesi, lietuviesi un liibiesi ir siis senaas civilizaacijas tiesie peecteci.
Latvijas Sveetvietu apzinaasana un seno zinaasanu atjaunosana ir kaa mozaiika, kura tiek likta kopaa no pagaatnes lauskaam, bet tas ir ilgs un gruuts cels ...
So tresdien, 10.maijaa Vides aizsardziibas kluba Zalajaa skolaa viesosies VAK «Mantojums» Valdes loceklis un kultuurveestures peetnieks Aivars Jakovics. Nodarbiibas teema – Latvijas sveetvietas. Tiksanaas laiks un vieta nemainiigi: Riiga, Kraamu iela 3, 3.staavs plkst. 18:00.
Nodarbiiba ir bez maksas, jo Zalo skolu atbalsta Latvijas Vides aizsardziibas fonds un Riigas vides aizsardziibas fonds.
Jā, "zaļā skola" atkal izceļas... Šitas vien ir ko vērts no bioloģiskā viedokļa: "senci senajaas sveetvietaas vareeja panaakt labveeliigu ietekmi uz augiem un dziivniekiem"... Citā aspektā, apgalvojums, ka igauņi, latvieši, lietuvieši un lībieši ir "šīs senās civilizācijas tiešie pēcteči" arī ir SUPERTOPŠA vērts. Varbūt nevajadzētu piesārņot "nopietnu mājas lapu" ar šādām lietām?
2006. gada 9. maijā, 13:17
Ģederts
labi, labi, nokaunējos turpiniet vien par bebru zobiem runāt
2006. gada 9. maijā, 13:25
Vija
Šāds sludinājums ir n-reizes saturīgāks par kārtējām skolēnu gaudām par referātu, kas bija jau jānodod vakar.
Par svētvietām mana pārliecība ir – nav dūmu bez uguns. Mūsu patreizējā civilizācija vēl ļoti daudz ko neizprot, nesaprot un, diemžēl, dažreiz pat nemēģina izprast. Vieglāk taču ir noliegt – tas tā nav jo tā nevar būt.
Par konkrēto tekstu runājot – tāds īpatnējs jau nu padevies viņš ir un ļoti atgādina automātiski ģenerētos referātus par uzdotu tematu, piemēram, krievu valodā tādus var sagūt lapā http://vesna.yandex.ru/
2006. gada 9. maijā, 14:01
Zirneklītis
OK dažādības (daudzveidības) saglabāšanas nolūkos būs labais! Es jau arī ne NOLIEGŠANAS nolūkos pīkstu, bet gan tāpēc, ka minētajam "pētniekam" ir vēl mazāk iespēju skaidrot reālos mehānismus, nekā man, bet viņš tomēr to dara... Un tā, aizslēpušies aiz pseidozinātniskuma maskas, tādi "pētnieki" turpina savu darbu "tautas masu" izglītošanā... Un tad mēs te brīnāmies par alejām, kas stādītas ar saknēm gaisā. Varbūt nelaime tā, ka aug pārāk tuvu "svētvietai"?
2006. gada 9. maijā, 14:19
Ģederts
kamēr netiek apdraudēta cilvēku veselība un īpašums - man nav iebildumu pret to, ko sauc par pseidozinātni
daži dzīvo rīgā, tic aparātiem, ar tiem lepojas, un tas viņus un viņu naudu piesaista rīgai. citi dzīvo krūmos, ne viņiem laboratorijas, ne lielveikala, ne vecpilsētas, un ir apsveicami, ka viņi atrod savā apkaimē interesantus objektus, apvij tos ar stāstiem vai sameklē vecus stāstus, lepojas ar tiem, un šādā veidā glābj mūsu valsts aizmirstos nostūrus. reģionālā politika un tamlīdzīgi. saku paldies svētvietu pētniekiem (kamēr viņi nerauj no akmeņiem nost sūnas, kuru vidū ir arī aizsargājamas sugas).
2006. gada 9. maijā, 14:53
Vija
Ir viens lies BET – tā robeža starp zinātni un pseidozinātni ir tāda stipri izplūdusi un brīžiem var arī nepamanīt kurā lauciņā esi sācis dūšīgi rakņāties. Un vēl – socioloģija un psiholoģija arī ir zinātnes un neba viss pasaulē darbojas tikai pēc mechānikas likumiem.
Svētvietas ir svarīgs kultūrvides sastāvdaļa un, kā rāda pokaiņi, var tīri labi piesaistīt tūristus (ar viņu maciņiem).
Par Vijas pēdējo piezīmi – man liekas, lielākie sūnu naidnieki ir dižakmeņmīļi.
2006. gada 9. maijā, 15:21
Zirneklītis
var jau novest dažādus izziņas veidus līdz vienkārši dzīvesveidam, laika pavadīšanai utt. es dzīvoju krūmos bet man pie rokas ir loģika un vēl pāris maziņi aparātiņi un zināšanas par (iespējamām) likumsakarībām. tie, kas izzina pasauli dejojot vai stāstot teikas un pasakas arī ir jauki cilvēki, nenoliedzami. bet tas, ko es apsaukāju par "pseidozinātni" nav ne viens ne otrs, bet gan zinātniskā formā ietērptas informācijas drumslas, kas iesējas cilvēku prātos un laupa spēju spriest LOĢISKI (iedarbojoties arhetipu līmenī ?). nu un tad mēs svēti ticam, ka eksistē Vispasaules Sazvērestība, ka Visi Melo, ka ĢM pārtika ir kaitīga pēc definīcijas... vienvārdsakot ne jau dzīvesveids un dzīvesvieta nosaka cilvēka spriešanas spējas. drīzāk otrādi. P.S. es dzīvoju ciematā Salaspils blakus ātomureaktoram.
2006. gada 9. maijā, 15:23
Ģederts
Kāds tam visam sakars ar dabu. Īstenībā vistiešākais. Pirmie dabas liegumi pasaulē bijā svētbirzes, bet mikroliegumi varētu būt dažādi upurakmeņi, upuralas, svētkoki utt.
2006. gada 9. maijā, 15:25
Zirneklītis
Loģika dažreiz var pievilt Pēc loģikas saule ap zemi riņķo nevis otrādi. Gaisma – daļiņa vai vilnis – vēl viens pamācošs piemērs.
2006. gada 9. maijā, 15:32
Zirneklītis
zirneklim - nelaiķis svētvietnieks I.Vīks īpaši aktīvi rāva no svētakmeņiem sūnas nost - lai akmeņi ar kosmosu var sazināties
piekrītu Ģedertam par tām ietērptajām drumslām tomēr esmu pieradusi uz šīm lietām skatīties pēc iespējas priecīgi. turklāt mani personiskie novērojumi ir, ka cilvēki šos stāstus stāsta, bet paši netic. piem., cilvēki stāsta par veļu laiku un veļu piebarošanu, bet, kad mēģināju stāstīt, ka manā mājā bijis velis (kāds bija pannu izēdis neizskaidrojamos apstākļos), tad visi skatījās lielām acīm un teica, ka tie jau tikai tādi stāsti
vēl par drumstalām. ir cilvēki, kas vienkārši tic, loģiku neizmantojot, un viņiem arī tā zinātniskā informācija paliek kā no konteksta izrauts kaut kas. par ĢM ir pietiekami daudz dažādas informācijas; ja kāds neuztver, nu tad neuztver. un katrs savu ceļu izvēlas.
2006. gada 9. maijā, 15:55
Vija
aspekts nākamais. padomju laikos cilvēki tika rūpīgi sargāti no info par nlo un tamlīdzīgi. rezultātā padomju laikiem beidzoties šāda informācija bija pacelta gandrīz vai valsts līmenī, visas avīzes bija pilnas, tik ļoti cilvēkiem tas interesēja. cilvēki lasīja, kamēr uzzināja pietiekami daudz, lai varētu sākt spriest un izvēlēties. tagad par nlo avīzēs diezgan grūti atrast kaut ko, jo cilvēkiem jau ir pieticis nu tātad nevajag ierobežot informāciju cilvēks, kas ir izvēlējies, kam ticēt (kaut vai GMO), ir mazāk manipulējams nekā tāds, kam tikai 1 tipa informācija barota
2006. gada 9. maijā, 16:13
Vija
vai jāņtārpiņi vairāk neeksietē ? Es neko enciklopēdijā nevaru atrast
Maijā jāņtārpiņus grūti atrast. Savus puņčus viņi spīdina tikai jūnijā – jūlijā. Pastiprinoties visādu ķimikāliju lietošanai lauksaimniecībā, jāņtārpiņu skaits iet mazumā, bet izmiruši vēl viņi nav.
Visu Latvijā esošo dzīvnieku apraksts ir pagaidam nevisai iespējams pasākums, pirmkārt jau apjoma ziņā, jo Latvijā varētu būt ~20 000 dzīvnieku sugu
2006. gada 8. maijā, 21:32
Zirneklītis
sakiet luuudzu kaadas ir uzbuuuwes iipatniibas pazemee dzivojoshajiem ziiiidiiitaajiem! un kuri tieshi ir pazemee dziiivojosie ziidiitaaji? Pāaaaaldies
pie mums tikai kurmis? ķepas zemes rakšanai? slikta redze (tā gan nav uzbūve...)? kas vēl? nezinu?
2006. gada 8. maijā, 18:58
Ģederts
Pazemē dzīvo tādi grauzēji kā žurkas un strupastes, kukaiņēdāji - ciršļi un kurmji. Sermuļu dzimtas dzīvnieki (āpsis, sesks, sermulis) izmanto gatavas alas vai tās izrok. Alu izmanto arī lapsa. Kurmim ir smails deguns un lāpstām līdzīgas priekškājas, kas piemērotas rakšanai. Viņa ķermenis ir nedaudz sašaurināts uz aizmuguri, šī cilindriskā forma ļauj dzīvniekam pārvietoties uz priekšu līdzīgi kalnraču mašīnai. Āpšiem ir masīvs ķermenis un īsas ekstremitātes, ko klāj īsa, bieza spalva. Āpša nagi ir ļoti stipri, piemēroti rakšanai.
2006. gada 9. maijā, 9:08
Mikī
Ārzemnieki - piemēram, surikati, prērijsuņi, murkšķi un truši ir aprīkoti ar spēcīgām priekšķepām rakšanai, blīvais kažociņš nodrošina augsnes daļiņu atgrūšanu. Turpretī kailais smilšracējs (dzīvo kenijā un Somālijā) ir pilnīgi pliks - vispār bez apspalvojuma, toties ar asiem un gariem zobiem, ar kuriem arī rok. Vombatiem - somaiņiem, soma atveras uz aizmuguri, lai rokot alu, tajā neiekļūtu zeme.
2006. gada 9. maijā, 9:20
Mikī
sorr, nejauši uzrakstijās apspalvojums - pareizi laikam būs apmatojums.
2006. gada 9. maijā, 9:22
mikī
kuram ziditajdzivniekam dzives veids lidzinas skudram????? *susurim *kailajam smilsracejam *kurmim *skudrulacim??? ludzu atbildiet tuvakaja laika!!!
2008. gada 2. novembrī, 12:34
skolniece
Uz skolnieces jautājumu tiks atbildēts pēc 2008. gada 24. novembra, jo jautājums ir no «Cielavas gudrības» spēles.
Kurmis ziemā guļ? vai tomēr nē? Gribu pārbaudīt vai vecāki domā pareizi!
2008. gada 14. novembrī, 19:42
Marulite
Latvijā dzīvojošajam (eiropas) kurmim (Talpa europaea) ir savs ziemas tērps – tajā matojums ir garāks un tumšāks. Bet jautājums ir no «Cielavas gudrības» spēles. Atbilžu iesūtīšanas termiņš 2008. gada 24. novembris.
ē ē ē ... mēs esam dzīvnieki... un dabā nevar vienai milzīgai radījumu grupai pateikt kautkādu "nozīmi". katra ieņem noteiktu vietu barības ķēdē... bet cilvēku dzīvē? cilvēki vienkārši ņem un ļauni izmanto dzīvniekus. ēd tos, izgatavo no tiem vai to daļām visādas sev derīgas lietas, lieto kā transporta līdzekļus, tur kā mīļdzīvniekus... tak padomā pati, Gita! vai tad tas ir tik sarežģīti?
2006. gada 8. maijā, 19:01
Ģederts
Pie katras sēnes, tās bildes varētu dot īsu aprakstu par to sēni, kaut vai vismaz - vai tā indīga vai nē.
Bet citādi beidzot esmu atradusi resursu, kur apkopots par dabu. Ļoti noderīgi kaut vai krustvārdu mīklām. Cerams, ka vēl papildināsiet un ka tiks apkopots arī par sūnām, ķērpjiem un citām lietām.
Tā kā Latvijā ar nepārnadžiem (Perissodactyl) savvaļā ir kā ir, tad arī to apraksti Latviešu valodā būs stipri ierobežoti. Papes un Engures ezera zirgi jau tikai pāris gadus tādā pussavvaļā dzīvo, tapīri ir tikai zoodārzā, bet degunradžu nav vispār.
Vakar «Panorāmā» atgādināja, ka, jau kuro gadu, cilvēkiem cenšas zobpasta reklāmās iestāstīt, ka bebrim esot žilbinoši balti zobi. Tik tiešām – par šo reklāmu jau sen zirgojās visi, kas bebri sastapuši tuvumā, jo bebru zobi ir koši dzelteni.
Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv
RSS
Es jau visur internetā un bibliotekā izmeklējos. 
Domu doze (atsauksmju grāmata)