Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2006. gada maijā


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Vai nebūtu iespējams pievienot organismu klasifikāciju kokveida struktūrā, kaut vai saites veidā, kā tas ir, piem., http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Desmana_moschata.html ar saiti uz Merilendas universitātes Taxon Tree?
2006. gada 31. maijā, 11:27Ezis
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 31. maijā, 11:59Ezis
Pēc kādu dzīvnieku uzvedības var paredzēt laika apstākļus?
2006. gada 30. maijā, 7:47Pēterītis
* Atbildes un piebildes ->

Karikatūrās var redzēt vardes, kas kāpelē pa burkā ieliktām trepītēm.
2006. gada 30. maijā, 14:03Zirneklītis

http://www.ailab.lv/ticejumi/laiks.htm#laiks1


16319. Labs laiks ir gaidāms, kad bezdelīgas un cīruļi
augstu lidinās, kad vālodze dzied mīlīgā balsī,
kad pret sauli uz zemi skatoties redz zirnekļa
audumus, kas rīta ziemelis pūš, kad saulei uzlecot
spožu staru nav, kad lietum līstot priežu mežos
zilgana migla ceļas, kad migla rītos uz zemi nokrīt.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./


16321. Kad var tālu atbalsi dzirdēt, kad bezdelīgas augstu
laižas, kad rīta migla krīt uz zemi, kad dūmi
viegli paceļas, kad saule vakarā skaidri noriet,
tad gaidāms jauks un sauss laiks.
/Zemes Spēks, 1932, 25, 426./


16325. Slikts laiks ir gaidāms, kad zirgi pieguļā klanās,
kad govis stipri bizo, kad suns zāli ēd, kad kaķis
lien krāsnī gulēt jeb skrāpējas ap kokiem, kad
vārnas stipri brēc, kad vālodze brēc ķērstēdama,
kad zvirbuļi krūmos gari dzied, kad bezdelīgas
zemu skrien jeb skriedamas spārnus ūdenī mērcē,
kad čūskas ir žirgtas, kad dēles (lēles) pa zemes
virsu lodā, kad zirnekļi stipri strādā tīklus
auzdami, kad odi kozdami uzmācas cilvēkam, kad
spārnainās skudres skraida, kad priekš saules
uzlēkšanas rīta puse ir stipri sarkana, kad saulei
uzlecot ir lieli stari, kad saulei virsū sarkans
stabs, kad rīta migla gaisā uzkāpj, kad ziemeļos
mākoņi ceļas, kad saulei noejot vējš ceļas, kad
vējš pūš gaudodams, kad dūmi no skursteņa uz zemi
dodas, kad uguns pie katla dibena ķeras, kad ziemu
no jumtiem palāses pil, kad gaisa kuģim [sal. lielā
laiva] gals jūrā, kad cilvēks jūtas noguris, kad
večiem krusti sāp.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

2006. gada 30. maijā, 15:20Vija

Ja suns ienāk no pastaigas ar dubļainām ķepām vai pat pavēderi, tad ir ļoti
iespējams, ka ārā ir slapjš. Ja istabā dzīvojošs kaķis joprojām neiet ārā, tas neko
neliecina par laika apstākļiem.
2006. gada 30. maijā, 20:11Ģederts

kads i agregada stavolis ? ...
2008. gada 12. maijā, 17:14nika
Turpinājums šeit -» ...

ir pētījumi, ir novērojumi un ir ticējumi.
kad Latvijā ievas (tas gan nav īsts dzīvnieks) zied jau aprīlī un roņu skaits sarūk, gaidāma klimata pasiltnāšanās. Bet, ja pie Rūjienas redzi baltu lāci, gaidāms leduslaikmets.
Kad gulbji aizlido, trešā dienā snigs.
2008. gada 13. maijā, 13:57TAs
Kas varētu būt gudrākais Latvijas putns?
2006. gada 29. maijā, 14:53Santa
* Atbildes un piebildes ->

Labs jautājums. Katrs putns savā veidā ir gudrs, un - ko nu katrs uzskata par gudrību! Tradicionāli pastāv uzskats, ka kraukļi un vārnas ir īpaši apķērīgi putni.
2006. gada 30. maijā, 8:03Mikī

Ekskursija uz Doles salu

9.jūnijs
Tikšanās: 945 pie stacijas lielā pulksteņa.
    Ar 18a autobusu brauksim līdz Dārziņiem_2.
    Tad dosimies uz Daugavas muzeju Doles salā. Jāvelk ērti apavi. Gājiens 4-5 km.
    Pa ceļam iepazīsim augus un piedalīsimies sacensībā „Vērīgākais augu pazinējs”. Uzvarētājs saņems balvu.
    Apmeklēsim muzeju gides pavadībā.
    1430 brauksim izbraukumā ar kuterīti. 1530 izkāpsim pretējā krastā - Ķekavā.
    Ar autobusu vai mikroautobusu apgriezīsimies Rīgā.
Izmaksas:
    0,20 Ls autobusa biļete 18a maršrutā
    0,50 muzeja apmeklējums
    Kuģīša brauciens BSA biedriem bez maksas, pārējiem - 1 Ls.
    Ķekava-Rīga biļete 0,40 Ls.
    Ieteicams līdz paņemt kaut ko ēdamu un dzeramu!
Visi mīļi gaidīti!
2006. gada 29. maijā, 14:07Maruta Kusiņa
Atbildes un piebildes ->
čau kā ietas pa dzīvi
2006. gada 29. maijā, 9:11gatis
Atbildes un piebildes ->
Gribētu uzzināt vairāk par pieneņu receptēm,uzlējumu pagatavošanu un tēju lietošanu!Rakstiet uz e-mail valete1@inbox.lv
2006. gada 27. maijā, 20:41Anita
* Atbildes un piebildes ->

iwsaku uzdot šo jautājumu portālā http://www.gatavo.lv vai līdzīgā vietā.
2006. gada 28. maijā, 8:02Vija

Pienenes arī tagad pie ārstniecības augiem vai arī te runa par pieneņu kotletēm?
2006. gada 28. maijā, 17:40Ģederts

No pienenēm taisa arī vīnu un sīrupu, kas attāli atgādina medu (pats esmu piedalījies šada sīrupa gatavošanā, tīri garšīgs). Nesapratu tavu teikumu pirmo daļu „pienenes arī tagad pie ārstniecības augiem ..”? Viņas par tādiem ir atzītas jau sen. Pienenes pilnais nosaukums ir ārstniecības pienene (Taraxum officinale).

Receptēm labu labā grāmata ir «Zvaignes ABC» 2004. gadā (O! Zvaigne atsākusi drukāt izdošanas gadus!) izdotā Helēnas Rubīnes un Vijas Eniņas grāmata «Ārstniecības augi». Tajā, starp citu, ir teikts, ka „No pienenēm ārstniecībai lieto uzlējumu, novārījumu, šķidro ekstraktu, tinktūru, dažādus kompleksus preperātus, kā arī izmanto sakņu pulveri.” Pienenes ietekmē gremošanas sistēmu. Pie tēju receptūras 335. lpp. pienene ir viena no ēstgribas rosināšanai, gremošanas veicināšanai domātas tējas sastāvdaļām.

2006. gada 29. maijā, 9:06Zirnekītis

Tiko uzmetu acis, kā pienenes sakristītas Florānā ..., un žigli vēru to bībeli ciet. Kāds man varētu apskaidrot, ko tie botāniķi tur sadarījuši un kas tas par apburbuļojošu sistemātisko iedalījumu „sektion”?
2006. gada 29. maijā, 9:23Zirneklītis

zirnekli - nu neskaties Florānā. man gan pašlaik šī grāmata nav pie rokas, bet atceros, ka tur teikts, ka pienenēm tiek izdalīts ap 1000 apomiktiskas sīksugas (smoarter). apskaties raspodiņus, ar tiem noticis tas pats.
bet tas netraucē tajā pašā laikā citās grāmatās būt parastajam raspodiņam un dziedniecības pienenei.
2006. gada 29. maijā, 10:24Vija

labi labi, gribēju paķircināties, nu neizdevās... =)
vai arī uzskatiet, ka esmu galīgi sagājis Auzā... =)
2006. gada 29. maijā, 13:52Ģederts
Kaktusi un orhidejas Latvijas Dabas muzejā
31. maijā plkst. 12:00 Latvijas Dabas muzejā tiks atklāta kaktusu un orhideju izstāde. Izstādē būs aplūkojami vairāk kā 400 sugu kaktusi, sukulenti un orhidejas, tostarp reti un unikāli eksemplāri. Izstāde muzejā būs aplūkojama līdz pat 11. jūnijam.
Par visu plašāk lasiet http://www.dabasmuzejs.gov.lv
2006. gada 26. maijā, 10:42Mārtiņš
Atbildes un piebildes ->
Lasi un brīnies arī Tu (zagts no TVNET)
Atklāta jauna pērtiķu dzimta
Andris Petrovs, «Vakara Ziņas»
Pirmdiena, 22. maijs (2006) 04:02
Zinātnieki pirmo reizi pēdējo 83 gadu laikā ir atklājuši jaunu pērtiķu dzimtu. Šī dzimta ir vienīgais veids — «Rungwecebus kipunji», kas mitinās Tanzānijā. Dzīvnieka pirmie uzņēmumi veikti pirms gada, taču tagad zoologiem izdevies izanalizēt nejauši nogalināta pērtiķa DNS un noskaidrot, ka, salīdzinot ar citiem primātiem, iezīmējas būtiskas atšķirības.
Aptuveni metru lielie pelēkbrūnie pērtiķi dzīvo kokos, barojas ar augļiem, lapām, vasām, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem, kas neietilpst mugurkaulnieku klasē. Tāpat ir zināms, ka pērtiķi mitinās baros, kuros ir no 30 līdz 36 dzīvniekiem. Ekologi uzskata, ka ir palikuši ne vairāk kā 500 šo jaunatklāto pērtiķu.
Līdz ģenētiskajai ekspertīzei «Rungwecebus kipunji» tika pieskaitīti mangobejiem vai pērtiķu apakšdzimtas melnajiem pērtiķiem. Tagad par viņu tuvākajiem radiniekiem uzskata babuīnus, kuri dzīvo Āfrikas vidienē un austrumdaļā.
Primātu kārta, kurā ietilpst pērtiķi un cilvēki, salīdzinot ar citiem zīdītājiem, tika uzskatīta par visvairāk izpētīto. Pēdējā dzimta — «Allenopithecus» — tika iekļauta bioloģiskajā katalogā 16 gadus pēc tam, kad tika atklāts vienīgais tās veids — Allena pērtiķis.
2006. gada 25. maijā, 19:38miks
Atbildes un piebildes ->
Labdien!Es skolā vēlos veidot zinātniski pētniecisko darbu par mežiem - konkrētāk, par tajos sastopamajiem kukaiņiem, kuri mitinās kokos un par mizgraužiem, kā arī par šo koku ķīmisko sastāvu. Vēlējos noskaidrot, kāda būtu pareiza darba metodika (kā pareizi pētīt kukaiņus, kad tam ir vispiemērotākais laiks, kā pētīt kokus, u.tml), un kur es varētu atrast sugu aprakstus par šiem kukaiņiem.
2006. gada 25. maijā, 19:16Ieva
* Atbildes un piebildes ->

Ieva,
Uz vēstuli tik lielu jautājumu nemaz nevar īsi atbildēt. Nepieciešama saruna. Vislabākais būtu sazināties ar zinātniska instituta "Silava" entomologiem, kuri strādā tieši par meža kaitēkļiem (7949630), vai arī ar Biologijas fakultates entomologiem 7034880.
2006. gada 26. maijā, 8:36Mizgrauzis
man loti ,patiktaurini kuram patik taurini pasakiet kadi? 8)
2006. gada 24. maijā, 22:48lilija
Atbildes un piebildes ->
ka jus domajat cik pasaule var but taureni???? ;)
2006. gada 24. maijā, 22:43lilija
* Atbildes un piebildes ->

Lielajā enciklopēdiskajā vārdnīcā (Jumava) teikts, ka pasaulē ir ~140 000 tauriņu sugu. Latvijā - ~2400 (citos avotos 2460) sugu.
2006. gada 25. maijā, 8:14Mikī
kādas dabas parādības skauš zvēriem u putniem?
2006. gada 24. maijā, 15:36Beate
* Atbildes un piebildes ->

Tu pati izlasīji, ko uzrakstīji?
2006. gada 25. maijā, 12:23Zirneklītis

joprojām fanoju par šo jautājumu. izvirzu TOPsim!
2006. gada 26. maijā, 15:20Ģederts
KADAS CUSKAS DZIVO LATVIJA
2006. gada 24. maijā, 14:22edis
* Atbildes un piebildes ->

Vai Tu ar 'CUSKAS' domāji 'čūskas' vai 'cūkas'? Ja čuskas, tad odzes, zalkši un gludenās čūskas:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
2006. gada 24. maijā, 17:46Zirneklītis

JA cūkas, tad meža cūka, parastā... un vēl Cūkmeni.
2006. gada 24. maijā, 20:13Ģederts
Kāpēc agrāk piena kannās lika vardes?
2006. gada 24. maijā, 9:49Sandis
* Atbildes un piebildes ->

Lai piens nesaskābtu, kamēr to ved uz tirgu. Taču, kur slēpjas pašas vardes pienapretsaskābšanas faktors - to gan nezinu!
2006. gada 25. maijā, 8:07Mikī

Varžu āda, kā jau kārtīgiemm abiniekiem pieklājas, ir mūždien mikla un silta – ideāla vieta nelūgtiem iemītnikiem. Lai sevi pasargātu, vardes āda veidojas dažādas vielas, kas nomāc nevēlamās sīkbūtnes. Un ja šādu miniātru zāļu fabrīķi iemet pienā, tad arī pienskābes baktērijām iestājas grūši laiki.
2006. gada 25. maijā, 12:59Zirneklītis

Hello everybody. I love your substantial and wonderful photo album, especially the moss photos. And I'll return soon & oftenly. I would be pleased if you visited me on http://www.pflanzenliebe.de. Take a look around and I hope you enjoy.

Best wishes, Annette.

2006. gada 23. maijā, 23:53Annette Launer
post at pflanzenliebe.de
http://www.pflanzenliebe.de
Atbildes un piebildes ->
KAS ir Zirneklītis un kā viņš var visu zināt par visu?Variet neatbildēt, man tikai interesē......
2006. gada 23. maijā, 16:18Čiepa
* Atbildes un piebildes ->

Zirneklītis ir labais... Pin savus tīklus kādā tumšā namā. Bet, diemžēl, arī viņš
nezin visu par visu. Viņš gan zina, kur var visu par visu ATRAST... Un mudina to
darīt arī visus jautātājus.
2006. gada 23. maijā, 17:31Ģederts
Kas ir biosfēra?
2006. gada 23. maijā, 14:21Viktorija
kika97922 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Biosfēra ir mūsu planētas Zemes daļa, kurā mīt dzīvas būtnes.
2006. gada 24. maijā, 4:33Zirneklītis

Izcelsme - vācu Biosphäre - sengrieķu bios ‘dzīve’ + sphaira ‘lode’.
Zemes apvalks, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa).
2006. gada 24. maijā, 8:01Tildes datorvārdnīca

Tad jau pie viena: litosfēra ir Zemes cietā daļa, Hidrosfēra ir uz Zemes esošā ūdens šķidrā daļa, bet atmosfēra – Zemes gaisīgā daļa =)
2006. gada 24. maijā, 8:48Pēcis

Ko nozīmē „pastāv dzīvība”? Vai lidmašinā lidojoši pilsoņi ietilpst šai kategorijā?
2006. gada 24. maijā, 8:54Pēcis

Pasažieri neietilpst. Pilots, bortmehāniķis un stjuardesi ietilpst!
2006. gada 24. maijā, 14:02Ģederts
Kur es varētu iegūt informāciju par vīngliemežu audzēšanu savā privātajā zemē, kas atrodas pie Burtnieku ezera.
2006. gada 22. maijā, 18:21Inga Būda
inga.buda at gmail.com
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 22. maijā, 22:21Zirneklītis
luudzu pastaastiet man par varaviiksni,kas taa taada ir un no kaa taa rodas?
2006. gada 21. maijā, 15:46ineta
totilia at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Varavīksne ir norāde uz Elfu zelta podu ;)
2006. gada 21. maijā, 16:01Zirneklītis

Kad aiz Tavas muguras spīd Saule, bet kaut kur Tev priekšā smidzina lietus, tad redzēsi varakvīksni, jo Saule ar Tevi rotājas. Saules gaisma nokļūst līdz ūdens pilieniem un no tiem atstarojas. Saules gaismu veido daudzu krāsu sakopojums. Katra no šim krāsām atstarojas no lietus piliena mazliet savādāk – katra no krāsām aizet mazliet citā virzienā, tādēļ Tu vairs tās krāsas neredzi kopā, bet katru atsevišķi. Pusloks veidojas tādēļ, ka atstarošanās leņķis ir noteikts un Tu redzi atstaroto gaismu tikai no tiem pilieniem, kas atrodas noteiktā vietā attiecībā pret Tevi un Sauli.
2006. gada 21. maijā, 18:43Zirneklītis
Labdien!Sakiet lūdzu kur var iegādāties mārdadzi?Izlasīju, ka tas ir vērtīgs ārsniecības augs un arī kā līdzeklis gliemežu iznīcināšanai.
2006. gada 21. maijā, 15:21Gunita
* Atbildes un piebildes ->

Varbūt puķu veikalos var apskatīties pēc sēklām? Mārdadzis (Silybum marianum) Latvijas apstākļos skaitas dārzbēglis, tad jau dārzos tiek audzēts. Izcelsme šim Vidujūras reģions, Aizkaukāza. Var jau vākt pats sēklas, ja zin kur tādi aug, tiesa – vēl kādu brīdi jāpagaida, jo zied viņi jūlijā un augustā.
2006. gada 21. maijā, 15:59Zirneklītis
Sveiki! Man skolā vaig zināt par kukaiņiem... Vai varat lūdzu pastāstīt kas ir kukaiņi,pie kādas grupas viņi pieder un raksturot viņus??? Ļoti labi būtu ja tas būtu iespējams!
2006. gada 20. maijā, 21:39Lelde
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 20. maijā, 22:42Zirneklītis
labdien veletos uzzinat kur var iegadaties tarantuli un ka par vinu pareizi rupeties ludzams latviesu valoda paldies
2006. gada 20. maijā, 18:51arturs
* Atbildes un piebildes ->

Latviešu valodā par putnu zirnekļiem (tarantuliem) tīmekļa plašumos būs ko grūti atrast. Par to, kas viņi tādi, jau ir apspriests.

Par turēšanu varbūt pajautā Zooloģikā darzā, vai nu aizejot, jeb uzrakstot vēstuli:
http://www.rigazoo.lv/

Angļu valodā jau materiālu daudz. Lietojot Googli, kā meklējamais vārds jāraksta „tarantula”:

Kur iegādāties – painteresējies zooveikalos, paskati sludinājumos. Nesen redzēju sludinājumu, ka tiek tirgota viena putnu zirnekliene ar visu terāriju par Ls60.

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 14. decembrī, 18:22)
2006. gada 22. maijā, 8:37Zirneklītis
Labdien!Es gribētos piedalīties kādā konkursā (vai arī saistīts ar fotogrāfēšanu), kas saistīts ar bioloģiju.Vai jūs nevarētu pateikt kādus konkursus, kuros varētu piedalīties?
2006. gada 20. maijā, 11:45ilze)
* Atbildes un piebildes ->

Latvijas Dabas muzejs katru gadu organizē fotokonkursu Putnu dienu ietvaros.Šogad tas jau ir beidzies, bet tev ir visas iespējas piedalīties nākamā gada putnu dienu fotokonkursā. Seko līdzi informācijai http://www.dabasmuzejs.gov.lv.
2006. gada 21. maijā, 12:50Mārtiņš
http://www.dabasmuzejs.gov.lv

Fotogrāfiju konkursu katru gadu organizē arī Latvijas ornitoloģijas biedrība, http://www.lob.lv
tur ir atsevišķs konkurss jaunatnes grupā.


vēl ir skolēnu zinātnisko darbu konkursi, tajos skolēni startē no savām skolām.
kaut ko varētu piedāvāt jauno biologu skola (adresi nezinu) - ja ne konkursu, tad zināšanas, ar kurām vinnēt konkursos =)

2006. gada 22. maijā, 10:14Vija

Re ku viens fotokonkurss pieteikts:
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 2. augustā, 17:43)
2006. gada 2. augustā, 17:45Zirneklītis
Gribu audzēt kaņepes,bet kā?
2006. gada 20. maijā, 9:42XxX
zombis28 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Jā palīdzat man a...!Jo es ar gribu izaudzeet kaadu kruuminu...!A kur var vispaar dabuut seeklas brieks weed..?
2006. gada 20. maijā, 9:43Jānis
zombis28 at inbox.lv

Mans ieteikums, ja vien netaisies ražot kaņepju sviestu - audzē labāk pupas uz
palodzes. Tikpat interesanti, tikai mazāk nepatikšanu.
2006. gada 20. maijā, 15:26Ģederts

es zinu kaa audzet bet kur lai seeklas dabuu
2006. gada 20. maijā, 19:57arturs

Sēklas gan jau var iegādāties no lauksaimniecības sēklu tirgotājiem, piemēram , SIA «Kesko Agro Latvija», KS «Aizkraukle-A», SIA «Iecavnieks» utt.
Papildus literatūra: „Ministru kabineta noteikumi nr. 401, (prot. nr.50, 23.¤) Rīgā 1996.gada 15.oktobrī Kārtība, kādā atļauta kaņepju audzēšana”, publicēti «Latvijas Vēstnesīs» 177 (662) 22.10.1996. + „Ministru kabineta noteikumi Nr.46, Rīgā 2002.gada 29.janvārī (prot. Nr.5, 15.§), Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 15.oktobra noteikumos Nr.401”, publicēti «Latvijas Vēstnesī» 20 (2595) 06.02.2002
http://www.likumi.lv/doc.php?id=40934
http://www.likumi.lv/doc.php?id=58500
2006. gada 21. maijā, 11:35Zirneklītis

smiekliigi, runa tak iet pa shkirni
2007. gada 20. janvārī, 5:36burka

Muzeju nakts un cūkdelfīna diena Latvijas Dabas muzejā

Nedēļas nogale Latvijas Dabas muzejā paies ūdens zīmē, jo tikai vienu nakti – sestdien, 20.maijā no plkst.19:30 – 1:00 visiem Latvijas Dabas muzeja apmeklētājiem būs vienreizēja iespēja ielūkoties jūras un okeāna dzelmē - šajā brīnumainajā naktī virszemē pacelsies paši dziļākie zemūdens slāņi, jo Latvijas Dabas muzejā notiks pasākums „20000 ljē pa jūras dzelmi”.

Savukārt svētdien 21. maijā muzejā tiks svinēta cūkdelfīna diena.

Sestdien, 20.maijā Muzeju nakts pasākumā apmeklētājiem tiks atklāta brīnumainā ūdens pasaule, jo viens muzeja stāvs pārtaps par jūras un okeāna dzelmi. Apmeklētājiem būs iespēja ne vien aplūkot dažādus ūdens dzīlēs mītošus radījumus, bet arī izjust šo vidi trijās dimensijās, dodoties ekskursijā pasakās un teiksmās apcerētajā zemūdens pasaulē, ienirt lamināriju audzē un mēģināt izkļūt no zemūdens labirinta, ieklausīties kotiku mīlas dziesmās un iepazīt noslēpumaino, mazliet spokaino, bet tajā pašā laikā skaisto jūras dzelmi. Interesenti varēs apmeklēt arī paleontoloģijas, ģeoloģijas un entomoloģijas ekspozīcijas.

Svētdien, 21.maijā no 11:00 līdz 14:00 visus muzeja apmeklētājus gaidīs cūkdelfīns – apmeklētājiem būs iespēja pildīt krustvārdu mīklu par cūkdelfīnu, uzzināt atbildes uz jautājumiem par šo dzīvnieciņu un saņemt cūkdelfīna drauga pasi.

Cūkdelfīni ir mazākie vaļu kārtas pārstāvji. Parastais cūkdelfīns sastopams ziemeļu puslodes mērenās un aukstās joslas jūrās un okeānos. Ģenētiskās analīzes ļauj domāt par atsevišķas, 10 līdz 1000 dzīvnieku Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijas pastāvēšanu. Parastais cūkdelfīns ir vienīgā vaļveidīgo suga Baltijas jūrā.

Starptautiskajā Muzeju nakts pasākumā Latvijas Dabas muzejs piedalās otro reizi, savukārt cūkdelfīna dienu atzīmē jau trešo gadu.

Ieeja Muzeju nakts pasākumā – bez maksas, savukārt cūkdelfīna diena – ar muzeja ieejas biļeti.

Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025

2006. gada 19. maijā, 11:06Mārtiņš
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Labdien! Manam pundurtrusītim ir 2 mēneši un viņš savas dabiskas vajadzības kārto ārpus būra, kā viņu var iemācīt to daīt būrī?
2006. gada 19. maijā, 10:20Ince
* Atbildes un piebildes ->

Aiztaisi būrim durtiņas... =)
2006. gada 19. maijā, 14:41Ģederts
kaadi ir aizsargājamie gliemji?
2006. gada 18. maijā, 20:10Dita
* Atbildes un piebildes ->

Latvījā aizsargājamo gliemju sarakstu var atrast Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.396 «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu», kurā ir īpaši aizsargājamo sugu saraksts (1. pielikums) un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts (2. pielikums).

Gliemji jāmeklē sadaļās pie bezmugurkaulniekiem:
1. pielikums
5. Bezmugurkaulnieki
5.1. Adatgliemezis, gludais / Acicula polita
5.5. Akmeņgliemezis, upes / Lithoglyphus naticoides
5.6. Bezzobe, dižā / Anodonta cygnea
5.12. Cilindrgliemezis, sūnu / Pupilla muscorum
5.14. Dīķgliemezis, trauslais / Myxas glutinosa
5.27. Gliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
5.28. Gludgliemezis, lielais / Cochlicopa nitens
5.30. Kailgliemezis, tumšais / Limax cinereoniger
5.48. Micīšgliemezis, ezera / Acroloxus lacustris
5.49. Micīšgliemezis, upes / Ancylus fluviatilis
5.52. Perlamutrene, biezā / Unio crassus
5.63. Pumpurgliemezis, augstkalnu / Vertigo alpestris
5.64. Pumpurgliemezis, četrzobu / Vertigo geyeri
5.65. Pumpurgliemezis, slaidais / Vertigo angustior
5.66. Pumpurgliemezis, spožais / Vertigo genesii
5.67. Pumpurgliemezis, ziemeļu / Vertigo ronnebyensis
5.76. Raibgliemezis, upes / Theodoxus fluviatilis
5.100. Torņgliemezis, lielais / Ena montana
5.101. Torņgliemezis, mazais / Ena obscura
5.102. Tuntuļgliemezis, cilindriskais / Truncatellina cylindrica
5.103. Ūdensspolīte, mirdzošā / Segmentina nitida
5.104. Ūdensspolīte, ribainā / Armiger crista
5.105. Upespērlene, ziemeļu / Margaritifera margaritifera
5.110. Vārpstiņgliemezis, asribu / Clausilia cruciata
5.111. Vārpstiņgliemezis, divzobu / Clausilia bidentata
5.112. Vārpstiņgliemezis, graciozais / Ruthenica filograna
5.113. Vārpstiņgliemezis, krokainais / Macrogastra plicatula
5.114. Vārpstiņgliemezis, kroklūpas / Lacinaria plicata
5.115. Vārpstiņgliemezis, margainais / Clausilia dubia
5.116. Vārpstiņgliemezis, pelēkais / Bulgarica cana
5.117. Vārpstiņgliemezis, skrajribu / Macrogastra latestriata
5.118. Vārpstiņgliemezis, taisnmutes / Cochlodina orthostoma
5.119. Vārpstiņgliemezis, vālīšveida / Clausilia pumila
5.120. Vārpstiņgliemezis, vēderainais / Macrogastra ventricosa
5.122. Vīngliemezis, lēcveida / Helicigona lapicida
5.123. Vīngliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
2. pielikums
3. Bezmugurkaulnieki
3.2. Vīngliemezis / Helix pomatia

2006. gada 19. maijā, 4:16Zirneklītis

Sveiciens!

Visupirms vēršu jūsu uzmanību, ka ir nelielas izmaiņas Zaļās skolas darba ritmā un nākamā nodarbības notiks 31. maijā (tikšanās vieta un laiks ir nemainīgi – plkst.18:00 Krāmu ielā 3, 3. stāvā).

Šajā nodarbībā uzzināsim par alternatīvajiem enerģijas ieguves veidiem, jeb par saules un zemes siltuma zaļu, lietderīgu un saprātīgu izmantošanu. Pateicoties saules stariem, uz zemeslodes ir radusies un pastāv dzīvība. Saules starojums sasilda Zemes virsmu, atmosfēras gaisu, rada vēju un upju plūsmu, vilņus jūrās un okeānos un nodrošina visu biolōģisko procesu norisi. Saules siltumu siena, salmu, malkas, drēbju, graudu, augļu, ogu, zivju, gaļas un citu produktu un lietu žāvēšanai cilvēki ir izmantojuši jau kopš seniem laikiem. Saules stari nodrošina fotosintēzi – biolōģisku enerģijas uzkrāšanās procesu dabā. Tā rezultātā uz zemeslodes veidojas biomasa: koki, augi, dzīvie organismi. Arī mūsdienās tik plaši izmantotajos fosilajos kurināmajos – naftā, akmeņoglēs un dabas gāzē –, kas veidojusies pirms daudziem gadu tūkstošiem, ir akumulēta saules enerģija.

Par to, kā izmantot saules enerģiju un pašu rokām pagatavos saules kolektoru, stāstīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Imants Ziemelis, savukārt par jaunākajām iespējām un atklājumiem, kā pat ziemā apsildīt māju ar siltumu, kas nāk no zemes, tuvējās ūdenskrātuves, ventilācijas cirkulācijas vai dziļurbuma stāstīs "Divine Heat Company" direktors, siltumsūkņu eksperts Stefans Vestbergs

Visapkārt ir siltums, kas to vien gaida, lai siltummīlošais cilvēks to pārvērstu vēl augstvērtīgākā komfortā.

Zaļo skolu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Visi esat laipni aicināti un gaidīti!

2006. gada 18. maijā, 10:31(Vija pārsūta no Zaļās skolas)
http://www.vak.lv
* Atbildes un piebildes ->

Ir jau joki ar to Zaļo krāsu kā dzīvības simbolu. Patiesībā augi izskatās zaļi, jo šī
garuma gaismas viļņi ir galīgi nevajadzīgi un tiek atstaroti atpakaļ. Dzīvības
krāsas viļņa garums atbilst sarkanajai gaismai, un tieši tā tiek uztverta un
izmantota fotosintēzes nodrošināšanai. Bet Zaļā gaisma vienalga tiek uztverta kā
Dabas krāsa. Humors nudie... No bioloģijas viedokļa minētā "zaļā izmantošana"
ir analoga nederīgu lietu izmešanai.
2006. gada 18. maijā, 19:11Ģederts

BSA lapas pamazām sāk iegūt jaunus vaibstus. Esmu gatavs uzklausīt jūsu ierosinājumus.
2006. gada 17. maijā, 22:58Zirneklītis
http://biologs.bf.lu.lv/
Atbildes un piebildes ->
un vēl zirneklīt vaui tu nevarētu pateikt arī miežu pielietošanu?

paldies par auzām tas man loti noderēja...

2006. gada 17. maijā, 20:54ewita
* Atbildes un piebildes ->

Bez tā, ko parasti gatavo no graudaugiem, no miežiem (Horedeum) taisa iesalu, kas ir visnotaļ uzmundrinošs līdzeklis. Iesala ekstraktu iesaka ēst daudziem. No iesala taisa gan ēdienus (piemēram, lieto piparkūku mīklas sastāvā), gan dzērienus (Veselības dzēriens, alus).

Pamatā pie mums audzē divu sugu (nejaukt ar šķirnēm) miežus – divkanšu (H. distichon) un seškanšu (H. vulgare).

2006. gada 18. maijā, 12:57Zirneklītis
uus varat luudzu pateikt kaada stirnai ir ģints , suga?

paldies ;)

2006. gada 17. maijā, 20:20s
* Atbildes un piebildes ->

Stirnu pieskaita pie pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae). Stirna (Capreolus capreolus) ir vienīgā savas ģints pārstāve Latvijā.
2006. gada 17. maijā, 21:53Zirneklītis
Šīs portāls ir ļoti intresants.
2006. gada 17. maijā, 20:19diāna ramane
* Atbildes un piebildes ->

labdien!šis portāls ir ļoti inresanisun gudrs.
2006. gada 22. maijā, 13:37dinija gaiģune
http://nav

Aicinājums skolēniem un bioloģijas skolotājiem

Latvijas Malakologu biedrība uzaicina skolēnus piedalīties eseju konkursā, kura devīze ir „Es novēroju gliemežus dabā!”. Konkurss veltīts parka vīngliemezim Helix pomatia, kuru biedrība ievēlējusi par „Gada gliemezi 2006”
(http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2006.shtml).

Konkursa noteikumi:

  1. Izvēlēties tēmu un formulēt devīzei atbilstošu esejas nosaukumu.
  2. Esejas apjoms 4-6 A4 formāta lapas datordrukā, Times New Roman fontā 12 ar 1,5 līniju atstarpi. Eseja drīkst būt arī dzejoļa formā.
  3. Eseju vēlams papildināt ar fotogrāfijām un zīmējumiem, bet tā var būt arī tikai teksta formā.

Esejas sūtīt uz e-pastu Mudite.Rudzite@lu.lv vai pa pastu izdrukātu vienu eksemplāru un disketē uz adresi Kronvalda bulv. 4, Rīga LV-1586 līdz 2006. gada 6. oktobrim.

Konkursa uzvarētāji tiks uzaicināti piedalīties „Gada gliemeža 2006” noslēguma pasākumā 2006. gada 21. oktobrī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Labāko darbu autorus gaida balvas un iespēja publicēt savus darbus Latvijas Malakologu biedrības mājas lapā un saīsinātā veidā žurnālos „Vides Vēstis” un „terra” (protams, ja autori to vēlēsies).

Vērtēšanas kritēriji (piecu ballu sistēmā no 0 līdz 5 ballēm par katru):

  1. atbilstība devīzei;
  2. atbilstība noformējumam;
  3. satura atbilstība nosaukumam;
  4. izvēlētās tēmas aktualitāte;
  5. literārās valodas kvalitāte;
  6. ilustratīvie materiāli.
2006. gada 17. maijā, 18:44LMB
http://gliemji.daba.lv/
Atbildes un piebildes ->
Sakiet ludzu ka uzinat par kadu aizsargajamo putnu???
2006. gada 17. maijā, 18:41lienuks
lienite110 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Atvaino, nesapratu jautājumu.
2006. gada 17. maijā, 21:16Zirneklītis
Vai kāds lūdzu man nevarētu man pteikt ko iegūst no auzām (es jau zinu ka iegūst graudus, miltus, putraimus un pārslas)!Un vai kāds zin ko tieši no auzām izmanto ārstniecībā?paldies....
2006. gada 17. maijā, 17:05ewita
tokiis at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Par sējas auzu (Avena sativa) lietošanu medicīnā nav vienotu uzskatu. Ir valstis, kur par drogu uzskata augu graudus, citur ārstnicībā lieto jauno augu lakstus, .. izmanto arī auzu salmus .. un pelavas.

..

Auzu lakstiem un graudiem ir daudzveidīga iedarbība uz cilvēka organismu. Lakstu preparāti tonizē, stabilizē un spēcina organismu. ..

Auzu salmu novārījumu lieto apmazgājumiem, kompresēm, peldēm ādas slimību .. ārstēšanai, .. . ..

No auzu lakstiem iekšķīgai lietošanai gatavo uzlējumu .. . ..

..Graudos esošā ciete karstā ūdenī veido recekli .., kam ir sedzoša un mīkstinoša iedarbība, tāpēc auzu tumi iesaka lietot civēkiem ar kuņģa gļotādas bojājumiem. ..

Auzu miltu vai pārslu masku izmanto kosmētikā novecojošas ādas stāvokļa uzlabošanai.

Helēna Rubine, Vija Eniņa «Ārstniecības augi» © Zvaigze ABC, 2004.


Tiktāl par ārstniecību. Vēl auzu salmus lieto salmu matračos, var izmantot salmu leļļu gatavošnā. No auzām var iegūt dzeramo, kas līdzīgs pienam. Ir redzēts arī no auzām gatavots saldējums.

2006. gada 17. maijā, 18:23Zirneklītis
Šodien, 17. maijā 2006. gadā, Latvijas Mikologu biedrības mājaslapā ir pieejama informācija un divi foto par gada sēni Toverīšu sarkosomu (Sarcosoma globosum) !
2006. gada 17. maijā, 14:54Zanda
* Atbildes un piebildes ->

Bet kur tāda mājas lapa mājo?
2006. gada 17. maijā, 16:10Pēcīs

http://miko.ldm.gov.lv/ - Latvijas Mikologu biedrības mājaslapas adrese. Meklēt sadaļā Gada sēne.
2006. gada 17. maijā, 16:23Zanda
labdien!juus varētu palīdzēt atrast par kukaiņiem krustvadu miklas un veel visādas spēles par kukaiņiem? PALDIES JAU IEPRIEKŠ!!!!!
2006. gada 16. maijā, 22:02estere
* Atbildes un piebildes ->

Sveika. Varu piedāvāt divas norādes uz lapām Angļu valodā, kur varētu būt tas, kas Tevi interesē:
2006. gada 17. maijā, 8:13Zirneklītis

Var taču meklēt googlē!
2006. gada 25. maijā, 12:52Viktorija
kika97922 at inbox.lv

"bitīt rožu dārziņā" ir spēle par kukaiņiem? =)
2007. gada 23. novembrī, 8:31Mirdziš
Labdien, Kur es varētu saņemt kādu informāciju par kukaiņiem, lieta tāda, ka ir izdevies nofilmēt tepat Latvijā, Zemgalē kaut kādu dīvainu kukaini, kas pēc uzvedības un barošanās atgādina Kolibri putniņu. Kaut kas starp maziņu putniņu un lielu kameni. Kukainis pielido pie ziediņa, apstājas virs tā, spārniņi tik ātri kustās, ka tos nemaz nevar redzēt, un ar ļoti garu snuķīti sūc nektāru. Ziediņš vējā kustās, bet kukainis kaut kādā veidā atrasdamies nekustīgi gaisā pielāgojas zieda kustībām.

Varbūt kāds kaut ko zin???

2006. gada 16. maijā, 19:49Oskars
* Atbildes un piebildes ->

Visticamāk tas ir bijis madaru sfings (Macroglossum stellarum). Atšķirībā no vairums sfingiem, viņš lidinās dienas laikā. Sfingi nektāru sūc lidojumā, nenosēžoties uz zieda. Pārsvarā sfingi lidinās krēslā un tumsā, kā, piemēram, šis priežu sfings:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Sphinx_pinastri&k=kukaini/Taurinji/&M=1.
2006. gada 16. maijā, 20:11Zirneklītis
Nu lūdzu ievietojiet pagaru aprakstu par jaukto koku mežu. :( Es jau visur internetā un bibliotekā izmeklējos. :( NU NEKUR NAV! LŪDZU PALĪDZIET! :(
2006. gada 16. maijā, 16:47santa
* Atbildes un piebildes ->

un zini, kāpēc nav? tāpēc ka tāda "jaukto koku meža" nemaz nav... to jau te
pirms maza brītiņa mēģināja skaidrot. palasi Meža enciklopēdiju par meža
tipiem, varbūt skaidrāks paliks - http://www.letonika.lv/forest/Default.aspx
2006. gada 16. maijā, 19:02Ģederts

Viens te runā par meitu, otrs – par kleitu.

Ja runā par mežu klasifikāciju, tad Latvijas augošos mežus iedala sausieņu, slapjaiņu, purvaiņu, nosusinātie mežos, kā arī izcirtumos, krūmājos un virsājos.

Toties esi aizmirsis dabas zonas. Viena no dabas zonām ir jauktie meži, kas atrodas starp skujkoku mežiem (taigu) un platlapju mežiem, kā arī mežstepēm un prērijām.

Liekam nākamo bildi iekšā – saucas «Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā». Skatamies tipu 9010* Boreālie meži, kurā ir apakštips dabiski veci jauktie meži.

Tā kā jaukto koku mežs ir, ir, ir. Abos pēdējos piemēros ar jauktiem mežiem tiek saprasts, ka tur aug gan skuju koki, gan lapu koki. Bet ar jauktiem mežiem var saprast arī ka kopā aug dažādas sugas, piemēram, «Īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā» (Pielikums Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumiem Nr.421), ir atrodams 1.12. Jaukti ozolu, gobu un ošu meži upju krastos (pēc Eiropas biotopu klasifikatora – 91F0) un 1.13. Jaukti platlapju meži (9020*).

P.S. Principiāli svarīgs mūsu dabas daudzveidības faktors ir Latvijas atrašanās mērenā klimata joslā jaukto mežu zonā.

2006. gada 16. maijā, 22:04Zirneklītis

Aj nu gan izgāzos :(
Gribēju tēlot gudrīti. Manas gudrības jau tikai no grāmatām nāk. Un ja pašā
Mežu enciklopēdijā nav tāda vārda, nu tad...
2006. gada 17. maijā, 19:11Ģederts

lūdzu pasakiet man kādu adresi kur var a ...
2007. gada 25. novembrī, 13:40izmisusii
Turpinājums šeit -» ...

man skolā uzdeva projektu atrast kaut ...
2008. gada 17. aprīlī, 19:32diana
Turpinājums šeit -» ...

ludzu palidziet uzrakstiet kautko par ...
2010. gada 1. februārī, 20:40Aija
Turpinājums šeit -» ...

nosauciet kadas dabas zonas ...
2010. gada 24. novembrī, 22:12Mārtiņš
Kā izskatās aizsargājamie augi?
2006. gada 15. maijā, 16:45Monta Rēķe
montareke567 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Monta, ko īsti Tu vēlies uzzināt? Aizsargājamie augi izskatās tikpat vienādi un
tikpat dažādi, kā "neaizsargājamie" augi...
2006. gada 15. maijā, 17:14Ģederts

Nu atkarībā kādus aizsargājamos augus tev vajag. Parasti jau aizsargājamie ziedi ir ļoti skaisti tāpēc jau to ir ļoti maz.
2006. gada 25. maijā, 12:56Viktorija

Kādi viņi ir es domāju nosaukumi?????
2006. gada 19. maijā, 20:36Monta Rēķe
montareke567 at inbox.lv

....aizsargājami.......
2006. gada 26. maijā, 17:50garamantu apkopējs

noperts sev sarkano gramatu par augiem
2006. gada 31. maijā, 20:04Deniss
Vakar pie mājas novēroju kādu putnu. Neesmu īpašs putnu pazinējs, bet šādu līdz šim nebiju redzējis. Izteikti melna galva un kakls, pagara aste, kas spilgtajā saulē izskatījās iezilgana. Spārnu gali un vēders - spilgti balti. Kad tas izplēta spārnus, uz muguras un spārniem bija tāds, kā ornaments. Vai kāds nevarētu izpalīdzēt atpazīt šo putnu?
2006. gada 15. maijā, 11:26Andris
* Atbildes un piebildes ->

Cik liels tas putns bija? Kā zvirvulis, strazds, vārna...?
2006. gada 16. maijā, 20:20Zirneklītis

Vai tas putns nebija žagatas lielumā? ;)
2006. gada 16. maijā, 20:28Zirneklītis

Nu, noķert un izmērīt viņu nepaspēju =), bet ķermenis varēja būt apmēram 15-17cm, kopā ar kaklu, galvu un asti - 50-60cm.
2006. gada 17. maijā, 9:01Andris

Viņš bija 45-50 cm garš!!!!!Es tam nespēju noticēt!!!!
2006. gada 17. maijā, 10:24Aldis

Ja kas, žagatas izmēri (~46 cm ar visu asti, astes garum ~23 cm). Atvaino, ka vislaik ar viņu uzbāžos, bet, ja neskaita „..bet šādu līdz šim nebiju redzējis..”, tad pārējais apraksts atbilst žagatai.
2006. gada 17. maijā, 11:13Zirneklītis

P.S. Papildinājumus un atbildes lūgums rakstīt pie dotā jautājuma, savādāk grūti saprast, par ko iet runa.
2006. gada 17. maijā, 11:14Zirneklītis

Kurā Latvijas daļā tā māja atrodas un vai tas ir pilsētā, pie meža, laukmalā, pie ūdeņiem, pie jūras? Neatceries, kāds tam putnam bija knābis – garš vai īss, taisns vai līks?
2006. gada 17. maijā, 11:24Zirneklītis

Nē, par "uzbāšanos" nav jāatvainojas - tāpēc jau šeit rakstu, lai man kāds atbildētu!
Tas bija Mārupē - tātad, pie Rīgas. Blakus lauki, mežs un daudz novadgrāvju... Parasti te vairumā mīt pīles, vārnas un "sīkie" putniņi, bet šādu redzēju pirmo reizi. Pēc izmēriem varētu būt kaut kas līdzīgs žagatai, bet knābis likās mazliet slaidāks, bet pats putns - apaļīgāks. Arī krāsas kaut kādā merā līdzīgas. Tikai žagatai ir balti "pleci", bet šim - spārnu gali!
2006. gada 17. maijā, 12:16Andris

2006. gada 17. maijā, 15:30Zirneklītis

Re, ko man viens putnu puika atrakstīja:

Nu nevar pateikt droši pēc tāda apraksta, bet domāju, ka nav citu variantu kā žagata (Pica pica). Vieta un uzvedība jau arī palīdzētu - vai staigāja vai leca pa zemi, cik tālu no tuvākajiem kokie/krūmiem, cik ilgi uzturējās konkrētajā vietā.

2006. gada 17. maijā, 16:47Zirkneklītis

Tas būs kormorāns:)
2007. gada 4. decembrī, 14:17Danoe

Jūras krauklis (kormorāns) (Phalacrocorax carbo) tas nevar būt, jo tam nav „.. Izteikti melna galva un kakls, .. Spārnu gali un vēders - spilgti balti ..”.
2007. gada 5. decembrī, 8:43Zirneklītis
kā var iznīdēt ēdelīgos gliemežus?Esmu visādi izmēģinājusies, bet nekas nepalīdz!
2006. gada 15. maijā, 11:11Zane
* Atbildes un piebildes ->

Piedod, bet Tu esi nepareizā vietā iekļuvusi. Mēs esam lieli bioloģiskās daudzveidības cienītāji, tāpēc labprāt Tev ieteiktu, kā dabūt savā dārzā vēl vairāk gliemežu =) =)
2006. gada 15. maijā, 11:31Vija

Viņi (tie) tak ir garšīgi! Ņam-m-m!
2006. gada 15. maijā, 16:36Ģederts

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 23. martā, 19:22)
2006. gada 16. maijā, 19:22Zirneklītis

Zanīt, man liekas vislabākais risinājums gliemežu skaita regulēšanā – ielaid savā dārzā Ģedertu. =)
2006. gada 17. maijā, 21:26Zirneklītis

paldies zirnekliitim,labu apetiiti visiem kuriem garsho lielie glumie viingliemezi!!!
2006. gada 22. maijā, 10:51Zane
kā mainītos Dienvidamerikas klimats, ja Andi atrastos nevis kontinenta rietumdaļā,bet austrumos?
2006. gada 14. maijā, 17:47santa
* Atbildes un piebildes ->

Īsi to varētu raksturot ar vārdu katastrofāli.
2006. gada 15. maijā, 8:41ZIrneklītis

"Kā būtu, ja nebūtu" vai "kā būtu, ja būtu citādi" ir labas modeļsistēmas
realitātes izpētei. Fantastikas daiļliteratūras autori pielieto laika mašīnu, lai
izmainītu notikumu gaitu "pagātnē", bet vēsturnieki, šķiet, pret šādu metodi
iebilst...
2006. gada 15. maijā, 18:17Ģederts
varat man pastāstīit par jaukto koku mežu?luudzu! iepriekš paldies!8)
2006. gada 14. maijā, 17:06Ilze
* Atbildes un piebildes ->

Nu, kad Santa savējo uzrakstīs, tad jau noteikti būs, ko stāstīt...
2006. gada 14. maijā, 17:49Ģederts

Ilz', Ilz', pirms jautāji, varēji arī apskatīties, kas jau atrodams Latvijas dabas serverī. Par dažādiem biotopiem, tai skaitā mežiem, var palasīties http://latvijas.daba.lv/biotopi/ .
2006. gada 15. maijā, 8:21Zirneklītis

par jauktajiem mežiem cilveki parasti sauc tadus, kur kopaa aug dazadas koku sugas, un visbiezak tiek domati tadi, kur vienkopus ir skuju un lapu koki.
apskati zirnekla iedoto adresi, mezu klasifikacijaa sameklejot mezu tipus ar attiecigiem aprakstiem =)
(tur ir koku sugas klaat)
2006. gada 15. maijā, 9:41Vija
Lūzdu varat ievietot man aprakstu (tadu pagaru) par jaukto koku mežu. iepriekš paldies liels 8)
2006. gada 14. maijā, 14:40santa
* Atbildes un piebildes ->

Labprāt ievietosim! Sūti tikai šurp! =)
2006. gada 14. maijā, 16:07Ģederts
vai cuskas var atnest kaadu labumu?ja var tad kaadus un kura cuuska??
2006. gada 13. maijā, 22:51milana
* Atbildes un piebildes ->

Labi, nekritizēšu šī jautājuma savādo stilu, bet mēģināšu pēc būtības.
Attiecībā par jebkuru radību kā dzīvās dabas sastāvdaļu nevar jautāt par
"ļaunumu" vai "labumu". "Dabas mātei" visi bērni vienādi mīļi. Un visi vienādi
vajadzīgi. Laikam jau jautāts tiek par praktisko izmantošanu utilitārām cilvēku
vajadzībām? No čūsku ādām izgatavo galantērijas priekšmetus, bet indi lieto
farmakoloģijā medicīnisku preparātu izgatavošanai, vispirms jau, serumiem
pret čūsku kodumiem. Vēl čūskas izliek apskatei zvēru dārzos un citi tur arī
mājās kā mīļdzīvniekus. Par gaumi nestrīdās.
2006. gada 14. maijā, 15:56Ģederts
Lūdzu palīdzēt sameklēt vairāk materiāla par pārnadžu kārtu!
2006. gada 11. maijā, 17:11lauris
dragonkill at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Ja interesē materiāli latviešu valodā, tad lapā http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/#v167
uzzini, kādi zvēri dzīvo Latvijā. Tad raksti latīniskos googlē, norādot, lai meklē Latvijā esošās lapās, piemēram,
http://www.google.lv/search?q=%22Bos+primigenius%22&meta=cr%3DcountryLV
2006. gada 12. maijā, 11:20Zirneklītis
Russula vinosa
2006. gada 11. maijā, 5:47Russula vinosa
* Atbildes un piebildes ->

Vai tā kā nav par agru priekš bērzlapēm?
2006. gada 11. maijā, 9:45Zirneklītis
Svecinati.Laijumsveicas.
2006. gada 10. maijā, 21:38Maksims
* Atbildes un piebildes ->

sveicināti, laijumsklajas.
2006. gada 10. maijā, 21:41Ģederts
Ko mārītes ēd???
2006. gada 9. maijā, 20:00Katinja
Keisija2 at one.lv
* Atbildes un piebildes ->

Mārītes (Coccinellidae) ir plēsoņas. Gan pašas, gan kāpuri labprāt mielojas ar laputīm. Tādēļ skudras nav īpaši viesmīlīgas pret mārītēm, jo skudras, savukārt, laputis audzē kā tādus govju ganāmpulkus. Skudras pat tās „slauc”, tikai piena vietā iegūst saldos laputu izdalījumus.

Vienīgā augēdāja ir biešu mārīte (Subcoccinella vigintiquatuorpunctata), kas bojā ne vien biešu, bet arī lucernas lapas.

2006. gada 9. maijā, 20:21Zirneklītis

Zalajaa skolaa par Latvijas sveetvietaam

Latvijaa uzejamas dazas vietas, kuras uzluuko par sveetniicaam plasaakaa noziimee. Pie taadaam pieder Zilaiskalns Valmieras tuvumaa. Kalnaa augosajaa birzee nedriiksteeja aiztikt ne zarina. No plasas apkaartnes Jaanos kopaa sanaakdami, latviesi sai kalnaa ziedoja saviem dieviem un gariem, dedzinaadami Jaanu ugunis birzij blakaam staavosaa kalninaa, no kura senaak teceejis sveets, dziedinoss uudens.

/Teodors Zeiferts, «Latviesu rakstnieciibas veesture»/

Sveets, sveetums - tie ir vaardi, kuri vairaak attiecinaami uz kristiesu terminoloģiju. Siim vietaam ar kristietiibu nav nekaada sakara. Vietas, kuras sodien saucam par sveetbirziim, sveetkalniem utt, ir loti daudzveidiigas peec savas buutiibas.

Seno baltu cilsu priesteri, pamatojoties uz savu sveetuma un Dieva izpratni, veica se savus reliģiskos rituaalus. Citur atrodamas vietas, kur akmenu izkaartojums uz sveetkalniem vai gravaas paredzeets tiesi dziednieciskiem noluukiem. Citviet ir sveetvietas, kuras bija paredzeetas maģiskaam darbiibaam, ko sodien sauc par meditaacijaam, meditatiivajiem vingrinaajumiem.

Sveetvietu tapsana ilgusi daudzus gadu simtus, pat tuukstosus, prasot iipasu darba precizitaati. Dazaadi senie raksti, Latvju Dainas un daudzi citi noveerojumi peetniekam laavusi secinaat, ka senci senajaas sveetvietaas vareeja panaakt labveeliigu ietekmi uz augiem un dziivniekiem, ietekmeet laika apstaaklus, paredzeet naakotni un dziedeet cilveekus, ieguut darba prieku un paliidzeet taalumaa nelaimee nonaakusiem saimes locekliem. Igauni, latviesi, lietuviesi un liibiesi ir siis senaas civilizaacijas tiesie peecteci.

Latvijas Sveetvietu apzinaasana un seno zinaasanu atjaunosana ir kaa mozaiika, kura tiek likta kopaa no pagaatnes lauskaam, bet tas ir ilgs un gruuts cels ...

So tresdien, 10.maijaa Vides aizsardziibas kluba Zalajaa skolaa viesosies VAK «Mantojums» Valdes loceklis un kultuurveestures peetnieks Aivars Jakovics. Nodarbiibas teema – Latvijas sveetvietas. Tiksanaas laiks un vieta nemainiigi: Riiga, Kraamu iela 3, 3.staavs plkst. 18:00.

Nodarbiiba ir bez maksas, jo Zalo skolu atbalsta Latvijas Vides aizsardziibas fonds un Riigas vides aizsardziibas fonds.

Ilze Liepa

2006. gada 9. maijā, 10:09Vija pārsūta no Zaļās skolas
http://www.vak.lv
* Atbildes un piebildes ->

Jā, "zaļā skola" atkal izceļas... Šitas vien ir ko vērts no bioloģiskā viedokļa:
"senci senajaas sveetvietaas vareeja panaakt labveeliigu ietekmi uz augiem un
dziivniekiem"...
Citā aspektā, apgalvojums, ka igauņi, latvieši, lietuvieši un lībieši ir "šīs senās
civilizācijas tiešie pēcteči" arī ir SUPERTOPŠA vērts.
Varbūt nevajadzētu piesārņot "nopietnu mājas lapu" ar šādām lietām?
2006. gada 9. maijā, 13:17Ģederts

labi, labi, nokaunējos =)
turpiniet vien par bebru zobiem runāt =)
2006. gada 9. maijā, 13:25Vija

Šāds sludinājums ir n-reizes saturīgāks par kārtējām skolēnu gaudām par referātu, kas bija jau jānodod vakar.

Par svētvietām mana pārliecība ir – nav dūmu bez uguns. Mūsu patreizējā civilizācija vēl ļoti daudz ko neizprot, nesaprot un, diemžēl, dažreiz pat nemēģina izprast. Vieglāk taču ir noliegt – tas tā nav jo tā nevar būt.

Par konkrēto tekstu runājot – tāds īpatnējs jau nu padevies viņš ir un ļoti atgādina automātiski ģenerētos referātus par uzdotu tematu, piemēram, krievu valodā tādus var sagūt lapā http://vesna.yandex.ru/ =)

2006. gada 9. maijā, 14:01Zirneklītis

OK dažādības (daudzveidības) saglabāšanas nolūkos būs labais! Es jau arī ne
NOLIEGŠANAS nolūkos pīkstu, bet gan tāpēc, ka minētajam "pētniekam" ir vēl
mazāk iespēju skaidrot reālos mehānismus, nekā man, bet viņš tomēr to dara...
Un tā, aizslēpušies aiz pseidozinātniskuma maskas, tādi "pētnieki" turpina savu
darbu "tautas masu" izglītošanā... Un tad mēs te brīnāmies par alejām, kas
stādītas ar saknēm gaisā. Varbūt nelaime tā, ka aug pārāk tuvu "svētvietai"?
2006. gada 9. maijā, 14:19Ģederts

kamēr netiek apdraudēta cilvēku veselība un īpašums - man nav iebildumu pret to, ko sauc par pseidozinātni =)

daži dzīvo rīgā, tic aparātiem, ar tiem lepojas, un tas viņus un viņu naudu piesaista rīgai.
citi dzīvo krūmos, ne viņiem laboratorijas, ne lielveikala, ne vecpilsētas, un ir apsveicami, ka viņi atrod savā apkaimē interesantus objektus, apvij tos ar stāstiem vai sameklē vecus stāstus, lepojas ar tiem, un šādā veidā glābj mūsu valsts aizmirstos nostūrus. reģionālā politika un tamlīdzīgi. saku paldies svētvietu pētniekiem (kamēr viņi nerauj no akmeņiem nost sūnas, kuru vidū ir arī aizsargājamas sugas).

2006. gada 9. maijā, 14:53Vija

Ir viens lies BET – tā robeža starp zinātni un pseidozinātni ir tāda stipri izplūdusi un brīžiem var arī nepamanīt kurā lauciņā esi sācis dūšīgi rakņāties. Un vēl – socioloģija un psiholoģija arī ir zinātnes un neba viss pasaulē darbojas tikai pēc mechānikas likumiem.

Svētvietas ir svarīgs kultūrvides sastāvdaļa un, kā rāda pokaiņi, var tīri labi piesaistīt tūristus (ar viņu maciņiem).

Par Vijas pēdējo piezīmi – man liekas, lielākie sūnu naidnieki ir dižakmeņmīļi.

2006. gada 9. maijā, 15:21Zirneklītis

var jau novest dažādus izziņas veidus līdz vienkārši dzīvesveidam, laika
pavadīšanai utt. es dzīvoju krūmos bet man pie rokas ir loģika un vēl pāris
maziņi aparātiņi un zināšanas par (iespējamām) likumsakarībām. tie, kas
izzina pasauli dejojot vai stāstot teikas un pasakas arī ir jauki cilvēki,
nenoliedzami. bet tas, ko es apsaukāju par "pseidozinātni" nav ne viens ne
otrs, bet gan zinātniskā formā ietērptas informācijas drumslas, kas iesējas
cilvēku prātos un laupa spēju spriest LOĢISKI (iedarbojoties arhetipu līmenī ?).
nu un tad mēs svēti ticam, ka eksistē Vispasaules Sazvērestība, ka Visi Melo,
ka ĢM pārtika ir kaitīga pēc definīcijas... vienvārdsakot ne jau dzīvesveids un
dzīvesvieta nosaka cilvēka spriešanas spējas. drīzāk otrādi.
P.S. es dzīvoju ciematā Salaspils blakus ātomureaktoram.
2006. gada 9. maijā, 15:23Ģederts

Kāds tam visam sakars ar dabu. Īstenībā vistiešākais. Pirmie dabas liegumi pasaulē bijā svētbirzes, bet mikroliegumi varētu būt dažādi upurakmeņi, upuralas, svētkoki utt.
2006. gada 9. maijā, 15:25Zirneklītis

Loģika dažreiz var pievilt ;) Pēc loģikas saule ap zemi riņķo nevis otrādi. Gaisma – daļiņa vai vilnis – vēl viens pamācošs piemērs.
2006. gada 9. maijā, 15:32Zirneklītis

zirneklim - nelaiķis svētvietnieks I.Vīks īpaši aktīvi rāva no svētakmeņiem sūnas nost - lai akmeņi ar kosmosu var sazināties =)

piekrītu Ģedertam par tām ietērptajām drumslām =)
tomēr esmu pieradusi uz šīm lietām skatīties pēc iespējas priecīgi. turklāt mani personiskie novērojumi ir, ka cilvēki šos stāstus stāsta, bet paši netic. piem., cilvēki stāsta par veļu laiku un veļu piebarošanu, bet, kad mēģināju stāstīt, ka manā mājā bijis velis (kāds bija pannu izēdis neizskaidrojamos apstākļos), tad visi skatījās lielām acīm un teica, ka tie jau tikai tādi stāsti =)

vēl par drumstalām. ir cilvēki, kas vienkārši tic, loģiku neizmantojot, un viņiem arī tā zinātniskā informācija paliek kā no konteksta izrauts kaut kas. par ĢM ir pietiekami daudz dažādas informācijas; ja kāds neuztver, nu tad neuztver. un katrs savu ceļu izvēlas.

2006. gada 9. maijā, 15:55Vija

aspekts nākamais.
padomju laikos cilvēki tika rūpīgi sargāti no info par nlo un tamlīdzīgi. rezultātā padomju laikiem beidzoties šāda informācija bija pacelta gandrīz vai valsts līmenī, visas avīzes bija pilnas, tik ļoti cilvēkiem tas interesēja. cilvēki lasīja, kamēr uzzināja pietiekami daudz, lai varētu sākt spriest un izvēlēties. tagad par nlo avīzēs diezgan grūti atrast kaut ko, jo cilvēkiem jau ir pieticis =) nu tātad nevajag ierobežot informāciju =) cilvēks, kas ir izvēlējies, kam ticēt (kaut vai GMO), ir mazāk manipulējams nekā tāds, kam tikai 1 tipa informācija barota =)
2006. gada 9. maijā, 16:13Vija
vai jāņtārpiņi vairāk neeksietē ? Es neko enciklopēdijā nevaru atrast
2006. gada 8. maijā, 23:36aija
* Atbildes un piebildes ->

Maijā jāņtārpiņus grūti atrast. Savus puņčus viņi spīdina tikai jūnijā – jūlijā. Pastiprinoties visādu ķimikāliju lietošanai lauksaimniecībā, jāņtārpiņu skaits iet mazumā, bet izmiruši vēl viņi nav.
2006. gada 9. maijā, 1:05Zirneklītis
Kādēļ glemeži lietus laikā ir tik daudz?
2006. gada 8. maijā, 22:18Katinjsh
* Atbildes un piebildes ->

Lietus laika,kad viss kļūst mitrs, gliemežiem ir vieglāk pārvietoties pa atklātām vietām. Gliemežu skaits jau nemainās, tie tikai iznāk atklātībā.
2007. gada 4. novembrī, 12:16Zirneklītis
Vajadzētu pielikt klāt sugu raksturojums un tās vietas kur tās sastopamas.
2006. gada 8. maijā, 20:17Ainārs Klaģis
Atbildes un piebildes ->
es gribetu lai te butu visu Latvija esoso dzivnieku apraksts
2006. gada 8. maijā, 19:03Diana
big_melo4 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Visu Latvijā esošo dzīvnieku apraksts ir pagaidam nevisai iespējams pasākums, pirmkārt jau apjoma ziņā, jo Latvijā varētu būt ~20 000 dzīvnieku sugu =8–O
2006. gada 8. maijā, 21:32Zirneklītis
sakiet luuudzu kaadas ir uzbuuuwes iipatniibas pazemee dzivojoshajiem ziiiidiiitaajiem! un kuri tieshi ir pazemee dziiivojosie ziidiitaaji? 8) 8) Pāaaaaldies 8)
2006. gada 8. maijā, 15:48neziniite
* Atbildes un piebildes ->

pie mums tikai kurmis? ķepas zemes rakšanai? slikta redze (tā gan nav
uzbūve...)? kas vēl? nezinu?
2006. gada 8. maijā, 18:58Ģederts

Pazemē dzīvo tādi grauzēji kā žurkas un strupastes, kukaiņēdāji - ciršļi un kurmji. Sermuļu dzimtas dzīvnieki (āpsis, sesks, sermulis) izmanto gatavas alas vai tās izrok. Alu izmanto arī lapsa.
Kurmim ir smails deguns un lāpstām līdzīgas priekškājas, kas piemērotas rakšanai. Viņa ķermenis ir nedaudz sašaurināts uz aizmuguri, šī cilindriskā forma ļauj dzīvniekam pārvietoties uz priekšu līdzīgi kalnraču mašīnai. Āpšiem ir masīvs ķermenis un īsas ekstremitātes, ko klāj īsa, bieza spalva. Āpša nagi ir ļoti stipri, piemēroti rakšanai.
2006. gada 9. maijā, 9:08Mikī

Ārzemnieki - piemēram, surikati, prērijsuņi, murkšķi un truši ir aprīkoti ar spēcīgām priekšķepām rakšanai, blīvais kažociņš nodrošina augsnes daļiņu atgrūšanu. Turpretī kailais smilšracējs (dzīvo kenijā un Somālijā) ir pilnīgi pliks - vispār bez apspalvojuma, toties ar asiem un gariem zobiem, ar kuriem arī rok. Vombatiem - somaiņiem, soma atveras uz aizmuguri, lai rokot alu, tajā neiekļūtu zeme.
2006. gada 9. maijā, 9:20Mikī

sorr, nejauši uzrakstijās apspalvojums - pareizi laikam būs apmatojums.
2006. gada 9. maijā, 9:22mikī

kuram ziditajdzivniekam dzives veids lidzinas skudram?????
*susurim
*kailajam smilsracejam
*kurmim
*skudrulacim???
ludzu atbildiet tuvakaja laika!!!
2008. gada 2. novembrī, 12:34skolniece

Uz skolnieces jautājumu tiks atbildēts pēc 2008. gada 24. novembra, jo jautājums ir no «Cielavas gudrības» spēles.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2008. gada 15. oktobrī, 14:08)
2008. gada 2. novembrī, 12:37Zirneklītis

Kurmis ziemā guļ? vai tomēr nē? Gribu pārbaudīt vai vecāki domā pareizi!
2008. gada 14. novembrī, 19:42Marulite

Latvijā dzīvojošajam (eiropas) kurmim (Talpa europaea) ir savs ziemas tērps – tajā matojums ir garāks un tumšāks. Bet jautājums ir no «Cielavas gudrības» spēles. Atbilžu iesūtīšanas termiņš 2008. gada 24. novembris.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2008. gada 15. oktobrī, 14:08)
2008. gada 19. novembrī, 9:38Zirneklītis

par kurmi neteikšu, bet vai kaķis ziemā guļ?
2008. gada 19. novembrī, 15:03atkal tas kurmis
kaadi ir asteru dzimtas krāšņumaugi? iepriekš paldies par atbildi 8)
2006. gada 7. maijā, 20:14santa
* Atbildes un piebildes ->

Palīdziet!
man ir nepieciešama informācija par kurvjziežu dzimtas krāšņumaugiem.
Paldies liels jau iepriekš =)
2007. gada 14. maijā, 22:56elza

asteres
krizantēmas
dālijas
gerberas
zeltslotiņas
liatres
saulespuķes
2006. gada 8. maijā, 18:56Ģederts

asteru dzimta ir tas pats, kas ...
2007. gada 14. maijā, 22:01elza
Turpinājums šeit -» ...

man ļoti ir vajadzīga informacija par ...
2008. gada 28. februārī, 19:02Elvīra
krastina23 at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...

Ļoti gribētu uzzināt informāciju par ...
2008. gada 28. februārī, 21:07Elīna
elux_smaida at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...

ja es ari velos uzzinat par informaciju paldies par atbildi =) :*
2008. gada 29. februārī, 6:49marija

es domaju ka es ari piekritu no visiem jums paldies par atbildes =)
2008. gada 29. februārī, 6:51marija
varat luudzu pateikt kur var atrast pilniigi visu par lauvu jau ieprieksh paldies ;)
2006. gada 7. maijā, 20:06evucis
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

2006. gada 9. maijā, 1:22Zirneklītis
Ielieciet vēl amariļļu dzimtas augus. Graudzāles arī nav visas.
2006. gada 7. maijā, 14:52Agnese
Atbildes un piebildes ->
kāda ir dzīvnieku nozīme dabā un cilvēku dzīvē???

atsūtiet pēc iespējas ātrāk kādu info

2006. gada 7. maijā, 14:18gita medne
chiepinna10 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

ē ē ē ... mēs esam dzīvnieki... un dabā nevar vienai milzīgai radījumu grupai
pateikt kautkādu "nozīmi". katra ieņem noteiktu vietu barības ķēdē... bet cilvēku
dzīvē? cilvēki vienkārši ņem un ļauni izmanto dzīvniekus. ēd tos, izgatavo no
tiem vai to daļām visādas sev derīgas lietas, lieto kā transporta līdzekļus, tur kā
mīļdzīvniekus... tak padomā pati, Gita! vai tad tas ir tik sarežģīti?
2006. gada 8. maijā, 19:01Ģederts
Pie katras sēnes, tās bildes varētu dot īsu aprakstu par to sēni, kaut vai vismaz - vai tā indīga vai nē.

Bet citādi beidzot esmu atradusi resursu, kur apkopots par dabu. Ļoti noderīgi kaut vai krustvārdu mīklām. Cerams, ka vēl papildināsiet un ka tiks apkopots arī par sūnām, ķērpjiem un citām lietām.

2006. gada 7. maijā, 7:06Agnese
* Atbildes un piebildes ->

aha, krustvārdu mīklām un miljonāru rotaļām... tā tas arī bija iecerēts.
2006. gada 8. maijā, 19:02Ģederts

Sūnas un ķērpji nav lietas, bet gan dzīvas būtnes.
2006. gada 8. maijā, 21:36Zirneklītis

Aha, kā parasti, visiem tīk sevi iztēloties par dikti gudriem. =) lolita
2006. gada 9. maijā, 12:58Agnese

Agnese, MUMS ar iztēli tiešām viss kārtībā. Citādi jau mēs nebūtu tie, kas esam
(tjipa, bioLOGI). Bet kā tad ir ar Tevi?
2006. gada 9. maijā, 13:12Ģederts
Abinieku ķermenis,skelets,mukskulatūra,zaunas un maņu orgājni. Lūdzu uzrakstiet visu kas prasits lūdzu...
2006. gada 6. maijā, 19:58Kaspars
* Atbildes un piebildes ->

"Abinieku ķermenis,skelets,mukskulatūra,zaunas un maņu orgājni" vai derēs?
2006. gada 8. maijā, 19:03Ģederts

=) =) =) =) =)
2006. gada 8. maijā, 21:53Z.
Abinieku ārējā uzbūve?
2006. gada 6. maijā, 19:55Liene
Atbildes un piebildes ->
Vai kaut kur ir pieejams visu Latvijas saldūdens divvāku gliemju sugu noteicējs (fotoalbums) ar dabiskajiem izmēriem un raksturīgo novietojumu gultnē?
2006. gada 4. maijā, 22:30Aldis
* Atbildes un piebildes ->

Tad jau laikam nav. Varu vienīgi ieteikt atlasīt no tīmekļa plašumiem pašam. Latvijas gliemeņu sugu saraksts pieejams šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/db/saraksti/saraksti.cgi?d=gliemenes
Atliek vien ievadīt latīniskos nosaukumus Googles attēla meklētājā, piemēram:
  • http://images.google.lv/images?q=%22Mytilus+edulis%22
  • http://images.google.lv/images?q=%22Margaritifera+margaritifera%22
  • http://images.google.lv/images?q=%22Unio+pictorum%22
  • utt.
  • 2006. gada 8. maijā, 21:51Zirneklītis
    vajadzetu plasak aprakstit pa dabu pa nokrisniem!
    2006. gada 1. maijā, 19:07sintija bruniniece
    Atbildes un piebildes ->
    LAbdien!;) vai luuudzu nevareetu pateikt kaadu adresiiiti par ežiem un lapsaam?! paldies 8)
    2006. gada 1. maijā, 14:04neziniite
    * Atbildes un piebildes ->

    Uzraksti Erinaceus (ezis) vai Vulpes (lapsa. ja gribi tikai latviski, tad "Lapaas latviešu valodā", un lasi par šo tēmu cik tīk.
    2006. gada 2. maijā, 8:21Meringija

    Ar to bija domāts, ka tiek izmantots meklētājs «Google», piemēram,
    http://www.google.lv/search?q=Erinaceus+Vulpes&meta=lr%3Dlang_lv
    2006. gada 2. maijā, 9:56Zirneklītis
    sveiki! Vai jūs lūdzu nevarētu norādīt, kur ir kāds apraksts par nepārnadžiem (vēlams latviski)?

    Pateicos jau ipriekš par sniegtajām atbildēm!

    2006. gada 1. maijā, 13:59Skolēns
    * Atbildes un piebildes ->

    Tā kā Latvijā ar nepārnadžiem (Perissodactyl) savvaļā ir kā ir, tad arī to apraksti Latviešu valodā būs stipri ierobežoti. Papes un Engures ezera zirgi jau tikai pāris gadus tādā pussavvaļā dzīvo, tapīri ir tikai zoodārzā, bet degunradžu nav vispār.
    2006. gada 2. maijā, 10:16Zirneklītis

    2006. gada 2. maijā, 13:26mikī
    Vakar «Panorāmā» atgādināja, ka, jau kuro gadu, cilvēkiem cenšas zobpasta reklāmās iestāstīt, ka bebrim esot žilbinoši balti zobi. Tik tiešām – par šo reklāmu jau sen zirgojās visi, kas bebri sastapuši tuvumā, jo bebru zobi ir koši dzelteni.
    2006. gada 1. maijā, 10:43Zirneklītis
    Atbildes un piebildes ->

    Citu mēnešu ieraksti

    [2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
    © BSA 8.01.00.beta
    Juridiskā adrese:
      Kronvalda bulv. 4,
      Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

    Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
    Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
    dabaszinibas@zvaigzne.lv

    Domu doze (atsauksmju grāmata)

    Paldies par atsaucību!