Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2006. gada jūnijā


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
kada ir udens krasa?pec ka smarzo udens?kasa aug udens kratuves tuvuma?kadus putnus var redzet peldvietas?
2006. gada 30. jūnijā, 19:44niks
* Atbildes un piebildes ->

Atraujies taču beidzot no datora. Patiesība ir tur ārā. Ja neesi vēl pamanījis, tad laukā aiz loga ir vasra pilnā plaukumā.
2006. gada 3. jūlijā, 19:12Zirneklītis
Very good site, congratulations!
2006. gada 30. jūnijā, 15:24nlp
Atbildes un piebildes ->
Lūdzu, vai kāds nevarētu paskaidrot,kā jākopj orhidejas 'cimbidium' un 'phalaenopsis',jau 2.reizi rakstu,bet neviens neatsaucas. Būšu pateicīga par jebkāda veida palīdzību,paldies.
2006. gada 30. jūnijā, 12:13Anete
anjux49 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

paldies par izpaliidziigumu,es to dzilji noveerteeju
2006. gada 3. jūlijā, 19:52Anete

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 24. jūnijā, 13:58)
2006. gada 31. decembrī, 15:47Zirneklītis
ar ko var barot siksparni?????
2006. gada 29. jūnijā, 23:07Nastja
* Atbildes un piebildes ->

Jautājums – kāpēc barot? To varetu pieļaut vienīgi gadījumā, ja rokās nonācis savainots dzīvnieks vai nelidojošs mazulis. Sikspārņu ķeršana un turēšana mājās Latvijā ir aizliegta ar likumu.

Pirmajā gadijumā labāka barība ir noķerti kukaiņi. Iespējams, ka sikspārņi būs pacietīgi jāmāca tos ēst. Dzert jādod ūdeni. Aukstajā gadalaikā, kad šādu iespēju nav, siksparņa barošana ir problēma, pie tam atbilstoši normālam
bioloģiskajam ciklam viņam ziemā būtu jāguļ. Bet tas jau cits stāsts.

Ja runā par nelidojošu mazuli, tad tā barība ir mātes piens. Piena aizvietotaju gadijumā man būtu jāpameklē rokasgrāmatas. Lūdzu raksti, kas par problēmu.

2006. gada 4. jūlijā, 11:23Gunars, Siksparnu eksperts
pandas dzivo
19- 23 gadiem?
2006. gada 29. jūnijā, 9:47estere
* Atbildes un piebildes ->

Vai Tu uzdod jautājumus, vai konstatē faktus? No Tevis uzrakstītā to nevar saprast :( .

Pandas savvaļā vidēji var nodzīvot līdz 20 gadiem. Vecākā zināmā panda nebrīvē nodzīvojusi 37 gadus.
http://www.wwfchina.org/english/pandacentral/

2006. gada 3. jūlijā, 19:26Zirneklītis
Hm, man arī viens jautājums radās. Kā pareizi izrunāt burtu "c" latīniskajos nosaukumos, ja tas ir vārda sākumā un vidū?
Piemēram, kā izrunā:
Ciconia Ciconia (stārķis)
Esox Lucius (līdaka) ???
2006. gada 29. jūnijā, 8:59Mikī
* Atbildes un piebildes ->

man tāda " sajūta ", ka latīņu valodā "C" vienmēr ir cē... Cita lieta, ka native
english speakers cenšas, izrunājot latīņu nosaukumus, lietot angļu izrunas
principus... Am I right?
2006. gada 29. jūnijā, 9:58Ģederts

man savulaik mācīja, ka ir 2 pieejas.
1. modernā pieeja - visus c izrunāt kā k. tā ciklopi kļūst par kiklopiem utt.
2. veclaicīgāka pieeja -
- ja pēc c ir a, o, u, tad to izrunā kā k.
piem. Quercus -> kverkus
ja pēc c ir e, i vai cits c, tad to izrunā kā c.
piem. Acer -> acer
Coccinella -> kokcinella
Ciconia -> cikonia
Lucius ->lucius
pie šīs pieejas pieturas LV botāniķi (un laikam arī zoologi, tos mazāk klausos).
LV botānikā izmantotā latīņu valodas izruna ir lielā vācu valodas ietekmē.
3. ko no latīņu valodas iztaisa angļi, ir vēl cits jautājums =)


vispār vari izrunāt, kā gribi. savējie sapratīs, un neviena latīņa tuvumā nav.

2006. gada 29. jūnijā, 13:06Vija

Paldies par versijām. Man arī patīk Vijas 2. pieeja. Tikai nav īsti skaidrs, kas ir, ja seko divi CC viens pēc otra, jo teorijā mini vienu, bet piemērā - citu. Nu nekas. Vispār labāk kļuva!!!! =) PALDIES!
2006. gada 29. jūnijā, 15:04Mikī

oi, kludijos!
ja pec c ir c, tad pirmais klust par k.
pēc otrā c ir i, tadel to izruna ka c.
lidzigi - Puccinellia (pukcinellia) Matteuccia (mateukcia)


saubu gaijumos vienmer var teikt k, bus pareizi.

2006. gada 29. jūnijā, 15:15Vija

Mmm, Vija, saki lūdzu, vai Tev nav arī kādas zināšanas par to, kā liek uzsvarus garos vārdos?
Piemēram: Stizostedion lucioperca (zandarts).
Es runāju pēc izjūtas, piemēram šajos vārdos uzsveru 3. un 4. zilbi. Bet tas uz dullo. Kā pareizi????
2006. gada 30. jūnijā, 8:02Mikī

nav man zināšanu =)
uzsvaru liek uz 2. vai 3. zilbi no beigām, bet likumu nezinu. mums te ir vietējais dialekts, kas tiek nodots mutvārdos =) būtu latīņi dzīvi, varētu mūs pētīt.


starp citu, te ir likumi:
1. ae un oe izrunā kā e
2.1. c ir c pirms i, e, y, ae, oe, eu;
2.2. c ir k pirms a, o, u, au, līdzskaņiem un varda beigās.
3. ti pirms patskaņa ir ci (scientia -> sciencia)
4. s starp patskaņiem kļūst par z (casus kāzus)
(latīņu latviešu vārdnīca R. 1983)


starp citu, vai tu negribeetu pamekleet googlee latin pronunciation un pēc tam mums pastāstīt =)

2006. gada 30. jūnijā, 9:49Vija

Paldies Vija! negribas meklēt, tāpēc jau paprasīju, cerot, ka kāds zin bez meklēšanas!!! =)
Neesmu ieplānojusi studēt latīņu valodu, tikai gribējās pareizi izrunāt tos dažus vārdus, kurus gadās lietot! =)
2006. gada 3. jūlijā, 15:49Mikī

šeit var nedaudz par latīņu valodu palasīties:
http://en.wikipedia.org/wiki/Lingua_latina
;o)
2006. gada 4. jūlijā, 16:05Edgars
Kā radies jēdziens biotops un kāda ir tā saistība ar jēdzienu "dzīvotne" (habitat)?
2006. gada 28. jūnijā, 12:39Gita
* Atbildes un piebildes ->

Vārds „biotops” veidots no grieķu valodas vārdiem bios = dzīvība + topos = vieta.

Dzīvotne un biotopi ir sinonīmi. Aprakstus par Lavijas raksturīgākjām dzīvotnēm (biotopiem) var atrast lapā:
http://latvijas.daba.lv/biotopi/

Ikdienā redzēti gadījumi, kad ar vārdu „biotops” saprot tikai īpaši aizsargājamos biotopus. Tas ir nepareizs priekšstats. Arī, piemēram, futbollaukms, lai vai kāds, bet ir biotops. Arī būvlaukums ir biotops, lai arī cilvēku veidots. Biotopus nosacīti var iedalīt dabīgos (mežs, pļava) un mākslīgos (zāliens, grants karjers).

2006. gada 29. jūnijā, 6:36Zirneklītis

kā radies?
droši vien no grieķu vai latīņu valodas, kur "bio" nozīmē "dzīvs" un "top" - "vieta".
LV ir iegājies angļu vārdu "habitat" tulkot kā "biotopu", un "habitat" ir arī "dzīvotne". Tomēr pirmavotos ir atšķirība starp "habitat" un "biotope".


biotops - samērā viendabīga platība, piemērotu kādu sugu kopuma eksistēšanai, apmēram tas pats, kas "ekosistēma", ko tālāk var iedalīt sīkākās vienībās.
"habitat" vairāk attiecas nevis uz platību, bet uz konkrētas sugas dzīvošanas vietu. piem., biotops - mežs, un tajā ir dzīvotnes skudrām, vāverēm. utt.
piem., mitrā augsne pie kāda koka sakmēm var kļūt par kādas sūnu sugas dzīvotni.


A biotope is an area of uniform environmental (physical) conditions providing habitat(s) for a specific assemblage of plants and animals. (wikipedia)

tomēr pirmavoti ir aizmirsti, ne tikai pie mums, bet arī citur "biotope" un "habitat" tiek lietoti kā sinonīmi. it īpaši ierēdņu apritē. nu, labi, ka vispār kaut ko lieto, jo tas ir dabas aizsardzības nolūkā =)

2006. gada 29. jūnijā, 12:55Vija

vai google ir kaut kas par to ko ēd taurentiņi
2006. gada 28. jūnijā, 0:35linda
http://linda.dubrova@inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Skaidrības labad: «Google» ir meklētājs nevis enciklopēdija. Ja plašos tīmekļa krājumos kaut kas ir par par tauriņu barošanos, tad «Google» to atradīs, vajag tikai mācēt paprasīt, piemēram, lai meklētu par tauriņu barošanos angļu valodā, var rakstīt:
http://www.google.lv/search?q=What+does+butterfly+eat

Ātri vien atradīsi rakstus, kuros pastātīts, ka pieauguši tauriņi vairums gadījumā pārtiek no augu nektāra, bet dažas citas sugas nesmādē augu un dzīvnieku izsvīdumus. Cilvēkiem gan parasti vairāk interesē tauriņu kāpuru ēdienkarte, jo tajā var nokļūt gan salāta lapa, ko paši esam iecerējuši apēst, gan dūrainīši, kas nolikti skapī, lai gaida ziemu.

2006. gada 29. jūnijā, 6:54Zirneklītis
Vai dzerot govs pienu var dabūt tuberkolozi?
2006. gada 27. jūnijā, 17:26Santa
* Atbildes un piebildes ->

Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, kad cilveeks būtu dabūjis tuberkolozi no govs piena. Encifalītu gan var sadabūt no kazu piena, ja kazas ganījušās pa ērču apsēstiem krūmājiem.
2006. gada 27. jūnijā, 20:45Zirneklītis
Vai peonijas pēc to noziedēšanas drīkst nogriezt?
2006. gada 27. jūnijā, 12:18Dace
* Atbildes un piebildes ->

man liekas ka ja bet isti nezinu =) pagaidi kad bus zirnekliša tabilde vinam var uzticeties =)
2006. gada 27. jūnijā, 13:56estere

Nogriezt – Tu domā, nogriezt noziedējušo ziedu kātus jebšu nopļaut visu peonijas krūmu? ;) Man liekas, ka parasti noziedējušie ziedi tiek nogriezti, citādi skats uz viņām tāds žēlīgs. Arī bez ziediem peoniju krūms ir gana krāšņš. Un lapas var izmantot citu puķu pušķos. Rudenī, tad gan var nopļaut arī pašus krūmus.
2006. gada 27. jūnijā, 15:01Zirneklītis
Vai juus ludzu nevarētu parādīt kur ir rakstojums par ziloņiem. piemērs.: cik vins sver no tik un tik kg . Paldies jau iepriekš!
2006. gada 27. jūnijā, 9:45estere
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 27. jūnijā, 14:36Zirneklītis
Cik ilgi dzīvo vārnas? Nekur nevar atrast informāciju...
2006. gada 26. jūnijā, 19:20madara
* Atbildes un piebildes ->

manā gudrajā grāmatā "Dzīvnieku pasaule" rakstīts, ka vārnas parasti nodzīvo līdz 10 gadiem. Bet visvecākā apgredzenotā vārna nodzīvoja 19 gadus.
2006. gada 28. jūnijā, 8:33Mikī

Paldies, man tieši vajadzēja šo pašu jautājumu noskaidrot! =)
2006. gada 7. decembrī, 20:20Klāvs
klavs11 at inbox.lv
Kāpēc siltumnīcā kalst nost aizmetušies gurķīši?Vai augiem kas trūkst?
2006. gada 26. jūnijā, 15:31Silva
Atbildes un piebildes ->
kas ir tējas sēne un kur tādu var nopirkt?
2006. gada 26. jūnijā, 12:18čiepa
* Atbildes un piebildes ->

Tējas sēne ir sēne, ko audzē, parasti, 3 litru burkā aplejot ar saldu, vēsu tēju. Sēne apēd to, kas tai vajadzīgs un izdala to, kas tai nav vajadzīgs kā rezultātā tēja pārtop par atspirdzinošu, gan jau arī veselīgu, dzērienu. Parasti to sēni sadabū no radiem, darugiem paziņām. Vismaz tā es to atceros no saviem skolas laikiem, bet tas bija citā gadsimtā ;) . Tagad droši vien nākusi klāt iespēja šo sēni meklēt ar dažādu sludinājumu palīdzību.
2006. gada 26. jūnijā, 17:15Zirneklītis

iesaku uzdot savu jautājumu kādā no kulinārijas portāliem., piemēram, http://www.gatavo.lv
2006. gada 29. jūnijā, 13:08Vija
Tā kā tu man palīdzēji ar bebru infotmāciju, tad domāju, ka palīdzēsi atkal!=) Es vēlētos iegūt infotmāciju par lūšiem, varētu būt arī fotogrāfijas. Informāciju sūti uz manu e-pastu!=)
2006. gada 26. jūnijā, 8:08Krišjānis
* Atbildes un piebildes ->

Latvijā dzīvo viena suga – Eirāzijas lūsis (Lynx lynx). Tīmeklī pieejamie materiāli:
2006. gada 31. decembrī, 15:41Zirneklītis

Paldies, ka palīdzēji!=) Ceru, ka arī citreiz varēšu lūgt Tavu palīdzību!;)
2007. gada 2. janvārī, 11:55Krišjānis
Cik tad īsti ir to sikspārņu sugu Latvijā, 15 vai 16?
2006. gada 24. jūnijā, 17:51Iluta
* Atbildes un piebildes ->

Latvijā līdz šim ir konstatētas 15 sikspārņu sugas:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml
2006. gada 26. jūnijā, 14:05Zirneklītis

Zirneklītis tomēr kļūdās, jo sikspārņu lapa ilgi nav tikusi atjaunota. Ja vēl kādam interesē šī informācija, varu informēt, ka kopš 2003. gada Latvijas faunā oficiāli ir 16 sugas, jo agrāk zināmā suga pundursikspārnis Pipistrellus pipistrellus tika sadalīta divās dvīņu sugās: pundursikspārnis P.pipistrellus un pigmejsikspārnis P.pygmaeus. Taisnības labad gan jāsaka, ka Latvijā DZĪVO tiešām tikai 15 sugas, jo viena suga - lielais naktssikspārnis - atrasta tikai vienu reizi kā gadījuma ieklejotājs.
2008. gada 7. martā, 15:26Viesturs
Vai kāds nevarētu pastāstīt kā jākopj orhidejas,man pašai ir 'phalaenopsis' un 'cimbidium',domāju,ka šiem augiem būtu nepieciešama īpaša kopšana,bet nekur nevaru atrast informāciju par to.
2006. gada 24. jūnijā, 13:58Anete
anjux49 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Cik esmu novērojis – nedrīkst pārlaistīt. Saknēm jādzīvo elpojošā substrātā. Sakņu sistēma orhidejām ir pielāgota mitruma uzņemšanai no gaisa nevis no augsnes. Nevajag turēt uz palodzes, jo abu šo ģinšu orhidejām patīk noēnojums.

Angļu valodā var palūkoties šeit:

2006. gada 31. decembrī, 15:36Zirneklītis
Very good site, congratulations!
2006. gada 24. jūnijā, 11:27reyes
Atbildes un piebildes ->
Musu pilseta Ogre jau 3 gadus Ddz
īvo ūpis,vaj jus nezinat kur viņi vēl dzīvo??? vaj kur vēl vi;nus var sastopt??vienkaši interisanti!!iepriekš paldies!!!!!!!
2006. gada 22. jūnijā, 15:26Nastja
* Atbildes un piebildes ->

Ūpis ir Latvijā samērā rets ligzdotājs un nometnieks, sastopams tikai vietām - parasti mežos gar jūras piekrasti, pie lielākajiem ezeriem un piepilsētu mežos, vietās, kur pietiekama barības bāze. Ligzdo 30 - 50 pāru (2004.).

(http://www.putni.lv/lvp_bubbub.htm)

2006. gada 22. jūnijā, 19:27Zirneklītis
2006. gada 19. jūnijā, 19:48Ģederts
* Atbildes un piebildes ->

„Materiāls publicēts sadarbībā ar «Vakara Ziņas»” – tas izsaka visu. Varbūt tas raksts ticis uzcepts, lai cilvēkiem rastos priekšstats, ka ar augiem var darīt visu, lai varētu attaisnot nevajadzīgi izpostītu augāju? Iestāsti nu pēc tam kādam, ka arī augi ir dzīvi organismi un bez vajadzības tie nav jātraumē. Uzrunātais sitīs pie deniņiem un jautās – Tu tici tam murgam, kas tur bija sarakastīts?.
2006. gada 20. jūnijā, 7:52Zirneklītis

Rakstu izlasīju, bet kur solītā augu dvēsele? Rakstā nav ne pušplēsta vārda par dvēseli. Idiotisms nevis raksts.
2006. gada 22. jūnijā, 15:11Pēcis
Vai Latvijā dzīvo ērces - Rhipicephalus sanguineus un Dermacentor reticulatus? Jau iepriekš pateicos.
Andra
2006. gada 19. jūnijā, 11:51Andra
* Atbildes un piebildes ->

Latvijā minētās sugas nedzīvo. Vairāk par izplatību var uzzināt http://www.faunaeur.org/
2006. gada 22. jūnijā, 17:00Erce
Es gribētu iegūt informāciju par bebriem! Informāciju sūtiet
uz e-pastu!=)
2006. gada 19. jūnijā, 8:26Krišjānis
* Atbildes un piebildes ->

Par bebriem pietiekoši var atrast dažādas tīmekļa lapās, sākot ar labsirdīgi jocīgām ziņām, kā radio «Naba» lapā
http://www.naba.lv/inc.php?c=14&n=2914
„Lai palīdzētu Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un nākotnē paredzētajam iekļaušanās procesam Šengenas līguma valstu saimē, jau vairāku gadu garumā uzdarbojas brīvprātīgi palīgi bebri – tie nograuž no koka izgatavotos Latvijas-Igaunijas robežstabus.”, līdz nopietniem aprakstiem:

Vajag tik rkt, tas ir, iemācies lietot meklētājus.

2006. gada 20. jūnijā, 8:10Zirneklītis

Paldies, ka palīdzēji!=)
2006. gada 26. jūnijā, 8:03Krišjānis
Pastāstiet par amariļļu audzēšanu.
2006. gada 18. jūnijā, 16:46dace
* Atbildes un piebildes ->

http://www.amaryllis.com/
Patiesībā amarillis ir cits augs, šo sauc par hipeastru.
http://en.wikipedia.org/wiki/Hippeastrum
Dzimta ir viena, bet īstie amariļļi ir no Āfrikas, bet hipeastri - no Amerikas.
Šis tas ir arī latviski, piemēram, tvnet.lv:
Ne vien dārzniecībās, bet arī mājas apstākļos iespējams iepriekš izplānotos
termiņos uzziedināt diženo un krāšņo bruņinieku zvaigzni hipeastru.
Glabāšana
Hipeastriem (tos nepareizi dēvē par amariļļiem) ir prāvi, ieapaļi plakani vai
apaļi sīpoli ar tumši brūnu, drūpošu segzvīņu, kuros ir pietiekami daudz
barības vielu, tāpēc tos var uzziedināt, pat ievietojot saknes tikai tīrā ūdenī.
Lai iegūtu skaisti ziedošu podaugu vajadzīgajā datumā (jebkurā dienā no
Holandē vai Dienvidāfrikā sagatavotiem sīpoliem, bet, izmantojot vietējos, –
no novembra līdz vasaras beigām), hipeastram iepriekš nodrošina miera
periodu (+5 °C temperatūrā). Sīpolu ievieto biezā papīra tūtā ar dažiem
caurumiņiem un glabā ledusskapja apakšējā nodalījumā atsevišķā kabatā tā,
lai nebūtu tiešas saskares ar pārtikas produktiem.
Stādīšana
Piecas – septiņas nedēļas pirms noteiktā datuma sīpolu izņem no ledusskapja
un stāda plastmasas vai māla puķu podā ar vismaz vienu caurumu apakšā
(auga saknes iznīkst, ja ap tām visu laiku ir slapja augsne). Māla podā
drenāžai vēl ieklāj māla lauskas un plānā kārtā olīšus un granti, bet
plastmasas podos ar vairākiem caurumiem ūdens notecei izmanto sfagnu
sūnas vai zāģu skaidas un granti. Augsni gatavo trūdvielām bagātu, gaisa un
ūdens caurlaidīgu ar vāji skābu reakciju
(pH 5,5 – 6), izmantojot lapu zemes, māla velēnu zemes un trūdzemes –
mēslu komposta maisījumu (1:1:1).
Pēc iestādīšanas augsni aplej ar siltu ūdeni. Nevajadzētu liet uz sīpola, tā var
izplatīties sēņu ierosinātas slimības. Pēc tam laista tikai tad, kad hipeastrs
sācis aktīvi augt.
Uzziedināšana
Kamēr auga saknes attīstās, podu noliek siltā vietā apmēram +20 °C
temperatūrā. Pēc 1 – 2 nedēļām jau parādās ziedneši (ādainās lapas no sīpola
vidus attīstās vēlāk). Līdzko tie sasnieguši 5 – 20 cm, puķu podu novieto
gaišā, siltā vietā, piemēram, uz palodzes. Sāk laistīt, kad augsnes virskārta ir
sausa, izmantojot sasildītu lietus ūdeni. Ik dienu ieteicams podu grozīt, lai
platās spēcīgās lapas augtu vienmērīgi. Kad sāk atvērties pumpuri (uzzied 30
– 35 dienas pēc to parādīšanās), augu novieto vēsākā (+16...+18 °C),
ēnainākā vietā, kur tas plaucē ziedus 10 – 15 dienas. Šajā laikā ziedus var
nogriezt un ievietot vāzē ar ūdeni – tie pakāpeniski atvērsies, nenoņemot
spēku sīpolam. Jāņem vērā, ka karstumā un spilgtā gaismā ziedi ātrāk izbalo
un novīst.
Kopšana
Hipeastra sīpols ziedēšanai ir patērējis visu enerģiju, tāpēc tam līdz pat jūlija
sākumam nepieciešams ūdens, mēslojums un saules siltums – tad lapas var
turpināt fotosintēzes procesu un sīpols atkal uzņemt spēku, pateicoties
piegādātajām barības vielām. Ieteicams noraut nokaltušos ziedus, lai augs
netērētu enerģiju sēklu veidošanai. Augu ik pēc 7 – 10 dienām līdz pat
augusta sākumam piebaro ar pilnmēslojumu, piemēram, Vito. Labs ir arī vistu
(1:20) vai kūtsmēslu (1:5) raudzējums. Jo augam ir vairāk veselīgu lapu
vasarā, jo vairāk veidojas ziednešu nākamajā gadā.
Pavasarī podu var novietot plēves vai stikla siltumnīcā, taču tad lapas jāsargā
no saules apdegumiem, tās noēnojot ar agrotīklu, ko piestiprina pie
siltumnīcas karkasa. To var nolikt arī uz balkona vai lodžijas vietā, kur augs ik
dienas vismaz četras stundas var saņemt saules gaismu un kur tas necieš no
pārmērīgiem nokrišņiem.
Svarīgs ir miera periods, kas sākas jūlijā un ilgst divus – piecus mēnešus (lapu
dzeltēšana norāda uz miera perioda sākumu). Tad augu vairs nelaista un
nemēslo. Augusta beigās (pirms salnām) hipeastru pārnes uz telpām, tam
nogriež nokaltušās lapas un podu ar sīpolu noliek tumšā, sausā vietā +15...
+16 °C temperatūrā.
Jaunākās šķirnes
Hipeastru ģintī ir apmēram 80 sugu, bet hibrīdus un šķirnes jau skaita
vairākos simtos, kur dažādas ziedu krāsas un to kombinācijas variējas ar
daudzveidīgām formām un dažādu ziedkātu garumu. Visus hipeastrus iedala
3 pamatgrupās: lielziedu, pildīto un sīkziedu.
Lielziedu hipeastru ziedu diametrs ir 14 – 22 cm; 8 – 10 cm diametra sīpols
dod divus trīs 40 – 75 garus ziednešus ar 3 – 5 ziediem katrā. Jaunumi ir
šķirnes "Prelude" (spilgti sarkani ziedi ar spoži baltām apmalēm un centru),
"Charisma" (spilgti rozā, trešdaļa zieda ir balta ar vieglu pamatkrāsas
lāsojumu), "Pink Blossom" (violetrozā ar zaļu viduci), "San Remo" (rozā,
viducis zaļš).
Pildītajiem hipeastriem ziedu diametrs ir 15 – 25 cm, no vismaz 8 cm
diametra sīpola var iegūt pāris 40 – 75 cm garus ziedkātus ar četriem
pildītiem ziediem katrā. Jaunākās un neparastākās šķirnes ir "Dancing Queen"
(vienmērīgi svītrota, sarkanbalta), "Promise" (balta ar vienmērīgu, smalku
sarkanu svītrojumu), "Elvas" (tumši rozā centrs, kas pāriet uz platām, baltām
apmalēm), "Flaming Peacock" (sarkanbalti liesmota).
Sīkziedu hipeastru ziedu diametrs ir 7 – 13 cm, no vismaz 7,5 cm diametra
sīpola var izaudzēt divus trīs 20 – 50 cm garus ziednešus ar apmēram
četriem ziediem katrā. Lielākam efektam ieteicams prāvākā podā iestādīt trīs
sīpolus. Šķirnes – "Lemon Lime" (dzeltenzaļi ziedi), "Fairytale" (spilgti
sarkanbalti svītroti ar tumši zaļu vidu).
- Dažādu hipeastru šķirņu sīpolus pašlaik var iegādāties pie Ē. Paupera (Rīgā,
a. k. 85, LV 1014) par 2,50 – 5 latiem.
Konsultēja sīpolpuķu audzētājs Ēvalds Paupers.
PADOMI
- Dažkārt ap mātesaugu izaug atvases. Ja vēlas, lai podā būtu vairāki
hipeastri, tās atstāj turpat. Ja ne – rudenī, kad izveidojušās dažas patstāvīgas
saknes, atdala no mātes sīpola un pārstāda katru savā podā. Atvases aug lēni,
uzzied apmēram pēc 2 – 4 gadiem.
- Var gadīties, ka pieaudzis hipeastrs dzen lapas, bet nezied. Tas nekas! Ja
augs ir veselīgs un spēcīgs, lai aug vēl vienu gadu – iespējams, tam
nepieciešams vairāk laika, lai sakrātu spēkus ziedēšanai.
SVARĪGI
Ja telpā ir mainīga temperatūra un augsts gaisa mitrums, uz lapām un
sīpoliem parādās sarkani plankumi un svītras, kas var pāriet puvē vai
sarkanās iedegās. Slimību apkaro miera periodā, sīpolus divarpus stundas
turot +43...+44 °C temperatūrā. Šī infekcija biežāk skar tos hipeastrus, kas
vasarā auguši ārā un bijuši pakļauti mainīgiem laika apstākļiem.
2006. gada 18. jūnijā, 19:54Ģederts

kā kopt pētūnijas ...
2007. gada 25. jūnijā, 20:19ieva
Turpinājums šeit -» ...

Labdien! gribu lūgt Jūsu īsu konsultāciju. Pasūtīju no Holandes katalogā hipeastru sīpolu, saņēmu lielu, skaistu, veselīgu sīpolu. patreiz ir uzziedējis jau otrais ziedkāts ar bezgala skaistiem 4iem zvaniem. draugi mani baida, ka no Holandes pirktajiem sīpoliem esot īss mūžs - izziedot un pēc tam iznīkstot. Gribētu zināt - vai tiešām tā notiks un prieks par šo skaistumu būs tik īss? Ar cieņu un paldies jau iepriekš - Aija no Ķekavas
2008. gada 30. jūnijā, 17:37AIJA

Varbūt draugi nomērdēja savus hipeastrus badā? Izlasi, ko raksta Ģederts.
2008. gada 1. jūlijā, 10:02Zirneklītis

man no Holandes vestais hipeastrs jau zied ceturto gadu, vēl nedomā iet bojā, aug tik lielumā...
2009. gada 4. janvārī, 18:54beibe

vai kamēr lielziedu amarillis zied ...
2011. gada 9. janvārī, 23:06Beāt
Turpinājums šeit -» ...

Liels paldies! Man zied pirmo gadu, ...
2013. gada 11. maijā, 16:23Iris
Turpinājums šeit -» ...

Nupat uzziedēja arī baltais, superskaists~ Paldies Bakker!
2013. gada 1. jūnijā, 16:16Iris

Baltais ir superskaists, ieliku arī twitter.
2013. gada 1. jūnijā, 16:20Iris
https://twitter.com/lluckybird
Audzēju zelta stīgu ! Ir izdzītas pirmās stīgas un tās ir garas ar posmiem 9-11, kad stīgas var sākt izmantot, Ja ir kāda recepte, lūdzu iesakiet. Problēma ar kājas dziļajām vēnām.
2006. gada 17. jūnijā, 19:25Aija
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 24. martā, 20:32)
2006. gada 17. jūnijā, 19:55Ģederts
Labdien. Paldies, ka jūs veidojas šādu lapu. Vai varat atbildēt uz manu jautājumu. Ko darīt ar ievām. Man paraglmā aug liela ieva, kura atkal ir irtīta baltā tīklā un pilna ar tārpiem. Kas tie ir par kaitēkļiem un kā ar tiem cīnīties. Nozāģēt koku būtu žēl. Bet, vai šos kaitēļus var iznīcināt? lūdz atbildiet.
2006. gada 16. jūnijā, 17:07Evita
* Atbildes un piebildes ->

man personiski liekas, ka tur darit nevar un nevajag neko. ievas vienkarsi tadas ir, ka vinas nemitigi tiek estas no visadiem kukainiem. Tai pat laikaa tos kukainus nak est dazadi putni, kas skaisti dzied, ta ka ir ari labums - putnu balsu pieskandinats pagalms =)

varbut vajag izlikt vairak putnu burisus.

2006. gada 16. jūnijā, 17:11Vija
Ja vilks apēd izbadējušos zaķi, vai viņam pēc tam negribas ēst divtik?
2006. gada 16. jūnijā, 10:06Pēterītis
* Atbildes un piebildes ->

Pareizi domā! Negribas gan!
2006. gada 16. jūnijā, 20:52Ģederts
Cik bieži ēd līdakas? Vai līdakas ēd baltmaizi? Cik smagas ir garākās līdakas? Lūdzu atsūtiet man grafiku - līdakas svars atkarībā no garuma. Tas man ir vajadzīgs zinātniskajam darbam.
2006. gada 16. jūnijā, 9:27Vilmārs
* Atbildes un piebildes ->

Kas tad tas par zinātnisko darbu, kur jau saraksta gatavas atbildes? Vai tad nav jāizpēta? Par ko tad tas darbs Tev ir?
2006. gada 16. jūnijā, 9:31Zirneklītis

Taisnība, līdakas to vien dara, kā štopē iekšā baltmaizi. Un tikai Fazer baltmaizi!
pērciet Fazer baltmaizi!
2006. gada 16. jūnijā, 23:06Ģederts
Very good site, congratulations!
2006. gada 15. jūnijā, 17:40jail
Atbildes un piebildes ->
kur var māciities par jūras biologu?vai kur var atrast informāciju par so profesiju!!=)
2006. gada 15. jūnijā, 17:09daiga
* Atbildes un piebildes ->

Droši vien var sākt ar LU Bioloģijas fakultāti.
2006. gada 16. jūnijā, 18:04Zirneklītis

Tikai tad tā nebūs profesionālā izglītība, bet gan akadēmiskā. Pie tam, LU var
iegūt grādus Dabaszinātņu bakalaurs bioloģijā un pēc tam - Dabaszinātņu
maģistrs bioloģijā. Protams, ka katrs students specializējas konkrētā
bioloģijas apakšnozarē. Mums gan nav tādas "jūras bioloģijas", bet ir
"hidrobioloģija", kas ietver gan saldūdens, gan jūras hidrobioloģiju. Doktora
grādu iegūst bioloģijā ar konkrētās apakšnozares specializāciju. Dažāda
līmeņa pētījumi jūras bioloģijā Latvijā kā jau jūras valstī ir visai regulāra
parādība.
2006. gada 17. jūnijā, 17:50Ģederts
Ja kādam ir pieejamas receptes kā tautas dziedniecībā izmanto kalīziju jeb "zelta stīgu" lūdzu atsūtiet man tās! Būšu ļoti pateicīga. Sevišķi mani interesē receptes, kas izmantojamas ādas slimību ārstēšanai.
2006. gada 14. jūnijā, 17:01Liene
* Atbildes un piebildes ->

Rakstās золотой ус. (nevis усь). Un nevajag meklēt šo vārdu daudzskaitlī, ja negribi zināt par pulksteņiem ;)
2006. gada 15. jūnijā, 15:53Zirneklītis
Labdien!
Man ir jatājums. Vai čūska KAPARNIECE ir indīga???
2006. gada 12. jūnijā, 22:07Eva
* Atbildes un piebildes ->

Derētu noskaidrot, kas tieši tiek domāts ar „kaparniece”. Ja ar šo vārdu ir domāta „kaparčūska”, tad tā kādreiz tautā sauca glodeni (Anguis fragilis) – visnotaļ simpātisks rāpinieks, kas:
  1. nav čūska;
  2. ir bezkāju ķirzaka;
  3. nav indīga.

Glodenes foto var apraudzīt šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Anguis&k=Raapulji/&M=1

Ja, savukārt, „kaparniece” ir pārcēlums no krievu valodas, tad, iespējams, ka domāta gludenā čūska (Coronella austriaca, krievu valodā: обыкновенная медянка). Par gludeno čūsku zināms, ka:

  1. viņa ir čūska;
  2. viņa ir tuva radiniece zalktim (abas vienā dzimtā);
  3. viņa nav indīga;

Gludenās čūskas foto var apraudzīt šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Coronella&k=Raapulji/&M=1

Bet, ja ar „kaparnieci” ir domāta brūnganas nokrāsas odze (Vipera berus), tad nu viņa gan ir indīga.

Odzes foto var apraudzīt šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Vipera&k=Raapulji/&M=1

2006. gada 13. jūnijā, 6:42Zirneklītits
arii shii adresiite ir ljoti izsmeljosha http://www.degus.org/
2006. gada 11. jūnijā, 15:25Inese
Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...
Labdien!Man ir radusies pilnīga nesaprašana!Vienā literatūrā ir rakstīts,ka vāveres ziemā guļ,bet citā,ka ne!Kā tad ir īstenībā?Paldies.
2006. gada 11. jūnijā, 12:16Inese
* Atbildes un piebildes ->

nezinu kā vāveres, bet es, piemēram, ziemā guļu. vismaz pa naktīm =) =) varbūt ar vāverēm ir līdzīgi?
2006. gada 12. jūnijā, 10:20Vija

Vāveres ir aktīvas visu gadu. Neba velti viņām ir ziemas tērps. Tikai tad, kad lieli sali (t° noslīd zem -25°C) vai pamatīgi puteņi, kuplastes vairākas dienas nepamet savas ligzdas.

Pēc E. Tauriņš, 1982., Latvijas zīdītājdzīvnieki; «Zvaigzne».

2006. gada 12. jūnijā, 10:32Zirneklītis
Sveiki!Man ļoti vajadzīgs jūsu padoms,kas attiecas uz pasaules ģeogrāfiju.Cik procentuāli mūsu planētu klāj meži un cik - pilsētvide? Atbildi man vajadzētu cik vien iespējams precīzu.
Paldies!
2006. gada 11. jūnijā, 11:52Ieva
* Atbildes un piebildes ->

Rakstā Steffen Fritz, Andrew Hartley, Etienne Bartholomé and Alan Belward, 2005, GLC- 2000:A New Global Data Base for Environmental Monitoring and Resource Management. (Proceedings of the Second International VEGETATION User Conference) tiek apgalvots, ka urbanizēta vide aizņem 0,19% no sauszeme, bet dažādi meži 27,1%. Skaitļus vari pārbaudīt pati, jo zemes izmantošanas karte pieejama ikvienam:

http://www-gvm.jrc.it/glc2000/Products/fullproduct.asp

Pieminētais raksts atrodams:

http://www.vgt.vito.be/vgtapen/proceedings/p423%20Fritz.pdf

Bet nevajag aizmirst, ka mežu platības dramatiskā ātrumā samazinās, bet pilsētvide pieaug. «Ilustrētās Zinātnes» jūnija numurā ir teikts, ka pēc jaunākiem pētījumiem pilsētas aizņem 3% no sauszemes. Tiesa tik dramatiskas izmaiņas gan liecina par dažādu izmantoto metožu pilsētvides atpazīšanai atšķirību, nevis par patieso pieaugumu.

Tā nu ir ar to precizitāti pasaules mērogā. Īstenībā jau Tavs jautājums ietver neprecizitātes, jo dažādiem cilvēkiem ir dažādi pieņemumi par to, kas ir pilsētvide un kas ir mežs. Kad biju Uzbekijā, tur par mežu vietēji lepni devēja to, ko mēs šeit Latvijā saucam par krūmāju. Dažs labs no, piemēram, Vācijas mežiem mūsu izpratnē drīzāk ir parks.

2006. gada 22. jūnijā, 22:10ZIrneklītis
vai svētdienās strādā zoo
2006. gada 11. jūnijā, 0:43Anita
alishux77 at e-apollo.lv
* Atbildes un piebildes ->

http://www.rigazoo.lv/ :
  • IV - X 10:00 - 18:00
  • X - IV 10:00 - 16:00

Iegaumē - nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs un Zoodārza dzīvnieki gaida tevi ciemos visos gada laikos un laika apstākļos, bez brīvdienām!

2006. gada 11. jūnijā, 9:11Zirneklītis
Vai driks parstādīt ģerberas,kad viņas zied?
Jau iepriekš paldies.
2006. gada 10. jūnijā, 21:23Evita
* Atbildes un piebildes ->

Es to nedarītu ...
2006. gada 10. jūnijā, 21:38Zirneklītis

Ģederts audzēja ģerberas... A kāpēc pārstādīt? Kas vainas?
2006. gada 10. jūnijā, 21:45Ģederts

nu īstenībā ģerberas pārstāda,tad ja podiņš palicis par mazu.(vismaz man tā šķiet)=)
2006. gada 24. jūnijā, 14:22neitral
Labdien!Varbūt Jūs varat pateikt,kur atrastmateriālu par putnu pielāgošanos lidošanai?Paldies!
2006. gada 10. jūnijā, 15:48Inese
* Atbildes un piebildes ->

Inese, Tev arī ornitoloģijā eksāmens? Putni lido pārsvarā tāpēc, ka tiem ir
spārni... un kauli ar gaisu pildīti... un spalvas kādas tur tādas...
2006. gada 10. jūnijā, 15:50Ģederts

man palicis atmiņā, ka tas bija skolas zooloģijas grāmatā.
2006. gada 10. jūnijā, 16:06Vija

Nē,Ģedert, zooloģijā!Bet es atradu mugurkaulnieku zooloģijā!Tikai dikti sarežģīti,bet būs jau labi!
2006. gada 11. jūnijā, 12:21Inese
Labdien!
Man jāliek eksāmens botānikā,bet nekur nevaru atrast stumbra un lapas anatomisko uzbūvi!:(Palīdziet!!!
2006. gada 10. jūnijā, 15:45Inese
* Atbildes un piebildes ->

Ūja, kurā skoliņā tad nav vienkāršākās botānikas mācību grāmatas, kurās visās ir
gan stumbra, gan lapas uzbūve??? Kautkas traks. Mums te BiolFak serverī ir šādi
tādi studiju palīgmateriāli augu anatomijā, bet tie vairāk tā kā LU studentiem
domāti. Bet, ja māki meklēt google.lv, tad jau atradīsi... Laikam gan nemāki
meklēt, tikai žēloties?
2006. gada 10. jūnijā, 15:49Ģederts
Labdien!!!!
Palīdziet!Sakiet lūdzu,kur meklēt DNS fizikālās īpašības?Nevienā grāmatā nav tāda termina un nets ar neko tādu neuzrāda!:(
2006. gada 10. jūnijā, 15:41Inese
* Atbildes un piebildes ->

Te vajadzētu grāmatiņu šūnas bioloģijā, molekulārajā bioloģijā vai bioķīmijā. Tur
viss aprakstīts, līdz pat smalkiem izmēriem...
2006. gada 10. jūnijā, 15:52Ģederts

Jā jā ir gan sīki un smalki,bet kuras ir fizikālās īpašības????
2006. gada 12. jūnijā, 20:06Inese

Fizikālās īpašības ir tās, kas neattiecas uz ķīmiskajām... Svars, izmēri, kušanas
temperatūra nez kas vēl..
2006. gada 20. jūnijā, 21:06Ģederts

Paldies!Tā arī sapratu,un eksi noliku ļoti labi!
2006. gada 22. jūnijā, 14:39Inese
Labrīt!
Sakiet, lūdzu, kā latviski tiek atveidoti termini "growing point" un "stunting of the shoot apex"?
Liels paldies!
2006. gada 9. jūnijā, 11:02Kristīne
* Atbildes un piebildes ->

Hmmm. Jums tas izglītošanās nolūkos vai darbs tāds - tulkot? Ja runa par
tulkošanu, tad varu iztulkot: "augšanas punkts" un "dzinuma galotnes augšanas
kavēšana". Ja izglītošanās nolūkos, tad varu pačukstēt, ka pirmais tulkojums nav
īsti precīzs... Varu sniegt personīgas konsultācijas par šo tēmu. Izglītošanas
nolūkos - bez maksas, darba jautājumos - par samaksu. =) =) =)
2006. gada 10. jūnijā, 10:59Ģederts

Vai tad „growing point” netulkojas kā „augšanas konuss”? Vismaz dārzkopības grāmatās, kur ir pieminēts „augšanas punkts” nav pieminēts „augšanas konuss” un otrādi =) . Vai arī visu esmu atkal sajaucis.
2006. gada 10. jūnijā, 19:44Zirneklītis

Aha konuss. Sagāja konusā, piemēram. (Zirneklīti, vaj Tu nemani, ka es te
TULKOJU?????) =) Patiesībā mēs jau zinām, ka te runa par to pašu apikālo
meristēmu, vai ne? Bet Kristīne jau to nezin(a)...
2006. gada 10. jūnijā, 20:54Ģederts

Es gribetu uzinat ka cilveki varetu palidzet dzivniekiem?????
2006. gada 7. jūnijā, 22:33Angelika
http://www.daba.lv
* Atbildes un piebildes ->

www.dzivniekusos.lv
2006. gada 10. jūnijā, 16:07Vija

Kapec cilveki boja dabu!!!!
2006. gada 7. jūnijā, 22:31Angelika
http://www.daba.lv
* Atbildes un piebildes ->

Stulbeņi ir, tāpēc!
2006. gada 10. jūnijā, 11:02Ģederts
Kapec cilvekiem jaboja dabu???
2006. gada 7. jūnijā, 22:28Angelika
Atbildes un piebildes ->
vai Jūs gadījuma neziniet ka mūsdien sauc šos putnus malējini un kalējiņi?
2006. gada 6. jūnijā, 14:35olga
* Atbildes un piebildes ->

Būtu vieglāk, ja uzrakstīsi citātu, no kura šādus apzīmējumus atradi! Nav gadījies dzirdēt, bet varu izteikt minējumu - kalējiņi varētu būt dzeņi vai dzilnas, jo tie kaļ dobumus. Malējiņi - varbūt baloži vai ūbeles, kas dūdo atgādinot dzirnavu malšanu?
2006. gada 7. jūnijā, 8:41Mikī

Neuzminēji ;) Kalējiņš ir Čunčiņš (Phylloscopus collybita). Droši šādu vārdu ieguvis savas monotoni ritmiskās dziesmas dēļ.

Kas ir malējiņi, to gan nepateikšu. Etimoloģiski var nokļūt līdz bezdelīgai, bet apšaubu, ka kāds šo putnu tā būtu saucis. Kaut gan – vācu valodā čurksti (Delichon urbica) sauc par die Mehlschwalbe. Iznāk tāda miltu bezdelīga =) . Ja kas, bezdelīgactiņu (Primula farinosa) vāciski sauc par die Mehlprimel. Bet tie tik mani minējumi.

2006. gada 7. jūnijā, 21:52Zirneklītis
Paskaidrojiet lūdzu- kā eži, stārķi un gaiļi nodarbojas ar seksu?
2006. gada 6. jūnijā, 12:50Inese
* Atbildes un piebildes ->

Inese, izvēlies pareizus terminus. "ar seksu nodarbojas" tikai cilvēki. Dzīvnieki
"pārojas". Ar gaiļiem vispār nekas nesanāks, jo 2 gaiļi "normāli" nepārojas.
Varbūt "vista un gailis"...?
2006. gada 6. jūnijā, 20:22Ģederts

Kā pārojas eži, vai viņiem adatiņas nedursta?
2006. gada 6. jūnijā, 21:09Inese

Inese, Tev kautkādi dīvaini priekšstati. Jau jau eži IR, tad viņi pārojas, un viņiem
viss OK. Varbūt viņi ir mazohisti? Starp citu, vai esi kādu ezi redzējusi? Vai zini,
ka dažās vietās tiem nav adatu?
2006. gada 6. jūnijā, 22:20Ģederts

Īstenībā jau loģisks jautājums par ežiem. Tā taču ir, ka adatas duras! =) Pat Čikāgas piecīši savulaik apdziedājuši šo problēmu:
"Gliemeži ir pacietīgi, eži dara uzmanīgi" (sekss ir labs!)
Es Inesei atbildētu tā: ezim adatas klāj tikai muguru, bet kā jau Ģederts minēja, purniņš, ķepas un vēders klāts ar maigu apmatojumu, kāds raksturīgs citiem zīdītājiem. Turklāt eža adatas ir ļoti elastīgas un kustīgas, kad jāaizsargājas, ezis tās īpaši sabož un pats saveļas kamolā, lai aizsargātu savu mīksto vēderu. Turpretī, gadījumos, kad tas nav nepieciešams - adatas nemaz nav tik bīstamas. Katrai adatai ir "kakliņš" - tas atrodas vistuvāk ādai un izliecas tā, lai ezis pats nesavainotos un nesadurtu arī savu partneri. Vēl piebildīšu, ka mazie ezēni piedzimst ar ļoti mīkstām un maigām adatām, turklāt dažām ežu sugām mazuļu adatas dzimšanas brīdī ir vēl pārklātas ar ādu, lai nesavainotu māti.
Kas attiecas uz putniem (stārķiem, vistām un citiem) - parasti tēviņš uzkāpj mātītei uz muguras un apaugļo to. Ja Tev ir iepēja laukos pavērot vistu baru, kurā ir arī gailis, tad noteikti pati vari novērot šo putnu pārošanās procesu: parasti gailis skrien vistai pakaļ, vista ķērc, bet panākta, pietupstas un gailis tai uzkāpj virsū. Laukos saka, ka "gailis min vistu".
2006. gada 7. jūnijā, 8:36Mikī
Lūdzu, informējiet tos, kuru zemēs aug latvāņi, jo beidzot valdība ir paredzējusi atbalstu latvāņu apkarošanai (150 Ls /ha).

Valdība š.g. 30. maijā ir pieņēmusi grozījumus MK noteikumos NR. 21 (03.01.2006.) „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006. gadā un tā piešķiršanas kārtību”, kuri paredz, ka uz atbalstu latvāņu apkarošanai VAR PIETEIKTIES DIVU NEDĒĻU LAIKĀ pēc noteikumu spēkā stāšanās (tie šobrīd vēl nav publicēti Latvijas Vēstnesī, bet TUVĀKO DIENU LAIKĀ būs). Tāpēc būtiski – nenokavēt, jo laika ir ļoti maz.

2006. gada 4. jūnijā, 21:00Zirneklītis (pārsūta saņemtas vēstules)
* Atbildes un piebildes ->

Sveiks, Zirneklīti!
Jēkabpils rajona Zasas pagastā ir sastopami latvāņi. Tie aug pašā centrā, mūsu skolas bijušajā dārzā! Tie bīstami tuvojas sporta laukuma teritorijai. Dari kaut ko, Zireneklīt!
2006. gada 13. jūnijā, 14:51X

Zirneklītis neko nepļauj, neko nepiešķir un nekur neskrien dzēst citu neizdarības.
2006. gada 15. jūnijā, 13:07Zirneklītis

zirnekļi pārtiek no mušām un nevis no latvāņiem !
2006. gada 15. jūnijā, 15:08Vija

Ak ta jums patīk izsmiet cilvēkus! Sūdzēšos! :@
2006. gada 26. jūnijā, 8:15X
THANK YOU ABOUT THIS
2006. gada 4. jūnijā, 20:43NAMIK KEMAL KORTAN
Atbildes un piebildes ->
sveiki =) vēlos uzzināt kāpēc ir nepieciešams aizsargāt dabu?
2006. gada 4. jūnijā, 14:50edgars
* Atbildes un piebildes ->

Atkārtošana esot Zināšanu māte. Bet šis jautājums jau pārāk bieži sāk atkārtoties. Citreiz vispirms papūlies pameklēt, vai kāds līdzīgi jautājumu nav uzdevis.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 19. aprīlī, 16:22)
Cits ieraksts (2005. gada 13. martā, 15:25)
2006. gada 4. jūnijā, 15:49Zirneklītis

Jo tad var tad dzivniekiem ir kur dzivot!!!!Kur es!!!
2006. gada 7. jūnijā, 22:22Angelika
Nu jau jūnijs, un ja jau nav, tad drīz būs jauns «Ilusrētās Zinātnes» numurs, bet, kamēr gaidam jaunu, uzrakstīšu savas pārdomas par maija numuru. Sakāmā ir daudz, tādēļ tās variet lasīt kā piebildes šim ierakstam.
2006. gada 4. jūnijā, 12:21Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->

Žurnālā ievietoto rakstu tulkotājiem vēl ļoti daudz jāmācās un, pirmām kārtām, jāmācās latviešu valoda. Bet tagad visu pēc kārtas:
  • 15. lpp., raksts «Senais krokodils bija jūras karalis», 2. slejas 13. rinda no augšas.
    Tekstā rakstīts par robainiem zobiem. Rakstam pievienotajā attēla gan redzams dzīvnieks, kura zobi nav vis robaini, bet gan smaili.
  • 18. lpp., raksts «Pirmais nanomobilis jau ripo», 2. slejas 2. rinda no apakšas.
    Kas, diezin, ir domāts ar vārdu „nanolauki”? Pat no konteksta viennozīmīgi tas nav saprotams. Šā termina piemērotu skaidrojumu man tā arī nekur neizdevās atrast.
  • 20. lpp., raksts «Lapsenes var aizstāt suņus», 2. slejas 2. rinda no augšas.
    Ļoti apšaubu, ka lapsenes tiek novērotas caur tīmekli (Internetu). Tālākais teksts arī to neliecina – kameras uztverto attēlu redz pie kameras pieslēgtā datora monitorā. Tādēļ runāt par interneta kameru te ir nevietā. Tālākais apraksts arī ir neprecīzs – „Lapseņu reakciju novēro ar kameru, bet attēlu pārraida uz monitoru.” Patiesībā attēls tiek vispirms pārraidīts uz monitoru un tikai tad šajā monitorā var redzēt lapsenes uzvedību. Šādām mazām kamerām nav sava displeja, kur novērot fiksēto attēlu.
  • 44. lpp., raksts «Draudi no viltīgajiem jūras milžiem», 3. slejas 15. rinda no apakšas.
    Tur rakstīts „.. pirms iepeldēšanas jūrā tos veido ainava.” Var redzēt, ka tulkots no Angļu valodas, kur šāda teikuma uzbūve pastāv. Latviešu valodā vārds „ainava” (dabasskats) tā nebūtu lietojams.
  • 45. lpp., raksts «Draudi no viltīgajiem jūras milžiem», paskaidrojums pie attēla.
    Kas tas tāds – „manipulēta fotogrāfija”? Izvirzu šo „terminu” par «Ilustrētās Zinātnes» maija numura literāro naglu ;) .
  • 49. lpp., raksts «Ziemas guļa glābs cilvēku dzīvības», 1. slejas 21 rinda no augšas.
    Vārdu savirknējums „šķietami nežēlīgs” šajā rakstā ir kā klaja ņirgāšanās. Ja reiz rakstā nav mēģināts analizēt eksperimenta ētiskos aspektus, tad labāk būtu vispār izvairīties no jel kāda dotā eksperimenta ētiskā novērtējuma. Citādi nāk prāta pantiņš par stirnu, kurai „..novilks ādu un palaidīsim, lai skrien.”
  • 69. lpp., sadaļa «3. Japetu apjož augsta kalnu grēda».
    Šajā rakstā viens un tas pats veidojums uz Japeta virsmas ir nosaukts par krāteri (uzraksts pie attēla), baseinu un ieplaku (pēdējie divi teikumi rakstā). Līdz šim šie vārdi nebija sinonīmi.
2006. gada 4. jūnijā, 14:40Zirneklītis

Tagad apkopošu savas Neticīgā Toma piezīmes:
  • 35. lpp., raksts «Klusējot pārvar barjēru», 1. slejas 13. rinda no apakšas.
    Vai tiešām lidojums ar Concorde pāri okeānam maksāja vairāk pr Ls 5000? Tad, kad vēl lidoja šīs lidmašīnas no Rīgas uz Bostonu turp un atpakaļ ar parastām lidmašīnām varēja aizlidot par $ 2000.
  • 35. lpp., raksts «Bīstami mikrobi ārstēs vēzi», 1. slejas 18. rinda no augšas.
    Vai tiešām pārveidotās baktērijas spīdēja tik spoži, ka gaisma bija saskatāma caur peles ādu?
2006. gada 4. jūnijā, 14:52Zirneklītis

Un vēl:
  • 7. lpp., raksts «Kādu lielāko ātrumu sasniedzis cilvēks?».
    Pa savu orbītu Zeme kopā ar mums visiem pārvietojas ar vidējo ātrumu 29,79 km/s. Tā ka ikviens no mums ir pārsniedzis rakstā uzrādītos lielākos ātrumus =) ;
  • 18. lpp., raksts «Zirneklim garšo cilvēka asinis»
    No kurienes grābts šis apgalvojums, kas izteikts virsrakstā, kā arī raksta noslēdzošā teikumā, ka zirneklis atšķir asinis pēc smaržas? Pirmkārt, jau pašā rakstā ir teikts, ka „.. pirms tam sasūkušies cilvēka vai kāda cita zīdītāja asinis” Tātad virsraksts ir klaji demagoģisks. Bet par to, ka deviņi no desmit odiem, kas noķerti, ir piesūkušies asinis, nav ko brīnīties – piesūkušies odi taču ir daudz neveiklāki lidoņi.
  • 48. lpp., raksts «Ziemas guļa glābs cilvēku dzīvības», 3. slejas 6. rinda no apakšas.
    Diez vai oksidācijas apturēšana var paglābt šūnas no brīviem radikāļiem. Brīvais radikālis jau tāpēc ir brīvais radikālis, lai mēģinātu piesaistīties, kur pašam patīk un skābekļa neesamība šo procesu neapturēs. Ticamāk būtu, ja oksidācijas apturēšana apturētu arī brīvo radikāļu rašanos.
  • 70. lpp., raksts «Dzīvības meklējumos».
    Kā gan vidē, kurā temperatūra ir par 200° zemāka kā uz Zemes, var izskaidrot dzīvības izcelšanos uz Zemes?
  • 79. lpp., jautājums «Kura diena ir divas dienas pirms dienas, kas ir trīs dienas pēc dienas pirms otrdienas?».
    Atbilde dota, ka trešdiena. Skaiti kā gribi, man sanāca otrdiena: 2 - 1 + 3 -2  = 2.
2006. gada 4. jūnijā, 15:40Zirneklītis

Zirneklīt, Jūsu atrasto "blusu" skaits ir tik liels, ka man nekas cits neatliek kā uzaicināt Jūs par mūsu žurnāla konsultantu. Kā redzu, Jūs pedantiski pārlasāt visus žurnāla rakstus, izsverot katru vārdu - ja šo procesu varētu organizēt nevis PĒC, bet PIRMS "Ilustrētās Zinātnes" kārtējā numura iznākšanas, žurnāls no tā tikai iegūtu. Lūdzu, atrakstiet man uz adresi ilustreta.zinatne@mgtops.lv vai vents.zvaigzne@mgtops.lv un mēs varēsim vienoties par tālāko.
Brīdinu, ka ne par visu Jūsu izteikto kritiku varu uzņemties atbildību, jo katru skandināvu izdevumā minēto faktu žurnāla sagatavošanas laikā nekādi nav iespējams pārbaudīt neatkarīgos avotos, pat ar konsultantu palīdzību ne. Teiksim, biļešu cenas lidmašīnā "Concorde", interneta (web) kameras izmantošanu lapseņu novērošanā vai baktēriju radītās gaismas novērošanu caur peles ādu. Tāpat arī ne visus aizrādījumus uzskatu par pamatotiem - piemēram, rakstā par Saturnu astronoms Ilgonis Vilks izdarīja ne vienu vien labojumu, tomēr "krātera", "baseina" un "ieplakas" terminu lietojumu šajā kontekstā neapstrīdēja. Taču pieņemu aizrādījumus gan sakarā ar stila neveiklībām rakstā par aisbergiem (kas gan, tāpat kā citi, tulkots no dāņu, nevis angļu valodas), gan - jo īpaši - rakstā par "ziemas guļu".
Jebkurā gadījumā būšu priecīgs saņemt no Jums kādu ziņu!
2006. gada 4. jūnijā, 16:28Vents Zvaigzne, "Ilustrētās Zinātnes" redaktors
ilustreta.zinatne at mgtops.lv
vai varētu atsūtīt kādu taureņa foto uzņēmumu?
2006. gada 3. jūnijā, 20:05Jana
* Atbildes un piebildes ->

Pirms jautā, vai nevarēji apskatīties, kas atrodas šinī mājas lapā?, piemēram:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/taurinhi/
2006. gada 4. jūnijā, 7:21Zirneklītis

Iedomājies, ka Zirneklītis ir kāds tavs privātskolotājs!
2006. gada 26. jūnijā, 8:17Krišjānis
Vai kads nevaretu pateikt, ka sauc to puki, kas ed musas? un kur to var iegadaties? Paldies!
2006. gada 2. jūnijā, 20:36incis
* Atbildes un piebildes ->

„..Nepentes (Nepenthes) dabā aug tropu mežos no Madagaskaras līdz Austrālijai, tie ir daudzgadīgi kāpelējoši augi ar paplatām, zaļām lapām. Bieži nepentes tiek dēvētas par «krūzes» augiem, jo lapas pārveidojoties veido krūzītēm jeb kanniņām līdzīgus kausiņus, kas nav ziedi, bet īpašas lapu pārveidnes kukaiņu ķeršanai.

..

Nepentes mājās var audzēt uz palodzes, taču jāatceras, ka tām nepieciešams liels gaisa mitrums. Būtu ieteicams izmantot elektrisko gaisa mitrinātāju vai vismaz telpā izvietot traukus ar ūdeni. Vislabāk tās augs tropu mājā vai zem stikla, piemēram, lielā akvārijā, kas pilnībā vai daļēji nosegts ar stikla loksni.

..

Saracēnijas (Sarracenia) arī ir kukaiņēdāji augi. Visu gadu tās var turēt gaišā, saulainā, labi vēdināmā mēreni siltā vietā. Gan saracēnijām, gan nepentēm patīk mitrs gaiss, laistīšana un rasināšana ar mīkstu ūdeni, taču atšķirībā no nepentes saracēniju var turēt samērā vēsās telpās, vasarā pat ārā. Telpām visvairāk piemērota būs Sarracenia purpurea.”

/Ilzes Klaperes saruna ar LU Botāniskā dārza augu mājas vadītāju Dr. agr. Daci Grīviņu, «Latvijas Avīze», Otrdiena, 7. jūnijs (2005),
http://www.apollo.lv/portal/life/1816/articles/49181
/

Droši vien iegādāties var puķu veikalos. Cena varētu būt no Ls 10 līdz Ls 20.

2006. gada 2. jūnijā, 22:59Zirneklītis

Pie mums tās sauc par rasenēm...???
2006. gada 26. jūnijā, 8:18Krisjānis

Nepentes sauc par Nepentēm, Saracēnijas sauc par Saracēnijām un Rasenes sauc par Rasenēm. Tie ir dažādi augi. Latvijā purvos aug rasenes, bet tās nav piemērotas audzēšanai telpās, bet jautājums bija par kukaiņēdāju augiem, kurus var iegādāties, tad jau laikam lai audzētu telpās.
2006. gada 26. jūnijā, 13:34Zirneklītis

Kas ir lapu paarveidnes?
2007. gada 21. martā, 20:20......
1.Kura veida dzīvniekiem ir vissarežģītākais gremošanas trakts? 2.Kuram no dzīvniekiem ir pilnīgs gremošanas trakts un nepaŗtraukta barošanās? 3.Ar kādām grūtībām saskaras sauzemes dzīvnieki,bet nesaskaras ūdensdzīvnieki? 4.Kuriem dzīvnierkiem asinsrite nepiedalās gāzu maiņā? 5.Kāpēc putniem ir efektīvākas plaušas nekā cilvēkiem??
Zinu,ka jautājumu ir daudz,bet man ļoti vajaga atbldes!!! =)
2006. gada 1. jūnijā, 15:21Sigita
* Atbildes un piebildes ->

  1. Vissarežģītākais gremošanas trakts ir tādam, kam sametušās zarnas;
  2. Nepārtraukta barošanās ir tādam, kas pieslēgts pie sistēmas;
  3. Sauzemes dzīvniekiem ir liekā svara problēmas (pašiem jāstiepj);
2006. gada 1. jūnijā, 22:12Nebēdnis

8. klases zooloģijas burtnīcā ir līdzīgs jautājums kā Tevis uzdotais 4. jautājums. Tur kāds bija ierakstījis, ka tāda asinrite ir maniem ļoti attāliem radiniekiem kukaiņiem un ne tik attālām radiniecēm ērcēm.
2006. gada 2. jūnijā, 23:24Zirneklītis

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!