Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2006. gada jūlijā


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Kāpēc vasara pazuda?
2006. gada 30. jūlijā, 9:51Antiņš
http://www.blastedflash.com/indexlv.php
* Atbildes un piebildes ->

Nepazuda. Paslēpās tikai.
2006. gada 30. jūlijā, 19:21Ģederts

Tāpēc, ka vasaru pie datorspēlēm nosēdēji :(
2006. gada 31. jūlijā, 15:28Zirneklītis

Tev taisnība, pavisam nebija laika dabā labi atpūsties...
2006. gada 1. augustā, 10:02Antiņš
http://www.blastedflash.com
BSA ekskursija pa Liepājas un Kuldīgas rajonu
10. augusts
Izbraukšana 8 15 no pasta pie Centrālās dzelzceļa stacijas. (Autobuss brauc no Jēkabpils. Ja kāds vēlas iekāpt pa ceļam, jākonsultējas ar Annu Aizpuri, tel. 5234511 vai mob. 6277575)
Kalvenes zoodārzs
Pusdienas Grobiņā
Sikšņu purva taka
Luknas skābaržu audze
Zirgi Kalnišķos
Ezeru skolas upurakmens
Ornitoloģijas stacija Papē (bāka, dabas māja, zvejnieku māja u.c.)
Nakšņošana Rucavā
11. augusts
Kapsēdes dižakmens
Ziemupe (17. gs. baznīca, kadiķu audze, stāvkrasts)
Ulmales stāvkrasts
Māras svētnīca pie Pāvilostas
Šitakē sēņu audzētava
Atgriešanās Rīgā ap 18 00
2006. gada 28. jūlijā, 11:57Maruta Kusiņa
Atbildes un piebildes ->
Kā sauc savādāk sūnaugu-plūksnīte.
2006. gada 27. jūlijā, 16:19Raimonds
* Atbildes un piebildes ->

Šādu sugu nezinu, un Latvijas sūnu sarakstā
http://latvijas.daba.lv/scripts/db/saraksti/saraksti.cgi?d=suunas
tādas sugas nav. No kurienes Tev ir šis nosaukums?
2006. gada 27. jūlijā, 18:07Vija

Krustvārdu mīklā Pasmaidi.lv
2006. gada 27. jūlijā, 18:28Raimonds

Tiešām nezinu, varbūt tas kāds vietvārds vai tulkots nosaukums. atliek vien pielāgot zināmos sūnu nosaukumus. cik burtu tam vārdam, un vai ir kāds zināms?
=)
2006. gada 27. jūlijā, 19:09Vija

Kopā 9 burti,2 ir T ,5 ir Ī ,8 ir J.
2006. gada 27. jūlijā, 19:46Raimonds

123456789
-t--ī--j-


pirmais droši vien ir s, un bergās ir a.
bet tik un tā, tādu sūnu nezinu. biju domājusi, ka būs kāda no biežākajām sūnām - spuraine, stāvaine, rūsaine un tamlīdzīgi. neko darīt, veiksmi tev.

2006. gada 27. jūlijā, 20:12Vija

Paldies Vija.
2006. gada 27. jūlijā, 21:24Raimonds

To sūnaugu sauc par ptilīdiju
2010. gada 23. aprīlī, 12:30Hērakls
Vai kāds nezin Latvijā teritoriju, kur būtu savairojušies priežu lielie lūksngrauži??
2006. gada 26. jūlijā, 19:54Ieva
* Atbildes un piebildes ->

Un vēl - cik ilgam laikam no egles nociršanas brīža jāpaiet, lai tajā ieperinātos egļu 8-zobu mizgrauži? Vai ar trīs četrām dienām pietiek (ja egle cirsta tagad, jūlija beigās, apkaimē, kur šīs sugas mizgrauži nav masveidā savairojusies)? Un cik ilgs laiks paiet no brīža, kad kukainīši sāk grauzt egli līdz brīdim, kad izšķiļas kāpuri?
2006. gada 26. jūlijā, 21:12Ieva

Ieva,
Lūksngrauži priežu mežos sastopami pastāvīgi. Ja gribi atrast, tad mekle pagājušajā gadā atmirušus kokus. Tagad vajadzētu būt jau vabolēm, kuras ziemos.
Par egļu astoņzobu mizgrauzi. Šogad ir karsta vasara un var attīstīties mizgrauža otrā paaudze, kurai tieši pašlaik ir lidošanas laiks. Vabole nozāģētu koku atrod pēc sveķu smaržas. Tās koku var sākt grauzt jau nākamajā dienā pēc koka nociršanas. Lai gan sveķi vēl ir tekoši, vaboli tas īpaši neietekmē. Mizgrauzis mēģina iegrauzties arī ārēji veselās eglēs. Kāpuru attīstības ilgums ir atkarīgs no temperatūras. Ja turpmāk būs silts laiks, tad līdz rudenim attīstīsies otrās paaudzes vaboles. Attīstības ilgums no olas līdz nobriedušai vabolei ir apmēram 75-85 dienas.
2006. gada 1. augustā, 17:19Mizgrauzis
No kā pārtiek platspīļu vēži un ar ko tos piebaro dīķos?
2006. gada 25. jūlijā, 9:00Ināra
* Atbildes un piebildes ->

Platspīļu upesvēzis (Astacus astacus) ir visēdājs; pārtiek no augiem, kritušiem vai smagi ievainotiem dzīvniekiem, kas guļ uz gultnes, arī no gliemjiem, ūdens kukaiņiem un to kāpuriem.
2012. gada 11. septembrī, 17:58Zirneklītis
Sakiet lūdzu vai Jūs zināt kādu mājaslapu,kurā būtu aprakstīts par ārstniecības augiem???
2006. gada 24. jūlijā, 10:38Gatis Hermanis
gatishermanis at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 9. oktobrī, 22:34Zirnelītis
Vai veel kaads intereseejas par tardigraadiem? =)))
2006. gada 22. jūlijā, 20:26Inese
ineseh at navigator.lv
* Atbildes un piebildes ->

Uzziņai: tardigrādi (Tardigradi) jeb gauskāji izdalīti paši savā tipā. Izceļas ar savu izteikto spēju pārciest sliktus apstākļus anabiozes stāvoklī. Tie var līdz pat diviem gadiem atrasties izkaltušā stāvoklī pārciešot -190°C temperatūru.
2006. gada 31. decembrī, 16:41Zirneklītis
Meklēju informāciju par bišu dzenīšiem, ka no 2003. gada manīti ligzdojam Saraiķos - zinu. Šovasar esot viens pāris Ziemupē 5 bērnus izvedis.Paldies, ja kāds pastāstīs, ko viņi ēd un citas īpatnības.
2006. gada 20. jūlijā, 15:48sarma17
* Atbildes un piebildes ->

Par Saraiķu bišudzeņiem un arī viņu barošanos 2003. gadā bija publicēts raksts žurnālā "Putni dabā" (Putni dabā 13.3: 6-13). Internetā tas apskatāms Latvijas putnu lapā, šeit: http://www.putni.lv/index_apiaster.htm
2006. gada 24. jūlijā, 11:28Elina
Lasiiju veelu naktii... Nevareeju atrauties kaadu stundu, ljoti izzinoshi ;), malachi!
Izturiibu jums!
Buus veel kaadreiz jaaiegriezhas, jaapalaasaas.
2006. gada 20. jūlijā, 3:59Toposhais baltais
* Atbildes un piebildes ->

Lasiija, lasiija un arii man pielipinaaja =) Zinaashu tagad, kur pasaveerties, kad dziive druuma kraasosies.
Prieks, patieshaam prieks =)
2006. gada 20. jūlijā, 23:04Cits toposhais baltais

Bet, jo vairaak skatos, jo vairaak gribas izteikt pazemiigu cienju Gjedertam un Zirnekliitim par iipashu pacietiibu un atsauciibu! Nonjemu savu neesosho cepuri juusu priekshaa!
2006. gada 21. jūlijā, 0:54Cits toposhais baltais
luudzu atbildied kaa maajas apstaaklos tureet glodeni ko taa eed kur izmitinaat.
2006. gada 19. jūlijā, 15:35skrips
skrips at TVNET.LV
* Atbildes un piebildes ->

Glodenēm (Anguis fragilis) ir jādzīvo mežā, nevis kādam mājās („ - Cilvēki ir aizmirsuši šo patiesību, - sacīja lapsa, - bet tev nevajag to aizmirst. Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.” [Antuāns de Sent-Ekziperī])

Glodenes pārtiek no kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem.

2006. gada 31. decembrī, 16:02Zirneklītis
Sakiet lūdzu vai ir kāda majaslapa kurā būtu kaut kas aprakstīts par Pokaiņu mežu vai dabas takām???
2006. gada 17. jūlijā, 11:35Gatis Hermanis
gatishermanis at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 17. jūlijā, 12:07Vija

2006. gada 18. jūlijā, 11:04Zirneklītis
Nupat atgriezos no paargaajiena pa Kurzemes juurmalu no Uzavas liidz Paavilostai, skaisti. Sirds nosaapeeja redzot kaa pa Uzavas Peleeko kaapu neesaajas baardains vecis ar kvadraciklu- taa laikam to parikti sauc. Atrast vinu vareetu viegli- nedomaaju, ka tur kvadracikli ir katraa maajaa, ja tikai kaadam buutu veeleesanaas. Taa ka brauciet skatiities, peec paaris gadiem taas kaapas tur vairs nebuus...
2006. gada 14. jūlijā, 19:13Linda
* Atbildes un piebildes ->

kamēr paši vietējie dabas parka apsaimniekotāji to nevēlēsies, nekas jau
nenotiks. domājat, ka inspektors jancis kaimiņu peksi ņems ciet?
2006. gada 15. jūlijā, 15:36Ģederts
no kaa rodas ruusa debesiis???=)
2006. gada 14. jūlijā, 0:22Meiteniite
* Atbildes un piebildes ->

muļķības!!! absolūtas, tā nav nekāda atblāzma!!! Rūsa parasti mēdz\ būt virs purviem bet to iemeslu gan nezinu, bet atblāzma tā nav 100%
2007. gada 18. oktobrī, 22:22dzhuu

Rūsa debesīs ir ļoti tāls zibens, tik tāls, ka redzam tik tā atbāzmu, bet nedzirdam pērkonu.
2006. gada 14. jūlijā, 0:43Zirneklītis

miilziigs paldies:))
2006. gada 14. jūlijā, 1:50Meiteniite

Tas ir kā – „virs purviem”? Tu stāvi purvā un virs galvas plandās rūsa? Pēc ziemeļblāzmas izklausās. Rūsa ir redzama pamalē.
2007. gada 19. oktobrī, 11:01Zirneklītis

melš, ka purvos mēdzot būt maldugunis - pašuzliesmojošas gāzes, laikam pārsvarā fosfīns PH3, kas varētu aizdedzināt arī kādu metāna burbuli, kas samērā bieži atrodams...to gan nevajag saukt par rūsu. Un redzējis neesmu, purvā esmu pārāk reti.
2007. gada 23. oktobrī, 20:34MRu

Lūdzu sūtīt jebkuras liecības un spriedumus par maldugunīm!
2008. gada 8. februārī, 0:28Kacens
kotto at delfi.lv
uz Zvartas iezi braucu ar viesniicas kolektiivu.. sheit bija ljoti jauki, peldeejaam, staigaajaam pa akmeniishiem, kaapaam Zvaartas iezii.. bija forshi:)
2006. gada 10. jūlijā, 18:27dace kalnberza
Atbildes un piebildes ->
Pie manas kaiminjienes ir atlidojis balodis, bet tas nav muusu vieteejais, pa visam savaadaaks, nekaa maajas, lauku vai meža baloži. Šis balodis ir apgredzenots 1990.gadaa. Vinjs ir ljoti dross, nebaidaas no cilveekiem. Kaiminjiene nezin, ko ar vinju iesaakt. Nevaru pateikt, kas taa ir par sugu.
2006. gada 8. jūlijā, 19:59Ilze
* Atbildes un piebildes ->

Kas vēl uz tā gredzena ir rakstīts?
2006. gada 13. jūlijā, 10:01Zirneklītis

Ko darīt, ja atrasts gredzenots putns?

Par šādu atradumu Jums jāziņo Latvijas gredzenošanas centram – adrese: Miera ielā 3, Salaspils, LV-2169, tālr.: 7945393, 945393, e-pasts: ring@latnet.lv

Ziņojumā par gredzenotu putnu Jums jāiekļauj sekojoši dati:

  • visa uz gredzena atrodamā informācija,
  • tuvākā apdzīvotā vieta,
  • datums, kad gredzens iegūts (redzēts),
  • apstākļi, kādos gredzens iegūts (nošauts, atrasts beigts, sabraukusi automašīna utt.),
  • Jūsu adrese, lai varētu jums paziņot gredzenošanas datus.

Pēc http://www.lob.lv/lv/buj/gredzenosana.php

2006. gada 31. decembrī, 15:52Zirneklītis
Mūsu pļavā aug diezgan daudz savvaļas orhideju (dzegužpirkstītes).Gribētu uzzināt,ko drīkst un ko nedrīkst darīt,ko varbūt vajadzētu darīt šo puķu labā. Un varbūt ir arī kādas Eiropas Savienības programmas,kurās var piedalīties šajā sakarībā?
2006. gada 8. jūlijā, 11:22Agnese
* Atbildes un piebildes ->

Neesmu liela speciāliste, bet par aizsargājamiem augiem šis tas zināms. Dzegušpirkstītes nedrīkst plūkt un pārdot, bet drīkst un vajag apsaimniekot šo pļavu, kā to darījuši zemnieki agrāk - vislabāk, noganīt, vai arī pļaut, pēc iespējas vēlāk, piemēram jūlija vidū. Latvijas Dabas fonds ir organizācija, kuri veic dažādas darbības lai iepazītu vērtīgās pļavas. piemēram, nosaka bioloģiski vērtīgos zālājus, par kuriem pēc tam var saņemt ES papildus maksājumus (lielākus kā parastos platību maksājumus). Par šo projektu var izlasīt šeit:
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28361
2006. gada 11. jūlijā, 8:19Mikī

Mikī pilnīga taisnība.


piebildīšu tikai, ka šogad Latvijas pļavās un laukos ir milzīgs dzegužpirkstīšu uzplaukums. tās zied ne tikai tur, kur iepriekšējos gados, bet vietās, kur nekad nav manītas, arī kultivētos zālājos bez nevienas neielabotu pļavu indikatorsugas, atmatās, mauriņos utt.


ko darīt?
1. priecāties;
2. pļaut tikai sākot no jūlija otrās puses (lai paspēj vismaz daļa sēklu ienākties);
3. sienu izžāvēt un savākt (šajā procesā sēklas vēl nogatavojas un izbirst).


4. šogad jau ir par vēlu pieteikties uz neielaboto pļavu inventarizāciju (kuras rezultātā var dabūt subsīdijas), un neviens vēl nezina, vai nākošgad tāda inventarizācija notiks. kaut gad šī pieteikšanās līdz šim katrreiz tika kārtīgi izskudināta plašsaziņas līdzekļos. der aprunāties ar lauku atbalsta dienesta vietējo konsultantu.

2006. gada 17. jūlijā, 11:23Vija

ak, jautājums bija par to, ko drīkst un nedrīkst.
nedrīkst nopļaut pārāk agri - bet tas vairs nav aktuāli.
drīkst un vajag pļaut!
nevajag nopļauto zāli atstāt pļavā.


īpašiem puķumīļiem ieteikums - pļaujot atstāt nenopļautus laukumiņus ar jaukākajiem puķu puduriem. būs prieciņš bezmugurkaulniekiem (piem. tauriņiem), un pukes sēklas izkaisīs.

2006. gada 17. jūlijā, 11:29Vija
Vakar Ventā peldoties izkāpjot no ūdens pamanīju ka man pieķēries ūdens mats,vai kāds nevarētu pastāstīt par viņiem kaut ko vairāk,dzirdēju ka viņi ir bīstami.
2006. gada 7. jūlijā, 9:26inta
* Atbildes un piebildes ->

Vai Tu domāji matoni (zirga matu) (Gordius aquaticus), Latvijā vienīgo zināmo matoņu (Gordioida) klases pārstāvi? Cilvēkiem viņi nav bīstami. Ūdenī mītošajiem kukaiņu kāpuriem gan, jo savu bērnību šie tārpi pavada kāpuru ķermeņu dobumā.
2006. gada 7. jūlijā, 18:55Zirneklītis

Saņēmu šādu vēstuli:

«Pirmais variants – Vai šis pielipušais „mats” būtu domāts zooloģisks objekts, ko latviešu valodā sauc par matoni? – ja tā, tad vislabāko informāciju varētu iegūt no Dr. Elgas Pareles (taču arii es zinu, ka matoņi, kas apdzīvo Latvijas ūdeņus cilvēkam nav bīstami!!! – tas ir tikai mīts)

Otrs variants – varbūt tās ir pavedienaļģes? Ir daudz un dažādu pavedienveidīgo zaļaļģu – visbiežāk – Cladophora spp., tad Rhizoclonium spp. u.c., Ventas grīvas rajonā – Enteromorpha intestinalis, kas arī sastopama sājūdeņos – taču šīs aļģes netiek uzskatītas par kaitīgām. Bet patlaban, kad laukā ir liels karstums un ūdeņi ir sasiluši, sākas zilaļģu vai cianobaktēriju masveida savairošanās „ziedēšana”, dažas no tām var atgādināt pavedienus (Aphanizomenon flos-aquae), un šīs zilaļģes gan masveidā var būt bīstamas.

Ar cieņu, Ivars»

2006. gada 13. jūlijā, 10:15Zirneklītis
vai jus nezinat kadu vides aktiivistu biedriibu vai kautko tamlidzigu? velos palidzet aizsargat un sakop latvijas dabu!
2006. gada 5. jūlijā, 23:00žubīte
zubiite-tieksma at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 6. jūlijā, 1:35Zirneklītis
Very good site, congratulations!
2006. gada 5. jūlijā, 11:28lebanon
Atbildes un piebildes ->
Es pavasarī dārzā sastādīju puķes.Ko darīt, lai to lapas neēstu gliemeži?
2006. gada 4. jūlijā, 18:35Lelde
* Atbildes un piebildes ->

Ravēt un rušināt dārzu
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 23. martā, 19:22)
2006. gada 4. jūlijā, 18:44Zirneklītis

visefektīvākā metode būtu nestādīt puķes tur, kur gliemežiem ir jāēd ;o)
/vai nu ieviest tādu dārzu, kur ik pa pusmetram ir pa vienam iestādītam lakstam un pārējais ir melna zeme, bez jeb kāda zaļuma (tādās vietās gliemežiem nepatīk uzturēties) vai arī visu nobetonēt un audzēt puķes podiņos (uz betona gliemeži arī nedzīvo).
indēšana un gliemežu nolasīšana, to skaitu samazināt samazina, bet neaizvāc gliemežus no dārza pilnībā, tātad varbūtība, ka tiks aizgraustas lapas paliks.
vēl var izmantot manu pieeju – neravēt dārzu vispār, tā lai gliemezim ērtāk būtu atrast tos augus, kas paši tur aug nevis tos, kurus es iestādu. un gadījumā, ja tomēr gliemezis nograuž tieši manis stādīto lakstu – vispār ne par ko neuztraucos.galu galā tas taču ir tikai dzīves sīkums ;o)
2006. gada 5. jūlijā, 10:35Edgars

es ieteiktu iekārtot mazu dārziņu gliemežiem piemērotā apēnotā vietā ar
īpašiem viņiem mīļiem augiem, piemēram, gurķumētru... lai mielojas...
2006. gada 5. jūlijā, 13:06Ģederts

Īstenībā nevajag ne melnu zemi, ne betonu, pilnīgi pietiek ar regulāri nopļautu zālienu apkārt dārzam. Tad tos, kuri iemaldījušies dārzā, var savākt, bet citi no mežmalas pāri nopļautai zālei bariem neskrien.
2006. gada 5. jūlijā, 22:14susurs

Izstāde “Rozes Tev un Tavam dārzam” Latvijas Dabas muzejā
6. jūlijā plkst. 13.00 Latvijas Dabas muzejā tiks atklāta pirmā rožu izstāde „Rozes Tev un Tavam dārzam”. Izstādē būs aplūkojamas un izsmaržojamas aptuveni 120 dažādu šķirņu un veidu rozes. Ziedu karalienes – rozes muzeja apmeklētājus priecēs līdz pat 9. jūlijam.
Pirmā Latvijas Dabas muzeja rožu izstāde tiek organizēta sadarbībā ar uzņēmumu „Latroze”. Tajā būs ne vien aplūkojami šie krāsainie un smaržīgie ziedi, bet arī nopērkami dažādi rožu stādi un pieejamas speciālistu konsultācijas, ieteikumi par rožu kopšanu.
Izstādē ar savu kolekciju piedalīsies lielākais Latvijas rožu audzētājs Agris Kumeliņš. Viņš ir izveidojis saimniecību, kurā blakus dažādām svešzemju rozēm ar savu krāšņumu lepojas arī paša selekcionētas un potētas rožu šķirnes.
Speciālisti atzīst, ka rozes nebūt nav tik kaprīzas, kā daudzi uzskata, un pareizā veidā koptas spēs priecēt savu saimnieku, nesagādājot tam lielas rūpes. Vissvarīgākais ir rozes pareizi ieziemot un pavasarī kārtīgi nodrošināt ar barības vielām. Rožu stādīšanai un mēslošanai svarīgi ievērot mēness fāzes, jo ziedu karalienes vislabāk jutīsies, ja tiks aprūpētas, kad mēness ir augošs.
Rozes izceļas ar īpašu izsmalcinātību un krāšņumu. Latvijā rozes pazīstamas jau sen un pie mums iecienītas gan vienkāršās savvaļas krūmu rozes, kas vasaras vidū reibina ar savu smaržu, gan selekcionētas un prasīgas rožu šķirnes. Rozes kļuvušas gan par iecienītiem grieztajiem ziediem, gan dārza neatņemamu sastāvdaļu, turklāt tās spējušas nezaudēt savu romantisko ziedu karalienes auru. Rozes vārdā nosauktas daudzas ielas Latvijas pilsētās, vietām tiek veidoti pat īpaši rožu laukumi.
Šogad īpaši lielu vērību rozēm piegriezuši modes mākslinieki, jo viena no šīs sezonas aktualitātēm ir rožu motīvs apģērbā un aksesuāros.
Rožu dzimtai pieder daudzi dārzu augļkoki, kā arī savvaļas augi, kas pazīstami kā ogu devēji, piemēram, meža avenes, meža zemene, zilganā kazene.
Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".
Ieejas maksa uz izstādi - Ls 0,70; 0,50; 0,30
Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356024, pie rožu audzētājiem pa tel.: 9224034
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 2 6300952, e—pasts: vineta.grigane@ldm.gov.lv
2006. gada 4. jūlijā, 11:43Vineta Grigāne, Latvijas Dabas
vineta.grigane at ldm.gov.lv
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Labdien.
Vēlos uzzināt kā cīnīties ar iršiem, kas iemājojuši mājas jumtā.
Paldies!
2006. gada 4. jūlijā, 10:14Liene
* Atbildes un piebildes ->

sadot viņiem pa zobiem. bet vēlams laikā, kad šie krāc...
2006. gada 4. jūlijā, 16:26Ģederts

iepriekšējais ieraksts bija joks. iršus no jumta vajag iznīdēt ar lodlampas
palīdzību.
2006. gada 4. jūlijā, 16:27Ģederts

patiesībā, balstoties uz personīgo pieredzi, es ieteiktu tos likt mierā, it īpaši, ja
pūznis nav pieejamā vietā. ja pūznis būtu viegli pieejams, varētu jau mēģināt
nakts vidū bāzt to maisā, bet tā būtu pašnāvnieciska ricība. tas pats attiecas uz
visādām indēšanām utt. IRŠI VAR TAPT VISAI DUSMĪGI. esmu saticis Dusmīgu
Irsi... Liene, vai Tu gribi satikt kādu 100-u dusmīgu iršu?
2006. gada 4. jūlijā, 16:30Ģederts

Ja ir konkreeti pieejama vinju ligzda, tad var meegjinaat to nogriezt ar kaadu pagaraaku griezhamriiku (zaru raukni) un ievietot kartupelju maisaa...un tad prom uz tuviino diikji ar lielu akmeni galaa. Nodauziit gan nebuutu ieteicams, jo tad var sacelties jandaalinjsh ne pa jokam. Vislabaak operaaciju izveikt veelu vakaraa vai agri no riita, maksimaali neizmantojot nekaadus lukturiishus vai citas gaismas ieriices, jo shie kustonji naak kaa traki uz gaismu (seviskji augustaa). Buutu veelams arii ieteerpties vecajaa labajaa krievu bushlataa un galvaa uzlikt bitenieku tiiklu, jo ligzdas sargi reizeem meedz izraadiities visai nadziigi un skarbi.

Izkveepinaat vai nogaleet tos ar kaadu kjiimiju buus veel gruutaak !

2006. gada 4. jūlijā, 16:39Māris

Nē, Ģedert negribētu viss - man pietiek ar 100 iem "miermīlīgu" iršu =), kas katru vakaru noteiktā laikā aplido māju =)un dzen mani izmisumā .
2006. gada 5. jūlijā, 8:16Liene

profilakses pasākumi jāveic pavasarī/vasaras sākumā un jānovēro, kur viņi tās
ligzdas taisa, tad jāmēģina novērst (aizbāžot caurumus u.c.). vasaras vidū tas
jau vairs neko nedos. nāksies sadzīvot...
2006. gada 5. jūlijā, 13:08Ģederts

Pasaki vinjiem,ejiet juus visi d...t un tas tochna paliidzees!
2006. gada 5. jūlijā, 17:47Marex

ā, tas visu izskaidro, kāpēc Marex ir šeit
2006. gada 6. jūlijā, 16:00Ģederts

Hmm. Man ir vesels iršu pūznis. Augšā Sķūnī, viņi ir izveidojuši milzīgu :(. Tie ir tuvu logam [ Bez stikla ] Piestiprināti pie Jumta balsta. Ko lai dara? Es ar akmeni iemetu pa viņu, laikam tagad baigi niknie :O.
2010. gada 17. augustā, 19:44Māris
Uz kartupeļu lakstiem dzīvo nepazīstama vabole.Tumši zila ar diviem oranžiem plankumie katrā pusā.
2006. gada 4. jūlijā, 9:47Daiga
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 4. jūlijā, 10:13Zirneklītis
Kurš no nosauktajiem augiem ir neielabotu pļavu indikatorsuga slapjā pļavā - gaiļbiksīte, bezdelīgactiņa, cekulainā ziepenīte, pavasara grīslis vai zilganā kelērija?
2006. gada 4. jūlijā, 8:57Maija
* Atbildes un piebildes ->

Man domāt ka visas Tevis nosauktās:

Neielabotu pļavu indikatorsugas

(http://www.ldf.lv/upload_file/28461/indikatorsugas.pdf)
 
Pļava Zinātniskais nosaukums Latviskais nosaukums
sa sk Botrychium lunaria pusmēness ķekarpaparde
sa sk Polygala vulgaris parastā ziepenīte
sa sk Sieglingia decumbens pazvilā misiņsmilga
sa sm Acinos arvensis mārsilu kalnumētra
sa sm Antennaria dioica divmāju kaķpēdiņa
sa sm Campanula rotundifolia apaļlapu pulkstenīte
sa sm Koeleria glauca zilganā kelērija
sa sm Nardus stricta stāvā vilkakūla
sa sm Sedum acre kodīgais laimiņš
sa sm Thymus pulegioides lielais mārsils
sa sm Thymus serpyllum mazais mārsils
sa sm Veronica spicata vārpu veronika
sa sm Viola rupestris smiltāja vijolīte
sa sm Viscaria vulgaris parastā sveķene
sa st Carex caryophyllea pavasara grīslis
sa st Carex ornithopoda pleznveida grīslis
sa st Cirsium acaule dadzis stepju
sa st Galium verum īstā madara
sa st Filipendula vulgaris lielziedu vīgrieze
sa st Helictotrichon pratense kailā pļavauzīte
sa st Phleum phleoides stepes timotiņš
sa st Pimpinella saxifraga klinšu noraga
sa st Plantago media vidējā ceļteka
sa st Polygala comosa cekulainā ziepenīte
sa st Trifolium montanum kalnu āboliņš
sa mz Agrimonia eupatoria parastais ancītis
sa mz Fragaria viridis spradzene
sa mz Geranium sanquineum asinssārtā gandrene
sa mm Dianthus deltoides dzirkstelīte
sa mm sl Briza media parastā trīsene
sa mm sl Galium boreale ziemeļu madara
mm Ophioglossum vulgatum parastā čūskmēlīte
mm Primula veris gaiļbiksīte
mm Platanthera chlorantha zaļziedu naktsvijole
mm Platanthera bifolia smažīgā naktsvijole
mm Scorzonera humilis zemā raudupe
mm sl Carex flacca zilganais grīslis
mm sl Carex panicea Sāres grīslis
mm sl Carex hartmanii Hartmaņa grīslis
mm sl Sesleria caerulea zilganā seslērija
mm sl Succisa pratensis pļavas vilkmēle
mm sl Ranunculus auricomus zeltainā gundega
mm sl Trollius europaeus Eiropas saulpurene
sl Cardamine pratensis pļavas ķērsa
sl Dactylorhiza baltica Baltijas dzegužpirkstīte
sl Dactylorhiza cruenta asinssarkanā dzegužpirkstīte
sl Dactylorhiza incarnata stāvlapu dzegužpirkstīte
sl Dactylorhiza maculata plankumainā dzegužpirkstīte
sl Epipactis palustris purva dzeguzene
sl Geranium palustre purva gerānija
sl Parnassia palustris purva attālene
sl Lathyrus palustris purva dedestiņa
sl Polygala amarella rūgtā ziepenīte
sl Primula farinosa bezdelīgactiņa
sl Stellaria palustris purva virza

Apzīmējumi:
sa sk - sausa pļava skābā augsnē
sa sm - sausa smiltāju pļava
sa st - sausa stepju pļava
sa mz - sausa mežmalu pļava
mm - mēreni mitra pļava
sl - slapja pļava

2006. gada 4. jūlijā, 9:30Zirneklītis

Atvaino, neivēroju, ka runa ir par slapjām pļavām. Tad tabulā redzams, ka tā ir bezdelīgactiņa.
2006. gada 4. jūlijā, 9:37Zirneklītis

nē! indikatorsuga ir indikatorsuga, neatkarīgi no tā, cik mitra ir pļava, kur tā aug, un cik skāba ir augsne. tā norāde uz pļavas mitruma apstākļiem ir tikai, lai pastāstītu, kāda tipa neielabotām pļavām konkrētā suga ir raksturīga! piemēram, mazais mārsils patiešām aug tikai sausās pļavās, bet klinšu noraga var būt gan sausās, gan dažādu tipu mēreni mitrās pļavās, un tās indikatorsugas vērtība nemazinās atkarībā no pļavas tipa! tiesa, nevaru iedomāties sauso stepju pļavu bez klinšu noragas.


Maija, ņem vērā, ka bezdelīgactiņa ir arī īpaši aizsargājama. Ja tā aug Tavā pļavā kopā ar gaiļbiksīti, domāju, pļava noteikti ir bioloģiski vērtīga (jo visas sugas Tu diez vai esi atradusi).
taču. zilganā kelērija nekad neaug slapjās pļavās, vai tik Tu to nejauc ar zilgano molīniju, ar dzelzszāli vai ar Sāres grīsli. tāpat arī pavasara grīsli viegli var sajaukt ar daudzko citu. un vai esi pareizi noteikusi ziepenīti. ja vēl jautājumi, saki.

2006. gada 7. jūlijā, 12:40Vija

Kādas zāles aug pļavā????
2008. gada 9. janvārī, 17:38Niina

Līgo vakarā pļavā aug Jāņuzāles.
2008. gada 13. janvārī, 15:47Tas, kurš gaida vasaru
Kā pareizi rūpēties par kailgliemežiem terārijā?
2006. gada 3. jūlijā, 21:05Madiic
* Atbildes un piebildes ->

atkarībā no tā par kādām kailgliemežu sugām ir runa un atkarībā no tā kādā terārijā vēlas tos turēt. piemēram, mūsu vietējos kailgliemežus (Arion fasciatus vai Deroceras reticulata) var turēt Petri platēs uz četrkārtīgi salocīta filtrpapīra, kas samitrināts ūdenī, kā barību izmantojot saberztas auzu pārslas, sauso suņu vai kaķu barību, burkāna un salātu gabaliņus. Šo kailgliemežu turēšanai piemērota temperatūra būs ap +40C.
2006. gada 4. jūlijā, 11:50Edgars

Mana pieredze liecina, ka tad, ja pietiekams mitrums, var būt augstāka temperatūra. Bet pieredze ir tikai ar vienu sugu - Limax maximus.
Starp citu, kailgliemeži ļoti labi mūk prom pa spraugām, tādēļ terāriju noslēgšanai ir jāizmanto sieti.
Jāatceras, ka kailgliemežiem ir slēpts dzīvesveids, tādēļ jārēķinās ar to, ka tie var ilgi laiku pavadīt paslēpušies. Ja ir augsts mitruma daudzums, tad kailgliemeži var arī pavadīt ilgu laiku ārpus slēptuvēm.
Var izmantot terāriju ar dabā ievāktām sūnām, kurš labi uztur mitrumu un barot pēc Edgara ieteiktajām receptēm.
2006. gada 5. jūlijā, 9:01Arturs

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!