Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2006. gada septembrī


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
nju bai lab..=)
2006. gada 30. septembrī, 15:05zaen
Atbildes un piebildes ->

Es gribētu ko vairāk uzzināt par Jāni Cimzi un Kārli Baumani, jo man jātaisa projekts mūzika, pārsvarā par viņu abu biogrāfiju. Lūdzuuu palīdziet!!!!!!!!!!!!!!!!
2006. gada 30. septembrī, 14:11Linda Zdanovska
linda112 at inbox.lv
http://linda112@inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Kaut kā neesmu dzirdējis, ka viņi nodarbojušies ar dabas izpēti vai bioloģiju.
Varbūt paņem kādu Enciklopēdiju vai Konversācijas Vārdnīcu?
Bet biologi jau māk atrast arī nebioloģiskas lietas... Tā lūk, par Cimzi var lasīt
še:
http://www.ltn.lv/~incukaln/latviesu.htm
Un par K. Baumani (Baumaņu Kārli):
http://www.avd.edu.lv/Novads/CILVEKI/limbazi.htm
Retorisks jautājums: ļaudis, kāpēc paši nelietojat www,google.lv?
2006. gada 30. septembrī, 14:33Ģederts
Augi ir forši un neforši !!!!! ;)
2006. gada 29. septembrī, 19:43XXX
* Atbildes un piebildes ->

Augi tiešām mēdz būt forši un neforši.
2007. gada 15. martā, 14:53edgars4882

ūdens gliemju uzbūves īpatnības? un ...
2007. gada 15. decembrī, 16:08zhaga
zize15 at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...

liels paldies :*
2007. gada 20. decembrī, 9:52zhaga
Mums dārzā pērn sakrautām siena kaudzēm visapkārt uztaisītas ieejas,ap 10 cm diametrā(4-5 katrai kaudzei).Kas tur varētu dzīvot?Visapkārt ir ābeles,bet aiz dārza labības lauki.
2006. gada 29. septembrī, 7:40Kas tas ir?
* Atbildes un piebildes ->

Forši! Tās ir žurkas, barība arī blakus! gan jau aukstumam tuvojoties pārvācās uz māju. Labi var paredzēt laika apstākļus...
2009. gada 7. janvārī, 11:50Aigars
Baltijas valstis līdz ar ziemeļvalstīm, Krieviju, Poliju un vairākām citām slāvu zemēm tiek atzītas par tādām, kur pastāv spēcīgas sēņošanas tradīcijas, kur sēnes jau kopš seniem laikiem ieņem pastāvīgu vietu uzturā un tiek gatavoti sēņu krājumi arī ziemai. Kamēr nesēņotāju zemēs cilvēki mēģina identificēt sēnes pēc grāmatām, šaubās, baidās un galu galā labāk iet uz veikalu pēc šampinjoniem, sēņotāju valstu iedzīvotāji dodas uz mežu veselām ģimenēm un jau kopš bērnības mācās atšķirt ēdamās sēnes. Ārzemnieki, kuriem sēņošana šķiet eksotiska nodarbe, reizēm ir šokēti: izrādās, ka daudzi mūsu sēņotāji pat īsti nezina, kā sēni pareizi sauc, tomēr nekļūdīgi pazīst to no skata. Nosaukumus zināt, protams, nenāk par ļaunu, bet nereti vienai sēnei ir dažādi vārdi. Arī zinātnieki, cenšoties sēnes sistematizēt, nosaukumus mēdz grozīt. Un, ja mēs gribētu perfekti ievērot terminoloģiju, būtu jāņem vērā, ka veidojumi, ko sēņotāji sauc par sēnēm, patiesībā ir augļķermeņi, bet galvenā sēne ir sēņotne, kas sastāv no pavedieniem, ko sauc par hifām, un tāpat arī nedrīkstētu teikt – tārpainas sēnes, bet laikam būtu jāsaka – kāpuraini augļķermeņi. Zinātnieki ir iecietīgi un to no sabiedrības neprasa. Viņi arī cenšas palīdzēt tiem sēņošanas entuziastiem, kuri mežā atraduši nepazīstamas sēnes un grib noskaidrot, kas tās ir un vai ēdamas. Tikai jāatceras, ka sēni nevar identificēt ne pēc amatieru fotogrāfijas, ne pēc nogrieztas cepurītes, to vajadzētu uzrādīt lietpratējiem veselu, un vēl labāk, ja var atnest vairākas – jaunākas un vecākas. Sēnes vispār ir ļoti savdabīgi dabas veidojumi, kas nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem sēnēs nav hlorofila un tās pašas nespēj sev nodrošināt vajadzīgās barības vielas, bet pārtiek no gatavām vielām, ko saražo citi organismi. Atšķirībā no dzīvniekiem sēnēm nav nervu, nav orgānu sistēmu un tās nespēj pārvietoties.
Lai nu kā, mums, parastiem, ar teorētiskām zināšanām neapbruņotiem sēņotājiem ir svarīgi nepārvērtēt savu sēņu pazinēju prasmi – arī tas jāmācās kopš bērnības.
2006. gada 27. septembrī, 16:32a
* Atbildes un piebildes ->

sēnes ir sēnes. nevajag jau sarežģīt vienkāršas lietas. piezīmes autors tāds pārāk
erudīts. tikai absolūta erudīcija bieži vien robežojas ar glupību. par tārpainām
sēnēm sauc arī tādas, ko izalojuši pieauguši kukaiņi. tā kā nebūs vienmēr
"kāpuraini"... un ne jau zinātnieki ir galvenie lietu sarežģītāji... =)
2006. gada 29. septembrī, 19:15Ģederts

ēēm, gļotsēnes tīri labi spēj pārvietoties, bet tās, šķiet, par sēnēm saukt nebūtu īsti korekti
2007. gada 24. septembrī, 22:15NADPH
Ir sekojoša problēma, ka jau kādas 2 nedeļās Rīgas centra dzīvoklī nespēju tikt vaļā no odiem, iesakiet kur Rīgā var nopirkt kādu līdzekli, jo elektriskie nepalīdz arī mušpapīrs ir bezspēcīgs!
Un ar katru dienu kļūstu jo sarkanāka no odu kodumiem! Pat naktīs gulēt vairs nevaru.. visu laiku džinkst apkārt!
2006. gada 27. septembrī, 16:30DLG
* Atbildes un piebildes ->

Odiem patīk sēdēt uz griestiem. Vakaros var mēģināt šos sasūknēt ar putekļsūcēju.
2006. gada 2. oktobrī, 5:33Zirneklītis
Kur var uzmantot pūpēžus?
2006. gada 27. septembrī, 12:39Linda
* Atbildes un piebildes ->

Pūpēžus, piemēram, kārpainos, arī milzu, atskaitot indīgos cietpūpēžus, var ēst!! Protams, kamēr mīkstums balts, ne brūns. Nav jāvāra, var uzreiz cept. Cietpūpēžiem mīkstums ir zili melns un tie ir vāji indīgi.
2006. gada 10. novembrī, 16:13Zanda
Lūgzu palīdziet man noskaidrot, kāds dzīves ilgums ir gliemjiem, piemēram, bezzobei,lielajam dīķgliemezim,lielvāciņu gliemezim, parka vīngliemezim,raibajam vīngliemezim. Paldies
2006. gada 27. septembrī, 11:20Juris
* Atbildes un piebildes ->

Jūsu nosauktajiem gliemjiem dzīves ilgums mērāms variākos gados. Parka vīngliemezis dzīvo vidēji 12 gadus, bet var sasniegt mūža ilgumu līdz 30 gadiem.
Kopumā Jūsu minētajām sugām mūža ilgums ir saistīts ar apstākļiem, kādos sugas dzīvo. Ja apstākļi labi un nav draudu gliemju dzīvībai, tad šīs sugas dzīvo samērā ilgi.
2007. gada 23. martā, 12:46Arturs

Sveicināti!
Es gribētu uzzināt, cik ilgi dzīvo vīngliemeži un austeres, un kāds sastāvs ir gliemežu čaulai?
Paldies.
2010. gada 10. janvārī, 13:31Arvīds

Dažādi, bet visbiežāk šitā:
čaulai ārpusē krāsainā org. viela - konhiolīns.
Iekšpusē parasti perlamutrs = Ca karbonāts.
Starp tiem nereti visbiezākais - Ca karbonāts kalcīta veidā.
2010. gada 12. janvārī, 20:17TAs

Plakanās jeb īstā austeres (Ostrea edulis) var sasniegt 15 līdz 20 gadu vecumu, bet parasti tas ir ap 6 gadiem.
(http://www.arkive.org/native-oyster/ostrea-edulis/info.html
http://www.issg.org/database/species/ecology.asp?si=798&fr=1&sts=&lang=EN)

Lielā austere (Crassostrea gigas) varot sasniegt 30 gadu vecumu. Tirdzniecībai piemērotu svaru austeres sasniedz 18 līdz 30 mēnešu laikā.
(http://en.wikipedia.org/wiki/Crassostrea_gigas
http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture_processing/aquaculture/oyster_lv.htm)

2010. gada 13. janvārī, 8:39Zirneklītis

Kāpēc vispār jāinteresējas par dzīves ilgumu, ja mēs labi zinām, ka dzīve vienalga nebūs bezgalīga - tā ir ierobežota dzīva organisma atrašanās šajā pasaulē. Jebkuram dzīvam organismam svarīgāk būtu zināt, kāpēc tas atrodas šeit un ko darīs, kad dzīve beigsies?
P.S. Un, kad var sasniegt tirdzniecībai atbilstošu svaru - tad nu gan ir tiešām svarīgi.
2010. gada 15. janvārī, 18:38Filosofs
kas ir dalī;šanās,kas ir augšana,kas ir attīstība,???.....
2006. gada 26. septembrī, 20:47ilze
* Atbildes un piebildes ->

- dalīšanās (šūnām un vienšūnu organismiem) - mātes šūnas sadalīšanās divās
meitšūnās
- augšana - šūnu, audu, orgāna un visa organisma izmēru palielināšanās
(kvantitatīvas izmaiņas)
- attīstība - visas izmaiņas, kas ar šūnu vai organismu notiek to eksistences
laikā, parasti saprot kvalitatīvas izmaiņas
2006. gada 29. septembrī, 19:21Ģederts
vai jus varetu pateikt latviesu vardus kas aiznemti no citam valstiim 5 grieku 5 latinu un 5 svesvardu vardus
2006. gada 26. septembrī, 19:55zuks
Atbildes un piebildes ->

meza atradu divainu seni, man ir aizdomas, ka ta varetu but loti reta suga. nofotografeju to sava telefona. wap adrese tai ir- http://Rikoseta.wen.ru/brinumsene.jpg ja tiesam ta ir aizsargajama, ludzu zinojiet uz qwesa@inbox.lv
2006. gada 26. septembrī, 17:27sarmite
qwesa at inbox.lv
http://Rikoseta.wen.r
* Atbildes un piebildes ->

Būs grūti ko pateikt, jo Tavs attēls ir "404 Not found".
2006. gada 26. septembrī, 21:12Zirneklītis

2006. gada 26. septembrī, 22:24Sarmite

Tas, manuprāt, ir kaut kāds pūpēdis, iespējams, ežu pūpēdis (Lycoperdon echinatum). Vai tas nebija ar daudzām brūnām apmēram 0,5 - 1 cm lielām, biezām adatiņām, vai varbūt bija ar baltām adatiņām vai izcilnīšiem? Ja ar brūnām - varbūt ežu, ja ar baltām adatiņām, tad visdrīzāk kārpainais pūpēdis (L. perlatum). Pēc tik mazas un nekvalitatīvas bildes grūti pateikt. Sarkanajā grāmatā tie nav ierakstīti. Vispār pūpēži Latvijā nav kārtīgi izpētīti.
2006. gada 10. novembrī, 16:02Zanda
būšu lōti pateicīga, ja kāds atbildēs uz manu jautājumu:)jau iepriekš paldies:)..
Kādi ir ievērojamākie pēdējo gadu atklājumi dažādās bioloģijas nozarēs latvijā un pasaulē?
2006. gada 25. septembrī, 19:36zane
* Atbildes un piebildes ->

No tā sākto zaļo biologu atklājumiem Latvijā būtu jāmin, ka viens no Latvijas vadošajiem coleopterologiem Dmitrijs Teļnovs aprakstījis jaunu ložņvaboļu (Anthicidae) sugu no Ķīnas dienvidu provinces Junnaņas un nosaucis pazīstama arahnologa Māra Šternberga vārdā par Stricticollis sternbergsi Telnov, 2005.

Suga ir zinātniski aprakstīta žurnāla «Entomologica Basiliensia et Collectionis Frey» 27. sējumā, 161.-180. lpp. rakstā „Anthicidae (Coleoptera) aus der Sammlung des naturhistorischen Museums in Basel. Teil II: Bemerkenswerte und neue Notoxini, Endomiini und Anthicini (Anthicinae) aus der paläarktischen und orientalischen Region”.

2006. gada 26. septembrī, 9:54Zirneklītis

Dmitrijs Teļnovs vispār ir ļoti čakls sugu aprakstītājs. Te ir aprakstīto sugu saraksts, kāds tas bija 2005. gada novembrī:
  • Tomoderinae
      • Derarimus alisae Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus angulatus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus cincinnulatus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus cornutus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus ectypus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus kurbatovi Telnov, 1998 (China)
      • Derarimus peniculatus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus riga Telnov, 2001 (Malaysia)
      • Derarimus rimaderoculis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus sarawakensis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus sichuanus Telnov, 1998 (China)
      • Derarimus spinicollis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus uhmanni Telnov, 1998 (China)
      • Derarimus yunnanus Telnov, 1998 (China)
      • Pseudotomoderus sulawesianus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus absimilis Telnov, 2001 (Philippines: Luzon)
      • Tomoderus albiclavus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus barclayi Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus brevitaticornis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Tomoderus circiter Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus clepsammium Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus derarimusoides Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus diversitatis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus dumogaensis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus elegantithorax Telnov, 2001 (Philippines: Luzon)
      • Tomoderus fasciatonitidus Telnov, 2001 (Nepal; N India)
      • Tomoderus flagellipenis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus lenis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus mediofasciatus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus mindanaoensis Telnov, 2001 Philippines: Mindanao, Palawan)
      • Tomoderus monstrificus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus napolovi Telnov, 1997 (Vietnam)
      • Tomoderus volucris Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus wallacei Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus ziczac Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
  • Anthicinae
    • Notoxini
      • Notoxus albrechti Telnov, 1998 (Rep. of South Africa)
      • Notoxus hartmanni Telnov, 1998 (Rep. of South Africa)
      • Mecynotarsus edwinus Telnov, 2000 (Irian Jaya)
    • Formicomini
      • Anthelephila albifasciata Telnov, 1999 (Thailand)
      • Anthelephila mirabilis (Telnov, 1997) (Vietnam)
      • Anthelephila ancorrifera Telnov, 2003 (India)
      • Anthelephila burckhardti Telnov, 2003 (Sri Lanka, India)
      • Anthelephila gladia Telnov, 2003 (India)
      • Anthelephila pygmaea Telnov, 2003 (Laos)
      • Anthelephila raja Telnov, 2003 (India)
    • Anthicini
      • Acanthinus selvaensis Telnov, 2001 (Peru)
      • Anthicus monstrator Telnov, 2005 (China)
      • Anthicus panayensis (Philippines: Panay)
      • Anthicus vicarius Telnov, 2005 (China)
      • Sapintus subgen. Barbigerosapintus n.subgen. Telnov, 1998 (Vietnam)
      • Floydwernerius n.gen. Telnov, 2003 (Australia)
      • Leptaleus sasajii Sakai, Telnov, 2001 (Japan)
      • Pseudoleptaleus punctatithorax Telnov, 1998 (Myanmar)
      • Pseudoleptaleus sichuanus Telnov, 2005 (China)
      • Pseudocyclodinus n.gen. Telnov, 2003 (Australia)
      • Sapintus (Sapintus) argenteofasciatus Telnov, 2003 (Australia)
      • Sapintus (Barbigerosapintus) confertopunctatus Telnov, 1998 (Vietnam)
      • Stricticollis sternbergsi Telnov, 2005 (China)
      • Yunnanomonticola Telnov, 2001 n.gen. (China)
      • Yunnanomonticola nanzhao Telnov, 2001 (China)
    • Microhorini
      • Clavicollis absconditus Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis anomalus Telnov, 1998 (China)
      • Clavicollis indeprensus Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis kejvali Telnov, 1999 (Thailand)
      • Clavicollis muguensis Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis nigrofuscus Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis weigeli Telnov, 2000 (Nepal)
  • Macratriinae
    • Macratria sabahense Telnov, 2004 (Borneo)
    • Macratria sola Telnov, 2002 (Afghanistan)
    • Macratria tricolorata Telnov, 2004 (Borneo)
  • Lemodinae
    • Lemodes nigrocaeruleus Telnov, 2004 (New Guinea)

Avots: http://www.zin.ru/ANIMALIA/COLEOPTERA/RUS/teln_sp.htm

2006. gada 26. septembrī, 10:10Zirneklītis

liels paldies zirneklītim, kurā tīklos tik daudz informācijas..=)))
2006. gada 26. septembrī, 18:28zane

Vai kaads, luudzu, nevareetu uzraxtiit 5cus bioloģijas atklaajumus Latviaa, kas ietekmeejushi cilveeku dziives kvalitaati?Paldies jau ieprieksh.. =)
2009. gada 2. septembrī, 18:58Inga
Turpinājums šeit -» ...
Labdien.Pie mūsu mājas pamatiem, zemvienas betona plāksnes dzīvo kaut kāda abinieku dzimte-bet kas tā tirši ir nezinu,/to tagat jau ir daudz ap 8-10 gb,pēc krāsas-brūngani ar zaļiem plankumiem un sānos vai uz vēdera ir sarkani punktiņi/varbūt JŪS man atrakstītu, kas tie ir?vai ir labi ka viņi dzīvo pie mājas?Jā pavasarī un vasarā viņi pat nāca mājas iekšā.Un pats jaukākais ir tas ka,es kolekcionēju varžumantiņas/dārzā man ir liela keramiska varde/.Lūdzu atrakstiet-PALDIES jau ieptiekš-IRINA no jēkabpils.
2006. gada 25. septembrī, 16:15vismīle.
* Atbildes un piebildes ->

Sarkanie plankumi vedina domāt, ka pie Tevis mīt sarkanvēdera ugunskrupji (Bombina bombina) – pie mums ļoti reti sastopama abinieku suga:

Vienīgi dzīves vieta tāda savdabīga, jo šie abinieki uzturas galvenokārt aizaugušos grāvjos un dīķos, bet uz sauszemes pārziemo.

Vienalga, kas tas ar lai būtu par abinieku, viņa klātbūtne cilvēkiem nekādu ļaunumu neizraisa. Gluži pretēji.

2006. gada 25. septembrī, 22:23Zirneklītis
Kur var atrast Latvijas augu(augļukoku,krūmu,u.c.)šķirņu nosaukumus?
P.S.Kas izgudroti Latvijā un ne tikai.
2006. gada 24. septembrī, 17:24māra
* Atbildes un piebildes ->

Izgudrot var nosaukumus, nevis pašas šķirnes. Ar selekciju Latvijā nodarbojas, piemeram, Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā (http://www.ddsis.lv/), Valsts Stendes selekcijas stacijā (http://www.stendeselekcija.lv/), LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā «Babīte» (http://rododendri.lu.lv/) u.c. Par selekcionariem var izlasīt LZA lapā par izgudrotājiem (http://inventions.lza.lv/latv/izgudrotaji/). Vari ieskatīties Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas mājas lapā (http://www.seklaudzetaji.lv/).
2006. gada 3. oktobrī, 19:14Zirneklītis
Es loti gribu atrast kadu saitu kur ta ari ir rakstits varby=ut cita adrese ir vairak pasrtaanbas
2006. gada 24. septembrī, 13:38Līva Laima Kazāka
Atbildes un piebildes ->
kā sauc periodu, kura laikā jaunradusies šūna gatavojas uz nākamo dalīšanos?
2006. gada 24. septembrī, 12:22Kerija
* Atbildes un piebildes ->

Starpfāze vai interfāze, kas iedalās trīs augšanas stadijās &ndash G1, S un G2 (Sākas organoīdu dubultošanās, DNS replikācija, Olbaltumvielu sintēze).
2007. gada 14. janvārī, 10:45Zirneklītis
...man ir divi shinshillas- buchinjsh un uusinja un vinjiem tuvaakajaas dienaas ir gaidaams mazulis:) shis buus tikai otrais un ar ieprieksheejo buchinjsh (puika) satika ljoti labi. tadag spriezhot peec uusinjas veedera apmeeriem skjiet, ka vareetu buut dviiniishi:)) uusinja peedeejaa laikaa ir diezgan kapriiza un reiz jau bija buchinju kaartiigi piekaavusi, vinjsh 2nedeeljas guleeja slimniicaa...:( vai tas var atkaartoties arii tagad??? (mamminja ir ljooti kapriiza palikusi kopsh gaidaams mazulis un nelaizh puiku pie eedamaa, kad pati eed un arii maajinjaa buchinjsh jau kaadu laiku nav ticis...) un ja jaa, tad kaa to noveerst??? un... kad piedzims mazulis ir jaapeek speciaala bariiba??? vai ir nepiecieshams kaut ko buurii izmainiit??? piemeeram, vai smilshu akvaarijs var palikt savaa vietaa???...
2006. gada 23. septembrī, 21:42sandra
sanchoons at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

"shinshillas" neattiecas uz Latvijas Dabu...
2009. gada 12. martā, 10:11Aigars

luudzu paliidziet man samekleet ateelus un dziivniekus:*
2006. gada 23. septembrī, 10:16Alise Dzērve
http://www.inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 11. janvārī, 21:29Zirneklītis
Nopirku papagaili,viss bija jauki, visi priecājamies, bet jau kopš pirmās dienas kasījās.Domāju, ka tādā veidā attīra savas spalviņas.Vakar izkrita viena, bet šodien otra spārna spalviņa - acīm redzot tas ir no spalvgrauža. Nopirku līdzekli BIO KILL - pret parazītiem,vienreiz jau kārtīgi apsmidzināju.Gribu zināt, cik bieži drīkst apsmidzināt? Vai spalvas ataugs? Vai putnam tas nav bīstami? Cik bieži putns jāmazgā, vai jāapsmidzina ar tīru ūdeni?Uz šiem jautājumiem nekur, ne enciklopēdijā, ne grāmatā par papagaiļiem šādu informāciju nevaru atrast.
2006. gada 23. septembrī, 10:06Amanda
amanda8 at apollo.lv
* Atbildes un piebildes ->

Konrāds Lorencs grāmatā «Viņš runāja ar zvēriem, putniem un zivīm» piemin papagaili, kuram piemita netikums plūkāt savas spalvas un kas tādēļ bija gandrīz kails.

Putni savā mūžā regulāri maina spalvas, tas ir, tās izkrīt un to vietā attaug jaunas.

Jebkurš normāls putns regulāri tīra un bužina, bet ūdens putni arī ieeļļo, savas spalvas.

Varbūt papagailis ir nogarlaikojies – mazie papagailīši ir bara putni, tādēļ vienātnē tie varētu vienkārši nīkuļot.

Spalvu izkrišanu var veicināt arī nepiemērota pārtika.

Ar to visu es gribēju teikt, ka spalvgrauži nav vienīgais iemesls spalvu izkrišanai. Nezinu Tavu pieredzi papagaiļu kopšanā, bet iesaku papagaili parādīt speciālistam.

2006. gada 25. septembrī, 11:14Zirneklītis
kada ir lilaka egle
2006. gada 22. septembrī, 11:20nils ikaunieks
* Atbildes un piebildes ->

Vislillīgākā egle, ja neņem vērā dažādas šķirnes, varētu būt asā egle (Picea pungens). Skujas gan ir zilganas, bet jaunie čiekuri violetīgi.
2006. gada 23. septembrī, 9:31Zierneklītis

kada ir vis garākā egle cik kara viņa ...
2008. gada 24. martā, 7:28nils ikaunieks
Turpinājums šeit -» ...

Sweiki kā jus man wareetun paliidzeet
2006. gada 21. septembrī, 20:09Alise Dzērve
http://www.daba.lv
* Atbildes un piebildes ->

waretun waretun
2006. gada 23. septembrī, 8:38Ģederts
Jūsu lapa ir FANTASTISKI debīli uzbūvēta! Atrast visas sēnes, kas aug Latvijā, ir neiespējami. Darat taču kaut ko.
2006. gada 21. septembrī, 19:09Valdis
* Atbildes un piebildes ->

Neviena nav mājās. Visi aizgāja uz mežu bekot.
2006. gada 21. septembrī, 19:23Mežavecis

visas sēnes, kas aug Latvijā, var atrast mežā... kas attiecas uz inetu, katrs
izklaidējas, kā vēlas.
2006. gada 23. septembrī, 8:37Ģederts

Ir sēnes, kuru augtene nebūt nav mežs. Atmatenes jau nu mežā nemeklēšu. Un Smiltāja spīgulīti pavisam noteikti nē.
2006. gada 23. septembrī, 9:36Zirneklītis

ar to es biju domājis, ka visas sēnes var ATRAST mežā. vai piebilst vēl ko?
2006. gada 23. septembrī, 20:37Ģederts

Priekšlikums Valdim – iesākumā ejot sēņot vari paņemt līdzi fotoaparātu. Sabildē sēnes un atsūti attēlus mums. Sākumā atlasīsimm attēlus, kuros vispār var saprast, ka tur ir tikusi bildēta sēne, no atlikušajiem atlasīsim tos attēlus, kuros būs iespējams noteikt, kas tā par sēni. Tad ievietosim šos attēlu «Latvijas dabas» lapā. Un visi būs priecīgi.
2006. gada 25. septembrī, 8:15Zirneklītis

Dārgais Valdi! Latvijā pagaidām ir konstatētas apmēram 4100 sēņu sugas. No tām makroskopiskās (ar aci saredzamās) ir ap 1400 sugu. Daudzas no tām ir retas un ļoti retas. Latvijas cepurīšu sēņu un piepju sēņu sugu sarakstus Tu atradīsi šeit: http://miko.ldm.gov.lv/Senu_latviskie_nosaukumi.htm
Nedaudz Latvijā augošu sēņu foto var atrast šeit:
http://miko.ldm.gov.lv/Fotogalerija.htm
Vēl aprakstus ar zīmējumiem var atrast šeit:
http://www.latvijasdaba.lv/info.asp?3
Drīzumā biežāk sastopamo sēņu foto uc. būs arī:
http://www.fungi.lv
Ja vēlies zināt, kā kāda noteikta sēne izskatās (skatoties pēc saraksta), tad var mēģināt Googlī ierakstīt sēnes zinātisko nosaukumu/us.
Zirneklīt, ir arī atmatenes, kas aug mežā! Piemēram, meža un dzeltējošā atmatene!
2006. gada 10. novembrī, 17:19Zanda
pastāstiet par latvijas valsti
2006. gada 21. septembrī, 15:34edgars4882
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 21. septembrī, 19:22Zirneklītis
Gribu zināt, vai dzīvošu vai miršu. Tējas sēni zina gandrīz visi, es arī. Pašvārītam zemeņu (pašu) ievārījumam bija uzvilkusies pa virsu balta pastingra kārta, ne pelējums. Pieminot tējas sēni, kārtu ieliku burkā, uzlēju nedaudz ūdeni un pēc kādām dienām pagaršoju šķidrumu. Tā nekas, pasalds ( jo klātpielipis arī ievārījums). Nākošam lējumam jau pieliku nedaudz cukura, lai ēd. Pēc laika garšoja kā svaigi ierūgušas bērzu sulas, izmaisot ar cukuru īsta limonāde. Pēc vairākkārtējas uzliešanas (ūdens+cukurs), baltā masa ar sārtu apakšu mazmazliet pieaugusi, bet raudzējums joprojām garšīgs un spirdzinošs, īpaši, ja atdzesēts.
Tiktāl viss būtu labi, bet kas tas ir? Vai kopā ar garšas baudu neesmu uzsūcis savā organismā dzīvi saīsinošas vielas? Jeb gluži otrādi? Jautājums, šķiet, sēņu zinātniekiem
2006. gada 20. septembrī, 19:22Pēteris
* Atbildes un piebildes ->

sēnēm ir aizsardzība pret apēšanu. izstrādājot mūžu saīsinošās vielas,
potenciālie sēņu ēdāji 73 gadu vietā dzīvo tikai 70 gadus un apēd mazāk sēņu,
tā palielinot sēņu populācijas izdzīvošanas spējas.
2006. gada 23. septembrī, 8:40Ģederts

Vēsturnieki izpētījuši, ka visi cilvēki, kas 1593. gadā ēduši sēnes, ir miruši ;)

Daži ievārījumi, laikam jau tie, kuri šķidrāki, mēdz apaugt ar stingrāku sēņoti, ka citi. Tādus esmu redzējis uz zemeņu un plūmju zaptēm. Tas, ka šķidrums pie vainas, spriežu arī pēc tā, ka man tāda sēne auga uz fotofiksāžas. Domāju, ka neviens Tev neuzdrošināsies teikt neko labu vai sliktu par Tevis lietoto šķidrumu. Sēņu ir ļoti dudz un metabolismu produkti ir dažādi. Tev būtu jāmeklē kādu, kas varētu veikt bioķīmiskās analīzes.

P.S. Ja mēs zinātu, kādas draņķības satur tie pārtikas produkti, ko pērkam veikalā, laikam mirtu badā.

2006. gada 23. septembrī, 9:52Zirneklītis

ja vien jūs būtu zinājuši, kādas draņķības būs jūsu zarnu traktā, jūs nekad
nebūtu vēlējušies piedzimt
2006. gada 23. septembrī, 14:32Ģederts
Man ļoti vajag mežus dārzeņus un visu pārējo man dabas zinības ir uzdots mājas darbs bet es to nevaru atrast lūdzu Jus man nevarat palīdzēt?Vai ir kādas citas adreses netikai šī!?
2006. gada 20. septembrī, 9:25Līva Laima Kazāka
liva05 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Ja Tu iemācītos uztot savus jautājumus tā, lai arī citi saprot, tad, gan jau, kāds Tev varētu palīdzēt. Vienīgais, ko sapratu, ka nevari atrast mežus – iesaku meklēt ārpus pilsētas – un dārzeņus, kurus, savukārt, vari meklēt jebkurā pārtikas veikalā.
2006. gada 20. septembrī, 10:36Zirneklītis
Gribu zināt, vai alvejas ir dažādas? Man uzdāvināja puķi, kas ir citādāka nekā vecā alveja, bet arī esot ārstnieciskā alveja. Nevaru rast atbildi, kura ir īstā.Ceru uz padomu. Paldies!
2006. gada 20. septembrī, 8:26Dace Greiža
* Atbildes un piebildes ->

Alveju (Aloju) ģintī (Aloe) ir daudz sugu. Šī ģints ir Liliju dzimtā. Šo augu dzimtene ir Āfrika un Madagskāra. Ārstnieciskās īpašības arī piemīt daudzām sugām. Pie mums audzējot A. plicatilis, A. aristata, A. variegata, A. striata u.c. Ārstniecība kā pirmās tiek minētas A. arborescens, A. ferox, A. barbadensis (sin. A. vera), u.c.

Lai sameklētu kāda izskatās katra no minētajām alvejām, var izmantot Gūgli, piemēram:
http://images.google.lv/images?q=%22Aloe+barbadensis%22

P.S. Alvejas nevajadzētu jaukt ar agavēm (arī piemīt ārstnieciskas īpašības), kuras ir iedalītas ne tikai pašas savā ģintī (Agave), bet arī savā dzimtā (Agavaceae). Agavēm, atšķirībā no alvejām, nav izteikta stumbra.

2006. gada 20. septembrī, 11:11Zirneklītis

2006. gada 20. septembrī, 11:14Zirneklītis
nekur neatrodu ,kas tā par sēni -liela,ap20cm,viscaur violeta,lapiņsēne,cepure samtaina,ar stipri kumpu vidu
2006. gada 19. septembrī, 22:28lelde
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 10. novembrī, 16:38Zanda
Tas ir pareizi vai ne??
Ķērpja organismā aļģe vairojas dzimumiski,
bet sēne bezdzimumiski.
2006. gada 19. septembrī, 21:35Karina
* Atbildes un piebildes ->

Par vairošanos sauc procesu, kad no viena vai diviem organismiem rodas jauns organisms (-i). Ķērpja augšanu jau nu nebūtu jāuzskata par vairošanos (tas par tekstu „Ķērpja organismā ..”).

Visu ļoti vienkāršojot, var teikt ka ķērpji var vairoties bezdzimumiski, nodaloties lapoņa gabaliņiem, kas satur sēņu hifas un aļģes šūnas. Par dzimumsko ķērpja vairošanos runā tad, kad speciālos veidojumos attīstas sēņu sporas, kuras var attīstīties par ķērpi tikai tad, kad vietā, kur spora nonākusi, dzīvo atbilstošā aļģe.

2007. gada 20. februārī, 17:56Zirneklītis

kā dzivniekiem
2006. gada 19. septembrī, 15:44Daniels
http://www.daba.lv
Atbildes un piebildes ->
Lūdzu pastāstiet kaut ko par Latviešiem ārzemēs.
2006. gada 19. septembrī, 15:12edgars4882
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 8. janvārī, 15:56Zirneklītis
es gribētu uzzināt vai latvijas valsts atrodas labā ģeogrāfiskā stāvoklī
2006. gada 19. septembrī, 15:08edgars4882
* Atbildes un piebildes ->

Kalnu slēpotāji tā nedomā. Krokodilu mīlētāji arī uzskata, ka stāvoklis ir slikts. Tropu tauriņi pie mums nedzīvo. Asu izjūtu cienītājiem nav ne kolosālu plūdu ne grandiozu virpuļviesuļu. Nu kur tas der. ;) Parfrāzējot angļu teicienu, ka nav slikti laika apstākļi, bet ir tikai nepiemērots apģērbs, var teikt, ka nav slikti ģeogrāfiskie stāvokļi, ir tikai nepiemērotas velmes.
2007. gada 20. jūnijā, 9:20Nebēdnieks
Info par Latvijas ezeriem ir, kāpēc nav par upēm?
2006. gada 19. septembrī, 13:16MARGARITA
Atbildes un piebildes ->
lūdzu pasakiet, baltijas jūras iespējamo izveidošanās vecumu. gaidu.
2006. gada 19. septembrī, 7:44Elīna
rozinite4 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija (Pēclitorīnas, Limnejas) ilgst ~2800 gadus.
2007. gada 26. augustā, 11:04Zirneklītis
Vai kāds var palīdzēt un uzrakstīt definīciju šādiem vārdeim- izotermas,kondensācija (laikam gaisa kondensācija), gaisa masas,musoni un pasāti! =)
2006. gada 18. septembrī, 19:00Laura
* Atbildes un piebildes ->

Izotermas-[izo...+gr.thermē siltums,karstums]-
1)līnijas,kas ģeogrāfiskā kartē,vertikālos atmosfēras griezumos,hidrioloģiskos griezumos u. utml. savieno punktus kur vidējā gaisa,ūdens vai augsnes temperatūra zināmā laika posmā(gadā,mēnesī)ir vienāda
2) diogrammās kur attēloti termiskie procesi-līnijas,kas savieno punktus ar vienādu temperatūru.
Kondensācija-[lat.condensatio]
1) sabiezēšana,sakrāšanās,sablīvēšnās;
2) gāzes vai tvaiku pārvēršana vai pārvēršanās šķidrumā.
2007. gada 1. decembrī, 14:06HEEEELP
vai var kada adrese apskatiit darzenu foto?
2006. gada 17. septembrī, 17:30santux
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 19. jūnijā, 21:08Zirneklītis
man wajadzētu dabūt cik sugas ir Latvijā un kaut ko par putnu valodu. man jāraksta referāts!
2006. gada 17. septembrī, 16:33Lienīte
* Atbildes un piebildes ->

Par putnu valodu vari palasīt Konrāda Lorenca grāmatu «Viņš runāja ar zvēriem, putniem un zivīm». Par sugu skaitu skati norādi.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 5. aprīlī, 13:01)
2007. gada 27. aprīlī, 0:01Zirneklītis
Kas īsti ir biotehnoloģija un ko tā dod?
2006. gada 14. septembrī, 21:54Nezinītis
* Atbildes un piebildes ->

Alu un maizi. Tiesa, kad radās šie produkti, neviens gan nelietoja vārdu „biotehnoloģija”. «Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcā» ir teikts:

biotehnoloģija [gr. bios dzīvība + tehnoloģija] Zinātnes un tehnikas nozare, kurā pēta un izstrādā metodes dzīvo šūnu un audu audzēšanai un pavairošanai, kā arī pēta šo metožu lietošanu dažādu bioloģiski svarīgu vielu (aminoskābju, fermentu, vitamīnu, organisko skābju, medikamentu u.c.) ražošanā.

2006. gada 18. septembrī, 3:04Zirneklītis
Kādi ir ievērojamākie pēdējo gadu atklājumidažādās bioloģijas nozarēs Latvijā un pasaulē????
2006. gada 13. septembrī, 22:40zane
* Atbildes un piebildes ->

A Jums ir pilsetas vienalga kadas vai kautkadas loti labi buta ja atrastu egipti vai indiju......
2006. gada 14. septembrī, 9:13Liva
lina05 at inbox.lv

Lai atrastu Ēģipti, jādodas dienvidu virzienā, bet Indija meklējama Dienvidastrumos no Latvijas. =)
2006. gada 14. septembrī, 10:47Zirneklītis
Nosauciet kādu augu vai dzīvnieku(vai abas)sugas, kuras nekontrolēta izplatība Latvijā nebūtu vēlama!Paskaidrojet, !kāpēc
2006. gada 13. septembrī, 22:37zane
zanns16 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Tīģeris, jo uzbruktu mūsu govju ganāpulkiem ;)

Bet ja nopietni, tad šādas nevēlamas sugas ir visas svešās, ievazātās sugas, kas apdraud mūsu vietējās sugas. Svešvārdā tās sauc par „invazīvajām sugām”. Šādus augus jau vieglāk pamanīt kā dzīvniekus. Paceļo pa Laviju un vienu no slikto augu pārstāvjiem ātri pamanīsi – Sosnovska latvāni (Heracleum sosnowskyi). Dāžādas dzīvotnes ir atšķirīgi jutīgas pret svešiniekiem. Par nevēlamiem augiem jūras piekrastē var apskatīties šeit:
http://piekraste.daba.lv/LV/peetiijumi/ .

Kādreiz bija pieejams «Latvijas svešzemju sugu datu bāze», bet, izskatās, ka kāds aizmirsis samaksāt „elektrības” rēķinu :( un tā pašlaik nestrādā.

No dzīvniekiem, kas apdraud mūsu vietējas sugas, pirmais, kas nāk prātā, ir no zvēraudzētavām izbēgusī amerikas ūdele (Mustela vison) kas ir vietējo putnu bieds. Bebrs (Castor fiber) gan šai sarakstā neideras, jo tas ir „savējais”, par kura darbību daudzi ir sajūsmā, atskaitot cilvēku un upes pērleni.

2006. gada 14. septembrī, 3:30Zirneklītis
Vēlreiz ievietoju savu atbildi uz Ģederta atsauksmi 2006. gada 29. augustā, 20:25 - cerībā saņemt kādu ziņu.
====================
Ģedert, vai drīkstu Jūsu atsauksmi saīsinātā veidā ievietot kāda no "Ilustrētās Zinātnes" nākamajiem numuriem lasītāju vēstuļu sadaļā? Būtu priecīgs ar Jums sazināties - mana e-pasta adrese ir Vents.Zvaigzne@mgtops.lv
Par pirmajiem diviem aizrādījumiem - piekrītu un atvainojos, ko arī publicēšu žurnālā. "Ķīmiskās bioloģijas" institūts ir manis neizlabota oriģināla kļūda (pārbaudīju, ka pastāv pats jēdziens "ķīmiskā bioloģija", bet konkrētā institūta pareizo nosaukumu nepārbaudīju). Tāpat arī starpība starp "botāniķiem" un "augu biologiem" bija labojama.
Par pēdējo aizrādījumu - grūti nopūšos. Nu nav taču tur teikts, ka augi savā starpā ar informāciju apmainītos "apzināti", "tīšām" vai "ar nolūku", tad es varētu piekrist, ka tā ir maldināšana. Gluži otrādi, tur kārtējo reizi noliegts tas, ko cer sagaidīt daudzi cilvēki, - ka šādi atklājumi reiz apstiprinās saprāta pastāvēšanu augu valstī un varbūt pat nedzīvajā dabā bez visas nervu sistēmas un citiem sarežģītiem fizioloģiskiem veidojumiem. Varbūt formulējums nav tas labākais, varbūt vajadzēja rakstīt: "..biologi neuzskata, ka tāpēc mēs varētu runāt par augu "saprātu" un ka tie ražotu brīdinājuma molekulas ar nolūku informēt citus augus par briesmām.." Vai tā būtu labāk?
Turklāt šajā gadījumā tāds vai līdzīgs paskaidrojums ir noteikti nepieciešams, jo mēs uz jautājumu "Vai augi _sazinās_?" atbildam apstiprinoši. Gluži tāpat kā vārds "apzināti", arī vārds "sazināties" sevī ietver netiešu norādi uz apzinātu, saprātīgu, mērķtiecīgu darbību, bet pret šā vārda lietošanu Jums, šķiet, nav iebildumu.
Būšu ļoti priecīgs par Jūsu komentāru - gan šā portāla lappusēs, gan privāti.
2006. gada 7. septembrī, 13:42
====================
2006. gada 13. septembrī, 16:02Vents Zvaigzne, "Ilustrētās Zi
Atbildes un piebildes ->
Lūdzu palīdziet dabai?jo dzivnieki ir ļoti mīļi un ja jus to saprotiet glābiet tos
2006. gada 13. septembrī, 11:27Sanita
Atbildes un piebildes ->
Lūdzu, kāds pasakiet, kādas zinātnes nozares pēta:
parazītiskos tārpus,
gliemjus,
zirnekļus,
kukaiņus,
zivis,
abiniekus,
putnus,
un
zīdītājus???
2006. gada 12. septembrī, 17:40Artix
* Atbildes un piebildes ->

helmintoloģija
malakoloģija
arahnoloģija
entomoloģija
inhtioloģija
herpetoloģija
ornitoloģija
mammoloģija
2006. gada 12. septembrī, 23:34Ģederts

Manuprāt zooloģija!
2006. gada 14. septembrī, 12:22lelde
Lūdzu palīdziet atrast dzīvnieciņu sarakstu,kas mīt upju krastos.
2006. gada 12. septembrī, 15:42Sanita
* Atbildes un piebildes ->

Sveika Sanita!
Meklē Urtānu grāmatu no projekta "Upe man stāstu stāsta" vai skaties mājaslapā liis.lv.
2009. gada 7. janvārī, 11:46Aigars
VAi varam patiekt cik ir apelsinam shunu...vinsj ir viensunis vai daudzsunis?
2006. gada 12. septembrī, 15:34Solvita
* Atbildes un piebildes ->

Apelsīns NAV organisms. Tāpēc nav ne vienšunis, ne daudzšūnis. Apelsīns ir
tikai apelsīnkoka AUGLIS. Un tas, protams, sastāv no daudzām šūnām. Ja
nepieciešams, var jau meklēt internetā, cik šūnu ir vienam vidējam
apelsīnam... =)
2006. gada 12. septembrī, 23:36Ģederts

Nu kā uz to skatās! =) ja tos audzē tupelītes tad tie varētu būt vienšūņi, bet citos gadījumos tas ir vienkārši tāds pats mirstīgais kā mēs =)
2006. gada 13. septembrī, 9:02Udo

95 % nesaprašanās diskusijās rodas nesaskaņotas terminoloģijas dēļ. Sekojot
Udo analoģijai, vai nogrieztie nagi ir dzīvi vai miruši, bet kā tad ir ar spermu? Un
šī tā kā nav dzejas un fantāzijas lappusīte, kur tupelītes audzē sēnes un brauc ar
tramvaju. Un raksta vēstules cepurītēm...
2006. gada 13. septembrī, 18:34Ģederts

protams daudz šunias organisms ;)
2008. gada 5. septembrī, 19:17Līva B
Sveiki! Palīdzīt lūdzu atrast info par aizsargājamiem dzīvniekiem!
2006. gada 11. septembrī, 20:09Liene
* Atbildes un piebildes ->

seit ir aizsargajamo sugu saraksti
http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/
2006. gada 13. septembrī, 7:58Vija
Lūdzu palīdziet man un pasakiet kur es varetu atrast informaciju par kādu no pedejo gadu atklājumiem, sasniegumiem bioloģijā.lūdzu.
2006. gada 11. septembrī, 17:38Liene
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 20. jūnijā, 9:11Zirneklītis
Sveiki!Es vēlos uzzināt par to kā var kopt kaķi. man drīz tāds būs un nezinu ko kaķis var nodarīt.
paldies!=)
2006. gada 10. septembrī, 19:42loreta legzdiņa
* Atbildes un piebildes ->

kaķis var VISU piečurāt... tas nav patīkami. bet, ja izturēsies pret kaķi kā pret
draugu, tad tas var sagādāt daudz prieka. par kaķiem, arī to kopšanu, izdotas
dažādas grāmatas, arī latviski. pameklē bibliotekā!
2006. gada 12. septembrī, 23:37Ģederts

Ar kaķi nevajag ķildoties, savādāk varēsi i' pēc 25 gadiem aplūkot rētas uz savām rokām. (Pēc savas bēdīgās pieredzes)
2007. gada 8. janvārī, 15:27Zirneklītis
luudzu pasakiet kas r morfologija,augu geografij,sistematika,paleobotanika!!!!
2006. gada 10. septembrī, 11:38inese
* Atbildes un piebildes ->

sistemaatika - klasificee dziivniekus balstoties uz viņu paziimeem =)
2006. gada 10. septembrī, 18:42santa

sistemātika klasificē bioloģiskos organismus, tātad, arī augus
morfoloģija pēta ārējo uzbūvi
augu ģeogrāfija - augu ģeogrāfisko izplatību
paleobotānika - agrāko laiku augu atliekas
2006. gada 10. septembrī, 19:04Ģederts
kaa sauc zinatnes kas peta dzivniekus?
2006. gada 9. septembrī, 19:11Olga
* Atbildes un piebildes ->

zinaatne, kas peeta dziivniekus sauc par zoologija. =)
2006. gada 10. septembrī, 18:39santa
palīdziet noteikt dažadus lapu veidus
2006. gada 9. septembrī, 18:14ieva
* Atbildes un piebildes ->

Bija kādreiz tāda grāmatiņa latv. val. - "Lapa". Autore, ja nemaldos, Ģ. Gavrilova.
2006. gada 11. septembrī, 17:14Ģederts
lūdzu palīdzat man biologija atrast informaciju par kokiem busu pateiciga:D..!!
2006. gada 9. septembrī, 15:50Ivita
* Atbildes un piebildes ->

vajadzētu drusku konkretizēt, kādu tieši info par kokiem -
- par koku uzbūves īpatnībām (morfoloģija),
- par koku fizioloģijas īpatnībām,
- par koku daudzveidību????????
2006. gada 11. septembrī, 17:13Ģederts
Kur var atrast info par ābolu šķirnēm, un to izskatu?
2006. gada 8. septembrī, 13:34inese
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 8. janvārī, 15:21Zirneklītis
Luudzu palidziet man vaig atrast dabai noderiigu atklaajumu biologijaa...:(
2006. gada 7. septembrī, 22:58Luudzu luudzu...Milziigs SOS..
* Atbildes un piebildes ->

atkritumu izgāztuvēs var ražot gāzi siltuma ražošanai
2006. gada 7. septembrī, 23:10Ģederts

Dabai noderīgu atklājumu nemēdz būt. Jo cilvēks reiz nu tā ir ieriktēts, ka noderīgums un izdevīgums tiek mērīts tikai no viņa pozicijām. Jo visi atklājumi nāk tikai Dabai par postu. No dabas viedokļa, labāk būtu, ja sarežģītākais darbarīks, ko būtu izgudrojis cilvēks, būtu akmens cirvis. Jautāt varētu – kādus atklājumus cilvēks nav pavērsis pret Dabu.

Atklājums, ka sevis paša saražotos su... var pārvērst par ko lietderīgāku, mazliet jau atvieglina Dabai nodarīto postu. Bet vai tas ir atklājums bioloģijā (nu labi, biogāzu ražošanu ir biotehnoloģiju lauciņā) un vai tas ir NODERĪGS Dabai?

2006. gada 8. septembrī, 6:12Zirneklītis
Kāpēc ziemā daudzus skudrupūžņus izposta mežacūkas un vilki?
2006. gada 7. septembrī, 19:57Renaate
* Atbildes un piebildes ->

Viesiem gribas ēst, īpaši, kad ārā sals, bet vai tiešām vilki arī?
2006. gada 7. septembrī, 20:11Zirneklītis
Kuram no rāpuļiem ir 4-kameru sirds.
2006. gada 7. septembrī, 16:23Ēriks
* Atbildes un piebildes ->

Krokodiliem.
2006. gada 7. septembrī, 18:08Zirneklītis

nu es nezinu
2007. gada 20. martā, 15:05kristine
http://nav

Sveicināti!

Nākamajā nedēļā Latvijas Dabas muzejā notiek divas īsti rudenīgas izstādes "Sēņu dienas" un "Mūsu vīnogas un vīni". Nāciet baudīt rudeni Latvijas Dabas muzejā!

Rudenīgi gaišas noskaņas vēlot, Vineta

Latvijas Dabas muzejā sāksies „Sēņu dienas”

Trešdien, 13. septembrī Latvijas Dabas muzejā sāksies tradicionālās sēņu dienas. To laikā piecas dienas līdz 17. septembrim muzeja apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Latvijas sēņu dažādību, konsultēties ar speciālistiem par sēņošanas lietām un piedalīties dažādās ar sēnēm saistītās aktivitātēs.

Sēņu dienas Latvijas Dabas muzejā jau kļuvušas par tradīciju. Tajās apmeklētāji varēs iepazīt ēdamu un neēdamu Latvijas sēņu sugas, apskatīt sēņu sporas mikroskopā, jaunākie sēņu dienu dalībnieki būs aicināti piedalīties dažādās aktivitātēs par sēņu tematiku - zīmēt, veidot no plastilīna u.c. Kafejnīca „MicRecBārs” visu nākamo nedēļu piedāvās speciālu sēņu ēdienkarti. Apmeklētāji uz sēņu dienām var doties arī ar atrastām sev nepazīstamām sēnēm, jo muzeja speciālisti palīdzēs noteikt to sugu un, ja atnestais eksemplārs vēl nebūs izstādē, tiks piedāvāts savu atradumu parādīt arī citiem apmeklētājiem.

Izstādē būs aplūkojamas gan stobriņsēnes, gan lapiņsēnes un par tādas netradicionālas un parasti par sēnēm nesauktas sēņu sugas, kā piepes, pūpēži. Sēņu klāsts katru dienu mainīsies, jo visu nākamo nedēļu katru dienu muzeja speciālisti dosies mežā, lai savāktu izstādei nepieciešamās sēnes, un vākums katru dienu atšķirsies.

Šogad klimatiskie apstākļi noteica to, ka vienubrīd pat speciālistiem likās, ka šajā vasarā mūsu mežu sūnu palagi paliks neizrotāti brūno baraviku, sārto bērzlapju un rūsgano apšu beku pogām. Tomēr rudens lietavas ir atnesušas mitrumu un nu šķiet, ka mežs grib sēņotājiem atdarīt par visas vasaras pacietīgo gaidīšanu, tāpēc lielāku un mazāku sēņu cepures no zemes ārā spraucas gandrīz ik brīdi un par sēņu trūkumu mežā šobrīd sūdzēties nevar.

Sēnes Latvijā aug visu cauru gadu, dažas no tām ir sastopamas pat ziemā zem sniega, par pavasari nemaz nerunājot. Arī šī gada „Gada sēne 2006” ir tipiska pavasara sēne – Toverīšu sarkosoma.

Sēņu dienu atklāšana 13. septembrī plkst. 10:00


Vīnogu un vīnu izstāde Latvijas Dabas muzejā

No 14. - 17. septembrim Latvijas Dabas muzeja 6. stāva konferenču zālē būs unikāla iespēja iepazīties ar Latvijas vīnogām un vīniem, jo apmeklētājus sagaidīs izstāde „Mūsu vīnogas un vīni”. Izstāde tapusi sadarbībā ar individuālajiem Latvijas vīnogu audzētājiem.

Izstādē varēs aplūkot Latvijā audzētās vīnogas, iepazīties ar mūsu pašu vīniem, konsultēties par šo šķietami eksotisko ogu audzēšanu, iegādāties vīna raugus un par nelielu samaksu nodegustēt Latvijas vīnus. Izstādē būs redzamas ap simts šķirnēm – kā uz lauka audzēto, tā arī neapkurināmās siltumnīcās augošo vīnogu ogas.

Vīnogu audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka un no mazdārziņu rotājošiem vīteņaugiem tās pamazām kļūst arvien plašāk izplatītas. Arī valsts ir piešķīrusi subsīdijas vīnogu stādījumiem, tā, ka vīnogu un vīndaru popularitāte arvien pieaug.

Lai arī Latvija vēl nav plaši pazīstama vīnu zeme, arī pie mums notiek aktīva šo ogu selekcija, Latvijā veidoto vīnogu šķirņu slava aizgājusi tālu pasaulē savas agrās ienākšanās un izturības dēļ. Pie mums izveidojies pat savs vīndaru pulciņš. Jau gadus tiek rīkota vīnu skate un vīnu kvalitāte nepārtraukti aug.

Patlaban Latvijas vīna kultūra tikai atsāk savu attīstības gaitu, bet pie mums vīni darināti jau ļoti sen. Sabilē esošie vīnogu stādījumi, kas vēl no Hercoga Jēkaba laikiem bijusi slavena vīnogu audzēšanas vieta, tūristus pievilina tieši ar to, ka ir pasaulē vistālāk uz Ziemeļiem esošais vīna kalns. Turpinot Hercoga Jēkaba tradīcijas Latvija atkal atsāk savas vīndaru kultūras attīstību.

Izstādes organizatori aicina apmeklētājus atnest arī savu vīnu paraugus speciālistu izvērtēšanai. Apmeklētāji, kas nezina, kādas šķirnes vīnogas aug viņu dārzā, var ņemt līdzi savas ogas, un konsultanti palīdzēs noteikt to šķirni.

Izstādes darba laiks:


14. septembrī 13:00 – 18:00
15. septembrī 10:00 – 17:00
16. septembrī 10:00 – 17:00
17. septembrī 10:00 – 15:00


Izstādes atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura"
Ieejas maksa — Ls 0,10; 0,20; 0,50; 0,70
Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356024

Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,

2006. gada 7. septembrī, 15:38Vineta Grigāne
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Pie kādas dzimtas pieder puķe "Mājas svētība", un "Smalkziedu narcise"?
2006. gada 6. septembrī, 21:55Ilga
* Atbildes un piebildes ->

Mājas svētība Aspidistra elatior ir ievietota Liliju dzimtā (Liliaceae).

Vai ar „smalkziedu narcise” ir domāta kāda no Narcissus poeticus šķirnēm? Jebkurā gadījumā – narcises arī ir ievietotas Liliju dzimtā (Liliaceae).

2006. gada 7. septembrī, 15:28Zirneklītis
Veidoju herbāriju pēc ziedu horoskopa saviem tuviniekiem.Tiem kas dzimuši laikā no 11.01. līdz 20.01. atbilstošais zieds ir Dzelkšņi.Tuvāka paskaidrojuma nav.Kādi tie izskatās?
2006. gada 6. septembrī, 17:00 Ingrīda
--------------------------------------------------------------------------------
2006. gada 6. septembrī, 17:08Ingrīda
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Kas tas ir par horoskopu? Ja latviski tulkots ārzemju darinājums, tad tam
vispār ir maza jēga. Cik var saprast, ar vārdu "thistles" apzīmē dažādus
dadžus un usnes gan no Cirsium ģints, gan citām radniecīgām.
http://www.ext.nodak.edu/extpubs/plantsci/weeds/w799w.htm
http://www.nwcb.wa.gov/weed_info/Silybum_marianum.html
Vienkāršības labad varētu pieņemt, ka tas ir DADZIS. Tikai, starp mums
runājot, šādiem horoskopiem NAV nekādas jēgas... =)
2006. gada 6. septembrī, 19:52Ģederts
labdien esmu ljoti iepriecinaata ka mums ir shaada brinishkjiiga programma kuraa var pasktiit daudz aizraujoshus un interesantus faktus=))luudzu turaties es esmu ar jums un dievs ir ar jums
2006. gada 6. septembrī, 14:54leonora
Atbildes un piebildes ->
kas bljaaviens ir ihtologgija (par ziviim)
2006. gada 5. septembrī, 16:57maricinja
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Lūdzu paskaidro, ko vēlies uzzināt par ihtioloģiju, ieteicams, bez pierastajiem
izsaucieniem.
2006. gada 5. septembrī, 21:26Ģederts

2009. gada 16. oktobrī, 13:59Uzmanīgs lasītājs
http://latvijas.daba.lv/scripts/ViesuGramata/vg.cgi?v=g&grupa=g5
Visu dienu izmeklējos pa internetu materiālus par dārzkopību, mekjlēju dārza darbu kalendāru, pamācības iesācējiem dārniekiem, kuri ir nolēmuši nodarboties ar daiļdārzniecību, jeb ko - kas man var palīdzēt apgūt kaut minimālās zināšanas, piemēram, par asterēm - kad, kur un kā tās stādīt utt. Bet nekā. Informācija minimāla. Kur meklēt?
Paldies!!!
2006. gada 5. septembrī, 11:23marika
* Atbildes un piebildes ->

Patiesībā jau dārzkopību, varbūt daiļdārziecību, nevar iemācīties teorētiski, it
īpaši, internetā. Bet šādu tādu informāciju sākumām var iegūt arī te. Palūkojos
Google (Aster gardening) - ļoti daudz lapu, piemēram, šī te - http://
http://www.ces.ncsu.edu/depts/hort/hil/pdf/hil-505.pdf#search=%22aster%
20gardening%22 Vajag tikai meklēt. Vēl jau ir arī grāmatas, kur aprakstīti dažādi
krāšņumaugi.
2006. gada 5. septembrī, 21:34Ģederts
Varbūt mans jautājums nebūs visai iederīgs šai vietā, bet mani interesē vai izrokot papardi mežā, to var iestādīt mājās , dārzā un tā augs? Vai jebkuras sugas papardes iedzīvojas mājas apstākļos?
Paldies jau iepriekš?
2006. gada 5. septembrī, 11:18marika
* Atbildes un piebildes ->

dārzos audzē parasto strauspapardi, bet tā savvaļā ir diezgan reti, turklāt tādās vietās (veci meži, nogāzes), kuras nevajadzētu izrakņāt. par pārējām - domāju, ka tās varētu ieaugt, ja tu izvēlēsies vietu ar līdzīgiem noēnojuma un augsnes apstākļiem kā mežā.
2006. gada 6. septembrī, 2:36Vija

vai varat pateikt paparzu noziimi!!???
gan medicina gan dabaa nu visur kur zinat!!???
2006. gada 17. novembrī, 19:02eliina

Elīnai:
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 1. decembrī, 18:25)
Cits ieraksts (2006. gada 19. novembrī, 14:57)
2007. gada 7. janvārī, 21:33Zirneklītis

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!