Ja kādam interesē jūrascūciņas. vai arī ja kādam mājās ir jūrascūciņas notiekti rakstiet uz šo adresīti madarakr@inbox.lv un gan jau kopīgi apspriedīsim dažādus jautājumus!!
Vaidavas plaisalā ,pašā alas sākumā, kur ceļu sev lauž avots,atradu interesantus dubultzobus,apm.12mm garumā,vai kautkur varu apskatīt kādi zobi ir dzīvniekiem?Izklausās muļķīgi...Nu bet tomēr. Ieva
Labrīt! Vai kāds lūdzu varētu izskaidrot, cik pamatots ir viedoklis, ka nav pareizi ēst svaigas (mazsālītas) saldūdens zivis, jo tām esot dažādi parazīti! Vai tādi tiešām ir un man obligāti vimbas jācep??? Paldies jau iepriekš.
Cik atceros no docentes Slokas stāstītā – tas ir pamatoti. Kā piemērs tika minēts lietuviešu jēlo līdaku mīlestība un sekas tam.
2006. gada 21. oktobrī, 1:56
Zirneklītis
Šī gada 29. oktobrī plkst. 4:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001. gada 9. janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr. 18 „Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā „pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00 – par vienu stundu atpakaļ”. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības.
Vienlaikus aicinām Latvijas iedzīvotājus izteikt savu viedokli un piedalīties aptaujā par to, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij līdz šī gada beigām jāsniedz Eiropas Komisijai savs viedoklis par attiecīgās EP direktīvas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm konkrētajā dalībvalstī (piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība). Apkopojot visu ES dalībvalstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs Ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai, kas pēc tā izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu vai nepiemērošanu arī turpmāk.
Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku, gan Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā (http://www.em.gov.lv/), gan Ministru Kabineta mājas lapā internetā (http://www.mk.gov.lv/).
Vasaras laiks ir laiks, kas ir par vienu stundu priekšā joslu laikam un kuru daudzās valstīs lieto pavasara, vasaras un rudens periodā. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3:00 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4:00.
Papildus informācija par pārejas uz vasaras laiku pieejama Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā – http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=13340. Savukārt, informāciju par laiku visā pasaulē (par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī jeb pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, utt.) varat iegūt portālā http://www.timeanddate.com/.
Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
nezinu noterikt ka kadus 10 gadus vai pat ilgak...
2006. gada 19. oktobrī, 9:28
ilona
Suņiem dabiskā mūža ilgums ļoti atkarīgs no šķirnes. T.s. vilku suņiem (Vācu aitu suns) ir relatīvi īss mūžs, līdz 10 gadiem. Citām šķirnēm parasti vairāk, lī?z 15 gadiem. Istabas kaķi parasti dzīvo visai ilgi, salīdzinot ar ielas/sētas kaķiem. Man bija runcis, kurš nodzīvoja 13 gadus, un otrs, kurš nodzīvoja 16.
2006. gada 19. oktobrī, 18:40
Ģederts
suņi dzīvo vairāk kā 15.gadi bet kaķi dzīvo mazāk kā arī15.gadi bet mazliet vairāk!
2007. gada 10. maijā, 16:48
elinciks
lūdzu pasakiet kā tikt vaļā no mājas prusakiem?dzivojam daudzdzīvokļu namā..
eu šitā parikte ir baigi labā te var saprast vismaz kaut ko nevis taka lasa bioloģijas grāmatu... tik daudz gudru un nesaprotamu vārdu kurus izskaidrot pat skolotājai nav viegli... vien vaardu sakot šī lapa patiešām rullē
patieshaam ''gribu saprast-saprotu'' ir pilniiga taisniiba :*
2006. gada 18. oktobrī, 20:57
zandinja
un ne tikai biezzas veedersaapes!!!, ja ir ceermes, tad biezzi vien palielinaas apetiite, bet neskatoties uz taa, ka cilveeks saak eest vairaak, vinnss kriitas svaraa.... un kaa veel!
Latvijas Dabas muzejs sāk labdarības akciju „LDM – Labo darbu mēnesis”
Latvijas Dabas muzejs (LDM) sāk akciju „LDM – labo darbu mēnesis”, kuras laikā tiks vākti ziedojumi Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes priekšpilsētas nodaļai. Ziedojumu vākšana ilgs tieši mēnesi – līdz 18. novembrim. Vēlāk muzeja darbinieki ar speciāli sagatavotu izbraukuma programmu dāvinājumus vedīs Vidzemes priekšpilsētas Sarkanā Krusta nodaļas aprūpē esošajiem pilsētas iedzīvotājiem.
Akcijas „LDM – labo darbu mēnesis” ietvaros ikviens iedzīvotājs ir aicināts ziedot apģērbu, apavus un citas lietas, kas pašiem varbūt vairs nav vajadzīgas, bet var noderēt un sagādāt prieku citiem. Ziedojumus aicinām nogādāt Latvijas Dabas muzejā K.Barona ielā 4 Izstāžu un informācijas nodaļā. Lūdzam nest tikai tīras mantas, kas ir labā stāvoklī.
Akcija noslēgsies ar Latvijas Dabas muzeja sarūpētu pasākumu Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā, kurā muzeja speciālisti Sarkanā Krusta aprūpē esošajiem cilvēkiem, kas varbūt nevar vai nespēj apmeklēt muzeju, rādīs līdzpaņemtās muzeja bagātības, vadīs nodarbības un organizēs dažādas aktivitātes, kā arī pasniegs saziedotās dāvanas.
Ziedojumu vākšana tiek izsludināta 18. oktobrī un ilgst tieši mēnesi, tāpēc tās nosaukums ir „LDM – labo darbu mēnesis”. Abreviatūra LDM ir Latvijas Dabas muzeja pieņemtais saīsinātais apzīmējums un tie vienlaikus ir arī pirmie burti nosaukumam „Labo darbu mēnesis”.
Akcijas mērķis ir sagādāt svētku prieku maznodrošinātiem pilsētas iedzīvotājiem, vienlaikus sekmējot 18. novembra kā svētku dienas nozīmības veidošanu sabiedrības apziņā, kā arī lauzt sabiedrībā valdošo stereotipu, ka tikai Ziemassvētku laiks ir paredzēts labdarībai.
Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes priekšpilsētas nodaļa rūpējas par maznodrošinātajiem priekšpilsētas pensionāriem, ģimenēm ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, bezatlīdzības asins donoriem, kuri vairs nav aktīvie donori, tāpat arī tiem cilvēkiem, kas dzīvo veco ļaužu pansionātos, internātskolās, bērnu namos un ikvienu, kurš ir dzīves paēnā.
Reizēm nav vajadzīgs daudz, lai kļūtu laimīgs – ne nauda, ne manta, tikai sajūta, ka kādam esi atļāvis smaidīt. Akcija aicina ikvienu, kam tas ir iespējams, uzdāvināt smaidu saviem līdzcilvēkiem. Dāvāsim to kopā!
Sīkāka informācija: muzejā pa tālr.7356025Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
Kā klimata izmaiņas darbības rezultātā mainās bioloģiskā daudzveidība Latvikā?Kurš būtu pareizais variants. 1.Samazinās skujkoku īpatsvars un palielinās lapu koku īpat svars. 2.Palieilinās skujkoku īpatsvars un samazinās lapu koku īpatsvars. 3.Samazinās siltumprasīgo sugu skaits. 4.Nemainās.
Vai šo Tavu jautājumu saprast: „vai zivs ar vienu aci drīkst dzīvot”?
2006. gada 15. oktobrī, 10:24
Zirneklītis
jautaajums,jums.... vai ir iespeejam glaabt kakji un garanteet vinjam pilveertiigu dziivi ja vinjam norauta aste un paarauti nervi kuri kontrolee aanusu???(pakaljkaajas nav paralizeetas)
Neklātienē nevar ārstēt. Steidzīgi sameklē vetārstu.
2006. gada 13. oktobrī, 22:40
Zirneklītis
nu lieta ka taada ka aarstu jau apmekleejaam un rezultaats bija shausmiigs..vieniigais ko vinjsh teica ka var izdariit ir iemidzinaat.... un taapeec ariies jums jautaaju vai uzzinaatu...vai taadaa situaacijaa vispaar ir iespeejams ko glaabt jo apshaubu veterinaaraarsta godiigumu un vinja cilveeciigumu...
2006. gada 14. oktobrī, 22:33
agucis
Piedod, bet arī man pirmā doma bija par iemidzināšanu, bet neredzot kaķi, nezinot, cik lielas ir viņam nodarītā posta sekas, neko tādu nevaru ne ieteikt, ne nosodīt. Ja kaķim nākas ciest nemitīgas sāpes, ja būtiski ir ietekmētas kustības spējas, tad labāk ir ļaut viņam aiziet. Nestādos priekšā, kā kaķi pierunāt nēsāt pamperus.
Vetārsti jau ir gana dauz, – ja netici vienam, vari iziet pie kāda cita.
2006. gada 15. oktobrī, 9:55
Zirneklītis
Varu izstāstīt piemēru no dzīves. Man laukos bija runcis, kuram ar mašīnu pārbrauca pāri dibengalam. Pēc šī negadījuma nekādi ārsti netika izsaukti un kaķis pāris dienas veseļojās pats - gulēja un neko neēda. Pēc tam redzējām, ka ir lauzta aste, jo tā bija nejutīga un nokarājās un nedarbojās arī izvadorgāni - resp. čuras notecēja gar kājām. Taču kaķis bija staigātājs un laimīgi nodzīvoja vēl pāris gadus. Nomira 11 gadu vecumā nezināmā nāvē. Varu vēl piebilst tikai to, ka suņi un kaķi, ja tiem stipri sāp, to izrāda - smilkst un ņaud. Tāpēc tas ir skaidri redzams un arī cilvēkam nepanesams fakts, ja dzīvnieks cieš nemitīgas sāpes. Ja kaķis var staigāt un ēst, tātad, manuprāt, var arī dzīvot. Tas ir mans pilnīgi neprofesionālais viedoklis. Vēlu visu labāko kaķītim un agucim.
2006. gada 16. oktobrī, 14:05
Mikī
pasakiet ludzu 4 taurinziezu dzimtas arstneciba folklora
Hello, laikam vēlies uzzināt četru tauriņziežu dzimtas augu nosaukumus, kuri tiek izmantoti ārstniecībā un ir pieminēti folklorā? Atsevišķi vai kopā? Būtu jauki iemācīties formulēt jautājumus tā saprotamāk. Folklorā noteikti zirņi un pupas, jo tie pieder pie tradicionāliem latviešu tautas ēdieniem. Arī āboliņš... Ārstniecībā - āboliņš, lucerna, pļavas dedestiņa.
2006. gada 16. oktobrī, 11:16
Ģederts
Sveiki,sveiki! gandrīz visos,ja ne visos parkos sastādītas Holandes liepas,bet nevienā literatūrā ne vārda,vai varbūt nemeklēju tur kur ir!(nu jā augu noteicējos ir)tas pats par Veimuta priedi:bla bla bla aizsargāsim,kopsim,pirksim un stādīsim utt.bet kas viņa un ar ko atšķiras no parastās priedes ne vārda!Varbūt varat palīdzēt? Tātad,varbūt zinat kur meklēt infu par Holanes liepu un Veimuta priedi?Paldies!
bla bla bla "liepa" un "priede" ir ģinšu nosaukumi ar DAUDZĀm sugām tajās... un minētās ir atsevišķas sugas ar atšķirīgu morfoloģiju utt. bla bla bla yad kādā literatūrā meklējāt? Vakara ziņās?
2006. gada 12. oktobrī, 10:01
Ģederts
Dažādu autoru viedoklis atšķiras, ko nozīmē „daudz”, – priežu ģintī (Pinus) tiek ieskaitītas no 105 līdz 125 sugām, bet pie liepām (Tilia) – ~30 sugas.
Veimuta priede (Pinus strobus) ir labi atpazīstama ar savām 5 diezgan mīkstajām skujām. Man viņa patīk.
Apstādījumos pamatā sastopama gan Holandes liepa (Tilia vulgaris), gan parastā liepa (Tilia cordata). Mežos aug parastā liepa.
Augu noteicējos ir aprakstīti augi, kas sastopami savvaļā. Parkos, dārzos un puķupodos audzēto augu aprakstus jāmēklē dārzkopju literatūrā.
2006. gada 12. oktobrī, 12:07
Zirneklītis
Bij tāda grāmata "Rīgas dārzi un parki", bibliotēkās vajadzētu būt
2006. gada 12. oktobrī, 12:50
Vija
Sveiki! Nē,Ģedert,vakara ziņās vēl nepaskatijos,vai tad nu tur tas rakstīts!? Zirneklīt,paldies!Jā apstādijumos sastopamas,bet raksturojums?Vai tiešām tikai dārzkopju grāmatiņās!Bāc! Paldies,Vija,to grāmatiņu jau izlasiju no vāka līdz vākam,bet raksturojuma šīm sugām tur nav!
2006. gada 12. oktobrī, 20:06
Inese
Latviešu valodā ar šo sugu aprakstiem varētu būt tā paknapāk . Ko tu īsti par šiem kokiem gribi uzzināt?
Par liepām varu vēl piebilst, ka, ja savvaļā mums aug tiekai viena liepu suga – parastaā liepa, apstādījumos tiek audzētas 11 dažādas liepu suga. Holandes liepa ir parastās liepas un platlapju liepas (Tilia platyphyllos) krustojums.
Nelielu ieskatu par dažādiem Latvijas kokiem var iegūt «Meža enciklopēdijā» (apgāds «Zelta grauds», 2003.) un enciklopēdijā «Latvijas daba».
2006. gada 12. oktobrī, 23:30
Zirneklītis
Paldies,Zirneklīt!Tu esi lielisks!
2006. gada 15. oktobrī, 11:17
Inese
Par Veimuta priedi un Holandes liepu var lasīt grāmatā DENDROLOĢIJA (autori Lange, Mauriņš, Zvirgzds; "Zvaigzne" 1978.g.). Gan jau arī citās dendroloģijas grāmatās kaut kas ir atrodams. Mauriņš tā kā rakstot jaunu grāmatu dendroloģijā?
2006. gada 16. oktobrī, 14:17
Ģederts
Precīzāk, Mauriņš + Zvirgzds.
2006. gada 16. oktobrī, 14:43
Zirneklītis
Mauriņš un Zvirgzds "Kokaugi (Mauriņš) un to neredzamā enerģija (Zvirgzds)"? Starp citu, "Zvirgzds" derētu par labu čehu uzvārdu, tikpat labu, kā "Zmrhala"... Latvieši parasti ieliek vairākus pastkaņus vārdos.
2006. gada 16. oktobrī, 18:57
Ģederts
Par visnotaļ cienījamo dendrologu Zvirgzdu klīst nostāsts par viņa piedalīšanos vienā konferencē Igaunijā. Vadītājs, Igaunis pēc tautības, viņu pieteica, ka tagad uzstāšoties zinātnieks no Latvijas, kura uzvārds nu ne kādi nav izrunājams
2006. gada 17. oktobrī, 12:36
Zirneklītis
1)Vai sastādot bioloģijas olimpiādes uzdevumus, autori darbos izmanto kādas idejas/uzdevumus/testa jautājumus, kas jau parādījušies citu valstu olimpiāžu darbos? Galu galā grūti izdomāt ko jaunu un nekur nebijušu. 2) Vai iespējams sadabūt materiālus (laikam bija A4 formāta grāmatiņa), kas ietver iepriekšējo IBO atlases kārtas uzdevumus?
Sastādot olimpiādes uzdevumus, protams, tiek izmantoti un pat ir prasība izmantot daļu iepriekšējo starptautisko olimpiāžu uzdevumus. Atlases kārtu uzdevumi netiek izplatīti. Tie ir tikai tiem dalībniekiem, kuri attiecīgajā gadā atlasē ir piedalījušies. Iepriekšējās starptautiskās bioloģijas olimpiādes uzdevumus parasti var iegādāties pie Ināras Akmenes nākamās Valsts bioloģijas olimpiādes laikā. Vēl ir pieejama pasen iznākusī A. Aispures grāmatiņa "Bioloģijas olimpiāžu uzdevumi",izdots apgādā "Zvaigzne ABC", kurā apkopoti uzdevumi no dažādām olimpiādēm.
2006. gada 11. oktobrī, 14:07
Maruta Kusina
Kāds varētu pateikt kā iedalās segaudi un vadaudi?
Kad skrien, augstāks par pili; kad atsatupst, mazāks par ragavām. Jūdžu neskaita, pa lielceļu neiet, bet tālu aiz jūras bijis. (Gājputni.) Pavasari atskrien, rudeni aizskrien.
Sāksies gada garākā Latvijas Dabas muzeja izstāde „Raganzālīte un velnakmens”
11. oktobrī sāksies gada garākā Latvijas Dabas muzeja izstāde „Raganzālīte un velnakmens”. Izstādē tās veidotāji ir apvienojuši teiksmu pasauli ar zinātniskajiem atklājumiem. Muzeja speciālisti ir meklējuši atbildes uz jautājumiem, kāpēc tik daudz kur Latvijas dabā augu, dzīvnieku un vietu nosaukums saistīts ar raganas un velna vārdu.
Izstāde ir veidota kā pasaka, apvienojot teiku un ticējumu pasauli ar zinātniskiem pētījumiem. Tās apmeklētāji varēs aplūkot, kā izskatās augi, dzīvnieki un ģeoloģiski objekti, kuru nosaukums saistīts ar raganas un velna vārdu un arī atrast atbildes uz jautājumiem, kāpēc cilvēki lietām piedēvējuši šādus nosaukumus. Izstāde muzejā būs aplūkojama līdz pat 19. novembrim.
Izstāde veidota, balstoties uz latviešu mītisko pasaules apziņu, kad tautas pasakās parādījies Dieva un velna vārds, un nedaudz jaunāku kultūrslāni, kad ļaudis, kas prata izmantot dabas spēkus, tika pielīdzināti mītiskajiem varoņiem un saukti par burvjiem, raganām, vilkačiem, sumpurņiem. Izstādē netiek skaidroti dažādu kultūru un reliģiju uzslāņojumi šiem vārdiem, bet gan rādīta pirmatnējā latviešu mitoloģiskā izpratne par, viņuprāt, pārdabiskām lietām un parādīts zinātnisks izskaidrojums tām.
Izstādē apmeklētāji varēs paraudzīties uz lietām, ko mūsu senči nav pratuši skaidrot un tāpēc saistījuši ar pārdabiskiem spēkiem. Rudens vējos nosalušās rokas varēs sildīt pie tases zāļu tējas, kas palīdzēs pret sadzīves kaitēm.
Izstādes atklāšana notiks 11. oktobrī plkst. 15:00. Tās apmeklētājiem būs iespējams noklausīties folklorista Gunta Pakalna stāstītos spoku un joku stāstus, iemalkot tasi siltas tējas, gremdējoties rudenīgās tautas pasaku un dabaszinātņu noskaņās.
Izstādes ietvaros tiks vadītas grupu nodarbības skolēniem un 28. oktobrī notiks ģimenes dienas pasākums, kad līdzās dažādām aktivitātēm atkal varēs klausīties Gunta Pakalna spoku un joku stāstus.
Izstāde tapusi ar Latvijas Vides aizsardzības fonda un SIA „Instant” finansiālu atbalstu. Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".
Ieejas maksa — Ls 0,10; 0,20; 0,30; 0,60.
Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356025, 7356036.
Cieņā, Vineta Grigāne Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
Mana interese par šo zirnekli radās kopš vakardienas, kad kaķis dzīvoklī noķēra šādu milzeni, kura dibengals bija tik liels kā mana īkšķa gals!! Biju šokā! Viņš bija tik liels, ka nodomāju, ka iespējams kāds kaimiņš tur tarantulus vai kautkādus citus tropiskos zirnekļus, tie savairojušies, aizbēguši un pa ventilācijas caurumiem atnākuši!
Uzstraucos vai tik viņš atnāca viens...ka tik nav vesels bars!!! Un tas viss Daugavpilī- centrā, dzīvoklī, kurš atrodas 5-tajā stāvā! Nemēģināju apstaigāt kaimiņus vienos naktī, lai noskaidrotu - vai tiešām nav kādam izbēdzis un izmetu šo milzeni pa balkonu....Jādomā, ka nenositās, jo uzreiz izvērpa savu diedziņu un aizlidoja tumsā!
Vai man kāds var paskaidrot man no kurienes tādi rodas, kur viņiem ir dabiskā vide un vēl kautko???!!!
Krusta zirneklis (Araneus diadematus) pieder pie riteņzirnekļu (Araneidae) dzimtas. Tie ir zirnekļi, kas auž lielos, apaļos ķeramtīklus, pie tam tas notiek pēc noteikta plāna. Viens no lielākajiem riteņzirnekļiem. Krusta zirnekļi ļoti bieži sastopami cilvēku mītņu tuvumā – paspārnēs, bēniņos, nojumēs. Dabā savus lielos tīklus auž koku, retāk krūmu, zaros. Tīkli spēj noturēt parāvus kukaiņus – tauriņus, bites, lapsenes, spāres. Krusta zirnklis māk tikt galā ar dzēlējplēvspārņiem.
Lai arī krusta zirneklis ir Latvijas indīgākais zirneklis, cilvēkiem viņš nav bīstams. Cilvēkam krusta zirnekļa kodums rada dedzinošas sāpes, zemādas asinsizplūdumu, var rasties arī galvassāpes un vājums. Šī zirnekļa izdalītais sekrēts ir bīstams gan bezmugurkaulniekiem, gan mugurkaulniekiem, taču iedarbojas sugu specifiski: lizē truša, žurkas, cilvēka eritrocītus, bet neietekmē jūrascūciņu, zirgu, aitu, suņu asins sastāvu. Šādu indes iedarbību realizē termolabilais termolizīns. Neirotoksīnam ir arī termostabilais komponents ar M 1 000, tas bloķē sinaptisko pārvadi šis acetilholīna un glutamāta sinapsēm. Mugurkaulnieku organismā šis process ir atgriezenisks, bezmugurkaulniekiem izraisa nāvi.
Izmantotā literatūra:
Māris Šternbergs, 1995, Enciklopēdijas «Latvijas daba» 3. sējums, Krusta zirneklis; Latvijas Enciklopēdija
Eižens Slava, «Vispārīgā toksikoloģija» kurss LU Bioloģijas fakultātē
2006. gada 8. oktobrī, 9:31
Zirneklītis
Milzīgs paldies autoram- Zirneklītim par izsmeļošo informāciju! Man tagad ir skaidrs! Netā arī vēl palasījos- izrādās, ka tie zirnekļi ir tīri interesanti radījumi! Bet nu skaisti jau gan pēc suņa-t.i. ļoti skaisti, ja pavēro no tuvuma! Paldies!
2006. gada 20. oktobrī, 10:35
Sandra
Kāda izskatās krusta zirnekļa koduma vieta? Vai tie ir punkti , cik un kādā izkārtojumā ? Jautāju , jo mani sakoda nezināms radījums. Sākumā uz ādas , koduma vietā, parādījās trīs sarkanīgi violeti punkti trīsstūra veidā. bija dedzinošas sāpes ,apsārtums,tūska, palielināti limfmezgli , drudzis,vājums. Vēlāk diviem augšējiem punktiem blakus parādījās vēl divi. Biju darbnespējīga trīs dienas.Vai tas būtu krusta zirnekļa kodums? Piebildīšu , ka mani sakoda arēnā "Rīga",skatoties koncertu.
2008. gada 13. jūnijā, 10:00
Maija
Es neesmu krusta zirneklis, noteikti nē! krusta zirnekļi ir mani radinieki, taču tie nekad nedzīvo cilvēku mājās. Esmu "mājas svētība" - mājas zirneklis Tegenaria atrica. Latvijā es varu dzīvot tikai pie cilvēkiem, jo esmu dienvidnieks. Es varu izaugt pavisam liels - izstiepjot kājas varu būt 6-8 cm gads. Zirnekļu meitenēm ir lielāks vēders, un kad tajā ir olas - tad kā īkšķa gals. Es staigāju naktīs, tīru māju no kukaiņiem. Cilvēki bieži vien nezina, ka es dzīvoju viņu m'\ajās, jo esmu bailīgs un mūku tiklīdz iedegas gaisma vai grīda ietrīcas.
Es tas nebiju, kas sakoda Maiju! Goda vārds! Vispār arēna "Rīga" man ļoti nepatīk un mani draugi mājas zirnekļi arī tur nerāda savas kājas. Vispār es nekožu. Bet ja mani tomēr kāds satver aiz vēdera, tad gan! Man ir divi indes zobi, ko es mīļuprāt ietriecu kukaiņa ķermenī un ielaižu indi. Tiesa gan, mana inde cilvēkam nu nevar nodarīt kaitējumu. Manam kodumam it tikai divi sīki caurumi, tos par ar grūtībām var ieraudzīt. Arēnā kodēji noteikti ir kukaiņi! Kaut gan reti kurš sevi cienījošs kukainis dosies uz arēnu. Nu labi, varu pieņemt, ka tā bijusi kāda skudra, piemēram, mīzene. Dzeļ viņas sāpīgi, viņu dzelonis ir īss un gluds, piedevām skudra dzeļ daudzas reizes pēc kārtas. Niez jau labi un ja vēl iekasa kādu infekciju, tad veidojas smuks iekaisums. Vēl arēnā varētu būt iemaldījusies blusa, bet tad nu viņai jābūt ar pavisam sašmulētu snuķi, lai rastos iekaisums. Maijai laikam maz koduši odi un dunduri kādēl imūnsistēma novājināta. Noteikti jāsāt stiprināt. Var pabarot kādu parasto odu: vispirms odu, tad es ar to tikšu galā.
Es arī vēlētos uzzināt, ko ēd mājas zirneklis Tegenaria atrica, jo divi tādi man staigāja pa istabu un ieliku viņus abus kastītē, viņi sataisijuši savu migu un domāju vai nenomirs bez ēdiena resursiem. Esmu salicis mātīti ar Tēviņu, iespēja, ka vairosies?
2012. gada 16. oktobrī, 22:50
Kristers
Tēviņam ilgs mūžs nav paredzams, jo pārošanās tam ir nāvējoša
2012. gada 17. oktobrī, 3:31
Zirneklītis
Man vislabāk garšo virtuves prusaki, jo ar tiem tieku galā. Sīkāki medījumi - mušas der tikai maniem bērniem. Sīkos man medīt ir neizdevīgi, jo jāpatērē daudz enerģijas medībām, bet iegūto kaloriju ir maz. Circeņi gan ir nejauki, jo laikā, kad es mainu ādu, tie man uzbrūk un grib apēst, circeņi taču ir kanibāli. Un vispār man noder jebkurš kukainis, kurš ir mazāks par mani.
Blusas ir kukaiņi ar pilnīgu pārvēršanos, tas ir, viņu attīstībā ir 4 stadijas – ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis īpatnis. Lai izveidotos pieaugusi blusa, var paiet nedēļas un pat mēneši. Nepiemērotos apstākļos kūniņas var nogaidīt gadu, līdz uzrodas kāds siltasiņu dzīvnieks. Pieaugusi blusa var dzīvot sākot no pāris nedēļām līdz pat ilgāk kā gadu.
doc. Sloka stāstīja, ka ir tādas blusas, kas var gaidīt mednieku mājiņās savus medniekus gadiem ilgi! patiesībā gaida nevis pašas blusas, bet laikam ola vai kūniņa! kad cilvēks ieiet mājā, grīda nodreb, un ar to pietiek, lai tur tā ola vai kūniņa izšķiļas, un blusas ir gatavas!
bet mednieki dara tā: pirms ieiešanas mājiņā sakur uguni, uzvāra ūdeni, attaisa durvis un iešļāc vārošo ūdeni iekšā! un blusas kaput!
2006. gada 9. oktobrī, 16:51
Vija
Informaaciju par zinekliem, musaam, visiem dzīvniekiem var atrast mājas lapā: http://animaplanet.times.lv Uztaisiiju es!!!
Jauka lapiņa! Nekad nebūtu domājis, ka bērns Tavā vecumā var uztaisīt tik labi pārdomātu, noformētu un saturiski labu lapu. Visu cieņu! Ceru, ka tas, ko teikšu tālāk, nesabojās Tavu labo ieceri izveidot šādu lapu.
Lapas pilnveidošanai pāris ieteikumi un jautājumi:
pie attēliem vajadzētu pierakstīt, no kurienes tie ņemti;
tas pats attiecas uz ne Tevis veidotiem tekstiem, piemēram, par putnu gripu, kurš liekas tāds ļoti pazīstams;
pārveidot meklētaju, jo pašreizējā izskatā tas nav diezko strādājošs;
izveidot to, ko pati soli, jo tā arī neatradu viesu grāmatu, kurā atstāt savu ķepas nospiedumu;
kopš kura laika slieka un zirneklis ir kukaiņi?
kāpēc pingvīns nav arī putns?
Kāpēc zīdītāji un lauku sētas pārstāvji nav kopējā rādītājā?
iesaku izvēlēties citu redaktoru lapu taisīšanai, jo patreizējais izveido lapas, kas dažos pārlūkos izskatās ne tā kā esi iecerējusi, piemēram, zosis, vistas un pīles ir nonākušas pie zīdītājiem . Parasti citiem iesaku izmantot Mozillu (SeaMonkey) (http://www.mozilla.org/projects/seamonkey/).
2006. gada 7. oktobrī, 12:20
Zirneklītis
ieteikums: izveidot sagrupeetu sarakstu ar visiem sugu nosaukumiem. Piem., jautaajums :"Liliju dzimtas viendīgļlapis?" nekur nav iespējams atrast visus shiis dzimtas augu nosaukumus, ir tikai apraksts, kas tas taads vispaar par auga tipu, vai arii tie doti latiinju nosaukumos, kuri parastam cilveekam neko neizsaka.
Piedod, bet Tavā ieteikumā ir pārītis dīvainību. Pats augu saraksts ar laiku, cerams, taps, bet, kur Tu tādu jautājumu par lilijām ņēmi? Ja reiz runā par sarakstiem un dzimtu, tad vajadzētu ievērot sistemātiku: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/saturs.shtml
Šajā sarakstā redzams, ka segsēkļi (ziedaugi) tiek iedalīti divdīgļlapjos un viendīgļlapjos, savukārt liliju dzimta ir viena no viendīgļlapju dzimtām.
Otra dīvainība ir jautājumā „kas tas tāds vispār par auga tipu”. Vārdu tips izmanto dzīvnieku valsts sistemātikā. Līdzvērtīgs iedalījums augu valstij ir „grupas”. Izdalītas ir šādas grupas: aļģes, sūnas, staipekņi, kosas, paparde, sēklaugi, ķērpji. Viss, kādreiz bija sēnes, bet nu tām sava valsts. Vai Tu šo iedalījumu biji domājusi prasot par augu tipu?
2007. gada 27. aprīlī, 7:07
Zirneklītis
Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, izplatīts Japānā un Ķīnā ( krustvārdu mīkla Spēles/spoki-Pasmaidi.lv-10.11.2009)- atbilde -HOSTA.Vai jautājums korekti izteikts.
2009. gada 10. novembrī, 1:46
RUTA
Pēc vienas sistemātikas hostas (Hosta syn.: Funkia) ir pieskaitītas liliju dzimtai (Liliaceae), pēc citas – agāvju dzimtai (Agavaceae). Vēl ir bijuši mēģinājumi izdalīt arī citas dzimtas, piemēram, Hostaceae, Funkiaceae, bet tās nav guvušas plašu atzinību. Pamatā tiek izmantota sistemātika, kurā hostas ietilpst liliju dzimtā.
Hostu dzimtene ir Austrumāzija. Ar viņu kultivēšanu Japānā un Ķinā nodarbojās jau sen. Eiropā hostas tika ievestas no Japānas XIX gs. vidū.
Grieķu mitoloģijā par hidru sauca briesmīgu daudzgalvainu čūsku, kuras galvas atauga, tiklīdz bija nocirstas. Atnāca ļaunais Hērakls un nonāvēja šo reto dzīvnieku. Lai galvas neataugtu, Hērakls nopostīja tuvējo mežu to aizdedzinot, tādējādi nokaudams daudz nevainīgas dzīvības un atņemdas daudziem to mājokli. Pēc katras nocirstās galvas viņš cirtiena vietu piededzināja ar degošu koku. Šis bija viens no Herakla divpadsmit varoņdarbiem.
2006. gada 6. oktobrī, 17:44
Glabātājs
Hidra (latīniski – Hydra) ir visgarākais debess zvaigznājs, kā arī aizņem visvairāk vietas pie debesīm. Ir jāpaiet vairāk kā sešām stundām, lai Hidra pilnībā uzlēktu. Hidras ziemeļpusē atrodas zodiaka zvaigznāji – Vēzis, Lauva, Jaunava un Svari.
Hidras spožākā zvaigzne ir Alfards (Vientuļnieks).
Hidras ir zarndobumaiņu tipa (Cnidaria) hidrozoju klases (Hydrozoa) pārstāvji. Zarndobumaiņi ir Latvijā maz pētīta grupa. Pašlaik konstatētas 5 hidrozoju sugas. No tām trijās ir vārds hidra (iespējamas vēl 3-4 hidru sugas):
Ļoti plašs jautājums. Varbūt sāc ar to, ka tiec skaidrībā tieši par kādiem atjaunojamiem dabas resursiem Tev ir interese. Domāšanas veicināšanai šī termina skaidrojums: „Atjaunojamie dabas resursi – Renewable natural resources. Dabas resursi, kuri var tikt atjaunoti vai papildināti dabisko procesu gaitā vai arī ar cilvēku darbību. Atjaunojamo dabas resursu piemērs ir meži un zivis. Minerāli un no zemes dzīlēm iegūtais kurināmais tiek uzskatīti par neatjaunojamiem dabas resursiem, jo to atjaunošana var notikt vienīgi ģeoloģiskā, nevis cilvēku dzīves laika mērogā. Daži vides aspekti, piemēram, augsnes auglība, spēja videi asimilēt piesārņojumu un saglabāt ekoloģiski tīru sistēmu, tiek dēvēti par daļēji atjaunojamiem, jo tos iespējams atjaunot ļoti lēni vairāku paaudžu laikā.” (no http://siteresources.worldbank.org/LATVIAEXTN/Resources/Vardnica.pdf)
2006. gada 15. oktobrī, 19:05
Zirneklītis
vēlos uzzināt par toksiskajām vielām mūsu pārtikā un kosmētikā!paldies!!!!
Tad jau var jautāt arī ar ko mēs atšķiramies no vienšūņiem, jo mums arī ir daļa leikocītu, kuri izturas līdzīgi vienšūņiem. Zarndobmaiņiem taču ir dažādas šūnas, kas visas kopā veido organismu, kas darbojas saskaņoti.
2006. gada 4. oktobrī, 8:03
Meringija
Diemžēl, pārsvarā VISAS atšķirības starp vienšūņiem un zarndobumaiņiem būs saistītas ar uzbūves īpatnībām (1 šūna vs daudzšūnu organisms). Vieglāk būtu salīdzināt zarndobumaini ar kādu rāpuli, piemēram...
2006. gada 4. oktobrī, 8:33
Ģederts
Kas lūdzu tā par augļskābi HCA KAS MAZINA APETĪTI un veicinot tauku sadegšanu organismā.??Paldies.
Garcinia Cambogia (arī G. gummi-gutta, G. quaesita) aug Indijā un tās kaimiņzemēs. Iedalīts Clusiaceae dzimtā. Pazīstams kā garšvielu un ārstniecisks augs. Pārtikušie ļaudis auglī saskata notievēšanas brīnumlīdzekli. Ka vari iedomāties, indieši no sendienām ar šo augu ārstējuši gan citas vainas. Auglis satur hidroksicitronskābi (Hydroxycitric Acid，HCA). Šī skābe, kas pēc uzbūves ir līdzīga citronskābei, samazina apetīti. Laboratorijas eksperimenots (tas ir, kolbā, nevis dzīvē) atklāts, ka HCA apspiež dažu enzīmu darbību, kas nodrošina ogļhidrātu pārvēršanu taukos, kas uzkrājas organismā. Statistiski pierādīt HCA nozīmi svara zaudēšanā nav laikam gan izdevies
Vēlētos uzzināt, kas kopīgs asterei, dālijai, helēnijai, rudens vēlziedei, čīkstuļu laimiņam, gladiolai un dekoratīvajam sīpolam. Kurš augs neiederas šajā kompānijā ?
astere (Callistephus chinensis, Asteraceae) zied no augusta līdz septembrim;
dālija(Dahlia spp., Asteraceae) zied no augusta līdz oktobrim (ja nenosalst);
helēnija (Helenium autumnale, Asteraceae) zied no augusta līdz oktobrim; rudens vēlziede (Colchicum autumnale, Liliaceae) zied no septembra līdz oktobrim;
čīkstuļu laimiņš (Sedum telephium, Crassulaceae) zied no jūlija līdz oktobrim;
gladiola (Gladiolas spp., Iridaceae) zied no jūlija līdz septembrim;
dekoratīvais sīpols, iespējams, ka ar to tiek domāts (Allium giganteum, Alliaceae, pēc vecās klasifikācijas Liliaceae), kurš zied no maija līdz jūnijam;
Ja biji gana uzmanīga, atšķirīgo pamanīji
2006. gada 3. oktobrī, 12:57
Zirneklītis
man pārskatot šo sarakstu ienāca prātā, ka dārzkopji asteres parasti pavairo ar sēklām, bet pārējās - ar sakneņiem, sīpoliem vai ar stādu dalīšanu, resp., veģetatīvi. (es tikai nezinu par helēniju)
2006. gada 3. oktobrī, 14:55
Vija
Pamatā jau helēnijas pavairo dalot, bet gan jau ka ar sēklam arī var.
2006. gada 3. oktobrī, 15:51
Zirneklītis
P.S. Asteres pats esmu audzējis no sēklām. Un veikalā jau pārdod tikai asteru sēklas.
2006. gada 3. oktobrī, 15:56
Zirneklītis
nu ja, to es arī biju domājusi. asteri pavairo ģeneratīvi, pārējos veģetatīvi, tātad astere neiederas. kopīgais - lv visus audzē dārzos kā dekoratīvus augus.
2006. gada 3. oktobrī, 16:16
Vija
Tad jau esam nonākošī pie vismaz trīs „izlecējiem”: astere, jo pavairo ne tā kā citus, dekoratīvā sīpola, jo zied ne tad, kad citi un čīkstuļu laimiņa, jo lapas biezākas, kā pārējiem. Šo puķi tautā gan pamatā sauc par parasto čīksteni.
2006. gada 3. oktobrī, 18:12
Zirneklītis
čīkstene man likās izlēcēja arī tāpēc, ka viņa vienīgā no minētajām ir lv savvaļas suga. vēlziede arī ir savvaļā, bet tiek uzskatīts, ka tā tur ieviesusies no dārziem. hm, savvaļā ir arī jumstiņu gladiola, bet tā stipri atšķiras no dārzos audzētās. te nāk gaismā, ka jautājums ir nekorekts - dažiem augiem ir zināma suga, bet citiem tikai ģints. tā jau var turpināt līdz bezgalībai! čīkstene aug sausās vietās, pārējie mēreni mitrās un slapjās utt. paziņoju, ka no saraksta izkrīt helēnija, jo tās pārējās es pazīstu, bet helēniju nē!
2006. gada 3. oktobrī, 18:42
Vija
Vēlos no meža pārnest un dārzā iestādīt dažus paegļus(līdz0,5m).Nevaru saprast vai tas ir atļauts vai tie ir aisargājamie augi?Būšu pateicīga par atbildi. AR cieņu, Rita
Tas ir atļauts un tie nav aizsargājami augi. Taču uzmanies, vai neposti kādu aizsargājamu biotopu vai privātīpašnieka zemi vai sabiedrības iecienītu pastaigu vietu
2006. gada 3. oktobrī, 9:53
Vija
Ā, labi, es izrakšu atkal dažas eglītes un ozolus... Vai tad VISPĀR, izņemot personīgā īpašumā esošu mežu, drīkst rakt ārā kokus? Vai valsts mežos (kas Latvijas Valsts Mežu pārziņā drīkst?
2006. gada 3. oktobrī, 22:29
Ģederts
Starp eglēm, ozoliem un kadiķiem ir neliela atšķirība –kadiķi neveidos pirmo stāvu. Bet vispār jautājums labs – ko drīkst un ko nedrīkst darīt valsts mežos.
2006. gada 3. oktobrī, 23:22
Zirneklītis
Laikam gluži tā viss nevar. Vismaz meža likumā nav atrunāts, ka to drīkst, toties, tur ir teikts:
„6. pants
Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajās teritorijās.
..
16. pants
(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus - personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5. panta ceturtās daļas noteikumiem.
(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.
(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6. panta noteikumus.”
Nebūtu tai 16. panta uzskaitījums, tad varētu gan uz nebēdu visu savākt. No otras puses – puķes arī šeit nav minētas, bet apšaubu, ka man sanāks kādas nepatikšanas, ja saplūkšu birztalu nārbuļus.
2006. gada 3. oktobrī, 23:39
Zirneklītis
Labdien,
Kadiķi nav īpaši aizsargājama suga. Līdz ar to pieļaujama atsevišķu, neliela izmēra kociņu izrakšana savā īpašumā esošajā mežā un pārstādīšana. Kadiķu izrakšana citas personas īpašumā esošā mežā pieļaujama tikai ar attiecīgās meža zemes īpašnieka atļauju.
Liene Suveizda VMD Vides aizsardzības daļas vadītāja
Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv
RSS
gandrīz visos,ja ne visos parkos sastādītas Holandes liepas,bet nevienā literatūrā ne vārda,vai varbūt nemeklēju tur kur ir!(nu jā augu noteicējos ir)tas pats par Veimuta priedi:bla bla bla aizsargāsim,kopsim,pirksim un stādīsim utt.bet kas viņa un ar ko atšķiras no parastās priedes ne vārda!Varbūt varat palīdzēt? Tātad,varbūt zinat kur meklēt infu par Holanes liepu un Veimuta priedi?Paldies!
Domu doze (atsauksmju grāmata)