Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2007. gada janvārī


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Jums šo jautājumu vispareizāk būtu jautāt kādam ārstam.
2007. gada 31. janvārī, 17:20Edgars
Atbildes un piebildes ->
Sveiki, palīdzat lūdzu.
1. Kas ir reģenerācija?
2. Kā sauc saldinātu vielu ko izdala ziedi?
3. kurš ir visizplatītākais elements zemes garozā?
4. Kas ir šmerliņš?
5. Kāds ir dūralumīnija ķīmiskais sastāvs un kur to galvenokārt izmanto?
Liels paldies!
2007. gada 31. janvārī, 16:19Rita S.
* Atbildes un piebildes ->

2. Nektārs
3. skābeklis ir izplatītākais, otrā vieta Si, trešā vieta Al!
5. Sakausējums - Al (94%) un Mg, Cu, Mn, Si, Ni, to izmanto lidmašīnu būvē!
2007. gada 3. aprīlī, 0:05Sintija

4. Par šmerliņu:
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 26. janvārī, 21:07)
2007. gada 3. aprīlī, 9:27Zirneklītis
man interesē bioloģijas olimpiādes 2007. rezultāti.Kur tos var uzzināt?
2007. gada 31. janvārī, 8:50juris
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 1. februārī, 8:51Zirneklītis
ka sauc seklu alu ar zemiem velvētiem gristiem???
2007. gada 30. janvārī, 20:15KkK
* Atbildes un piebildes ->

bibliotēka.
plašāka info šeit:
šhttp://is.nav.arhitekturas.serveris.lv
2007. gada 30. janvārī, 20:26Vija

Cik var parasīt vienu un to pašu. Ja reiz uzdevi jautājumu, pacenties arī izlasīt atbildes, nevis jautāt nemitīgi vienu un to pašu.
2007. gada 30. janvārī, 21:29Zirneklītis
Kadu miklu par ziediem zinat?
2007. gada 30. janvārī, 19:58Lasma
* Atbildes un piebildes ->

Ielūdzām skaistuli, kailums vien palika.
2007. gada 8. oktobrī, 9:55Pēcis

Ka tik vien tā nebūs puķu sprigane (Impatiens glandulifera), kas Latvijas apstākļiem (un ne tikai) tiek uzslkatīta par milzīgu kaitnieku (līdzvērtīga Sosnovska latvānim). Ieviesta dārzos kā skaistumaugs, drīz vien nonāca savvāļa. Spriganei vispiemērotākās ir bagātas, mitras augsnes, it īpaši gar upēm. Tā var sasniegt 3 m augstumu, izspiežot citas sugas, kas tur vairs nespēj augt. Augs ir viengadīgs, rudens pirmajās salnās nosalst, atstājot pliku zemi, kas rada pastiprinātu upju krastu izskalošanos. Nākošajā gadā no „izšautajām” sēklām dīgst atkal jaunā sprigaņu paaudze. Un sēklu ir daudz – līdz 2000 no viena auga.
2007. gada 9. oktobrī, 18:08Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&b=Impat
Par telpaugiem visvairāk un ļoti labi raksta jaunais žurnāls "Puķudobe"!
2007. gada 30. janvārī, 13:47Jānis
Atbildes un piebildes ->
Nē tomē laikam pati atradu, bet nezinu vai pareizi... :(
2007. gada 30. janvārī, 0:18Kristine
* Atbildes un piebildes ->

Nu lūk, apsveicu!
2009. gada 7. februārī, 12:33Aigars
Vai Jūs nevarētu pateikt, kuri augi pārziemo ar lapām un kuriem augiem ziemā ilgi saglabājas pērnās lapas?
2007. gada 29. janvārī, 23:58Kristine
* Atbildes un piebildes ->

Tūlīt atradīsi...!
2009. gada 7. februārī, 12:32Aigars

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2009. gada 28. janvārī, 19:22)
2009. gada 7. februārī, 14:55Cits
ka sauc seklu alu zemiem velvētiem gristiem?
2007. gada 29. janvārī, 23:17kamits
* Atbildes un piebildes ->

Mini krustvārdu mīklu? Ka tik nav pagrabs ;)
2007. gada 30. janvārī, 3:03Zirneklītis

neminu :/ skolaa vajag
2007. gada 30. janvārī, 19:52kamits

Varbūt tā grotu varētu raksturot.
2007. gada 30. janvārī, 21:23Zirneklītis

vecaaki teiva ka grotaa esot uudens :/
2007. gada 30. janvārī, 22:16kamits

Grota ir sekla ala ar zemiem, velvētiem griestiem. Par grotām sauc arī padziļinājumus ledāju galos, no kuriem iztek ledājkušanas ūdeņi.

Inese Ancāne, Dabas ģeogrāfija, skaidrojošā vārdnīca, Zvaigzne ABC, 2000

Grota, mākslīga (it. grotta), parasti spriešļiem pārsegta neliela telpa kā dabiskās alas atdarinājums. Grotu architektūrā bij izplatīta 17 un 18 g.s., sevišķi Francijā. ..

Latviešu konversācijas vārdnīca, Rīga, 1931.

2007. gada 5. februārī, 11:18Zirneklītis
kaa rodas malduguntinjas???? paliidziet luudzu
2007. gada 29. janvārī, 23:06kamits
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 26. janvārī, 21:18)
2007. gada 30. janvārī, 3:05Zirneklītis
Kaa sauc starpvaļņu pārpurvotās ieplakas Slīteres nacionālajā pakā???
2007. gada 29. janvārī, 23:00zobs
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 30. janvārī, 3:22Zirneklītis

ka sauc latvijas upes
2009. gada 10. janvārī, 17:25ivars
http://www.latvijas.daba.lv

Upe, strauts, strautiņš, upīte, straume, čurkste, urdaviņa, urdze, urga, odzīte, tērce, valks.
2009. gada 11. janvārī, 20:09Zirneklītis
sveiki.... vai varētu lūdzu pateikt kurš ir lielākais kanāls baltijas valstīs???? (paldies)
2007. gada 29. janvārī, 22:57KkK
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 26. janvārī, 17:50)
2007. gada 30. janvārī, 3:08Zirneklītis

Muzejā atzīmēs Starptautisko mitrāju dienu ar programmu „Kā zivs ūdenī”

Latvijas Dabas muzejs jau septīto gadu 2. februārī atzīmē Starptautisko mitrāju dienu (World Wetlands Day). Šogad mitrāju dienas devīze ir „Zivs rītdienai...?”, tādēļ mitrāju dienu laikā līdz 25. februārim muzeja apmeklētāji ir aicināti iepazīt Latvijas mitrājos mītošo daudzveidīgo zivju pasauli.

Šogad mitrāju dienu ietvaros muzejs aicina 4.-6. klašu grupas apmeklēt nodarbību ar nosaukumu „Zivju diena”. Tajā bērni interaktīvā veidā varēs iepazīt mitrājos mītošo zivju daudzveidību, zivju uzbūvi, uzzināt ko vairāk par zivju piemērošanos to dzīves videi, rodot atbildes uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kāpēc vienai zivij mute ir liela, bet citai maza, kāpēc vienai tā ir pavērsta uz augšu, bet otrai uz leju; kādam mērķim paredzēta katra zivs spura; kāpēc zivis ir slidenas utt. Tāpat nodarbībā būs iespējams tuvāk iepazīt tādas zivis, ko ieraudzīt dabā gadās reti. Bērni varēs aplūkot sama galvaskausu, un videofilmu par laša attīstību. Un visbeidzot, nodarbībā tās apmeklētāji varēs arī paklausīties, kā izklausās dažu Latvijas zivju balsis, jo kā izrādās, tad zivis nemaz nav tik klusas, kā mēs parasti mēdzam uzskatīt.

Nodarbības notiks no 2. februāra līdz 23. februārim ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni 7356051.

Mitrāju dienu ietvaros 24. februārī notiks arī ģimenes dienas pasākums, kurā vecāki ar bērniem varēs pētīt zivis, risināt uzdevumus, kā arī izgatavot paši savu papīra zivtiņu.

Mitrāju dienu ietvaros muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā „Cilvēks un vide” būs izvietota papildus informācija par Latvijas zivīm, kuras apskatāmas muzeja ekspozīcijās.

Kopš 1997. gada 2. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā mitrāju diena. Šo tradīciju ir dibinājis Ramsāres konvencijas birojs. Ramsāres konvencija, kas parakstīta 1971. gadā, ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts noteiktajai ekosistēmai - mitrājiem. Konvencijas misija ir mitrāju aizsardzība un saprātīga izmantošana, rīkojoties nacionālā līmenī un sadarbojoties starptautiskā līmenī. Latvija konvencija pievienojās 1995. gadā.

Pēc Ramsāres konvencijas definīcijas mitrāji ir purvi, atklātas ūdens platības, mitri zālāji, vai niedrāji, neatkarīgi no tā, vai tiem ir dabiska izcelsme, vai tie ir pastāvīga rakstura, ar stāvošu vai tekošu ūdeni, saldūdens vai sāļūdens. Dabisko mitrāju galvenie veidi ir piekrastes seklūdeņi, upju grīvas, mitrāji upju ielejās, ezeri un ar tiem saistīti mitrāji un purvi.

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356025

Informāciju sagatavoja
Līga Mūrniece,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas speciāliste.
2007. gada 29. janvārī, 20:00Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Vai jūs varētu raksturot dadzos teikumus,ko nozīmē daba, vispārīgi.
2007. gada 29. janvārī, 15:28tīne
* Atbildes un piebildes ->

Ne, nevarētu ;)
2007. gada 29. janvārī, 15:58Filozofs
man bioloģijā ir jāraksta tāds kā referāts/eseja par kukaiņiem. vēlētos normālu informāciju. viss ko atradu bija par konkretiem kukaiņiem, bet būtu labi, ja būtu par kukaiņiem kopā un arī par dažiem atsevišķi. =)
2007. gada 28. janvārī, 21:43mixizzz
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 29. janvārī, 16:02Zirneklītis
kāds ir degslānekļa otrs nosaukums?
2007. gada 28. janvārī, 14:01evitucis
* Atbildes un piebildes ->

degakmens, bitumena slāneklis
2007. gada 30. janvārī, 21:40Zirneklītis
cau!Vai upes, kur nārsto laši, taimiņi un vimbas sauc par lašupēm?Paldies!
2007. gada 28. janvārī, 12:51edgars
* Atbildes un piebildes ->

  • Par Lašupi sauc upi, kas tek Priekules pagastā un kura saplūstot ar Melnupīti izveido Melnupi;
  • Par Lašupi sauc apdzīvotu vietu Lutriņu pagastā;
  • Lašupes (daudzskaitlī) ir apdzīvota vieta Ogresgala pagastā blakus Ogrei;
  • Un visbeidzot, par lašupēm sauc upes, kurā nartsto laši. Pasaules dabas fonda mājas lapā tiek apgalvots, ka „No 130 Latvijas lašupēm, kas savulaik nodrošināja lašu nārstu, šobrīd ir atlikušas vien pārdesmit lašu nārstam noderīgas upes. Daugavas HES kaskādes izbūve ir iznīcinājusi dabisko lašu populāciju Daugavā un tās baseinā, kas pirms HES būvniecības bija viena no nozīmīgākajām Eiropas lašupēm.” „Latvijā ir ap 10 lašupes, no kurām svarīgākās ir Salaca, Gauja un Venta.” – ir rakstīts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas parka „Salacas ieleja” posma Rozēni – Mērnieki dabas aizsardzības plānā. Salaca ir pasaulē atzīta lašupe (salmon index river).
2007. gada 28. janvārī, 21:24Zirneklītis
sveiki! cik elektronu ir molibdēna atoma elektronapvalkā?plīīz help...
2007. gada 28. janvārī, 11:29annija
* Atbildes un piebildes ->

Kuŗš no Molibdēna izotopiem Tevi interesē (83Mo ... 114Mo)?
2007. gada 29. janvārī, 16:16Zirneklītis

Elektronu skaits izotopos nemainās!! Molibdēnam - 42 elektroni!
2008. gada 21. jūnijā, 12:10?

Vai ta' paprasīt nevarēj' sarunas uzturēšanai =)
Protonu skaits izotopiem nemainās, dažādos izotopus atšķir neitronu skaits. Bet elektroni ir blandoņas ;)
2008. gada 25. jūnijā, 9:29Zirneklītis
labdien!Kā, lūdzu sauc starptautisko konvenciju par mitrājiem?
2007. gada 28. janvārī, 10:48lija
* Atbildes un piebildes ->

Ramsāres konvencija
2007. gada 28. janvārī, 12:26Ģederts

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 29. janvārī, 20:00)
2007. gada 29. janvārī, 20:06Zirneklītis
hi! jA istabā atrodas vaļējs trauks ar ūdni, tad taču istabas gaisa t un udens t ir vienādas, jo udens sasilst lidz gaisa t, vai ne?
2007. gada 27. janvārī, 19:55ričards
* Atbildes un piebildes ->

Interesanti, tomēr tā nekad nenotiek...un to KAPĒC vajadzētu saprast vēl pamatskolā, ja ne agrāk. Kur palika peļķīte pēc kucēna?!
2009. gada 23. janvārī, 12:58Aigars
Vai alpīnists kļūs vieglāks kalna virsotnē salīdzinājumā ar spēku, kāds viņu pievelk kalna pakājē? Kādēļ jā vai kādēļ nē?
2007. gada 27. janvārī, 19:49andis
* Atbildes un piebildes ->

Es te tā fiksam parēķināju, kā mainās brīvās krišanas paātrinājums pieaugot augstumam ik pa kilometram (ja Everests būtu kādā no poliem) – nekā pamanāma, atšķirība trešā zīmē aiz komata: 9,830; 9,827; 9,824; 9,821; 9,818; 9,815; 9,811; 9,808; 9,805 m/s² Varbūt vairāk samazināsies svars, ja mēnes būs virs galvas =) Vai tas ir būtiskas izmaiņas vari pārliecināties pats aizbraucot uz ekvatora rajoniem, kur brīvās krišanas paātrinājums ir 9,78 m/s², kas ir mazāks nekā 8 km virs pola.

Te jau fiziķis caur Vijas muti teica par skābekļa badu, bet nepieminēja aiz kā tas bads rodas. Paceļoties kalnā atmosfēra kļūst retinātāka -> samazinās ne tikai skābekļa daudzums vienā kubikmetrā gaisa (aiz kā skābekļa bads), bet arī spiediens. Augstu kalnos olas neizvārīsi, jo ūdens vārīšanās t° būs kritni zemāka par 100°C.

A, starp citu, pirmajā piebildē kaut kas trūkst pie ω skaidrojuma, jo 2π ir 2π – konstants lielums ~6,28. Tas ir jādala ar rotācijas periodu, kas ir ~24 h.

2007. gada 29. janvārī, 21:28Zirneklītis
Vai potenciālā enrģija var būt negatīva??Paldies!
2007. gada 27. janvārī, 19:42konstantīns
Atbildes un piebildes ->
Lūdzu paskiet kā sauc lielus kūdras kalnus????
2007. gada 27. janvārī, 19:37sisy
* Atbildes un piebildes ->


Augstie (sūnu) purvi.
Attēls pielāgots no http://academic.emporia.edu/aberjame/wetland/baltic/baltic.htm
2008. gada 21. aprīlī, 22:35Zirneklītis
kāds ir dūralumīnija ķīmiskais sastāvs? kur to gvenokārt izmanto? Liels, liels paudies, ja varat atbildēt:))
2007. gada 27. janvārī, 19:27pūkucis
* Atbildes un piebildes ->

To izmanto lidmašīnu būvē!
Sastāvs:
Al(94%), Si, Cu, Mg, Mn, Ni(6%)!!!
2007. gada 3. aprīlī, 0:08Sintija
caw!kāda ir "jautrības gāzes" ķīmiskā formla?
2007. gada 27. janvārī, 19:25lāsma
* Atbildes un piebildes ->

tā dēvētās smieklu gāzes formula ir N2O...
2007. gada 27. janvārī, 23:42ķīmiķis

Kā sauc šo komplekso savienojumu: ...
2008. gada 5. decembrī, 13:52Laura
Turpinājums šeit -» ...
sveiki! kura no LAtvijas upēm bioloģiskās daudzveidības ziņā ir starptautiski atzīta par vienu no 150 Eiropas etalonupēm???
2007. gada 27. janvārī, 18:38sigita
* Atbildes un piebildes ->


Salaca ir etalonupe lašiem.
Attēls no http://www.sargidabu.lv/
2008. gada 21. aprīlī, 22:02Zirneklītis
trūdēšanas procesā izdalās gāze un kā rezultātā kapos un purvos ir novērojamas malduguntiņas...kas ir šī gāze????Lūdzu, lūdzu atbildiet!!
2007. gada 26. janvārī, 21:18dinārs
* Atbildes un piebildes ->

Pamatā jau metāns (CH4). Vēl tur ir oglekļa dioksīds (CO2). Tā kā metāns nav pašaizdegošs, tad nepieciešama vēl citu gāzu klātbūtne, kas varētu veidot pašaizdegošos maisījumu. Tāda varētu būt fosfīns (PH3) un fosfora tetrahidrīds (P2H4).
2007. gada 27. janvārī, 9:30Zirneklītis
kā lai nodefinē kas ir transpirācija? Un kas ir šmerliņš? Paldies iepriekš!
2007. gada 26. janvārī, 21:07agnese
* Atbildes un piebildes ->

transpirācija – Ūdens fizioloģiski regulēta iztvaikošana no dzīvajām augu šūnām.

Šmerliņš ir:

  1. Rīgas daļa Šmerlis mīļformā ;) ;
  2. uzvārds;
  3. Bārdainais akmeņgrauzis (Noemacheilus barbatulus (L.), syn. Nemachilus barbatulus, Nemacheilus barbatulus, Cobitis barbatula) – padsmit centimetrus gara saldūdens zivs;
2007. gada 27. janvārī, 8:24Zirneklītis
kas ir lielākais kanāls Baltijas valstīs?
2007. gada 26. janvārī, 17:50agnese
* Atbildes un piebildes ->

Lielākais kanāls Baltijas valstīs varētu būt Meirānu kanāls, kas lielu daļu Lubānā ieplūstošo upju, apejot Lubānu, aizvada tieši uz Aivieksti. Sākts rakt pērnā gadsimta 30-os gados. Atšķirībā no lielākajiem kanāliem pasaulē, tas netika izrakts kuģošanai :( . Kanāla garums ~25 km, platums sasniedz pat 80 m, bet dziļākā vieta – 10 m.
2007. gada 26. janvārī, 19:51Zirneklītis
Kādai sugai pieder apmēram 0,5mm resns gliemezītis, dzintara krāšas čaula ar raibumiņiem. Čaulas virsotne noapaļota at strauji sašaurinātiem vijumiem. Atrodams Vidzemes jūrmalā starp Saulkrastiem un Salacgrīvu.
2007. gada 26. janvārī, 16:07inita
* Atbildes un piebildes ->

Visprecīzāk sugu būs iespējams noteikt, ja gliemeža čaulu varētu redzēt. Ir vairāks sugas, kuru čaula var būt dzintara krāsā. Būtu labi, ja varētu zināt čaulas augstumu. Vai tiešām tā ir 0.5 mm resna čaula? Vienai gliemežu sugai čaula tik tiešām ir 0.5 mm resna.
Būtu labi, ja jums būtu iespēja šo gliemeža čaulu mums parādīt. Var sūtīt ēpastu ldpb@inbox.lv
2007. gada 30. janvārī, 18:49Arturs

Notiks Gada dzīvniekam veltīta ģimenes diena

Sestdien, 27. janvārī plkst. 12:00 Latvijas Dabas muzejā notiks „Gada dzīvnieka – 2007” smilšu krupim (Bufo calamita) veltīta ģimenes diena. Tajā vecāki kopā ar bērniem spēlējoties un interaktīvi darbojoties varēs uzzināt vairāk informācijas par gada dzīvnieku smilšu krupim un pirmie ieraudzīt Smilšu krupim veltīto stendu Latvijas Dabas muzeja zooloģijas ekspozīcijā.

Smilšu krupis ir mazākā no mūsu krupju sugām. Pieaudzis šīs sugas īpatnis var sasniegt 6 – 8 cm garumu. Smilšu krupji galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, zirnekļiem un tārpiem. Īpaša prasība tiem ir pret nārsta vietām. Nārsts parasti notiek seklās, neaizaugušās saules apspīdētās ūdenstilpnēs.

Smilšu krupji ir interesanti ar to, ka spēj ierakties smiltīs. Gan jaunie, gan pieaugušie īpatņi smiltīs rok alas, kur paslēpties. Nereti krupji atrasti apmēram 1,8 metrus zem zemes, kaut gan vēsturiskie dati liecina, ka reiz smilšu krupi izdevies atrast pat 3 metru dziļumā.

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā smilšu krupji dzīvoja galvenokārt jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojas nārstam nepieciešamās seklās peļķes. Pēdējos gadu desmitos tie sastopami arī smilšu un grants karjeros. Tomēr šo dzīvnieku skaits ir strauji samazinājies. Piemēram, dabas liegumā „Karateri” Limbažu rajonā 1993. gadā bija konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2006. gadā tikai 50. Viens no iemesliem krupju straujai izzušanai ir piemērotu nārsta vietu skaita samazināšanās, ko izraisa gan dabiska šo vietu aizaugšana, gan cilvēka saimnieciskā darbība – intensīva karjeru izstrāde.

Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā kā suga, kuras īpatņu skaits un izplatība samazinās, tāpat smilšu krupis ir iekļauts Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīvas IV. pielikumā un Bernes konvencijas „Par dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” II. pielikumā.

Ģimenes diena ir pirmais no Gada dzīvniekam veltītiem pasākumiem, ko organizē Latvijas Dabas muzejs. Visa gada garumā notiks vairāki smilšu krupim veltīti lielāka un mazāka mēroga pasākumi dažādām mērķauditorijām. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem plānots jūnija sākumā un tas sadarbībā ar Aizsardzības ministriju notiks Ādažu poligonā.

Ģimenes diena apmeklējama ar muzeja ieejas biļeti.

Sīkāka informācija par šo dzīvnieku pa tālr. 7356040.

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja
Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
Tālr.:7356025, 26300952.
2007. gada 25. janvārī, 18:20Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
raksturojiet ložņu gundegu
2007. gada 24. janvārī, 22:02Agris
* Atbildes un piebildes ->

Ložņu gundegas (Ranunculus repens) aprakstus var atrast noteicējos, enciklopēdijās, piemēram, enciklopēdijā «Latvijas daba», kas, gan jau ka, ir atronama vairums bibliotēkās. Vari apskatīt arī
http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=225
2007. gada 25. janvārī, 4:31Zirneklītis
Vai latviešu valodā tiek lietoti jēdzieni: stratigrāfiskā ģeoloģija, stratigrāfiskā paleontoloģija? Cik saprotu, stratigrāfija ir ģeoloģijas nozare, bet angļu valodas dokumentā atradu formulējumu: Stratigraphic geology un Stratigraphic paleontology.
2007. gada 24. janvārī, 17:26Ginta
* Atbildes un piebildes ->

Es domāju, ka stratigrāfiskā ģeoloģija ir liekvārdība, jo stratigrāfija, kā jau teici, ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās secību, vecumu, hronoloģisko kopsakaru un izplatību («Ilustrētā svešvārdu vārdnīca», Avots, 2005.). Nesaka taču zooloģiskā bioloģija. ;)

Paleontoloģiskā stratigrāfija (nevis otrādi) gan varētu būt lietojams termins un varētu raksturot atrasto fosīliju izmantošanu uzslāņojumu secības pētīšanai.

2007. gada 5. februārī, 11:32Zirneklītis
Visi zina, ka mazie zirneklīši mēdz pārvietoties ar pavedienu, un tas izkatās tā, it kā viņi lidotu. Zirnekļi laižas lejā pa pavedienu. Bet kad viņi lien atpakaļ, respektīvi, uz augšu, tad rodas jautājums- kur paliek liekais pavediens? Ja kāds zin atbildi uz šo jautājumu, lūdzu atbildiet!
2007. gada 24. janvārī, 15:05Ewa
* Atbildes un piebildes ->

Vasaras beigās bieži var redzēt tiešām lidojošus zirnekļus, kuri izmanto tīmekļa pavedienu kā buru. Ja pavediens ir gana garš, vejš paceļ zirneklīti gaisā un nes, ja zirneklītim paveicas, uz viņa jaunajām mājām. Ne visiem paveicas, jo lidojums var beigties arī ezerā. :( Šādi aizlidot var ļoti tāli. Esot pat sastapts kāds lidonis 1 500 km no tuvākās sauszemes. =8–O

Bet Tu jau jautāji, par tiem, kas rāpjas. Tīmeklis, kas tiek izmantots paša vaidzībām, nav lipīgs. Tādēļ zirneklis pa to var rāpties, kā arī, vajadzības gadījumā satīt un, lai manta neietu bojā, apēst.

Noderīgas adreses:
http://www.earthlife.net/chelicerata/araneae.html
http://www.csmonitor.com/2002/0528/p22s02-hfks.html
http://www.whatsthatbug.com/spiders.html
http://www.whatsthatbug.com/spiders2.html
http://www.whatsthatbug.com/spiders3.html
http://www.whatsthatbug.com/spiders4.html
http://www.whatsthatbug.com/spiders5.html
http://www.whatsthatbug.com/spiders6.html
http://www.whatsthatbug.com/spiders7.html
http://www.whatsthatbug.com/spiders8.html
2007. gada 26. janvārī, 20:40Zirneklītis

Trīs ziemīgas ziņas no Latvijas Dabas muzeja

Sākoties īstajai Latvijas ziemai, Latvijas Dabas muzejs piedāvā trīs ļoti aktuālas ziemīgas ziņas. Pirmkārt, ir iznācis izstādes „Sarunas ar sniegu un ledu: novērošana/iztēle mākslā un zinātnē” katalogs. Otrkārt, Japānas sniega un ledus muzejā ir atklāta izstāde par Latvijas ziemu. Treškārt Latvijas dizaineri tiek aicināti piedalīties sniega dizaina konkursā.

Tikko nācis klajā izstādes „Sarunas ar sniegu un ledu – novērošana/iztēle mākslā un zinātnē” katalogs, kurā apkopota informācija par pagājušajā gadā Latvijas Dabas muzejā notikušo izstādi un sniega brīnumu. Katalogā var atrast daudz interesantas informācijas par sniega un ledus pētniecību, vērtīga zinātniskā materiāla par šiem ūdens agregātstāvokļiem un krāšņas sniega kristālu fotogrāfijas. Tāpat katalogs apraksta izstādē notikušos eksperimentus un sniega tēmu Latvijas dzejnieku darbos.

Kataloga izdevējs ir Latvijas Dabas muzejs un publikācijas galvenie finansētāji – Eiropas Komisija, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds un mākslas menedžmenta uzņēmējsabiedrība Japānā „Processart Inc.”. Katalogu iespējams iegādāties Latvijas Dabas muzeja kasē.

Savukārt Latvijas tradicionālā, baltā un sniegotā ziema, iespējams, šogad nokļuvusi Japānā, Ukičiro Nakajas sniega un ledus muzejā Kagā, jo tieši šeit atklāta izstāde „Latvijas ziema” Šī izstāde būs skatāma līdz pat 24. februārim un tajā aplūkojami attēli, kuri ilustrē izstādes „Sarunas ar sniegu un ledu – novērošana/iztēle mākslā un zinātnē” norisi Latvijas Dabas muzejā, stāsta par Latviju un Rīgu. Sava vieta atvēlēta arī sniegotas Latvijas ziemas atainojumam fotogrāfa Aramanda Pundura fotogrāfijās. Izstādē izmantotas arī Diānas Meieres, Sergeja Višņakova un Agra Veckalniņa fotogrāfijas.

Un visbeidzot mūsu māksliniekiem ir iespēja piedalīties sniega dizaina konkursā, ko organizē jau minētais muzejs Kagā. Lai piedalītos konkursā, dalībniekiem jārada iepriekš nepubliskots oriģināldarbs ar sniega un ledus formas vai parādības motīvu. Var tik pieteiktas jebkura veida transportējamas lietas, tādas kā, piemēram, nelieli priekšmeti, daiļamata izstrādājumi, plakāti, animācijas filmas un mākslas priekšmeti. Taču, darbiem jābūt taustāmiem un telpiskiem (fotogrāfijas, zīmējumi vai kulinārijas izstrādājumi netiks pieņemti). Dalību konkursā var pieteikt līdz 31. maijam un piedalīšanās ir bez maksas. Pilnus piedalīšanās noteikumus latviešu valodā var atrast Latvijas Dabas muzeja mājas lapā.

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tār.: 7356025, 26300952
2007. gada 24. janvārī, 12:50Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
ka izmanto posmkajus??
man projekta vaig bet nekur neka nav :S
2007. gada 23. janvārī, 21:41laima
* Atbildes un piebildes ->

Lai cik tas sāpīgi man nebūtu, tad dažus posmkājus cilvēki ēd, tajā skaita arī dažus zirnekļus. Pārstrādātas posmkāju mājiņas dažreiz sien ap kaklu šaļļu izskatā. Tad vēl posmkājus uzrīda vienu pret otru – tos, kam garšo citi posmkāji, uzrīda tiem, kam garšo tie paši augi, kas cilvēkam.
2007. gada 24. janvārī, 6:42Zirneklītis

paskit kadu adresi kur var atrast kaut ko par posmkaju izmantosanu =)
2007. gada 24. janvārī, 14:59laima

Par biškopību:
http://www.strops.lv/
2007. gada 25. janvārī, 4:51Zirneklītis
DZĪVNIEKI IR JĀATBALSTA!!!
2007. gada 23. janvārī, 19:09dzīvnieku atbalstītāja
Atbildes un piebildes ->
man patīk aizsargāt dabu.es esmu par
2007. gada 23. janvārī, 14:49raivis garbunovs
Atbildes un piebildes ->
aukstās joslas dabas ainavas
2007. gada 23. janvārī, 14:26kristine
* Atbildes un piebildes ->

Tevi interesē, kā tur izskatās? Raksti, lai var saprast. Vari apskatīt šo:
http://calphotos.berkeley.edu/landscape/
2007. gada 24. janvārī, 12:30Fotogrāfs

Latvijas Astronomijas biedrība aicina Jūs uz sanāksmi, kas notiks trešdien, 2007. gada 7. februārī pulksten 18:00 Latvijas Universitātē, Raiņa bulvārī 19, 13. auditorijā.
Darba kārtībā lekcija "Astrobioloģija! Dzīvības iespējas un tās meklēšana ārpus Zemes." Dainis Draviņš (Lundas Observatorija)
Ieeja brīva! Aicināti visi interesenti.
2007. gada 22. janvārī, 21:46Martins
http://www.lab.lv
Atbildes un piebildes ->
kur var atrast kaut ko par zemes vēžiem?
2007. gada 22. janvārī, 20:32Špidrilka
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 22. janvārī, 21:20Zirneklītis

2007. gada 24. janvārī, 12:41Zirneklītis
Vai ir jāziņo par beigtiem gulbjiem upju krastos? Un ja ir, tad kur un kam?
2007. gada 21. janvārī, 15:34Feita
* Atbildes un piebildes ->

ja ir jazinoooooooo
2007. gada 22. janvārī, 14:24Es

iesaku pameklet kontaktus ornitologu biedriibaa http://www.lob.lv
un arii http://www.putni.lv.
tur patiesam sadas zinas noderees.
2007. gada 22. janvārī, 16:42Vija
kur lai dabu ginka seklas?? es sava zeme gribu ierikot nelielu dendrologisko darzu ap 5 ha un tur paredzeta vieta ginku birzitei...
2007. gada 21. janvārī, 13:10janis
* Atbildes un piebildes ->

Āķis slēpjas iekš tā ka Ginki ir divmāju augi. Pie LU augošais ir ♀ augs. Pirms ~30 gadiem tam uzpotēja ♂ potzaru. Līdz ar to tas reizumis ražo dīgstošas sēklas. Sēklas dikti pie sirds iet grauzējiem.
2009. gada 16. oktobrī, 14:30Zirneklītis
Kas ir vasas pārveidnes?
2007. gada 20. janvārī, 17:59Marija
* Atbildes un piebildes ->

Vasas pārveidnes jeb metamorfozes augu daļu dažādi pārveidojumi, kas saistīti ar rezerves barības vielu uzkrāšanos un veģetatīvo vairošanos. Iedalās pazemes un virszemes vasas pārveidnes
Piemēri(pazemes):bumbulis – paresnināta galotne, kurā uzkrājas rezerves barības vielas, piemēram, kartupelim;
sīpols – pārveidne, kam raksturīgas sausas un sulīgas zvīņlapas, pumpuri un piesaknes, piemēram, tulpei un ķiplokam;
bumbuļsīpols – sīpolam līdzīga pārveidne, kuras pamatne atgādina bumbuli, piemēram, gladiolai, krokusam.
Piemēri(virszemes):Stīgas – garvasas ar gariem, tieviem posmiem, mezglu vietās veidojas virszemes vasas un piesaknes, piemēram, maura retējam, zemenēm;
Ērkšķi – īsvasu pārveidnes, kas attīstās no lapas žākles pumpuriem, piemēram, vilkābelei:
Filokladiji – pārveidojušās vasas, kuras pēc ārējā izskata atgādina un veic to funkcijas, piemēram, adatenēm;
Sukulentu stumbri – reducējoties lapām, stumbrs veic to funkcijas un uzkrāj ūdeni, arī rezerves barības vielas;
Zieds – vasas virszemes pārveidne ar sarukušu stumbru – ziedgultni. Zieds nodrošina segsēkļu vairošanās funkcijas.
2007. gada 29. aprīlī, 23:27Ķīmiķe

Kā notiek veģetatīvā vairošanās ar stīgām? (piemēram zemenēm)
2010. gada 18. februārī, 19:08kārlis
Pārsūtu saņemtu ziņu! Visi, kas varat, atsaucatis!

Sveikiņi,

Trīs reizes pieklauvējot pie finiera es tomēr rakstu šo e-pastu, jo pēdējās divas dienas pavadot saziņā ar Ventspils dienestiem šis jautājums ir kļuvis arvien nopietnāks.

Tikko pēc sazvanīšanās ar VUGD un Vides nodaļu VPD ir izveidojusies situācija, ka vismaz organizatoriski būtu jāsāk gatavoties iespējamiem palīdzības darbiem. Protams, jācer, ka šī būs viltus trauksme un nevajadzēs šo mūsu palīdzību, bet var gadīties arī citādi. Faktiski runa ir par piesārņojuma iespējamo savākšanu teritorijā no Staldzenes uz augšu (Kolkas pusi). Tādēļ lūdzu atsaukties visus, kas skatoties savā nākamās pusotras nedēļas grafikā, sākot ar nākamo pirmdienu, redz iespējas un vēlmi būt gataviem doties uz 1 - 3 dienām uz piekrasti palīdzēt tikt galā ar izskaloto piesārņojumu un darīt ko nu vajadzēs.

Kas būtu vajadzīgs no jums? Lūdzu, atsūtiet man uz e-pastu informāciju un savus kontaktus, kā arī atķeksējiet to, kad varat tikt. Šī informācija ir svarīga arī dienestiem, lai zinātu, ar kādu cilvēku skaitu ārkārtas situācijā no mums varētu rēķināties, kā arī mums, lai saprastu, kā organizēt transportus utml.

Nepieciešamā īsā informācija:
Vārds, uzvārds,
telefons/epasts (kur visātrāk sameklēt),
uz cik dienām varat tikt,
vai varat tikt arī darbadienās
vai der izbraukšana no Rīgas, vai esat no citurienes (tuvāk,
piemēram, Liepāja)

Tiem, kas varētu doties ar automašīnu, arī lūdzu dot ziņu.

Ar cieņu
Jānis Ulme
Ilze Liepa

================
e-pasts, uz kuru jāsūta pieteikums:
janis.ulme at zemesdraugi.lv
(ar "at" ir domāts @)

2007. gada 20. janvārī, 11:06Vija pārsūta no VAK zaļās skol
Atbildes un piebildes ->
kaadc var man pateikt kaadu lapu par lapas piestiprināšanās veidiem??
2007. gada 19. janvārī, 20:47kikinjad
* Atbildes un piebildes ->


Tas taču vienkārši – vai nu lapai ir kātiņš, vai nav. 1980. gadā izdotajā «Latvijas PSR augu noteicējā» izdalīti seši lapu piestiprinājuma veidus: ar kātu, sēdoša, skaujoša, cauraugusi, nolaidena un saaugušas.
2008. gada 21. aprīlī, 21:12Zirneklītis

Notiks izstāde „Svešās zemēs ceļo un domā!”

No 24. janvāra līdz 11. februārim Latvijas Dabas muzeja 2. stāva zālē notiks izstāde „Svešās zemēs ceļo un domā”, kurā tiks stāstīts par svešzemju dabas krāšņumu un cilvēka vēlmi to piesavināties sev, tādējādi apdraudot vai nereti pat iznīcinot.

Izstādē būs aplūkojamas eksotiskas fotogrāfa Kaspara Ieviņa svešzemju fotogrāfijas, papildinātas ar muzeja krājuma materiāliem, tās veidos stāstu par daudzu ceļotāju iemīļotām tropiskajām valstīm un dabas apdraudētību, kas rodas nelegāli šaujot dzīvniekus un iznīcinot augus.

Izstāde stāstīs par Vašingtonas konvenciju par pārrobežu tirdzniecību ar apdraudētām augu un dzīvnieku sugām (CITES). Izstādes mērķis ir aicināt cilvēkus ceļojot padomāt gan par dabas vērtību saglabāšanu, nepērkot nelegāli gatavotus suvenīrus, kuru izplatīšana veicina augu un dzīvnieku izmiršanu, gan savu maku, jo šādi suvenīri muitā tikpat tiks konfiscēti. Tā apmeklētājs tiks mudināts baudīt dabas burvību tās īstajā vidē, saglabājot mūsu planētas unikalitāti un krāšņumu.

Vašingtonas konvencija jeb CITES (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) ir starptautiska vienošanās starp valstīm par tirdzniecības aizliegumu un ierobežošanu ar apdraudētajām sugām.

Konvencijas mērķis ir aizsargāt apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugas no strauji augošās starptautiskās tirdzniecības, kuras rezultātā daudzas augu un dzīvnieku sugas ir nonākušas līdz iznīcības robežai. Komerciālas tirdzniecības aizliegums attiecas uz vairāk nekā 800 savvaļas sugām, bet stingri tirdzniecības ierobežojumi – uz vairāk nekā 30 000 sugām.

Fotogrāfs Kaspars Ieviņš pēc izglītības ir ekonomists, kurš jau gandrīz 9 gadus aktīvi ceļo pa dažādām zemēm, fotografējot vietējo kolorītu. Šajā laikā viņā pabijis Meksikā, Dienvidāfrikā, Namībijā, Botsvānā, Zimbabvē, Zambijā, Tanzānijā, Kenijā, Etiopijā, Džibutijā, Jemenā, Ēģiptē, Japānā, Taizemē, Laosā, Vjetnamā, Kubā un citviet. Viņa ceļojumu fotogrāfijas aplūkojamas interneta adresē http://www.photo.delfi.lv.

Izstādes ietvaros muzeja speciālisti piedāvās speciālu programmu par CITES konvenciju iepriekš pieteiktām skolēnu grupām.

Izstādes atklāšana 24. janvārī plkst. 16:00
Izstādi atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde
Sīkāka informācija muzejā vai pa tālr.: 7356024

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja

2007. gada 19. janvārī, 17:58Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
kā rodas logos leduspuķes?
2007. gada 18. janvārī, 21:23inga
* Atbildes un piebildes ->

ledus puķes veidojas no ūdens, kas kondensējas uz aukstās loga virsmas, siltā un mitrā gaisā. l-puķes veidojas tikai loga iekšpusē. l-puķes sāk veidoties no aukstākajām loga daļām. nevienmērīgās atdzišanas dēļ aug lēni. ledus kristāli aug tur, kur jau ir kristalizācija sākusies. rezultātā tās nesāk pašas no sevis augt loga vidū, bet vienmēr aug no vietas, kur jau ledus ir. pieaug klāt.
tas gan bij jautājums par fiziku.


puķkopji varētu citēt Karelu Capeku, kurš bija novērojis, ka leduspuķes vienmēr ir dzelkšņainas, un tām nekad nav ziedu. (laikam tādēļ, ka, kā jau iepriekš minēts, tās vairojas veģetatīvi.)

2007. gada 19. janvārī, 9:33Vija
kādi ir raksturīgie augsanas apstākļi mārpuķītei un virzai?=)
2007. gada 18. janvārī, 17:49andya
* Atbildes un piebildes ->

Puķudobe ;) Bildēju Kronvalda parkā pašlaik ziedošās mārpuķītes un tikai pēc tam, aplūkojot fotogrāfiju, pamanīju, ka turpat blakus, kā reiz, virza tūliņ, tūliņ ziedēs.
2007. gada 18. janvārī, 20:38Zirneklītis
krustvardu miklas par senem
2007. gada 18. janvārī, 14:37sandra
* Atbildes un piebildes ->

Latviski Internetā, manuprāt, nav krustvārdu mīklas par sēnēm, bet ir angļu valodā, bet, protams, tās visas ir jāaizpilda ar angļu terminiem. Lūk, divas interaktīvas krustvārdu mīklas: http://www.countrysideinfo.co.uk/intctve_puzzles/fungi_xwd1.htm
un
http://www.iq.poquoson.org/protistandfungicw.htm
2007. gada 21. janvārī, 23:26Zanda
man kautkas steidzami jauzzina par dzīvniekiem!lūdzu palīdziet!
2007. gada 17. janvārī, 21:59Antra
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties spogulī. Homo sapiens arī ir dzīvnieks ;)
2007. gada 18. janvārī, 12:44Zirneklītis
man steidzami vaidzētu ziņas par tarantuliem ! ludzu paliidzet !
2007. gada 17. janvārī, 17:59reinis
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 20. maijā, 18:51)
2007. gada 18. janvārī, 12:41Zirneklītis
kas jus visi stulbi ko neliekat atbildes lai var redzet
2007. gada 17. janvārī, 17:10xxxxxx
Atbildes un piebildes ->
kas ir 2007 gada augs?
2007. gada 17. janvārī, 15:18jana
Musha7 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Par gada augu – 2007 pēc Latvijas Botāniķu biedrības atzinuma kļuvusi apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia).
2007. gada 18. janvārī, 12:36Zirneklītis
http://botanika.daba.lv/augs2007.htm

Savukārt Latvijas Dendrologu biedrība par 2007. gada koku iecēlusi liepu (Tilia cordata).

Vairāk par šiem augiem var uzzināt «Vides Vēstu» janvāra numurā.

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 3. janvārī, 11:40)
2007. gada 18. janvārī, 20:40Zirneklītis

:( :( :( :( ...
2007. gada 2. aprīlī, 8:31Nogarlaikojies viesis -\
Turpinājums šeit -» ...

Hello World!
2007. gada 3. maijā, 7:52yahoobot
http://Axellxf@gmail.com

Hello World!
2007. gada 3. maijā, 7:52yahoobot
http://Axellxf@gmail.com
Ka sauc starki savadak??Kur atrast atbildi??
2007. gada 16. janvārī, 22:18Artur
* Atbildes un piebildes ->

Līvi reiz dziedāja:


Nešaujiet mājas pievārtē putnus!
Svēteli, svēteli nešaujiet!
Zaļa un spirgta zem svēteļa spārna
Augu vasaru zeme zied.
ooooo....... zeme zied!


Skatieties redziet, cik plaši un brīvi,
Svētelis debesīs riņķo un slīd.
Veroties viņā ticēt mums gribas,
Nebūs vairs kara ne šodien, ne rīt.


Pirmais, kas krāsmatās atpakaļ pārlido,
Vecajā ritenī ligzdu sāk.
Klabinot klabekli, gaida, kad ļaudis
Mājup no kara un svešatnes nāks.
ooooo........ mājup nāks!


Stārķēni ligzdā plivina spārnus,
Aiziet bērni no pavarda guns.
Stāv jumta korē droši un cēli
Miera un mūžības svētais putns.


Nešaujiet mājas pievārtē putnus!
Svēteli, svēteli nešaujiet!
Zemes lodi paņemiet plaukstā,
Zem svēteļa spārna to palieciet!


ooooo...... palieciet!
ooooo...... palieciet!
2007. gada 17. janvārī, 4:42Zirneklītis

2007. gada 3. maijā, 7:37yahoobot
http://Sam[!4]@msn.com
Sveicināti,

Internetā atradu rakstu, kura lasītāji tiek brīdināti par pretgripas preperāta Tamiflu bīstamajām blaknēm – halucinācijām un vājprātu:
http://www.rutherford.org/articles_db/commentary.asp?record_id=449

Gribētu uzzināt biologu domas. Paldies.

2007. gada 16. janvārī, 20:58Rudīte
* Atbildes un piebildes ->

Nav dūmu bez uguns: Zāļu valsts aģentūras mājas lapā ir dokuments „Jaunākā Eiropas Zāļu aģentūras (EMEA) informācija par Tamiflu, (Londona, 2005. gada 17. novembris)”, kurā teikts „.. Humāno Zāļu komiteja savā 2005. gada 14.-17. novembra sēdē nolēma pieprasīt Tamiflu reģistrācijas apliecības īpašniekam (Roche) sagatavot drošības ziņojumu. Tajā jāiekļauj visa informācija par būtiskiem psihiatriskiem traucējumiem, arī visus blakusparādību ziņojumus par letālu iznākumu gadījumiem saistībā ar Tamiflu lietošanu...”
2007. gada 30. janvārī, 4:19Zirneklītis
Sveicināti! man projekta darbam ir jāatrod- ko satur čūsku, skorpionu, malārijas odu un raju inndes. es atradu pa pašiem dzīvniekiem bet indes saturu neatradu. Būšu ļoti pateicīga ja varēsiet palīdzēt! paldies!!!!
2007. gada 16. janvārī, 14:47ieva
* Atbildes un piebildes ->

Pirmo reizi dzirdu, ka malārijods (Anopheles sp.) ir indīgs.
2007. gada 16. janvārī, 16:32Zirneklītis

2007. gada 17. janvārī, 5:05Zirneklītis
Kad mēģinu ierakstīt jautājumu šajā viesu grāmatā izmantojot skolas datorklases datorus, ieraksts vienkārši pazūd. Ko es daru nepareizi?
2007. gada 15. janvārī, 11:36Elza
* Atbildes un piebildes ->

Visticamākais, ka kāds no šiem datoriem ir mēģinājis ierakstīt viesu grāmatā citus aizskarošus tekstus. Dators, no kura ir veikts šāds ieraksts, nonāk melnajā sarakstā – no dotā datora ieraksti vairs netiek pieņemti. Otrs veids, kā dators nonāk melnajā sarakstā, ir tā inficēšanās ar vīrusiem, kas izmanto infcēto datoru dažādu reklāmu izplatīšanai.

Ja gribi uzdod jautājumus vai ierakstīt savas pārdomas, jāatrod dators, kas nav iekļuvis melnajā sarakstā. Jautājumu uzdošanai vari lūgt palīdzību savai bioloģijas skolotājai, jo skolās parasti skolotājiem ir pieejami datori, kas atrodas citās skolas telpās. Ja Tavs jautājums ir gana saistošs, skolotāja varētu uzdot šo jautājumu Tavā vietā. Lai izdodas!

2007. gada 15. janvārī, 12:07Zirneklītis
Vai Itālijā dzīvo dinozauri ???
2007. gada 15. janvārī, 9:26Raimonds Smekss
eds at e118.lv
* Atbildes un piebildes ->

Nav nevienas apstiprinātas ziņas par mūsdienās dzīvojošiem dinozauriem ne Itālijā ne kur citur.
2007. gada 2. aprīlī, 17:19Zirneklītis
Atsutiet ludzu kautko par italijas dzivniekiem ludzu!
2007. gada 15. janvārī, 9:15SANDIS
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 17. janvārī, 4:50Zirneklītis
kuri augi parziemo ar lapam?
kuriem augiem ziema ilgi saglabajas pērnās lapas?
kads iskatas koka vainags ka tam ir nobirušas lapas?
kur atrodas pumpuri,cik talu no zemes?vai tie var atrasties augsne?
kada ir pumpura uzbuve?
2007. gada 14. janvārī, 17:58ineta
Atbildes un piebildes ->
Luuudzu pasakiet kas ir varaviksne !!!!
atsutiet adbildi uz e-mail:
mexico-2005-5@one.lv
2007. gada 14. janvārī, 13:51Edgars Spiridonovs
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 21. maijā, 15:46)
2007. gada 14. janvārī, 17:09Zirnekliitis
Kas ir varaviksne?
2007. gada 14. janvārī, 13:46Edgars
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 14. janvārī, 13:51)
2007. gada 14. janvārī, 17:10Zirnekliitis
Kurš ir pasaulē lielākais koks?..=))
Jau iepriekš liels paldies..=))
2007. gada 14. janvārī, 12:19kristine
* Atbildes un piebildes ->

Par garākajiem kokiem tiek uzkatītas sekvojas (Sequoia sempervirens), kuras ir izaug līdz 115,5 m garas un 7 m diametrā. Mūsdienās garākais koks esot 112 m augsts. Mamutkoks jeb milzu sekvoja (Sequoiadendron giganteum) varot izaugt līdz 93.6 m gara un 8.85 m diametrā. Eikalpti arī nav nekādi mazulīši, piemēram, suga Eucalyptus regnans var sasniegt 90 m un vairāk diametrā piebriestot no 5 līdz 15 metriem. Garākais eikalipts, kas esot sastapts, bijis 150 m garš.
2007. gada 14. janvārī, 13:21Zirneklītis
Sakiet, vai ir kāda sīpolu (ēdamo, parasto galda)šķirne, kurai būtu nevis brūna vai violeta ārējā miza, bet gan zaļa ārējā miza?
Vai Latvijā ir kādi sīpolu un ķiploku selekcionāri?
2007. gada 13. janvārī, 17:31Asariņa
* Atbildes un piebildes ->

Katrs mazdārziņa īpašnieks, kas audzē sīpolus, ir selekcionārs ;) , jo „ilgus gadus veģetatīvi pavairojot, ir pārveidojušās vairākas savstarpēji atšķirīgas un radušās vietējiem apstākļiem piemērotas sīpolu formas”.

Par zaļiem sīpoliem nezinu, bet ir baltie sīpoli, kuriem caur mizu daudz labāk var redzēt sulīgās zvīņlapas. Atkarībā no augšanas apstākļiem, sulīgās zvīņlapas var būt zaļgani baltas. Tādejādi sīpols izskatās iezaļgans. Kā balto sīpolu šķirņu un hibrīdu piemērus varētu minēt 'Queen Silvato', 'White Lisbon', 'Albion F1', 'Sterling F1', 'Stardust F1'.

Pēc Ilmārs Birulis «Sīpolu un ķiploku avīze», 1999.

2007. gada 14. janvārī, 10:31Zirneklītis
Lūdzu palīdziet atrast! Nakteņu dzimtas augu, kura saknei senāk piedēvēja maģiskas īpašības! Jau iepriekš pateicos!
2007. gada 12. janvārī, 20:07Jānis!
* Atbildes un piebildes ->

Nakteņu dzimtā (Solanaceae) jau bez visas piedēvēšanas ir maģiski augi ņemot vērā, ka viņi ir vairāk vai mazāsk indīgi. No nakteņu dzimtas Latvijā aug bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), Krainas dievazāle (Scopolia carniolica), melnā driģene (Hyoscyamus niger), kartupelis (Solanum tuberosum), parastais fizālis (Physalis alkekengi), parastā līcija (Lycium barbarum), spuldzeņu nikandra (Nicandra physalodes), dzeltenā naktene (Solanum luteum), melnā naktene (Solanum nigrum), ragainā naktene (Solanum cornutum), žodzeņlapu naktene (Solanum sisymbriifolium), tomāts (Lycopersicon esculentum), parastais velnābols (Datura stramonium), violetais velnābols (Datura tatula), melnā velnoga (Atropa bella-donna). Man liekas, ka visiespaidīgākie pazemes veidojumi ir kartupelim ;)

Lai varētu pacelties gaisā, raganas taisījušas no visādām zālēm smērus. Par šādām zālēm daudzina visvairāk indīgus augus, tai skaitā dažādas driģenes. Driģenes ir minētas arī kā mīlas dzēriena sastāvdaļa.

2007. gada 12. janvārī, 20:42Zirneklītis
kada nauda gul juras dibena
2007. gada 11. janvārī, 22:28normunds
* Atbildes un piebildes ->

Nogrimusi? Slapja?
2007. gada 12. janvārī, 13:50Viesis
paldies par informāciju, par kolorādo vabolēm.
tas man ļoti noderēja referātā.
2007. gada 11. janvārī, 18:54xxx
* Atbildes un piebildes ->

lūdzu, lūdzu...!
2009. gada 12. martā, 10:08Aigars
Kādu gliemju sauc par Latvijas dabas pieminiekli?
2007. gada 10. janvārī, 22:25Marianna
kaila-kaila at one.lv
* Atbildes un piebildes ->

Dzīvu organismu par dabas pieminekili sauc tad, kad tas ir ļoti rets, īpaši ievērojams un saudzējams. Parasti tādi ir iekļauti MK aizsargājamo sugu sarakstā:
http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/MK/153.htm
http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/MK/396.htm
2007. gada 14. janvārī, 12:10Zirneklītis
Sameklējiet un atsūtiet kautko par Lietuvas nacionāliem augiem un dzīvniekiem! =)***
luC! =)
jau iepriekšliela pateicība! :* :*
e-pasts nikola27@inbox.lv
2007. gada 10. janvārī, 19:43ANNA
nikola27 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Lietuvieši nacionālais putns ir baltais stārķis (Ciconia ciconia). 25. martā tiekot svinēta stārķu diena. Vēl īpaši starp putniem tiek izcelta dzeguze un balodis.

Par nacionālo zvēra esamību man liela pārliecība nav, bet kā īpašie dzīvnieki būtu jāmin vilks un lācis, varbūt arī alnis.

Nacionālais augs ir rūta (Ruta graveolens). Kā īpašie augi būtu jāmin ozols, bērzs, liepa un egle. Bērzam un liepai ir pašiem savi mēneši (birželio menesis – jūnijs un liepos menesis – jūlijs).

2007. gada 11. janvārī, 13:32Zirneklītis

Vēl kā Lietuviešiem nozīmīgu zvēru jāmin tauru.
2010. gada 16. decembrī, 7:16Zirneklītis
Mav vajag informacija par ķērpjem
2007. gada 9. janvārī, 19:28AĻONA
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 14. martā, 14:16)
2007. gada 10. janvārī, 11:06Zirneklītis
kā posmkājus izmanto lauksaimniecībā???
2007. gada 9. janvārī, 18:12agate
* Atbildes un piebildes ->

Saber kāpurus kaimiņa dārzā, lai šim mazāka raža. Nota bene! Neizplatīt mārīšu kāpurus, var panākt pretēju efektu.
2007. gada 9. janvārī, 21:22Riebeklītis
Man skolā ir projekts par Latvijas kalniem.Vai, lūdzu, var sniegt kādu konkrētu adresi, kur būtu sniegta konkrēta informācija, ne tikai par apūtas piedāvājumiem, t.i.,slēpošana, pirtis...,
Šinī lapā , piemēram, ir ļoti izsmeļoša informācija par Latvijas lielākajām upēm...
2007. gada 9. janvārī, 13:31Laila
* Atbildes un piebildes ->

Mav vajag informacija par ...
2007. gada 9. janvārī, 19:28AĻONA
Turpinājums šeit -» ...

Ja tā tā ļoti strikti ņem, tad Lavijā kalnu nav. Par Latvijas reljefu var apskatīties
http://latvijas.daba.lv/ainava/#v7

Ja zin ko meklēt, var izmantot
http://www.vietas.lv/

2007. gada 9. janvārī, 21:15Zirneklītis
man patik uzinaat ko jaunu par dabu
2007. gada 8. janvārī, 13:01laura lazdinna
Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...
Labdien!'Man ir tāds jautājums kādas atšķiribas ir šiem ziediem:
tulpes ziedam,Ķirša ziedam,Lazdas sievišķajam ziedam un Lazdas vīrišķajam ziedam! Ceru ka palidzesiet!!Liels paldies jau iepriekš!
2007. gada 6. janvārī, 21:39Ilze!
* Atbildes un piebildes ->

Un vēl:

Dažreiz skolas grāmatās Ca apzīmē ar K, bet Co ar V;

∞ nozīmē, ka ir varāk kā 12;

Svītra virs cipara pie G norāda, ka ir apakšējā sēklotne, svītra zem cipara – augšējā;

2008. gada 12. maijā, 12:22Zirneklītis
man 8 janvārī skolā ir jānodod grāmata kurai jāsaucas (daba ziemā) tu jābūt visam kas pašlai notiek dabā un kādas ir izmaiņas nekā citas ziemas es visur meklēju es nevaru atrast matreālus vai jūs varētu pateikt kur tos atrast?
2007. gada 6. janvārī, 20:34marta
* Atbildes un piebildes ->

Ne tur meklē. Ne vienā grāmatā nebūs aprakstīts tas, kas pašlaik notiek dabā. Tas Tev bija jānovēro pašai. Tagad vairs tik vari apkopot laika ziņas :(
2007. gada 7. janvārī, 19:30Zirneklītis
Esmu LLU LF 2.kursa students. Ludzu nosuti man materialus par augu fiziologiju, jo man bus kontroldarbs, ieskaite un eksamens. Busu pateicigs...
2007. gada 4. janvārī, 19:45Raitis P.
raitis_35 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Atbilstošie studiju kursa materiāli ir jānodrošina atbilstošajam LLU
pasniedzējam, kuram par to maksā naudu. LU studiju kursu materiāli paredzēti
LU studentiem, jo par to, savukārt, tērēti LU līdzekļi.
2007. gada 5. janvārī, 7:32Ģederts

Tā kā, vajadzēs vien meklēt pašam. Noteikti pasniedzējs ir norādījis
izmantojamo literatūru. Angļu valodā var atrast ļoti daudz. Bet pamata līmenim
augstākajā izglītībā pietiks ar H. Mauriņas grāmatu "Augu fizioloģija", kāda
noteikti ir arī LLU bibliotekā.
2007. gada 5. janvārī, 8:19Ģederts
Kas ir migla? Vajadziigs plass raksturojums
2007. gada 4. janvārī, 17:18Emiils
* Atbildes un piebildes ->

Migla ir dispersā sistēma, kurā dispersā vide ir gāze, bet dispersā fāze ir šķidrums.
2007. gada 7. janvārī, 19:45Zirneklītis

Tumsa un migla
Pasauli sedz.
Mūžīgas rūpes
Dzīvē tik redz.

Velti ir strādāt,
Veltīgs ir darbs:
Galā tak zemē
Grauž tevi tārps.

Laimības sapņi –
Blēņas un nieks!
Nava virs zemes
Sagaidāms prieks.

Ciešanas, sāpes
Sirds tikai jūt:
Nolādēts iktens
Cilvēkam būt.
2007. gada 7. janvārī, 19:52Eduards Weidenbaums

Es tiešām nezinu, kā jums pa dzīvi iet,
Bet man ar to liekas kaut kas nekārtībā šķiet
Vai laime smaidīs vai pār ceļu kaķis skries,
Nekad es nezinu, kas tālāk notiksies

Piedz. Kā pa miglu mana dzīve iet,
Kā pa miglu, kas nekad nepāriet
Kā pa miglu, vai tā nav kauna liet'?
Kā pa miglu, miglu, miglu mana dzīve iet

No rīta prasu sievai, kas būs vakariņās mums:
Vai cūka, aita, vista vai kāds cits radījums
Tā krata galvu, nikni lamā: Tu, vecais sams,
Tik tālu plānot nākotnē nav iespējams

Kad darbā prasu bosam, kad būs algas pielikums,
Tas izliekas, ka nedzirdams ir mans jautājums
Kad atkārtoju skaļāk, cik vien es to spēj',
Pa logu skatās viņš un saka: What a nice day!

Kad automašīna man vairāk negrib skriet,
Tad stumju to ap stūri uz benzīna viet'
Kad prasu mehāniķim, kas vainas vāģītim,
Viņš rokas plāta, norūc, ka tā mistērija šim

Piedz.

Tad vienreiz saņēmu es visu savu dūš',
Pie zīlnieces es gāju taujāt, kāds būs mūžs
Tā kārtis lika, kristālbumbā skatījās
Un rezultātā līdzjūtīgi izteicās:

Piedz.Kā pa miglu tava dzīve ies,
Kā pa miglu, kas nekad nepāries
Kā pa miglu, vai tā nav kauna liet'?
Kā pa miglu, miglu, miglu tava dzīve ies!
2007. gada 7. janvārī, 20:01Ilmārs Dzenis

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieks 2007” – smilšu krupis

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieka – 2007” gods ticis smilšu krupim (Bufo calamita). Šis unikālais abinieks ir mazākais no Latvijā konstatētajiem krupjiem un no citiem krupjiem atšķirams pēc dzeltenās svītras uz muguras. Smilšu krupis ir Latvijā un Eiropā aizsargājams dzīvnieks, kura dzīvotnes Latvijā pēdējos gados ir stipri apdraudētas.

Augumā smilšu krupis ir mazākā no mūsu krupju sugām. Pieaudzis šīs sugas īpatnis var sasniegt 6 – 8 cm garumu. Smilšu krupji galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, zirnekļiem un tārpiem. Īpaša prasība tiem ir pret nārsta vietām. Nārsts parasti notiek seklās, neaizaugušās saules apspīdētās ūdenstilpnēs.

Smilšu krupji ir interesanti ar to, ka spēj ierakties smiltīs. Gan jaunie, gan pieaugušie īpatņi smiltīs rok alas, kur paslēpties. Nereti krupji atrasti apmēram 1,8 metrus zem zemes, kaut gan vēsturiskie dati liecina, ka reiz smilšu krupi izdevies atrast pat 3 metru dziļumā.

Smilšu krupis kā suga ir unikāla ar to, ka sevī vienlaikus apvieno ļoti specifiskas prasības pēc dzīves apstākļiem un ļoti plašu izplatības areālu, jo spēj dzīvot gan Spānijas, gan Igaunijas klimatā.

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā smilšu krupji dzīvoja galvenokārt jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojas nārstam nepieciešamās seklās peļķes. Pēdējos gadu desmitos tie sastopami arī smilšu un grants karjeros. Tomēr šo dzīvnieku skaits ir strauji samazinājies. Piemēram, dabas liegumā „Karateri” Limbažu rajonā 1993. gadā bija konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2006. gadā tikai 50. Viens no iemesliem krupju straujai izzušanai ir piemērotu nārsta vietu skaita samazināšanās, ko izraisa gan dabiska šo vietu aizaugšana, gan cilvēka saimnieciskā darbība – intensīva karjeru izstrāde.

Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā kā suga, kuras īpatņu skaits un izplatība samazinās, tāpat smilšu krupis ir iekļauts Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīvas IV. pielikumā un Bernes konvencijas „Par dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” II. pielikumā.

Gada dzīvniekam veltīti pasākumi Latvijas Dabas muzejā notiks visu 2007. gadu un jau janvārī ikviens muzeja apmeklētājs zooloģijas ekspozīcijā speciālā stendā varēs uzzināt papildus informāciju par smilšu krupi.

Sīkāka informācija par šo dzīvnieku pa tālr. 7356040

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja
Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 7356025, 26300952

2007. gada 3. janvārī, 11:40Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 3. janvārī, 11:44Zirneklītis

Entomologu biedrība par 2007. gada kukaini izvēlējusies zemesvēzi (Gryllotalpa gryllotalpa).

Par gada gliemezi Latvijas Malakologu biedrība ievēlēja ķiploku gludspolīti (Oxychilus alliarius).

Par gada gliemezi Latvijas Ornitoloģijas biedrība ievēlējusies melno dzilnu (Dryocopus martius).

Vairāk par šiem dzīvniekiem var uzzināt «Vides Vēstu» janvāra numurā.

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 17. janvārī, 15:18)
2007. gada 18. janvārī, 20:52Zirneklītis
būs cēsu rajonā jāierīko neliela plantācija no latvijā izaudzētieem valriekstu stādiem. kāds nevar ieteikt kādu nekoptu parciņu kur savākt valriekstus? kāds varbūt kko ieteix?
2007. gada 3. janvārī, 10:26jānis
* Atbildes un piebildes ->

neesmu pārliecināta, bet atceros, ka man stāstīja - LV apstākļos vasara pārāk īsa, tādēļ valriekstu augļi parasti nenogatavojas. (citādi jau sasētos visās malās.)
painteresējies kādā botāniskajā dārzā, varbūt tur labāk zina.
2007. gada 5. janvārī, 8:49Vija

Mandžūrijas valriekstam (Juglans mandshurica) ienākoties.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 18. decembrī, 13:24)
2007. gada 7. janvārī, 20:04Zirneklītis

valriektu audze (ap 0.3ha.) ir Tukuma rajona Vānes pagastā bijušajā Aizupes meža tehnikuma parka daļā,kuru izveidoja ap 1960 gadu.
tagad tā muiža ir grausta stāvoklī., bet parks un vecā kokaudzētavas daļa ir maz kopta, bet dzīvotspējīga.
2008. gada 10. martā, 15:10Romualds Baranovskis

Meklēju kontaktus ar bijušajiem aizupiešiem.
Vai Romualds Baranovskis nevarētu man uzrakstīt?
2011. gada 7. aprīlī, 9:16Paulis

Pauli, aizupieši diez vai Tavu vēsti šeit atradīs...
2011. gada 14. aprīlī, 19:08TAs

CĒRES SKOLAS PARKĀ RUDENĪ IR vācamas VALRIEKSTU SĒKLAS ,,, stādi apsapst mazi ... bet ja ziemā piesedz izaug par 20-30 cm diam kokiem t mob 2560501 Edgars
2012. gada 26. maijā, 20:22kovbojs mīļais
amt26 at inbox.lv

No mammas stādītā valrieksta ražu vācu katru gadu-salasu, notīru, nomazgāju un apžāvēju. Raža atkarīga no pavasara salnām-ja ziedēšanas laikā uzskrien, tad raža mazāka. Pērn sanāca trīs kastes ar riekstiem. Esmu izaudzējusi arī dažus stādus, patlaban ir 1 gadu vecs, apmēram 15 cm, un 2 jauni stādiņi. Kad sāks ražot jaunie, tad arī došu ziņu.
2014. gada 29. maijā, 12:39skai
Labdien!Ludzu pasakiet,kur var atrast mareriālus - grunts dinamika,visu par grunti.Paldies.
2007. gada 2. janvārī, 15:20Krista
* Atbildes un piebildes ->

Baidos, ka... Neesmu īsti drošs, kas ir "grunts" bioloģijas kontekstā. Vienīgais,
kas nāk prātā, ir "atklātās grunts augi". Vai te tomēr nav runa par ģeoloģiju?
2007. gada 2. janvārī, 17:18Ģederts

Vārdu „grunts” var uzvert arī pārnestā nozīmē, kad kaut kas tiek nolaists „uz grunti” ;) .

Vēl jau ar grunti saprot to, ko uzklāj pirms krāsošanas, kas aizpilda virsmas poras, veicina pamatnes un krāsas saķeri, aizsargā virsmu pret koroziju, bet tas laikam nav tas, kas Tevi interesē.

Ģeoloģijā un būvniecībā gruntis ir jebkuri drupieži, kas atrodas litosfēras dēdēšanas zonā (Zinātnes un Tehnoloģijas vārdnīca), t.i. zemes garozas virskakārtas sairusī daļa. Ir birstošas, saistīgas un klints gruntis. Varbūt būtu jāmeklē grāmatas par augšņu veidošanos, erozijāmm, pamatu sagatavošanu dažādām celtnēm?

Tīmeklī var sākt šeit:

2007. gada 3. janvārī, 11:26Zirneklītis

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!