Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2007. gada februārī


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
kā sauc instrumentu ar kuru var noteikt Zemes Virsmas punkta augstuma starpību un mērīt paagstinājumus? :(
2007. gada 28. februārī, 19:27(
* Atbildes un piebildes ->

Šādu ierīci sauc par nivelieri, bet pašu darbību par nivelēšanu.
2007. gada 1. martā, 9:50Zirneklītis
man vajadzētu kautko par tropu mežu izciršanu latviešu valodā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! LŪDZU!!!!!!!!!!!!!!!!
2007. gada 28. februārī, 13:07linda
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 28. februārī, 13:25Vija

daa pareiz ka guglee =):D:D
2008. gada 4. februārī, 16:31aarnis
kas kopējs zilonim ar......tanku!??? =) nopietni.....
2007. gada 27. februārī, 22:19edijs
* Atbildes un piebildes ->

spēks un smagums!!!!!!!!!!!!!!!!!
2007. gada 28. februārī, 13:13linda

Vienam bieza āda, otram – bruņas.
2007. gada 1. martā, 9:56Zirneklītis

Varbūt ziloni kādreiz izmantoja tanka vietā? =)
2007. gada 30. aprīlī, 11:50Krišjānis
kā sauc krauju pamatiežu kāpli jūras vai ezera krastā. LAtvijas teretorijā, tas, manuprāt, raksturīgs starp Pāvilostu un Jūrkalni?
2007. gada 27. februārī, 21:40vienkārši aldis
* Atbildes un piebildes ->

Ko es domāju par šo tēmu? Laikam jau tas varētu būt starp Jurkalni un Pāvilostu,kā domāja kāds gudrītis.
2008. gada 10. maijā, 10:00Vladimirs

Laikam Tu domāji stāvkrastus.
2007. gada 28. februārī, 5:37Zirneklītis
kas lūdzu ir hidratācija?
2007. gada 27. februārī, 19:32ciwix
* Atbildes un piebildes ->

šķidruma uzņemšana (dažu izpratnē arī šķīšana)
2007. gada 28. februārī, 13:21Vija

Mazliet neprecīzi ;) Hidratācija ir ūdens pievienošana vielai ķīmiskā reakcijā, piemēram, cementa cietēšana.
2007. gada 1. martā, 16:14Zirneklītis

Hidratācija ir ūdens molekulu pievienošana, hidrātu radīšana. Piemēram, vara sulfāpa pentahidrāts veidojas, ja vara sulfātam, kurš ir baltā krāsā uzpilināsim ūdeni, tas pienosos to sev un paliks zilā krāsā.
No grāmatas: Ūdens pievienošanas reakcijas sauc par hidratācijas reakcijām.
2007. gada 29. aprīlī, 23:08Ķīmiķe
Lūdzu, lūdzu kurs var man palidzet....:( vai kads zin kā sauc vienu no pēdējiem senču uzpurozoliem, kura vecums bija ~1000 gadi,tas noluza rudens vetra 1967 gadā. Tad ozola apkārtmērs pie zemes bija 10,5 metri. Ozola atlūzas savos darbos izmantojis koktēlnieks Valters Hirte....
2007. gada 27. februārī, 19:27izmisis
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 28. februārī, 13:22Vija

Man patikās raksta „Latvieši zaudējuši neskaitāmus dabas pieminekļus” (http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2515) uzskaitītā dabas vērtības – ceļojošās kāpas. Pirmkārt, vai pēc viņām mums vajadzētu skumt un, otrkārt, vai tā vispār ir dabas vērtība jebšu tomēr ekoloģiska katastrofa.
2007. gada 1. martā, 10:05Zirneklītis

Esošos un bijušos dižozolus būtu pareizāk meklēt Dabas retumu krātuvē:
http://www.dabasretumi.lv/Zudusie/Tutere.htm
http://www.dabasretumi.lv/Zudusie/zudusie.htm
2007. gada 1. martā, 10:14Zirneklītis
cav! vai varat lūdzu atbildēt kā sauc Eiropas aizsargājamo dabas teretoriju, kuru apņēmušās veidot valstis, kuras parakstījušas Bernes konvenciju? Lūdzu palīdziet! es jau meklēju, bet nevareju atrast tiesi to ka sauc to dabas teretoriju............:(
2007. gada 27. februārī, 19:06aigars
* Atbildes un piebildes ->

1979.g. Bernes konvencija (ratificēta 17.12.1996.) „Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” paredz, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido aizsargājamo dabas teritoriju tīkls (saukts par NATURA 2000), kas nodrošinātu direktīvu pielikumos minēto sugu un biotopu adekvātu aizsardzību. MK noteikumi Nr. 199. „Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.) nosaka kritērijus, kuri piemērojami Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanai Latvijā.
2007. gada 28. februārī, 7:50Zirneklītis
Vai jus man ludzu, ludzu varetu pateikt kurs Latvijas ezers ir starptautiska nozīmes putnu ligzdosanas vieta un atputas vieta to migrācijai...??
2007. gada 27. februārī, 18:58liliāna
* Atbildes un piebildes ->

piemēram Engures
2007. gada 28. februārī, 13:23Vija
vai jus zinat ar kadu skidrumu paskals parplesa ozolkoka mucu?
2007. gada 27. februārī, 18:26karlis
* Atbildes un piebildes ->

Nav ne jausmas. Ziemā varētu mēģināt ar ūdeni.
2007. gada 28. februārī, 7:58Zirneklītis
vai absolūtā temperatūra var būt negatīva?
2007. gada 27. februārī, 18:19)
* Atbildes un piebildes ->

Absolutās nulles temperatūra ir mīnus 273,15oC
2007. gada 28. februārī, 15:04Meringija
Sveiki!=) Vai lai saglabātu gaļas izstrādājumu sārto nokrāsu lieto NaNO3? Paldies!
2007. gada 27. februārī, 18:16sveiki)
Atbildes un piebildes ->
kas ir aerometrs?ko ar to mēra?
2007. gada 27. februārī, 18:04panda
* Atbildes un piebildes ->

Aerometrs ir instruments gaisa vai gāzu blīvuma mērīšanai
2007. gada 28. februārī, 15:00Meringija
kāda lūdzu ir dzeramās sodas ķīmiskā formula???:\=)
2007. gada 27. februārī, 18:00sisey
* Atbildes un piebildes ->

NaHCO3
2007. gada 29. aprīlī, 23:14Ķīmiķe
sveiki! vai zināt kā sauc augu, kas aug Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā (sausuma rajonos). Tas ir 7 tonnas smags un garums sasniedz 15 metrus, tas aug ~ divsimt gadus...
2007. gada 27. februārī, 17:56panda
* Atbildes un piebildes ->

Izklausās pec kaktusa, piemēram, Carnegiea gigantea.
2007. gada 2. aprīlī, 17:57Zirneklītis

Vēl garāks kaktuss ir Pachycereus pringlei. Garuma rekords ir 19,2 m. Šie kaktusi izaug līdz 1 m diametrā. Tiesa, aug tie tikai Meksikas ziemeļrietumos. Carnegiea gigantea lielākais pārstāvis ir bijis 13,8 m augsts un gandrīz metru diametrā. Sastopami šie kaktusi A.S.V. dienvidos un Meksikas ziemeļos.
2007. gada 6. aprīlī, 21:22Pēcis

Kaktusi ir ievesti Meksikā vai viņi jau tur visu laiku auguši..?
2007. gada 6. maijā, 16:50piepe.:)

Kaktusu dzimtas (Cactaceae) augi galvenokārt izplatīti Amerikā, kur izplatības centrs ir Meksika, kā arī Āfrikas un Āzijas sausajos un siltajos apgabalos un sekundāri – Austrālijā.

V. Langenfelds, E. Ozoliņa, G. Ābele, 1973., Augstāko augu sistemātika.

2007. gada 7. maijā, 10:38Zirneklītis
es meklēju čūsku iedalījumu dzimtas ,bet nevaru atrast laikam nav tādu ierakstu.
anda
2007. gada 27. februārī, 14:05anda
* Atbildes un piebildes ->

Par latvijā dzīvojošam čūskām var izlasīt šeit:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
2007. gada 28. februārī, 7:55Zirneklītis

Dekarta balvai zinātnes komunikācijā nominēta izstādes „Sarunas ar sniegu un ledu” līdzautore.

Prestižajai Dekarta balvai (Descartes Prize for Science Communication) zinātnes komunikācijā nominēta japāņu māksliniece Fudžiko Nakajai (Fujiko Nakaya). Viņa nominācijai izvirzīta par Latvijas Dabas muzejā notikušās izstādes „Sarunas ar sniegu un ledu: novērošana/iztēle mākslā un zinātnē” ideju un projekta organizēšanu. Izstāde Latvijas sabiedrību priecēja no 2005. gada 11. novembra līdz 2006. gada 8. janvārim. To apskatīja vairāk nekā 10000 cilvēku.

Nakajas kundze, kas ir izcilā japāņu zinātnieka, sniega un ledus pētnieka Ukičiro Nakajas (1900-1962) meita, ir nominēta kategorijā "Inovatīva pieeja zinātnes komunikācijā". Dekarta balvas zinātniskajā izcilībā tiks pasniegtas 2007. gada 7. martā ceremonijā Briselē, pasākuma "Nākotne ir šodien" ("Today is the Future") ietvaros, atzīmējot Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiskās attīstības 7. Ietvara programmas uzsākšanu un Eiropas pētniecības 50 gadus.

Projekta „Sarunas ar sniegu un ledu” ietvaros Latvijā notika gan izstāde, gan dažādi pasākumi – dzejas lasījumi, zinātniski priekšlasījumi un simpozijs, kuru mērķis bija parādīt pasaules sniega pētniecības vēsturi un sniegu kā mākslinieku iedvesmotāju.

Izstāde bija unikāla ar to, ka tajā apmeklētāji pirmo reizi Latvijas vēsturē varēja izzināt sniega un ledus pētniecības vēsturi, aplūkot sniega kristālu fotogrāfijas, ieklausīties sniega troksnī, lūkoties, kā veidojas sniegpārsliņas, noraudzīties miglas skulptūrās un atklāt sev ne mazums citu interesantu lietu par sniega un ledus pasauli. Izstādes ietvaros pirmo reizi Eiropā tika demonstrēta Murai sniega kristālu veidošanas tehnika.

Dekarta balvas konkursā piedalās personas un organizācijas, kas radījušas neparastus un ievērojamus stāstus par zinātni plašākai sabiedrībai un ir jau saņēmušas Eiropas un/vai nacionālo organizāciju apbalvojumus. Konkursa pamatmērķis ir veicināt sabiedrības interesi par zinātni un apbalvot tos cilvēkus, kas īsteno uz zinātnes skaidrošanu sabiedrībai vērstus projektus. Apbalvojot izcilākos un paplašinot ieskatus par zinātnes saziņu Eiropā, Dekarta balva zinātnes komunikācijā veicina zinātnes komunikācijas attīstību pasaulē.

Fudžiko Nakajas kundze marta sākumā pirms došanās uz Briseli apmeklēs arī Latviju.

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr. 7356025, 26300952
2007. gada 26. februārī, 15:09Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->

Izstāde „Varavīksnes putni”

No 28. februāra līdz 11. martam Latvijas Dabas muzejs piedāvā aplūkot sadarbībā ar putnu kolekcionāru Juriju Dmitrijevu tapušo dekoratīvo putnu izstādi „Varavīksnes putni”. Izstādes atklāšana 28. februāri plkst. 12.00

Izstādē būs iespējams gūt ieskatu dažādu nokrāsu un formu putnu dažādībā. Izstādē savu krāšņumu izrādīs gan dažādu šķirņu paipalas, gan irbes, gan dekoratīvās un parastās vistas un fazāni. Izstādes apmeklētājiem būs pieejamas arī konsultācijas par dekoratīvo putnu audzēšanas jautājumiem.

Eksotisko putnu kolekcionāra Jurija Dmitrijeva dekoratīvo putnu izstādes Latvijas Dabas muzejā ir jau tradicionālas, bet šogad izstāde būs papildināta ar vairākiem īpašiem jaunumiem:

  • Pirmo reizi izstādē būs aplūkojama bārdainā zilganā pundurvista. Tā ir pasaulē mazākā vista un tās dzimtene ir Beļģija. Šīs vistas ārpus Beļģijas robežām ir ļoti reti sastopamas. Un arī šīs vistiņas nonākšana kolekcionāra Jurija Dmitrijeva kolekcijā ir aizraujošs stāsts. Bārdainā zilganā pundurvista izceļas ar īpašu pazīmi - trīs žuburu seksti, kas nav sastopama citu vistveidīgo vidū. Tās nosaukums atspoguļo arī šai sugai raksturīgo zilgano spalvu krāsojumu.
  • Pirmoreiz izstādē tiks parādīts arī sudrabainais fazāns. Tāpat kā jaunums izstādē būs aplūkojamas sudrabainās spalvkāju vistas, kas pēc sistemātikas tiek pieskaitītas pundurvistu klasei. Jau otro gadu izstādē apskatāma būs arī laukirbe, kas mūsu valstī ir aizsargājams putns. Kā arī varēs aplūkot daļu no Eiropā lielākās Japānas paipalu kolekcijas.

Izstāde putnu krāšņajā apspalvojumā apkopos visu varavīksnes krāsu spektru, tādējādi rādot gan dabas, gan putnu audzētāju radošo izpausmi.

Ja, aplūkojot izstādi, radīsies vēlme noskaidrot putnu olu ēdienu iespējamos pagatavošanas veidus, apmeklētāji varēs šādu iespēju rast MicRec bāra īpašajā piedāvājumā - nobaudīt olu ēdienus, gan no vistu, gan paipalu un zosu olām. Kā viens no ekstravagantākajiem piedāvājumiem būs MicRec bāra īpašais piedāvājums lielai draugu grupai nobaudīt strausu olas. Lai pieveiktu vienu strausa olu draugu palīdzība tiešām ir nepieciešama, jo viena strausa ola ir līdzvērtīga aptuveni 20 vistu olām.

Putnu kolekcionārs Jurijs Dmitrijevs savu aizraušanos aizsāka jau bērnībā, bet savu pirmo nopietno kolekciju izveidoja 1972. gadā. Jurijs Dmitrijevs ir Eiropā lielākās paipalu kolekcijas īpašnieks, turklāt Latvijā vienīgais starptautiskais dekoratīvo putnu eksperts - tiesnesis.

Ieejas maksa — Ls 0,30; 0,50; 0,70.
Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356024

Sagatavoja
Līga Mūrniece
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas speciāliste
Tālr. 7356025, 26121981
2007. gada 26. februārī, 15:00Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->

Latvijas Dabas muzejā būs apskatāms vaļa skelets

Pagājušajā gadā Baltijas jūrā izskalotā kuprvaļa (Megaptera novaeangliae) skelets ikvienam interesentam Latvijas Dabas muzejā būs aplūkojams no 28. februāra plkst. 15:00. Skelets, papildināts ar citiem materiāliem par vaļveidīgajiem mūsu jūrā, veido izstādi „Vaļi Baltijas jūrā”. Izstāde būs apskatāma līdz jūnijam.

Izstādē apmeklētāji varēs aplūkot ne vien gandrīz 10 metrus garo kuprvaļa skeletu, kas Pārtikas un veterinārā dienesta virsvadībā tapa Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet arī iegūt plašāku informāciju par 21 Baltijas jūrā sastopamajām vaļveidīgo sugām, tostarp pirms 30 gadiem pie Latvijas izskaloto finvali un cūkdelfīnu. Izstāde papildināta ar vaļa skeleta tapšanas videomateriāliem no Latvijas Televīzijas ziņu dienesta arhīviem.

Vairāk kā 10 tonnas smago kuprvali Rīgas jūras līcī netālu no Duntes atrada 2006. gada 21. jūlijā. Vaļa izcelšanu no ūdens, transportēšanu, sekciju, skeleta izgatavošanu organizēja Pārtikas un Veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre sadarbībā ar citiem dienestiem un atbildīgajām personām. Pats V. Veldre saka, ka „šādi gadījumi jau negadās bieži un lēmumi bija jāpieņem operatīvi”. V. Veldre arī uzsver, ka malā stāvētāju no dienesta puses nebija un visi aktīvi iesaistījās.

Sekcijā tika konstatēts, ka valis gājis bojā no traumām, kas radušās pēc spēcīga trieciena, iespējams, pēc sadursmes ar lielu kuģi. Skeletu samontēja LLU Veterinārmedicīnas fakultātes habilitētais veterinārmedicīnas doktors Zigmunds Brūveris, Zoonožu uzraudzības sektora vecākais eksperts Mārtiņš Seržants un veterinārārsti Mārcis Ziņģis un Kaspars Vasiļonoks.

Kuprvaļa nosaukums cēlies no tā, ka šā vaļa muguras spura nedaudz atgādina kupri. Šis valis izceļas ar to, ka tā krūšu spuras sasniedz trešdaļu ķermeņa garuma un ir pašas garākās spuras vaļu valstībā. Kuprvaļa ķermeņa garums var sasniegt 18 metrus. Baltijas jūrā kuprvalis novērots 8 reizes.

Izstādes atklāšana lūgtajiem viesiem un presei notiks 28. februārī plkst. 14:00. Atklāšanas pasākumā Veselības ministrs un skeleta veidošanas iniciators Vinets Veldre, Vides ministrs Raimonds Vējonis, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Dabas muzeja pārstāvji parakstīs savstarpēju simbolisku labās gribas apliecinājumu unikālā eksponāta saglabāšanai, kurā atrunāta visu pušu iniciatīva vaļa skeleta tapšanā.

Ieejas maksa uz izstādi — Ls 0,10; 0,20; 0,30. Ar šo biļeti varēs aplūkot arī jūras ekspozīciju. Par vaļa skeleta apskates biļetēm iegūtā nauda tiks izmantota, lai izgatavotu kustīgu dinozaura galvas mulāžu muzeja jaunveidojamajā Paleontoloģijas ekspozīcijā.

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr. 7356025, 26300952
2007. gada 26. februārī, 14:52Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Sveiki!
Kas ir dabas resursi? Kā tie iedalās!?
2007. gada 22. februārī, 18:40anaa
* Atbildes un piebildes ->

Dabas resursi ir civēku eksistences līdzekļi, kas radušies neatkarīgi no cilvēku darbības. To iedalījums ir atkarīgs no tā, ko mēs gribam uzsvērt, piemēram, var iedalīt atjaunojamos un neatjaunojamos, vai – cietie, šķidrie, gāzveida, vai – biotiskie un abiotiskie un tā bez gala.
2007. gada 22. februārī, 21:15Zirneklītis
kā var kļūt par zooloģi un veterinārārstu
2007. gada 22. februārī, 10:59santa
* Atbildes un piebildes ->

Veterinārārsta izglītību var iegūt Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Zoologus, manuprāt, negatavo nekur. Vistuvāk varētu atbilst Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē iegūstamā izglītība, kur, citu starpā, apgūst arī zoologiem nepieciešamās zināšanas.
2007. gada 22. februārī, 11:31Zirneklītis
Kāds ir brīvās krišanas paātrinājums Liepājā???
Kā var noteikt brīvās krišanas paātrinājumu, izmantojot svārstu???
2007. gada 22. februārī, 0:39MAdara
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 27. janvārī, 19:49)
2007. gada 22. februārī, 11:15Zirneklītis

Ar pliku svārstu vien brīvās krišanas paātrinājumu nenoteiksi.
2007. gada 22. februārī, 21:38Zirneklītis
kāpēc te nav nekas par bitēm?
2007. gada 20. februārī, 16:50susurs
* Atbildes un piebildes ->

Tādēļ ka gana cītīgi neesi meklējusi.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2005. gada 8. martā, 15:21)
2007. gada 20. februārī, 17:08Zirneklītis
Sveiks, Zirneklīt!
Vēlos gūt apstiprinājumu tam, ka sausiem augšanas apstākļiem piemērotākis skuju koks ir priede. Vai tā ir? Varbūt vēl kāds?
Paldies!
Tilia
2007. gada 20. februārī, 13:23Tilia
* Atbildes un piebildes ->

Kāpēc tik personīgi adresēts jautājams? Ja es protu atšķirt priedi no egles vēl nenozīmē, ka esmu varens dendrologs. Cik man zināms, sausieņu mežos ir sastopamas visu Latvijas mežo veidošo koku sugu tīraudzes un mistraudzes. Tiesa, vissausākajā sausieņu meža augšanas apstākļu tipā – silā – vislabāk no kokaugiem jūtas priedes un, kas gan nav skujkoks, virši.

Nonākot dārzā vai parkos, kokaugu prasības vai iecietība pret apkārtni jau būtiski nemainās. Nevajag aizmirst, ka mitruma apstākļi jau nav vienīgais, kas nosaka, kādas koku sugas dotā vietā jūtas labāk vai sliktāk. Svarīgi ir arī apgaismojums, temperatūra, augsnes auglība. Sausā bet noēnotā vietā diez vai izdosies izaudzēt kādu izskatīgu priedi.

No kailsēkļiem pasausās vietās var augt arī dzīvībaskoki (tūjas).

2007. gada 20. februārī, 14:57Zirneklītis

sausās un nabadzīgās augsnēs LV priede ir viena no konkurētspējīgākajām koku sugām.
taču priede ir pioniersuga - ar laiku to var nomainīt citas sugas. dabiskos apstākļos sausie priežu meži veidojas pēc ugunsgrēkiem vai citiem liela mēroga traucējumiem (piem., smiltāju veidošanās pie jūras).
ja sausajam priežu mežam neļauj degt (u.c.), priedi tajos apmazām aizstāj egle. neatkarīgi no tā, cik augsne sausa.
tagad aizmiedz acis un iedomājies mežu, kurā vasarā lasīji mellenes.
droši vien tur bija lielas priedes un nelielas egles, un nevienas jaunas priedes. tā egles ienāk priežu vietā.


taču ja tu gribi zināt, kādus kokus stādīt savā mežā - pa tīklu nevarēsim tevi konsultēt; griezies pie vietējā mežsarga; kas zina, cik sausi ir tie tavi augšanas apstākļi.
bet sausā augsnē stādīt priedes ir visprātīgāk.

2007. gada 20. februārī, 15:10Vija

Pēdējo reizi gan lasīju brūklenes, bet tur pamežā bija kadiķi un mazas priedītes ;) :
http://www.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&b=kaapu_mezi&k=mezi/priezu/&M=1
2007. gada 20. februārī, 15:32Zirneklītis

Zirnekli,
man liekas, es zinu šo vietu, tā ir pie pašas jūras, un vēl nesen tur pastaigājās ceļojošās kāpas (milzīgs dabiskais traucējums), tātad augsne ir īpaši sausa un nabadzīga. bet tik un tā pamazām sūnas, nobiras utt krāj augsnei auglību un priedēm nogriež atjaunošanās iespēju =)


varu derēt, ka tu nepaskatījies, vai uz tām priedēm nav deguma rētu; varētu mēģināt arī derēt, ka tās tur bija =)

2007. gada 20. februārī, 15:52Vija

„Zvērīgā mīla” Latvijas Dabas muzejā

21. februārī, atzīmējot Starptautisko tūristu gidu dienu, Latvijas Dabas muzejs sagatavojis īpašu pārsteigumu saviem apmeklētājiem. Šajā dienā plkst. 14:00 un 16:00 ikviens interesents, nopērkot muzeja ieejas biļeti, varēs piedalīties nodarbībā „Zvērīgā mīla”. Savukārt profesionālie gidi, šai dienā, uzrādot apliecību, muzeju varēs apmeklēt bez maksas un ikviens, kas muzeju šajā dienā apmeklēs gida pavadībā, saņems nelielas piemiņas lietas no muzeja.

Latvijas Dabas muzeja speciālisti īpaši Starptautiskajai tūristu gidu dienai Mīlestības svētku atskaņās sagatavojuši pasākumu „Zvērīgā mīla”. Tajā muzeja speciālisti rādīs datorprezentāciju par mīlestības izpausmēm zvēru pasaulē, atklās dzīvnieciskās mīlas noslēpumus un dažādus interesantus faktus par zvērīgo mīlu. Prezentācija būs par dažiem interesantiem faktiem dzīvnieku valstī, kas saistīti ar sugas turpināšanas procesu. Kā „TO” dara jūraszirdziņi, kas īpašs ir bišu savstarpējās attiecībās, kurš no partneriem dominē pūslīšu ģimenē un kāpēc zirnekļu tēviņam jāpiekukuļo mātīte un jāmāk ātri bēgt un labi slēpties? Pēc prezentācijas muzeja speciālisti iesākto tēmu turpinās ar ieskatu muzeja zooloģijas ekspozīcijā. Pasākums paredzēts pieaugušo auditorijai.

avukārt profesionālie gidi, uzrādot apliecību, visu dienu muzeju varēs apmeklēt bez maksas, turklāt plkst. 12:00 ikviens profesionāls gids bez maksas varēs piedalīties muzeja speciālistu sagatavotā ekskursijā.

Tie muzeja apmeklētāji, kas 21. februārī muzeju izvēlēsies apmeklēt gida pavadībā, ekskursijas beigās saņems nelielas piemiņas dāvaniņas no muzeja.

Latvijas Dabas muzejs Starptautiskajā tūrisma gidu dienā piedalīsies pirmo reizi. Šīs dalības mērķis ir pievērst uzmanību muzeja gida darbam un aicināt to sabiedrības daļu, kas muzeju ikdienā apmeklē retāk, atklāt interesanto muzeja piedāvājumā.

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356024

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr. 7356025, 26300952
2007. gada 20. februārī, 12:03Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Vai varētu palīdzēt atbildēt uz jautājumu, kas ir cilvēka bioloģiskās apakšsistēmas. Elina
2007. gada 19. februārī, 10:54Elina
* Atbildes un piebildes ->

Runājot par cilvēku, šāds izteiciens "cilvēka bioloģiskās apakšsistēmas" izklausās ļoti svešs. Vai tik tas nav kāds tiešs tulkojums no kādas svešvalodas? Drīzāk te varētu būt runa par cilvēka sistēmām (orgānu sistēmām - elopšanas, gremošanas, izvadsistēmu, reproduktīvo sistēmu u.c.)Tomēr, ja šeit tiešām ir domātas "bioloģiskās apakšsistēmas", tad lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāzin izteiciena konteksts.
2007. gada 19. februārī, 14:22Līga

Nezinu, kur Elīna ņema šo teikumu (labrāt uzzinātu), bet mēģinot izdomāt, ko tas nozīmē, uzdūros LU 2007. pavasara kursu izvēles lekciju sarakstam, kurā ir kurss „Biol2214 Vispārējā fizioloģija (4) A”. Šī kursa plānā pirmais punkts ir „Dzīvības bioloģiskā hierarhija. Cilvēka bioloģiskās apakšsistēmas”. ;)
2007. gada 19. februārī, 16:05Zirneklītis

„Cilvēka bioloģiskās apakšsistēmas” laikam ir neveiksmīgs un ne īpaši saprotams vārdu savirknējums.
2007. gada 19. februārī, 19:34Zirneklītis

jautājums izskatās ļoti mācībgrāmatniecisks, un mācību grāmatā varētu būt meklējama atbilde.
droši vien kaut kas par orgānu sistēmām (gremošanas, asinsrites utt.).
2007. gada 20. februārī, 15:26Vija
Muzejā taču ir "izstādīti" daudz taureņu, vai ta tos nevar nobildēt un ielikt lapā?
2007. gada 18. februārī, 13:43Dace
Atbildes un piebildes ->
labdien, man radās jautājums- dažādām sugām var parādities melānisms(mutācija, kuras rezultātā ādā un apmatojumā uzkrājas tumšais pigments) tas ir atkarīgs nu klimata un dzīves vietas?No tā kā jāpielāgojas lai medītu-ir vēl kāds iemesls?Paldies!
2007. gada 18. februārī, 10:48Zupa
* Atbildes un piebildes ->

Saglabājas tas, kurš labāk nomaskējas (citi nepamana un neapēd). Jebkuram pielāgojumam ir relatīvs raksturs - blakus dolomīta rūpnīcai šāda mutācija būtu kaitīga.
2007. gada 18. februārī, 22:17Susurs
varat ludzu atsutit bildes un tas aprakstu luk sadam iedalijumam...arsniecibas augi,kūltur augi ,nezales, dekroatievie augi,telpaugi,partikas augi,tehniskie augi(dod izejvielas rupnicam)partikas augi,un aizasgajamie augi ....lūdzu uz manu e-mailu lita75@inbox.lv gaidishu ar nepacietibu paldies
2007. gada 18. februārī, 8:31lita
lita75 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Lita, piedod, nu nav te štata darbinieku, kuri Tev meklēs bildes, sacerēs
aprakstus un sūtīs Tev uz meilu...
Ja pareizi saprotu, Tev vajag no katras grupas pa vienam piemēram? Un, droši
vien, domāti Latvijā augoši augi?
Tad iesaku Tev izvēlēties šos augus un internetā atrast atbilstošās bildes. Vari
lietot Google un arī Wikipedia .
Ja man būtu jātaisa šāds darbs, mans saraksts būtu sekojošs:
ārstniecības augs - pelašķis
kultūraugs - mieži
nezāle - vārpata
dekoratīvais augs - roze
telpaugs - mājas svētība
pārtikas augs - kartupeļi
tehniskais augs - lini
aizsargājamais augs - jūrmalas zilpodze.
Vai tas palīdzēs?
=) =) =)
2007. gada 18. februārī, 11:16Ģederts
man vajadzētu adreses kurās es varētu atrast kaut ko par optiskajām parādībām atmosfērā.tas domāts fizikas referātam.
2007. gada 17. februārī, 17:55Dace
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 28. janvārī, 22:30)
2007. gada 17. februārī, 20:59Zirneklītis
kas ir trehaloze?
2007. gada 17. februārī, 15:52Jānis
zaigo3 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Sēņu cukurs!
2007. gada 17. februārī, 16:57Zanda

Lasi: Mikroorganismos, dzīvnieku un zemāko augu šūnās (mūsdienās sēnes netiek uzskatītas par augiem)uzkrājas disaharīds trehaloze (tas ir cukurs). Sīkāk: http://raksti.daba.lv/referaati/2004/IGailite/anhidrobioze.html
2007. gada 17. februārī, 17:16Zanda
PALDIES, ES TAJA BRIDI STRADAJU SLIMNICA. TACU JUMS PALDIES PAR DROSMI UN FANTASTISKAM BILDEM. PALDIES!
2007. gada 17. februārī, 15:24ILGA
balteniite at inbox.lv
Atbildes un piebildes ->
kas ir optiskā parādība atmosfērā???
2007. gada 17. februārī, 14:38Dace
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 28. janvārī, 22:30)
2007. gada 17. februārī, 21:02Z.
kur var atrast sikaku informaciju par vejzivim un divejadelpojosam zivim?
2007. gada 16. februārī, 15:47Zenta
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 16. februārī, 21:10Zirneklītis
kā mātes sargā bērnus?
2007. gada 16. februārī, 14:59jānis
* Atbildes un piebildes ->

Ar mīlestību.
2007. gada 16. februārī, 20:33Bērns
gribu uzzināt kautko vairāk par astoņkāji.
2007. gada 15. februārī, 20:22jānis
* Atbildes un piebildes ->

Astoņkājim nav astoņu kāju, viņam ir astoņi taustekļi. … Kas ir tas, ko Tu jau zini par astoņkāji?
2007. gada 15. februārī, 20:29Zirneklītis
Kas ir eritrocīts un ko tas veic cilveka organizmā?
2007. gada 15. februārī, 19:18Diana
* Atbildes un piebildes ->

Eritrocīti - sarkanie asinsķermenīši. Satur hemoglobīnu, kurš piesaista skābekli,
tādējādi iznēsājot to pa visu organismu un apgādājot šūnas ar to.
2007. gada 15. februārī, 19:38Ģederts
kurs ziditajs ir viss specigakais?
2007. gada 15. februārī, 17:34renate
* Atbildes un piebildes ->

Kādā ziņā "spēcīgākais"? Fiziski, vai? Absolūtā nozīmē, varētu domāt, ka tas,
kuram lielāka ķermeņa masa. Tad būtu valis, bet būtiska ir arī masas/muskuļu
attiecība. Tad droši vien zilonis būs spēcīgāks. Relatīvā ziņā, pelīte, droši vien, ir
spēcīgāka par ziloni, jo tai varētu būt labāka ķermeņa masas/muskuļu attiecība.
2007. gada 15. februārī, 19:42Ģederts

Izstāde „Acālijas pretī pavasarim”

No 21. līdz 25. februārim Latvijas Dabas muzeja 2. stāva izstāžu zālē otro reizi notiks izstāde „Acālijas pretī pavasarim”. Šī ir iespēja ziemas vidū piedzīvot ziedošu pavasari un pašā Rīgas sirdī uz mirkli ļauties zaļās oāzes vilinājumam. Acāliju kolekciju izstādē papildinās studijas „Rezēda” dizaina darbi.

Acālijas uz Latvijas Dabas muzeju vedīs Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, kura speciālisti acālijas audzē jau apmēram 70 gadus.

Izstāde būs aplūkojamas lielākas un mazākas acālijas dažādās krāsās un pieejamas konsultācijas par acāliju kopšanu un audzēšanu. Acāliju krāšņumu papildinās dizaina studijas „Rezēda” floristikas darbu krāsu un formu spēles.

Latvijā acālijas ir vienas no izplatītākajām ziemā ziedošajām istabas puķēm. Latvijas klimatiskajos apstākļos tās zied tumšajos rudens un ziemas mēnešos. Izstādē apmeklētāji varēs ne vien iepazīties ar acāliju fantastisko daudzveidību, bet arī uzzināt, kā rūpēties par šiem augiem, jo bieži vien tieši cilvēku nezināšanas dēļ, acālijas pēc to noziedēšanas nonāk sadzīves atkritumos, kaut vēl ilgi varētu priecēt acis un dvēseles ar savu ziedēšanu.

No grieķu valodas burtiski tulkojot vārdu „acālija” nozīmē „sauss”. Acāliju krūms līdz izplaukšanai izskatās necils, sauss, ar maziņām lapiņām. Ziedi ilgi ir pumpuros, līdz vienā mirklī tie visi izplaukst. Viss krūmiņš zied apmēram 2,5 mēnešus.

Acāliju dzimtene ir Japāna, Ķīna un Indija. Eiropā acālijas parādījās XVII gadsimtā, bet tās pētīt un kultivēt sāka tikai pēc 50 gadiem. 1820. gadā tika radītas pirmās acāliju šķirnes.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā siltumnīcu acāliju kolekcija tika izveidota 20. gs. 30-tajos gados. Augus iepirka Vācijā, taču diemžēl otrā pasaules kara gados tā praktiski gāja bojā. Straujš šīs kultūras uzplaukums sākās 20. gs. 50-tajos gados.

Izstādes atklāšana 21. februārī plkst. 12:00

Ieejas maksa — Ls 0,30; 0,50; 0,70.
Sīkāka informācija: muzejā pa tālr.: 7356024

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr.: 7356025, 26300952

2007. gada 15. februārī, 15:19Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Varētu kautko vairāk par Tauriņiem
2007. gada 15. februārī, 15:01Ilze
Atbildes un piebildes ->
Trekni burti
2007. gada 14. februārī, 19:09Anna
* Atbildes un piebildes ->

Re, kā Tev izgāja.
Tauki sprakšķ uz visām pusēm...
Šausmas.
2007. gada 14. februārī, 20:13Ģederts
Vai kads man nevaretu pateikt tiesam, kapec jaaizsarga daba?It ka par to seit ir runa,bet konkreti nevaru saprast,ludzu palidziet,jo man geografija ir jataisa eseja
2007. gada 14. februārī, 14:34dana
* Atbildes un piebildes ->

Dabas aizsardzība un vides aizsardzība nozīmē apmēram to pašu, tikai domājot par vidi, cilvēks sevi tik ļoti nenorobežo no visas apkārtnes. Rakstot savu eseju, padomā, kāda var būt eksistence izpostītā vidē gan cilvēkiem, gan jebkuram citam dzīvam organismam.
2007. gada 14. februārī, 17:11susurs
Kuru kurināmo veidošanās ir saistīta ar sporaugiem?
2007. gada 13. februārī, 22:21Sanita
* Atbildes un piebildes ->

Tā saucamie "fosilie" kurināmie ir tie, kas radušies pamatā bioloģiskā ceļā.
Konkrētajā gadījumā, tās varētu būt akmeņogles, kas veidojās laikā, kad gāja
bojā paparžu meži. Nafta laikam vairāk saistāma ar dzīvnieku atliekām...
Am I right or am I right?
2007. gada 14. februārī, 8:37Ģederts

Var jau nemeklēt tik tālā senatnē. Kūdra veidojas arī mūsdienās.
2007. gada 14. februārī, 16:56Zirneklītis

Lūk, lūk! Tikai no kūdras briketes vairs laikam netaisa, bet gan no zāģu
skaidām...
2007. gada 14. februārī, 20:05Ģederts

Hi, beautiful site.
2007. gada 3. maijā, 7:53yahoobot
http://Axelbyu@gmail.com
Kādreiz bija pieejama svešo augu saraksti. Laikam tas saucās „Latvijas svešzemju sugu datu bāze” (http://lv.invasive.info/) Izskatās, ka serveris ir miris. Kas šo datu bāzi uzturēju un vai ir iespējams to atkal redzēt tīmeklī?
2007. gada 13. februārī, 10:23Pēteris
* Atbildes un piebildes ->

Labi cilvēki man uzrādija adresi http://www.nobanis.org/ , kurā uzziņas par svešajām sugām Ziemeļeiropā un Batijā ir atrodama, tiesa gan – Angļu valodā.
2007. gada 13. februārī, 12:07Zirneklītitis

Kopija no šī saraksta atrodama šeit:
http://latvijas.daba.lv/sveshie/
2008. gada 4. janvārī, 9:19Zirneklītis
saidēšanās gadījumā ko darīt?
2007. gada 13. februārī, 10:09Viktorija
* Atbildes un piebildes ->

Saindēties var ar daudz dažadām lietām un vielām. Dažādos gadījumos rīcība ir atšķirīga, atsakaitot vienu kopēju darbību: NEKAVĒJOTIES MEKLĒT ĀRSTA PALĪDZĪBU.
2007. gada 13. februārī, 10:19Zirneklītis
Kādi ir liliju dzimtas aizsargājamie augi? Man steidzami vajag informāciju kontroldarbam!
2007. gada 13. februārī, 8:42Krišjānis
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 13. februārī, 10:07Vija

Paldies, Vija!=)
2007. gada 19. februārī, 8:09Krišjānis
Paldies par informāciju par zaķi
2007. gada 12. februārī, 13:14zlata
Atbildes un piebildes ->
Ir tik daudz tauriņu Latvijā, bet ievietoti tikai 36 attēli... Vai nav iespējams papildināt?
2007. gada 11. februārī, 19:23Dace
* Atbildes un piebildes ->

Ir, sūti šurp! Protams tikai tos, kurus autori ir atļāvuši publicēt.
2007. gada 12. februārī, 11:07Zirneklītis
paldies, jums taisniiba
2007. gada 10. februārī, 20:50Juulia
Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...
Labdien!
Mani interesē sēņu vaboles.Kur es varētu sameklēt lielāku informāciju par tām..??
2007. gada 9. februārī, 11:00martiness
* Atbildes un piebildes ->

Labākie vaboļu speciālisti ir Dmitrijs Teļnovs (telnovs@finieris.lv) un Arvīds Barševskis (beetles@dau.lv). Viņi varētu zināt atbildi.
2007. gada 9. februārī, 13:55Sēņu vabole

Sveiciens
Atvainojos par kaveshanos ar atbildi
Kas tieši Jūs interesē par šīm vabolēm? Ir vairākas grāmatas (piem. krievu val., ari internetresursi). Sēnēs ir sastopamas diezgan daudzas sugas. Ir gan tās, kas barojas ar sporām, augļķermeņiem, gan tādas, kas ēd sēnēs dzīvojošas vaboles un citus kukaiņus...
Ar cieņu,
2007. gada 19. februārī, 13:53Arvīds

Latvijas Dabas muzejs izsludina fotokonkursu „Mans putns”

Latvijas Dabas muzejs aicina visus gatavoties 2007. gada „Putnu dienām”, kas Latvijā šogad sāksies jau marta vidū, un ķert mirkli ar fotoaparātu rokās, jo muzeja speciālisti līdz 11. martam gaida ikviena dabas mīļotāja fotogrāfijas konkursam „Mans putns”.

Fotokonkursā var piedalīties ikviens interesents ar savām oriģinālfotogrāfijām, kas atbilst konkursa nolikumam. Konkursam viens dalībnieks var iesniegt ne vairāk kā trīs fotogrāfijas 20x30cm formātā. Tās tiks vērtētas trīs vecuma grupās: bērni (līdz 14 gadiem), jaunieši (15 – 20 gadi) un pieaugušie (vecāki par 20 gadiem).

Fotogrāfijām jāpopularizē sabiedrībā izpratne par putnu daudzveidību, aizsardzību un sugu unikalitāti. Tās vērtējot, tiks ņemts vērā darba sarežģītības līmenis (mākslinieciskais izpildījums, fotografētā objekta unikalitāte), fotogrāfijā iemūžinātā brīža unikalitāte dabā un fotogrāfijas nosaukuma oriģinalitāte.

Konkursam iesūtītos darbus vērtēs Latvijas Dabas muzeja un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti un profesionāli fotogrāfi. Konkursu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un apgāds „Zvaigzne ABC”.

Labākie konkursam iesūtītie darbi gandrīz 2 mēnešus būs aplūkojami Latvijas Dabas muzeja speciālistu veidotajā putnu dienu veltītajā izstādē.

Fotokonkurss ir viena no „Putnu dienu 2007” aktivitātēm Latvijas Dabas muzejā. Putnu dienas Latvijas Dabas muzejā notiek jau vairāk nekā pusgadsimtu: kopš 1954. gada.


Fotokonkursa „Mans putns” 2007. gada nolikums


Konkursa mērķis: popularizēt sabiedrībā izpratni par putnu daudzveidību, aizsardzību un sugu unikalitāti.
Konkursam iesniedzamā darba forma: fotogrāfijas.
Vērtēšanas kritēriji:
  • atbilstība konkursa mērķim;
  • darba sarežģītības līmenis (mākslinieciskais izpildījums, fotografētā objekta unikalitāte);
  • fotogrāfijā iemūžināta brīža unikalitāte dabā;
  • nosaukuma oriģinalitāte.

Konkursa rīkotājs: Latvijas Dabas muzejs. Konkursu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde, Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, apgāds „Zvaigzne ABC”.
Konkursa mērķauditorija: visa sabiedrība.
Vērtēšana: darbi tiks vērtēti trīs vecuma grupās: bērni (līdz 14 gadiem), jaunieši (15 – 20 gadi) un pieaugušie (vecāki par 20 gadiem).
Vērtēšanas komisija: Latvijas Dabas muzeja un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti un profesionāli fotogrāfi.
Obligātas prasības: katrs dalībnieks drīkst iesniegt ne vairāk kā trīs fotogrāfijas (formāts 20x30 cm, konkursam netiks pieņemtas fotogrāfijas, kas iesniegtas digitālo datu nesējos (CD utt.)). Katras bildes otrajā pusē jābūt norādītam un skaidri salasāmam: autora vārdam, uzvārdam, vecumam, adresei, telefona numuram, fotogrāfijas nosaukumam. Par iesniegto darbu piederību iesniedzējam un autortiesību izpildi atbild iesūtītājs.
Darbu iesniegšana: darbi jāiesniedz līdz 2007. gada 11. martam Latvijas Dabas muzejā, K.Barona ielā 4, LV-1712 ar norādi – fotokonkursam „Mans putns”. Darbus var sūtīt pa pastu vai arī personīgi nogādāt Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas vai Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļā. Pēc termiņa saņemtie darbi konkursā nepiedalīsies.
Darbu izstādīšana: Autoru darbi būs apskatāmi izstādē Latvijas Dabas muzejā no 2007. gada 21. marta līdz 13. maijam. (Izstādes norises laiks var nedaudz mainīties.) Latvijas Dabas muzejs patur tiesības izstādē neizlikt visas iesūtītas bildes, pamatojoties uz fotogrāfiju neatbilstību nolikumam, zemu māksliniecisko un tehnisko kvalitāti, kā arī obligāto prasību neievērošanu.
Darbu publicēšana: Labākie darbi tiks publicēti Latvijas Dabas muzeja interneta mājas lapā (http://www.dabasmuzejs.gov.lv). Visas iesniegtās fotogrāfijas paliks Latvijas Dabas muzeja īpašumā un, iesniedzot darbus, autors piekrīt, ka tie, norādot autoru, turpmāk var tikt izmantoti izglītības un informācijas mērķiem.

Informācija par konkursu: Dmitrijs Boiko
Tālr. 7356041, 26416423


Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr. 7356025, 26300952
2007. gada 9. februārī, 10:22Zirnekītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->

Izstāde „Telpaugi ziemā” Latvijas Dabas muzejā

No 14. līdz 18. februārim Latvijas Dabas muzejā apskatāma sadarbībā ar Valsts aģentūru „Nacionālais botāniskais dārzs” tapusī telpaugu izstāde „Telpaugi ziemā”.

Laikā, kad dabā viss vēl atpūšas un tikai lēnām sāk mosties pavasarim, Latvijas Dabas muzejs piedāvā ielūkoties V/a „Nacionālā botāniskā dārza” (NBD) telpaugu plašajā kolekcijā, kur valda eksotisks augu zaļums un ziedēšanas prieks.

Izstādē būs aplūkojams plašs gan populāro, gan ne tik pazīstamo telpaugu klāsts, sākot ar fikusiem, begonijām, papardēm, gastērijām, klīvijām, eiforbijām, ehmejām, akmeņlauzītēm, kusonijām, līdz pat mirtēm, šeflērām, efejām, brunfelsijām, havortijām, hēbēm, dažādiem sukulentiem u.c. telpaugiem. Atsevišķus telpaugus varēs arī iegādāties izstādes ietvaros notiekošajā telpaugu tirdziņā. Tāpat izstādes laikā būs iespējams saņemt telpaugu kopšanas pamācības un norādes, kā arī iegūt informāciju par to, kādām telpām konkrētais telpaugs ir piemērots.

Telpaugi no cilvēkiem prasa gan uzmanību, gan rūpes, var pat teikt, ka tie ir kā cilvēki - katrs ar savu raksturu un vajadzībām, un pievēršot katram no tiem nepieciešamo uzmanību, tie zaļo un priecē cilvēka acis un dvēseli, reizē arī izdaiļojot telpu interjeru. NBD darbinieki norāda, ka izstādē aplūkojamie telpaugi tiek audzēti, tiem veltot nepieciešamo uzmanību, nevis piedāvājot tos kā masu produkciju.

NBD atrodas Salaspilī un ir lielākais botāniskais dārzs Baltijā. Tā 126 ha platībā izvietotas ap 14 tūkstošiem dažādas augu kolekcijas, tai skaitā vairāk kā 4000 koku un krūmu, ap 1400 oranžēriju augu, vairākas krāšņumaugu šķirņu nacionālās kolekcijas un citas vērtības. Dārza zinātnieki veic pētījumus augu aklimatizācijā, selekcijā, pavairošanas metožu izstrādē, kā arī veic floristiskus un taksonomiskus pētījumus.

Izstādes atklāšana 14. februārī plkst. 12.00

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".
Ieejas maksa — Ls 0,30; 0,50; 0,70.
Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356024

Informāciju sagatavoja
Līga Mūrniece
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas speciāliste
Tālr. 7356025, 26121981

2007. gada 9. februārī, 10:04Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Bioloģijas skolotāju asociācija sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC» Starptautiskajā izstāžu zālē Ķīpsalā 2007. gada 1. martā rīko Bioloģijas un pamatskolas dabaszinību skolotāju konferenci „Mācību literatūras pavasaris 2007”. Pasākumu sarakstu var aplūkot šeit:
http://biologs.bf.lu.lv/scripts/ViesuGramata/vg.cgi?id=1170963395&s=bsai
2007. gada 8. februārī, 21:53Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->

Bioloģijas un pamatskolas dabaszinību skolotāju konference

„Mācību literatūras pavasaris 2007”

Starptautiskajā izstāžu zālē Ķīpsalā 01.03.2007
Organizatori: Bioloģijas skolotāju asociācija, Apgāds Zvaigzne ABC

........................................................................
Prezentācija | Izdevniecība, lektors | Plānotais laiks
........................................................................
Dabaszinības 5. un 6. klasei | „Lielvārds” | 11 00 – 11 20
| „Raka” (A. Zvingevica) | 11 20 – 12 05
| „Zvaigzne ABC” | 12 05 – 12 25
........................................................................
Kafijas pauze 12 25 – 12 40
........................................................................
Bioloģija pamatskolai | „Lielvārds” | 12 40 – 13 10
(botānika 7. klasei, | |
zooloģija 8. klasei, | „Zvaigzne ABC” | 13 10 – 13 40
cilvēka anatomija, | |
fizioloģija un higiēna 9. klasei) |
........................................................................
Bioloģija vidusskolai |ISEC ESF nacionālā |
Vidusskolas satura izstrāde |projekta bioloģijas |
Mācību līdzekļi vidusskolai |komponenta konsultante |
|L. Āboliņa | 13 40 – 14 00
|„Zvaigzne ABC” | 14 00 – 14 15
........................................................................
Populārzinātniskie žurnāli |„Mācību grāmata” | 14 15 – 14 35
„TERRA” un „Zvaigžņotā Debess”| |
– palīgs skolotājam” | |
........................................................................
Mācību uzskates līdzekļu |„Lielvārds” | 14 35 – 15 05
izmantošana bioloģijas | |
stundās | |
........................................................................
2007. gada 8. februārī, 21:36Maruta Kusiņa
Atbildes un piebildes ->
Kur es varetu uzzinat par Latvija sastopamiem akmenu veidiem un to ipasibam un ipatnibam?
2007. gada 8. februārī, 19:59Kristine
* Atbildes un piebildes ->

Nelielu ieskatu var gūt izlasot Zvaiznes ABC izdoto Latvijas Mazo enciklopēdiju «Zemes dzīļu noslēpumi», ko sarakstījis Juris Paiders un Aivars Markots. Izdošanas gads nav zināms :(
2007. gada 19. februārī, 10:50Zirneklītis
Kāpēc zivis ir aukstasiņu dzīvnieki?
2007. gada 8. februārī, 19:14Ingrīda
* Atbildes un piebildes ->

Ūdenim piemīt ļoti liela siltumietilpība. Neba velti automašīnās izmato ūdens radiatorus, kas strāda daudz efektigāk kā gaisa dzesēšana. Zivis pastāvīgi dzīvo tādā „dzesētājā” un tad nu jāizvēlas, vai sgalabāt ķermeņa temperatūra, kas ievērojami atšķiras no vides un prasa dažadus pielāgojumus (biezs tauku slānis utt.), vai arī nolīdzināt ķermeņa temperatūru ar apkārtējo vidi. Zivju attīstība ir izvēlējusies otro ceļu. Tiesa, ūdenī dzīvojošiem aukstasiņu dzīvniekiem klājas daudz vieglāk, kā uz sauszemes mītošiem, jo ūdens ar savu lielo siltumietilpību arī nodrošinu daudz stabilāku vides temperatūru kā gaiss. Ūdeni (ja tā nav peļķe vai sīks dīķis, kur ūdens kopmasa ir niecīga) nav tādas t° svārstības kā tas ir gaisa vidē.
2007. gada 19. februārī, 11:38Zirneklītis
es netieku galaa ar savaam probleemaam ar narkotiskajaam vielaam, man vaig naatres es gjiipstu, paliidziet man bialogi
2007. gada 8. februārī, 8:29kristaps egliitis
* Atbildes un piebildes ->

Nātres Tev var palīdzēt pret hemoroīdiejm, ādas izsitumiem, urīnpūšļa akmeņiem un nierakmeņiem, paaugstinātu cukura daudzumu asinīs, urinēšanas traucējumiem. Nerkotiska gan tur nekā nav, ja nu vienīgi serotonīns uzlabo noskaņojumu.
Ja esi bijis slinks un neesi savācis, griezies aptiekā vai tirgū pie zāļu sieviņām.
2007. gada 8. februārī, 9:06Meringija
vai var atrast informaciju par puupeeziem...kaa tie aug,kur aug?cik ilgi dzivo?
2007. gada 7. februārī, 19:11kikii
* Atbildes un piebildes ->

Pūpēži ir ļoti dažādas sēnes. Daļa ir ar kātiņu, citi bez tā. Daudzi pūpēži ir ēdami, kamēr tie ir jauni, piemēram, kātainais pūpēdis, parastais zaķpūpēdis, kārpainais pūpēdis, milzu apaļpūpēdis. Vairojas ar sporām, kas izsējas caur atveri augļķermeņa augšdaļā. Sporas ir ļti sīkas, tāpēc nav vēlams tās ieputināt acīs. Par pūpēžiem var izlasīt gandrīz jebkurā sēņu grāmatā un internetā.
2007. gada 8. februārī, 9:14Meringija
Vai jus nevarat man dot informaciju kur va atrast par Savvaļas kapostu taksonus
2007. gada 7. februārī, 15:23Inga
* Atbildes un piebildes ->

Kāposti ir krustziežu dzimtas ģints. Zināmas 30 šīs ģints sugas, kas sastopamas Eirāzijā. Latvijā savvaļā ir 3 sugas: lauka kāposts jeb lauka rācenis (Brassica campestris, kuru uzskata par vietējo savvaļas sugu, kā arī Sareptas sinepe (B. juncea un melnā sinepe (B. nigra), kuras ir ieceļotāji kultūrbēgļi. kāpostu ģintī ir ļoti daudz dārzeņu.
2007. gada 8. februārī, 9:20Meringija
Vai jus nevarat man pateikt kur var atrast Biologijai konroldarbus 7.klasei. Ar cienu Biologe
2007. gada 7. februārī, 15:21Natalija
Atbildes un piebildes ->
Labdien!
Vai nevariet lūdzu pateikt,kur var sameklēt materiālus. Tema ir "Grunts stiprības parametri un tās sagraušanas dinamiskie un statiskie procesi".
Liels paldies.
2007. gada 7. februārī, 9:58Krista
* Atbildes un piebildes ->

Labdien Krista!
vienu iespēju varu pateikt - tā ir tīmekļa biblioteka Atlants.lv. Lai izdodas !
2009. gada 13. februārī, 11:07Aigars

Apšaubāmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes darbus tur var nopirkt. Silti neiesaku.
2009. gada 13. februārī, 12:58Zirneklītis
lūdzu palīdziet man atrast dazus dabas zin jautājumus un atbildes..:(
2007. gada 6. februārī, 21:03kārlis
* Atbildes un piebildes ->

Kaarli, ludzu noradiet kadi tiesi jautajumi Jus interese un tos nosutiet uz adresi info@ldm.gov.lv
Talak atkariba no musu iespejam centisimies Jums palidzet
2007. gada 8. februārī, 14:29Liga
vai varat pateikt ķirbju septinjus taksonus? Liels palies...
2007. gada 6. februārī, 15:25Romija
* Atbildes un piebildes ->

Valsts: Plantae
Nodalījums: Magnoliophyta
Klase: Magnoliopsida
Kārta: Cucurbitales
Dzimta: Cucurbitaceae
Ģints: Cucurbita
Suga: Cucurbita maxima
2007. gada 6. februārī, 17:26Zirneklītis

nevarētu kaut kā Latviskāk?
2007. gada 6. februārī, 18:41Romija

Augi
Magnolijaugi
Divdīgļlapji
Ķirbji
Ķirbji
Ķirbji
Ķirbis
Šitā derēs? =) =) =)
2007. gada 8. februārī, 18:23Ģederts
luudzu uzreakstiet kas ir ala!!!!!!!=)
2007. gada 6. februārī, 15:00atiņa (liela fane šim portālam
* Atbildes un piebildes ->

Tas atkarīgs no tā, kas šo jautājumu uzdod. Ala ir arī kurmja ala. Savukārt alu pētnieki uzskata ka ala ir caurums zemē, kurā var ielīst cilvēks pilnā augumā izstopjot roku un šī cilvēka pēdām jāatrodas alas iekšpusē.

Pēc Gunta Eniņa «Alas Latvijā», Latvijas mazā enciklopēdija, Zvaigne ABC

2007. gada 20. februārī, 15:23Zirneklītis
Labdien!

2007. gada 7. februārī plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī notiks jauna teleskopa atklāšana. Aktīvi zvaigžņotās debess demonstrējumi Astronomiskajā tornī notiek kopš 1986. gada. Šobrīd sākas torņa darbības trešais gadu desmits. Ir patiess prieks, ka ar LU vadības atbalstu tornī uzstādīts moderns teleskops ar objektīva diametru 20 cm un datorvadību, kas dos iespēju kvalitatīvāk un ērtāk demonstrēt debess objektus lielākam interesentu pulkam.

Jūs esat laipni aicināts (a) piedalīties atklāšanā. Lūdzu paziņojiet arī citiem iespējamiem interesentiem.

Ar sveicienu, Ilgonis Vilks

2007. gada 5. februārī, 19:10Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
ka varetu uzrakstit noformejumu par zirnekliem???
2007. gada 5. februārī, 13:34iiiii
ievaxins1245 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Vai Tu domā ASCII mākslu?:

. .
.| |.
|| ||
\\()//
.={}=.
/ /`'\ \
` \ / ' jv
`'
2007. gada 5. februārī, 17:13Zirneklītis

Posmkāju tipa dzīvnieks ar dziļu iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu un ar tīmekļu dziedzeriem. Neīstie zirnekļi -- posmkāju tipa dzīvnieki ar garām kājām un bez tīmekļu dziedzeriem.
2008. gada 7. maijā, 15:50Sanchu
Kur vareetu atrast informaaaciju par lapu formaam? Vai juus man par lapu formam kaut ko vareetu pateikt?
2007. gada 4. februārī, 19:26Juulija
* Atbildes un piebildes ->

fuck!!!ei tachu neviens tev neatbildēs
2007. gada 4. februārī, 20:26Sintija

Nelamājies, ar to Tu noniecini tikai pats sevi!

Bet par to atbildēšanu daļēji taisnība. Uz tik mājdarbveidīgiem jautājumiem te tiešam neviens netraucas atbildēt.

2007. gada 5. februārī, 11:56Zirneklītis

Te ir viens pdf fails, kur redzamas pamata lapu formas:
http://www.forestry.state.al.us/publication/100/leaf_forms.pdf
Tikai jāiztulko latviski. Vēl var meklēt kādā bibliotekā Ģ. Gavrilovas grāmatu
"Lapa" (vai kautkā tā). Tur arī ir iekšā, man šķiet.
Vēl dažas vietas:
http://www.theseedsite.co.uk/leafshapes.html
http://www.csdl.tamu.edu/FLORA/201Manhart/veg/leaf.shapes/
leafshapes.html
http://en.wikipedia.org/wiki/Leaf_shape
http://www.vplants.org/plants/glossary/plate03.html
Un, vispār, draudzējieties ar Google un mācieties angļu valodu!
2007. gada 5. februārī, 19:38Ģederts

paldies, jums ...
2007. gada 10. februārī, 20:50Juulia
Turpinājums šeit -» ...
Luudzu izpaliidziet! kaads nevar nosaukt 10 aizsargaajamos dabas objektus Latvijaa?? =)
2007. gada 4. februārī, 14:28annija
* Atbildes un piebildes ->

man ar vajag uzzinaat aizsargājamos dabas OBJEKTUS!
2007. gada 4. februārī, 14:37jana

Par īpaši aizsargājamām dabas TERITORIJĀM un DABAS PIEMINEKĻIEM var skatīt
šeit:
http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas.html
Dabas OBJEKTI ir plašāks jēdziens, kur ietilpst gan teritorijas, gan dabas
pieminekļi - atsevišķi, savrupi dabas veidojumi (klintis, akmeņi, koki, stadījumi
utt).
2007. gada 4. februārī, 15:12Ģederts

milziigs paldies! =)
2007. gada 4. februārī, 18:33annija
zinams,ka zirnekli nolaizas leja ar savu pavedienu, bet ka vini tiek augsa,vai vini aped so tiklu,lai tiktu augsa vai ka citadi?
2007. gada 4. februārī, 13:08Veronika
* Atbildes un piebildes ->

Domāju, ka augšā viņi uzkāpj un pavedienu vienkārši satin. Ēšanu gan jau ka jāveic mierīgākā vietā.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 24. janvārī, 15:05)
2007. gada 4. februārī, 20:07Zirneklítis
Kas ir ķērpji? simbiotisks organisms ķērpji-sēnes+vienšūnu alģēs vai tie peder pie sēņu valsts?Vai ķērpji ir ne ta augi ne ta sēnes.
2007. gada 3. februārī, 19:49Juris
* Atbildes un piebildes ->

Kā reiz man teica bioloģijas skolotāja - ķērpji ir ķērpji un viss! Lai gan, cik nu atceros, tad pieder pie sēņu valsts, atrodas ķērpju dzimtā. Ķērpji ir simbiotisks organisms - tos veido asku sēnes (Trīs ķērpju ģintīs ietilpst bazīdiju sēnes.) ar zaļaļģēm vai zilaļģēm. Starpcitu, daži zinātnieki ir atklājuši, ka ķērpju lapoņos ir arī baktērijas!
2007. gada 29. aprīlī, 23:20Ķīmiķe

Piekrītot, ka ķerpis ir ķerpis, uzskatu, ka šie savdabīgie organismi ir liels pārbaudījums taksonomistiem =) Iedalīti tie ir sēņu valstī, bet par tādu ķērpju dzimtu gan pirmo reizi dzirdu. Zem sēņu valsts tiek izdalīts ķērpju nodalījums (phylum). Ir dzirdētas runas, ka ķērpjus vajadzētu iedalīt atbilstoši sēnei, kas veido doto ķērpi.
2007. gada 1. maijā, 2:33Zirneklītis
Man Bioloģijā ir jāraksta darbs par sinpēm...vai kāds varētu palīdzēt atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. auga nosaukums - sinepe (bet latīniskais)?
2. Lapas uzbūve
3. Formula (???)
4. Sakņu sistēma
5. Augļi
6. Dzimta
7. Klase
Tas tā... es pat nezinu no kā taisa sinepes... :O
2007. gada 3. februārī, 13:54Ieva Jansone
ieva-jansone at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Sinepes ir krustziežu dzimtas augs (Cruciferae/Brassicaceae). Pieder pie
kāpostu ģints Brassica, bet daži autori izdala atsevišķā sinepju ģintī Sinapis.
Latvijā savvaļā ir divas sugas, kas "izbēgušas no dārziem" - Brassica juncea
(Sinapis juncea) - Ķīnas jeb Sareptas sinepe, un Brassica nigra (Sinapis nigra)
- melnā sinepe. Vēl ir daudzas sinepju sugas, piemēram, Sinapis alba
(Brassica hirta, Brassica alba) - baltā vai dzeltenā sinepe. Visu šo sinepju
sēklas izmanto ēdienu piedevas (sinepju) pagatavošanai, saberžot tās pulverī
un pievienojot ūdeni, etiķi utt. Vēl no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto
kulinārijā, vai arī var ražot biodegvielu. Jaunās lapas lieto kā salātus.
Klase - divdīgļlapji. Par lapas uzbūvi, zieda formulu un sakņu sistēmu lai
pastāsta kāds cits, slinkums meklēt... =) =) =)
2007. gada 4. februārī, 13:38Ģederts

Liels paldies... juus izgalaabaat mani... neizgaaziishos... :*
2007. gada 4. februārī, 18:44Ieva Jansone

2007. gada 3. maijā, 7:37yahoobot
http://Sam[!4]@msn.com
Sveiki, vai Jūs man lūdzu nevarētu pastāstīt kautko sīkāk tieši par kolrābi? Kāds ir viņa izskats, augšanas apstākļi u.c.? Būšu ļoti pateicīga.
Ar cieņu skolniecīte.
2007. gada 2. februārī, 20:48biologijas skolniece
kristelll1993 at inbox.lv
Atbildes un piebildes ->

Notiks izstāde „Gaisma, Ēna ...Vidē”

No 7. līdz 18. februārim muzeja 1. stāva izstāžu zālē būs aplūkojama foto izstāde „Gaisma, Ēna...Vidē”. Fotoizstāde tapusi sadarbībā ar fotogrāfiem Agri Marnicu un Ēriku Dreimani.

Izstādē būs aplūkojamas fotogrāfijas, kas atspoguļos gaismēnu saspēli un noskaņas apkārtējā vidē. Autori ar fotoizstādi vēlas skatītājam atklāt mūsdienu cilvēka dzīves vides skaistumu, kas slēpjas gaismu un ēnu spēlēs. Fotogrāfijās tvertie mirkļi ir daļa no katra indivīda dzīves, kurus savās ikdienas rūpēs pamana vien retais. Liela daļa autoru fotogrāfiju ir tapušas mirkļa iedvesmas vai nejaušības rezultātā. Šis ir tikai neliels ieskats sešos gados krātajos puišu iespaidos.

Agris Marnics un Ēriks Dreimanis ir labi draugi jau kopš skolas laikiem. Studiju laikā abi puiši atklāja, ka abus vieno aizraušanās ar fotografēšanu. Ēriks fotografēšanas burvību atklāja pirms 6 gadiem, iegādājoties savu pirmo spoguļkameru un caur praktiskiem mēģinājumiem un teoriju sākot eksperimentēt ar fotogrāfijas procesiem. Pirmā iedvesma fotografēt dabu Ērikam radās, vērojot mēnesnīcu pāri Daugavai no dolomīta krasta Alstiķes rajonā. Jau pēc pirmajām labajām bildēm bija skaidrs, ka šī nodarbošanās Ērikam ne tikai patīk, bet arī sniedz atpūtu no ikdienas, un gandarījumu par paveikto. Laikam ejot, tika nomainīts inventārs un pašmācības ceļā padziļināti jebkādos laika apstākļos, jebkurā diennakts laikā vai gadalaikā tika studēts foto process.

Savukārt Agris uzsver, ka fotogrāfija ietver sevī kādu konkrētu mirkli, kurš ir izvēlēts apzināti vai spontāni. Tā satur sevī kādu vēstījumu. Bet kādu tieši, to nav iespējams pateikt, jo katram tā ir sava, tāpat kā katram savs ir arī pasaules skatījums.

Izstādes atklāšana 7. februārī plkst. 18.00

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura”.

Ieejas maksa — Ls 0,10; 0,20; 0,30.

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356024

Informāciju sagatavoja
Līga Mūrniece
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas speciāliste
Tālr. 7356025
2007. gada 2. februārī, 19:37Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!