Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2007. gada aprīlī


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Sveiki! =) Varat LŪDZU man izpalīdzēt saistībā ar tēmu gada dzīvnieks(sākot no 1996-2003gadam), koks(1996-2002), kukainis(1996-1998 un 2002.gadu) augs( 1996-2003)...
PALIES! =)
2007. gada 30. aprīlī, 22:24lieniite
Atbildes un piebildes ->
kur var atrast diezgan lielu informaciju par Rožu dzimtu...!Tikai izņemot majas lapu
http://raksti.daba.lv/referaati/2002/SAlukevica/lapa_3_3.htm .....Šo jau izmantoju...!
2007. gada 30. aprīlī, 21:14Ilga
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 1. maijā, 2:45Zirneklītis

Paldies..! Varbut vel ir kada lapa...! Ja izpalidzesiet bušu ļoti pateiciga...!
2007. gada 1. maijā, 12:09Ilga

2007. gada 1. maijā, 15:11Ģederts
vai jums nebutu kadi materiali par bebriem?
apraksts par to dzivesvietu,vairosanos?
kadus interesantus faktus par to?
ludzu palidziet. =)
2007. gada 30. aprīlī, 16:08vikmane
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 2. maijā, 9:45Vija

mans brālis Artis meržvinskis (sameklē draugos)
viņš var kaut ko tev pastāstīt!!
2008. gada 13. decembrī, 19:02diāna
Lūdzu kaut ko par ezi
2007. gada 30. aprīlī, 11:15sabis
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 8. decembrī, 17:03)
2007. gada 2. maijā, 12:49Zirneklītis
Sveiki, vai varētu uzzināt dažas atbildes par putniem:
-Kāpēc putni migrē lielos baros?
-Kāda putnu aizlidošānas secība ir-zosis,dzērves,lakstīgalas, vālodzes?
-Vai putni, kas ir nometnieki var būt arī klejotāji?
-Kurš putns sauc pats savu vārdu?
Liels paldies jau iepriekš!
2007. gada 29. aprīlī, 18:47Gunita
* Atbildes un piebildes ->

1. Vieglāk orientēties
2. nevaru tagad precīzi atbildēt, meklē internetā.
2007. gada 29. aprīlī, 23:46Ķīmiķe

1. Ne tikai orientēties, bet arī pretoties vējam. Piemēram, kad kāsī lidojošais pirmais putns, kuram jāpārvar vislielākā gaisa pretestība, nogurst, viņu nomaina cits putns.
2. Pirmās aizlido lakstīgalas jau ap Jāņiem. Par citiem no galvas nezinu.
3. Nometnieki var kļūt par klejotājie barības trūkuma vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.
4. Latviešu valodā nezinu, bet daudzās valodāz dzeguzi sauc "kukū'. Varbūt tā domāta ķīvīte, kura saka "ķivit, ķivit'.
2007. gada 2. maijā, 8:50meringija

Savu vārdu sauc mazs ķauķītis - čuņčiņš. Viņa dziesma skan kā japāņu čuņ-čiņ =)
2008. gada 4. decembrī, 18:11Daiga
http://www.dabasdati.lv
Vai varētu minēt kādus augus, kuri būtu ierakstīti L-jas Sarkanajā grāmatā 0 kategorijā?
2007. gada 29. aprīlī, 18:36Gunita
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 1. maijā, 11:02)
2007. gada 4. maijā, 7:00Ziirneklītis
Labdien! Lūdzu pastāstiet kāds ar pieredzi, kā var stratificēt riekstkoku ( Nandžūrijas, pelēkā, citu) sēklas! Vai tās vispār dīgst! savācu rudenī iestādiju dobē bet tagad pārsitot pat mitrums nav ticis klāt, vai šīs sēklas dīgs??
2007. gada 29. aprīlī, 10:55Jānis
Atbildes un piebildes ->
Kā jāaprūpē papagaiļi?
2007. gada 28. aprīlī, 15:52Santa
Atbildes un piebildes ->
varētu lūdzu sniegt vairāk informācijas par brūnkakli, varbūt, ja varētu kaut ko par izskatu, olām utt?
Paldies jau iepriekš =) Un paldies par to lapu, tā arī noderēja ;)
2007. gada 27. aprīlī, 20:40Ieva
* Atbildes un piebildes ->

http://www.birdguides.com/html/vidlib/species/Aythya_ferina.htm
"Priekš kam internets, ja nemāku meklēt?"
2007. gada 27. aprīlī, 22:30Ģederts
varētu lūdzu dot kādu informāciju par Brūnkaklīti?
paldies. =)
2007. gada 27. aprīlī, 19:07Ieva
* Atbildes un piebildes ->

Par brūnkakli (Aythya ferina) var apskatīties
http://putni.nerealitate.lv/lvp/lvp_aytfer.htm
2007. gada 27. aprīlī, 19:17Zirneklītis

http://www.birdguides.com/html/vidlib/species/Aythya_ferina.htm
"Priekš kam internets, ja nemāku meklēt?"
2007. gada 27. aprīlī, 22:29Ģederts

es taisu skola referatu un man vajag uzinat par ziditajiem
2007. gada 25. aprīlī, 19:26madara
http://cappija97@inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Zīdītāji baro bērnus ar savu pieniņu, kuru bērni zīž. Tāpēc arī viņus dēvē par
zīdītājiem. Ar to viņi atšķiras no citiem zvēriem, kuri nezīda bērnus, un tāpēc
tie nav zīdītāji.
_________________
_________________
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/
2007. gada 25. aprīlī, 19:36Ģederts
kā var izaudzēt 500 kg ķirbi izmantojot ķīmiju. kā ie jālieto?
2007. gada 25. aprīlī, 16:19ainis
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Diez vai var 500 kg. Tas nav normāls ķirbja augļa svars. Un kas domāts ar
"ķīmiju"? Augu augšanas regulatori?
Pasaules rekords esot 1502 mārciņas. Ir daudz mājaslapu, kur dod padomus
audzēšanā. Tas gan nav nekas tāds vienkāršs kā "ķīmija".
http://www.backyardgardener.com/secert.html
____________________
Un diez vai vajag tādu censties audzēt...
2007. gada 25. aprīlī, 18:33Ģederts

OK, 1 mārciņa ir 453.59237 grami. Tātad, šitas rekordķirbis ir 681 kg smags.
Bet vienalga, 500 kg arī nav normāls ķirbja svars.
2007. gada 25. aprīlī, 19:40Ģederts
kas ir makroevolūcija?
2007. gada 25. aprīlī, 15:12xfgfddrt
* Atbildes un piebildes ->

varat ludzu kaut ko pastāstit par makroevoluciju sīkāk, kas atklaja vai kautko citu noderigu referatam
2007. gada 17. maijā, 21:20tana633

Makroevolūcija – liela mēroga evolucionāras pārmaiņas, kurām raksturīga jaunu adaptāciju izveidošanās, jauni attīstības virzieni, adaptīvā radiācija un augstāko sistemātisko grupu nodalīšanās. Makroevolūcija apraksta evolucionārus procesus sugu un augstāku sistemātisko grupu līmenī, t.i., suga ir mazākā vienība, kas tiek aplūkota. Savukārt mikroevolūcija apraksta procesus sugu robežās un populācijās.
2007. gada 4. maijā, 0:16Zirneklītis
Palīdzat man atrast kautko par Laša uzbūvi
2007. gada 25. aprīlī, 14:44Edžus
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 29. aprīlī, 8:31Zirneklītis
Kur es vareetu ieguut informaaciju par tādu ķīmisku vielu kā amonjaks..???
2007. gada 24. aprīlī, 22:35Kristine
* Atbildes un piebildes ->

Var sākt šeit wikipēdēt
http://en.wikipedia.org/wiki/Ammonia
2007. gada 25. aprīlī, 18:35Ģederts

Izrādās, ir arī latviešu Wikijā
http://lv.wikipedia.org/wiki/Amonjaks
Tā iet, ka vispirms pierasts meklēt pa Plašo Pasauli...
2007. gada 25. aprīlī, 19:42Ģederts
Liels paldies Ģedertam! Vai lūdzu nevarētu pateikt, kur internetā varētu meklēt dārza, augļu kaitēkļus, kuri būtu tulkojumā krievu-latviešu valodā?
2007. gada 24. aprīlī, 22:09Gunita
* Atbildes un piebildes ->

Varu ieteikt grāmatu Arturs Priedītis Kultūraugu kaitēkļi, Zvaigzne ABC 1996. Tur var iegūt nosaukumus Latviešu un Latīņu valodā. Krievu valodai var lūgt talkā Gūgli attiecīgi ievadot Latīņu nosaukumu, piemēram:
http://www.google.lv/search?q=%22Gryllotalpa+gryllotalpa%22+site%3Aru
2007. gada 25. aprīlī, 10:10Zirneklītis
Es gribētu uz mežu aizbraukt un iestādīt kokus. Tikai es nezinu kur kokus var nopirkt un vai ir labi vispār pirkt. Vai ir jāgaida līdz rudenim kad būs ozolzīles un citas koku sēklas.
2007. gada 24. aprīlī, 18:14Koks
* Atbildes un piebildes ->

tu savā mežā stādīsi vai svešā? =)
ozolzīles būs rudenī, priežu un egļu sēklas ziemā.
bet vienkāršāk būs stādīt. meklē internetā stādaudzētavas.
2007. gada 26. aprīlī, 18:34Vija
Introducētie augi ir svešzemju augi jeb augi ko audzē arpus tā bioloģiskā areāla. Bet tad jau sanāk, ka Latvijā visi augi (arī dzīvnieki) ir introducēti?
2007. gada 23. aprīlī, 22:53Gunita
* Atbildes un piebildes ->

Tas ir kaut kāds loģikas tests vai kā? Kā tad Tu saproti to "ārpus" areāla? Neesi
dzirdējusi, ka Latvijā ir arī savvaļas augi un dzīvnieki, t.i., tādi, kuriem šeit IR
bioloģiskais areāls?
2007. gada 23. aprīlī, 23:32Ģederts

vai kāds dos man piemērus, kādi ir tie introducētie augi?
2007. gada 21. maijā, 21:06Diāna

Iedot var, piemēram, labas uzvedības grāmatu. Piemērus iedot nevar.
2007. gada 22. maijā, 15:34Zirneklītis
Sveiki! Grāmatā izlasīju : "Prātīgi cilvēki pēterenes (pēterpogas)uzskata par pļavas nezāli un cenšas tās apkarot." Īsti nesaprotu kāpēc prātīgi cilvēki, un kāpēc tās cenšas apkarot?
2007. gada 23. aprīlī, 22:50Gunita
* Atbildes un piebildes ->

Īsti nesaprotu, kāpēc Gunita uzdod šādus jautājumus? Vai viņu nepārliecina
lasītajā grāmatā minētā argumentācija? Vai arī tas ir sarkasms, un šādi cilvēki
nemaz nav prātīgi?
2007. gada 23. aprīlī, 23:35Ģederts

Pēterenes (pēterpogas) ir tipiska pļavu suga, un man nav nekādas informācijas, ka tās būtu indīgas vai kādā citā ziņā sliktas, vai arī ka tās kāds prātīgs vai neprātīgs cilvēks censtos apkarot.
vai drīkst zināt, kas tā par grāmatu? tulkota vai tepat sacerēta? varbūt te ir kāda kļūda tulkojumā? vai arī šī suga kādā citā pasaules daļā patiešām ir nezāle?
2007. gada 24. aprīlī, 10:52Vija

nu ziniet vispār tas ir rakstīts daudzās grāmatās... man piemēram biooloģijas grāmatā... ir tāds jautājums.. utt =)
2009. gada 5. maijā, 21:09jana


Nosauc tās daudzās grāmatas. Kas tā par bioloģijas grāmatu? Izklausās muļķīgi, jo, kā jau Vija rakstīja, Tīruma pēterene (Knautia arvensis) ir tipiska mēreni mitru pļavu suga.

Attēls no:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Acker-Witwenblume_Knautia_arvensis.jpg

2009. gada 5. maijā, 22:59Zirneklītis
Sveicināti!Pagājušā gada nogalē tika uzdāvināta palma.Un nu izskatās,ka palmai vajadzētu ierādīt "lielāku platību".Diemžēl dāvinātāji nevar pateikt tiešu palmas nosaukumu.:( 1.Kādu podu iegādāties[t.i. cik lielu attiecībā pret pašu augu]?2.Vai tasnība,ka palmveidīgajiem augiem jāmeklē veikalos speciālo augsni,nevis melnzemi telpaugiem? 3.Vai tiešām pārstādot palmu poda dibens jāziliek ar oļiem?4.Cik bieži jālaista?Pie tam dāvinātāji apgalvo,ka ši palma esot jātur ēnainā vietā,bet atceros,ka mamma turēja palmu pie loga saulītē.Varbut ir pieejama arī internetā informācija?Paldies.
2007. gada 23. aprīlī, 21:59Margarita
Atbildes un piebildes ->
vai varētu lūdzu pastāstīt kaut ko par mitotoksoniem, jo man jāraksta referāts!Paldies jau iepriekš =)
2007. gada 23. aprīlī, 20:27Laura
* Atbildes un piebildes ->

Vai varbūt domāti "mikotoksīni"? Vai kas cits? Mikotaksoni?
2007. gada 23. aprīlī, 20:43Ģederts

rītdien vēlreiz parjautāšu pasniedzējam un tad uzrakstīšu!
2007. gada 23. aprīlī, 21:36Laura

Interesanti būtu zināt, kādā priekšmetā tas vajadzīgs? Un kādā mācību iestādē?
Ja jau "pasniedzējs", tad drusku augstāk par vidusskolu?
2007. gada 23. aprīlī, 22:09Ģederts
kur var atrast aprakstu par dzervjveidigo putnu klasi
2007. gada 23. aprīlī, 17:00guntars
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 23. aprīlī, 17:03Ģederts
Man skolā ir vajadzīga prezentācija par latvijā esošiem ūdensputniem-vai nevarētu dot k;adu informāciju kur meklēt?Vēlams ko ātrāk!
2007. gada 22. aprīlī, 22:10Paļmira
Atbildes un piebildes ->
Kas ir Latvijas lielākais putns?
Paldies jau iepriekš.
2007. gada 22. aprīlī, 20:31Ieva
* Atbildes un piebildes ->

droši vien, kāds strauss no kādas Latvijas strausu fermas. to svars vidēji ir
90-130 kg, bet ir bijuši arī 155 kg smagi. varbūt Tevi interesē tikai savvaļā
dzīvojošie putni? un pēc izmēriem lielākie vai pēc svara?
2007. gada 22. aprīlī, 20:39Ģederts

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 12. martā, 13:49)
2011. gada 26. maijā, 9:31Zirneklītis
Sveiki, vai jūs nevarētu ielikt kautko vairāk par stirnām. Tas ir priekš referāta. Paldes. Tikai lūdzu pasteidzieties.
2007. gada 22. aprīlī, 17:06Santa
Atbildes un piebildes ->
Wai juus luudzu warat ielikt kādu ierakstu par "muskarēm"?
loti luudzu man steidzami wajag skolā referātam.
2007. gada 22. aprīlī, 14:44jaunais-botaanikis
* Atbildes un piebildes ->

var sākt šeit:
http://en.wikipedia.org/wiki/Muscari
meklējumus...
2007. gada 22. aprīlī, 20:40Ģederts
Ludzu pasakiet kapec saknu seleriju nedrikst stadiit dzili augsne?
Man vajag to obligati zinat peec iespejas atrak..!!
Luudzu <>!!><&gt;!!>
2007. gada 22. aprīlī, 14:06Elinite
Atbildes un piebildes ->
Cik sver Zeltgalvīts?
Paldies =)
2007. gada 21. aprīlī, 22:24Laura
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 30. martā, 16:51)
2007. gada 22. aprīlī, 9:50Zirneklītis
Sveiki!
Sakiet lūdz cik vidēji sver pieaugusi Sudrabkaija?
Pāldies ;)
2007. gada 21. aprīlī, 22:22Zane
* Atbildes un piebildes ->

Sveika Zane!
Tepat Centrāltirgū ir gan kaijas gan svari...precīzi!
(apmēram 4,5kg)
2009. gada 27. martā, 11:18Aigars
Sakiet, lūdzu kāds ir Baltā Stārķa maksimālais mūža ilgums?
Paldies! =)
2007. gada 21. aprīlī, 22:21Ieva
* Atbildes un piebildes ->

Maksimālais zināmais – 33 gadi. Parasti – līdz 15.
2007. gada 22. aprīlī, 0:07Ģederts
Varētu lūdzu pateikt kāds ir gulbju, zosu un pīļu vidējais mūža ilgums? paldies jau iepriekš.
2007. gada 21. aprīlī, 22:20Ieva
Atbildes un piebildes ->
Sveikinji.=)
Man jums viens jaut..ceru,ka varēsiet izpalīdzēt.
Skolā jātaisa projekts.Zēniem un meitenēm savs.nu tad tā..man tika šāds jaut.->Kuri putni paši sve taisa ligzdas un kā vinji taisa.jāapraksta process..meklēju internetā,bet nekā ko man vajadzētu..:(
ceru ka varat izpaliidzēt..=)ja zinat kautko uzrakstat..vai arii luudzu,kur varētu meklēt šādu informāciju vai interneta adreses..=)
paldies
2007. gada 21. aprīlī, 19:53Madara
Atbildes un piebildes ->
kapec saknu seleriju nedrikst stadit dzili augsne?
2007. gada 21. aprīlī, 16:53Elina
Atbildes un piebildes ->
Viesu grāmata pārceļojusi uz jaunu dzīves vieta. Nemaz jau tik gludi negāja, bet tagad nu atkal tā ir darboties spējīga. Paldies par izpratni.
2007. gada 21. aprīlī, 10:20Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->

EU-funded seminar in Berlin
ulrich mok [ulrich.mok@lise.be.schule.de]
Dear Madam, dear Sir,
I would like to take the opportunity to kindly request you to pass on the attached flyer on "Gene Technology in Education" to teacher training centres / secondary schools / vocational training institutions / teacher’s supervisors / headmasters...... in your country. The information is about a one week seminar for biology teachers/trainers which will take place in Berlin, Germany, in Oct. 2007.
Journey, Accommodation and subsistence can be funded by the EU via the programme Comenius 2.2.. Applications have to be handed in to the respective National Agency of Comenius: http://ec.europa.eu/education/programmes/socrates/nat-est_en.html.
The deadline for the application is 31.05.2007.
The seminar is a result of the Leonardo da Vinci Pilot Project GENIAL (which was awarded with the title "example of best practise"). You can find the seminar in the Comenius data base: http://ec.europa.eu/education/trainingdatabase/search.cfm with the reference No. DE-2007-615-001.
We would be very happy if you supported our efforts towards dissemination of project results by passing on the information.
The seminar will be in English.
In case you would like to get an impression of our training institution please see the 6 min. film on our website http://www.lise.be.schule.de.
Yours sincerely
Ulrich Mok
Lise-Meitner-Oberstufenzentrum
Rudower Strasse 184
12351 Berlin
Germany
Tel:++49 (0)30 66 06 89 / 27
Fax: / 60
http://www.lise.be.schule.de
ulrich.mok@lise.be.schule.de
2007. gada 20. aprīlī, 15:56Aija Lejas-Sausa
http://www.apa.lv
Atbildes un piebildes ->
Cik jūrascūciņu sugas ir visā pasaulē?
Cik jūrascūciņu sugas ir visā Latvijā?
2007. gada 20. aprīlī, 14:46Sintija
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Jūras cūciņas ir Caviidae dzimtas Cavia ģints sugas. Mājas apstākļos visbiežāk tur Cavia porcellus, kas savvaļā vairs nav sastopama. Datu bāzē http://www.catalogueoflife.org/ ir atzīmetas tikai piecas šajā ģintī ietilstošas sugas (Cavia aperea, Cavia fulgida, Cavia magna, Cavia porcellus, Cavia tchudii). Ja var ticēt rakstiem tīmeklī, tad pirms pāris gadiem atklāta vēl viena suga – Cavia intermedia.
2007. gada 21. aprīlī, 12:06Zirneklītis
Kas ir evaporits? Vai ari pasakat kur sameklet?
2007. gada 20. aprīlī, 14:10Undita
* Atbildes un piebildes ->

Šo vārdu var atrast Angļu valodas vārdnīcā. Tā angliski sauc nogulumiežus, kas radušies iztvaikojot ūdenim, kas satur sāļus. Ūdenim pamazam iztvaikojot, sāļu koncentrācija tajā pieaug tik ļoti, ka sākas kristalizācijas process. Šādu iežu piemēri ir ģipsis un dolomīts.
2007. gada 20. aprīlī, 21:51Zirneklītis

2007. gada 21. aprīlī, 10:04Wikija
Vai jūs lūdzu varētu pateikt kādu mājaslapu, kurā varētu atrast informāciju par Latvijā dzīvojošajām lašveidīgajām zivīm? =) Vajadzētu atbildes, piem., uz tādiem jautājumiem:
1) Vai Latvijā sastopamās lašveidīgās zivis pie mums atrodamas tikai noteiktu sezonu laikā? Ja jā, tad kādas. Un kādas ir sastopamas visu gadu?
2) Kas apdraud lašveidīgo ikrus, mazuļus un arī pieaugušos īpatņus?
3) Kādēļ zivis uzskatāmas par saudzējamām tieši nārsta laikā?
4) Nosauciet dažus no zivju saudzēšanas termiņiem, kas noteikti Latvijā!
5) Kāpēc uz Latvijas valsts 1 lata monētas ir attēlots lasis?
Ja varat atbildēt paši, rakstiet uz manu e-pastu: El_Za4EnE@inbox.lv
Paldies jau iepriekš ! =)
2007. gada 20. aprīlī, 11:04?
Atbildes un piebildes ->
Vai tik «Miljonārs» kārtējo reizi nav piemānījis spēlētājus. Trešdienas, 18. aprīļa raidījumā bija jautājums: „Kas apdraud bebrus?”. Piedāvātie atbilžu varianti: A) krītoši koki; B) augsts ūdens līmenis; C) lapsenes; D) ciltsbrāļi. Pareizā atbilde, viņuprāt, esot krītošie koki. Kaut kā negribas tam ticēt. Bebri graužot kokus kļūdās reti.
2007. gada 20. aprīlī, 4:13Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->

Njā, gribētos zināt, kādi ir tie "speciālisti", kas tos jautājumus sagudro. No TV
publikas viedokļa gribētos, lai būtu objektīvi "pareizi" jautājumi ar "pareizām"
atbildēm. No spēles viedokļa, dalībnieki paraksta līgumu, un "pareizā" atbilde ir
tā, kuru par pareizu nosauc organizatori. Tā kā juridiski viss okidoki.
2007. gada 20. aprīlī, 7:43Ģederts

nakad neesmu redzējusi nekādus beigtus bebrus pie nogāztiem kokiem. taču mežinieki zina stāstīt, ka bebru ādas pašlaik ir mazā vērtē, jo tajās daudz ir citu bebru zobu pēdu (viņi ļoti savairojušies, tāpēc nikni kaujas par teritorijām).


taču jautājums jau bija "kas apdraud" nevis " kas nonāvē" =):)
mani varbūt apdraud imperiālisms, bet es to pilnīgi nepamanu vai arī prasmīgi izvairos =):)


un ja pieņem, ka spēle ir loterija, tad tiešām viss kārtībā.

2007. gada 20. aprīlī, 8:38Vija
Manvajadzīgi ieraksti par Melno stārķi.
2007. gada 19. aprīlī, 14:36Arta
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 20. aprīlī, 2:56Zirneklītis
bet vai kads var pateikt precizas web adreses kur var uzzinat par jebkadiem telpaugiem?
2007. gada 19. aprīlī, 14:08liga
kortny at tvnet.lv
* Atbildes un piebildes ->

Sāc ar šejieni:
http://en.wikipedia.org/wiki/Houseplant
Latviski arī var atrast, ja guglē ar "telpaugi".
2007. gada 19. aprīlī, 17:36Ģederts

Izskatās pēc drukas kļūdas:
"Biotopu kartes tiek glabāts serverī kā kompresēti ESRI shpape"
http://piekraste.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?a=1&d=gis&f=1&s=j
2007. gada 19. aprīlī, 13:31Niks
http://lira.id.lv/
* Atbildes un piebildes ->

Tas ir nepiedodami!
"Shape" vietā uzrakstīt
"shpape".
_______________________
KAUNS KAUNS KAUNS
2007. gada 19. aprīlī, 17:38Ģederts

Labi, ka atnāca Acīgais Niks
un atrada šo briesmīgo kļūdu!
2007. gada 19. aprīlī, 17:39Ģederts

Paldies par vērīgumu, kļūdu izlaboju.
2007. gada 19. aprīlī, 18:21Zirneklītis
man vajaga informāciju par gliemjiem vai gliemežiem mīklas
2007. gada 18. aprīlī, 15:54ance
Atbildes un piebildes ->
pasakat ludzu Latvijas nacionālās puķes latīnisko nosaukumu ja zinat :p
2007. gada 18. aprīlī, 15:13puke
* Atbildes un piebildes ->

Latvijas nacionālais puķe ir parastā pīpene (Leucanthemum vulgare). Tautā parasto pīpeni sauc par balto margrietiņu.
2007. gada 20. aprīlī, 3:01Zirneklītis

Latvijas tautiskā puķe... Katram reģionam jau vajadzētu savu. Nupat izlasīju, ka
Lielbritānijā Liverpūles grāfiste par savu simbolu izvēlējusies jūrmalas zilpodzi.
2007. gada 20. aprīlī, 7:48Ģederts

kas ir latvijas nacionalais dzivnieks???
2010. gada 17. maijā, 13:23saulite
Turpinājums šeit -» ...

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2008. gada 6. janvārī, 13:20)
2010. gada 17. maijā, 14:23Zirneklītis
vai jūs varat pateikt kur var atrast auga"nepente" aprakstu!!
lūdzu pasakiet!! mājas lapas atdresi!!=)
2007. gada 17. aprīlī, 20:00Linda Lagzdiņa
* Atbildes un piebildes ->

Kā parasti, Wikipēdijā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Nepenthes
=)
Vispār, ar šiem internets pilns, ja meklē pēc Nepenthes.
2007. gada 17. aprīlī, 22:36Ģederts
Vai jūs zinat par rožu augšanu,stādīšanu,attīstību un daudz ko citu par rozēm.
2007. gada 17. aprīlī, 16:38Anna
* Atbildes un piebildes ->

Nej, nezinām! Nudien, nezinām!
_______________________________
2007. gada 17. aprīlī, 22:39Ģederts
Es veeleetos uzzinaat kko vairaak par ceļojošajām kāpam ... nesen izlasiiju graamatu "Cilveeki laivaas" un tagad mani maac zinnkaare par sso dabas netikumu .....
2007. gada 16. aprīlī, 18:35Evija
* Atbildes un piebildes ->

Netikumi ir cilvēkiem nevis Dabai ;) Par Latvijas ceļojošām kāpām to var pavisam droši apgalvot. Re ku neliels ieskats par ceļojošām kapām Dienvidkurzemē. Kuršu kāpās, kur notiek romāna darbība, situācija gan ir savādāka:

„Senos laikos kāpas gar Nīcas jūrmalu bija apaugušas lielām priedēm un tāpēc stāvēja cieši un droši. Bet zviedru laikos (ap 1650. gadu) šinī priežu mežā zviedri uzcēla lielu cepli, kur tecināja darvu un dedzināja ogles. Priežu malka un celmi deva tiem šim nolūkam teicamu materiālu. Reiz izcēlās ugunsgrēks un nodega ne tikai ceplis, bet arī viss lielais priežu mežs. Atlikušie celmi un kailie stumbeņi nespēja plašajos izdegumos vairs saturēt vētras laikā dzītās tuvākās druvas un tīrumus, bet ziemas laikā arī pa ledu tālāk, un tā liela daļa lanku un plašo pļavu pārvērtās ar laiku par smilšu tīreļiem un kāpām”, tā raksta J. Janševskis savā grāmatā „Nīca”.

Pēc viņa teiktā, sevišķi bīstamus apmērus stihija sasniedz laika posmā no 1785. gada līdz 1835. gadam, kad zem smiltīm pazudušas vairākas mājas, tai skaitā „Pūsēnu”.

Šai vietā kāpu valnis sasniedza savu maksimālo augstumu 37 m virs jūras līmeņa un kāpa tika nosaukta apputināto māju vārdā par Pūsēnu kalnu. Grāmatas turpinājumā tiek aprakstīti pasākumi, kas tika veikti, lai apturētu postošo procesu:

„Ceļojošo kāpu apturēšana ar vienkāršu apdēstīšanu krūmiem un apsēšanu ar zālēm nebija vairs iespējama, jo atrazdamās klajā vietā, kur vējš katrā laikā piekļūst no visām pusēm, tās plūda arvien tālāk. Tamdēļ lietpratēji atzina, ka vajadzīgs kailās kāpas apklāt ar biezu kārtu žagaru, piestiprināt tos ar garām kārtīm un kārtis piedzīt ar mietiem pie zemes, lai vējš nevarētu žagarus nest projām; bez tam atrada, ka vajadzīgs tādā kārtā apsegtām kāpām celt priekšā žogus, lai lopi nebojātu segumus. Šai lietā izstrādāja īpašu projektu, ko cēla priekšā pašam ķeizaram. Uz visaugstāko pavēli Grobiņas apriņķa valsts mežos tad nocirta un sagatavoja 12 700 kubikasis egļu zaru un kadiķu kāpu segšanai un 5 300 stabus un 16 800 sklandas žogu celšanai. Tāpat visaugstāk tika atvēlēti no valsts kases sešu gadu laikā pa 3000 rubļiem katru gadu darba spēka algām un citiem izdevumiem kāpu segšanas vajadzībām. Lai gan 1836./37. g. ziema bija vāja un sniega bija maz, tomēr visus sagatavotos materiālus izveda, un agrā pavasarī 400 vīru stājās darbā: apsedza kāpas ar nostiprinātu kārtu žagaru un aptaisīja ap kāpu klajumiem 5 pēdu augstu žogu 32 verstis garumā. Šis darbs tālab veicās tik sekmīgi, ka uz Nīcas un Rucavas mežkungu uzaicinājumu 770 saimnieki gan no šiem diviem pagastiem, gan arī no apkārtēju privātmuižu ļaudīm pieveda materiālus par lētu atlīdzību. Darbus vadīja Nīcas mežkungs barons Manteifelis un Rucavas mežkungs Gočalks ar saviem palīgiem. Līdzās žagariem klāja smilšu klajumiem virsū arī doņas jeb meldrus no Liepājas un Papes ezera, kā arī jūras mēslus. Segtos klajumus tūliņ apdēstīja ar krūmiem un kokiem, vai arī apsēja ar dažādu zāļu sēklām. Pavisam sadēstīja ap 242 000 jaunu kociņu.”

Citātāts citēts ;) no «Dabas parka „Bernāti” dabas aizsardzības plāna» (2004.)

2007. gada 16. aprīlī, 20:42Zirneklītis
Kads praktisks pielietojums ir sukliem?
2007. gada 14. aprīlī, 17:39Elina
* Atbildes un piebildes ->

Sūkļiem (Spongia) dod savu artavu ūdens pašattīrīšanas procesā.
2007. gada 16. aprīlī, 15:48Zirneklītis

Kādreiz kautkādas švammes taisīja no jamo izžāvētiem skeletiem.
2007. gada 20. aprīlī, 7:49Ģederts
Kada nozime ir sliekas darbibai augsne?
2007. gada 14. aprīlī, 17:35Elina
* Atbildes un piebildes ->

Veicina organisko vielu noārdīšanu, uzirdina augsni.
2007. gada 16. aprīlī, 15:29Ģederts
Kas nodrosina sliekas parvietosanos?
2007. gada 14. aprīlī, 17:34Elina
* Atbildes un piebildes ->

viņa laikam ir izlasījusi mācību grāmatā ... un tāpēc zina ... varbūt palasi arī tu ....
2007. gada 16. aprīlī, 15:54Mirdza
Zinot, ka tarpi parazite cilveka organisma, kadu launumu tie nodara cilvekiem?
2007. gada 14. aprīlī, 17:27Elina
* Atbildes un piebildes ->

labdien Elina!
Parazīti izmanto tavus resursus un indē Tevi ar savām atkritumvielām...,īsumā.
2009. gada 13. februārī, 11:01Aigars
kādi ir Latvijas un pasaules aisargājamie putni??
2007. gada 13. aprīlī, 20:18putni
* Atbildes un piebildes ->

cik dienu laikaa juus atbildat uz shiem jautaajumiem?
2007. gada 13. aprīlī, 20:26caaliic

Kā maksā, tā atbildam...
(Patiesībā šis nav nekāds "labo pakalpojumu serveris", bet gan vieta, kur ikviens
var pajautāt (ja slinkums pašam meklēt), un ikviens drīkst atbildēt (ja patīk
meklēt vai arī varbūt zina jau). Tā kā, uz neinteresantiem jautājumiem, kurus
uzdod neinteresanti (nepieklājīgi) cilvēki, var arī nesagaidīt atbildi...)
2007. gada 13. aprīlī, 22:35Ģederts

Aizsargājamie putni ir lieli un ir arī mazi, un ir pavisam maziņi.
2007. gada 14. aprīlī, 12:10Nerātnelis
kur var atrast aisargājamus dzivniekus
2007. gada 13. aprīlī, 18:40krista
* Atbildes un piebildes ->

sooloģiskajā dārsā
2007. gada 13. aprīlī, 19:06Ģederts

Gan jau kāds ir arī patvēries savvaļā ;)
2007. gada 14. aprīlī, 12:08Nerātnelis

koku dobumos?
2007. gada 16. aprīlī, 15:56Mirdza
Vai pastāv iespēja ka sarkanai rozellai papagailim ataug aste?
2007. gada 13. aprīlī, 17:23Ilona
* Atbildes un piebildes ->

Putni laiku pa laikam maina savas spalvas – izaug jaunas spalvas un izkrīt vecās. Tādejādi pastāv iespēja ka ar laiku attaugs arī astes spalvas. Protams, jāņem vērā, kādēļ astes spalvas izkrita. Parasti spalvu maiņa notiek gandrīz nemanāmi, bet šinī gadījumā liekas, ka kāds ir „palīdzējis” – kaķis, spēcīgas izbailes, vitamīnu pārdozēšana, vīrusu izraisīta slimība?

Spalvu attaugšanu sekmē olbaltumvielām bagāts uzturs (prosa, auzu pārslas, kanārijzāles sēklas).

2007. gada 14. aprīlī, 6:37Zirnekītis
"Populārajā dabas enciklopēdijā" atradu apzīmējumu rožzieži. Vai tad tā tagad apzīmē rožu dzimtu? Jeb tas ir jaunvārds?
2007. gada 13. aprīlī, 17:15Ginta
* Atbildes un piebildes ->

Acīm redzot "rožzieži ieskrējuši "pēc kaut kāda veca minējuma. Tagad jau mēs runājam tikai par rožu dzimtu. Latviešu konversācijas vārdnīcā pieminēti arī rožzieži.
E.Vimba
2007. gada 25. aprīlī, 15:05Edgars
kur var dabut miklas par pavasari ako eeeee
2007. gada 13. aprīlī, 16:04rinalds
* Atbildes un piebildes ->

Mini manu mīkliņu
Mazo bērniņ:
Lēni nāca, bet
Kad atnāca, bija jau aizgājis...
Kas tas ir?
Eeeeeee...
2007. gada 13. aprīlī, 16:38Ģederts
Kartupeļi ir viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi?
2007. gada 11. aprīlī, 22:59Gunita
* Atbildes un piebildes ->

Nu, padomā, kā aug kartupeļi... Iestāda bumbuļus, no kuriem izaug bumbuļi,
kurus iestāda. Kā kultūraugu, tātad, kartupeļus audzē kā viengadīgu kultūru. Ja
mūsu apstākļos to satstās uz lauka ziemā, tie nosals. Savvaļā (Dienvidamerikā)
kartupeļi skaitās daudzgadīgi. Pie tam, daudzas sugas ir ložņājoši krūmi, nevis
lakstaugi.
Am I right or am I right?
2007. gada 12. aprīlī, 7:33Ģederts
Sveiki, vēlētos uzzināt, kas ir bioakumulācija augos?
Liels paldies visgudrākajam zirneklītim!!!
2007. gada 11. aprīlī, 22:53Gunita
* Atbildes un piebildes ->

Ārpus konteksta tā uzreiz grūti saprast, par ko ir runa. Laikam stāsts ir par
organismam nedabisku (nefizioloģisku) savienojumu uzkrāšanos tajā. Attiecībā
uz augiem, tie var būt gan ksenobiotiķi (dažādi vides piesārņotāji), gan metāli
(metālu jonu hiperakumulatori).
2007. gada 12. aprīlī, 7:41Ģederts
Sveiki, vēlētos zināt, kur varētu iegūt informāciju par piesārņojuma ietekmi uz augu veselību?
2007. gada 11. aprīlī, 22:38Gunita
* Atbildes un piebildes ->

Briesmīgs jautājuma formulējums... Kur tādus uzdod?
Terminu "veselība" attiecībā pret augiem var lietot, tikai likiet to pēdiņās. Par
kādu piesārņojumu ir runa? Gaisa vai augsnes? Jebkurā gadījumā, piesārņojums
negatīvi ietekmē augu augšanu un attīstību, kā arī uzņēmību pret slimībām.
Informāciju var meklēt Google, lietojot "pollution", "plant growth".
2007. gada 12. aprīlī, 7:37Ģederts
kur jums ir ziedaugi????
2007. gada 11. aprīlī, 15:51baiba
* Atbildes un piebildes ->

Puķudobē, mežā, pļavā … ;)
Ja Tevi interesē sēklaugu apraksti, ielūkojies šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/
2007. gada 11. aprīlī, 22:21Zirneklītis
Cik cilvēkam ir ribu?
2007. gada 10. aprīlī, 21:21JUta
* Atbildes un piebildes ->

Noteikti vairākas. Saka taču daudzskaitlī: Dabūsi pa ribām!
2007. gada 12. aprīlī, 15:21Ģederts

Vīriešiem par vienu mazāk kā sievietēm.
2007. gada 13. aprīlī, 10:19Ādams
KO ed Liela zilite
2007. gada 10. aprīlī, 21:09Airita Neilande
* Atbildes un piebildes ->

Visas zīlītes (Parus), tai skaitā arī lielā zīlīte (Parus major) ir kukaiņēdāji, kuri ziemā var iztikt ar sēklām un ogām. Barotavās labprāt knābā speķi (nedrīkst būt sālīts !!!).
2007. gada 11. aprīlī, 10:06Zirneklītis
Čav, visiem....=)
man te dazi jautajumi, bet tas ir steidzami...būšu ļoti pateicīga, ja palīdzēsiet..=)
1.Kas vairāk baidas no aukstuma putni vai rāpuļi? kāpēc?
2.Vai mūsu gajputni ziemā dienvidos vij ligzdas? kāpēc?
3.Kā radies un ko nozīmē teifciens ka pīlei ūdens?
4. Ko sauc par putnu pieniņu?
5.Nosaukt Lv mājputnus...
6.Kurus dekoratīvos putnus visbiežāk audzē LV?
7.Ko nozīmē LOB? Putnu gredzenošanu?
8.Kad putnu kopējais daudzums Lv ir vislilakais?
9.Kuri ir lv tipiskie putni nometnieki...?
10.galvenie faktori, kas apdraud putnu un mugurkaulnieku esamību?
11.Dzīvnieki,kuri lido...
zinu, ka daudz, bet man pašai vēl 41 jautajums...un līdz rītdienai nepaspēju lūdzu palīdziet...=)*
2007. gada 10. aprīlī, 17:02arina
* Atbildes un piebildes ->

1. "Nebaidās" ne vieni, ne otri. Putni ir siltasiņu dzīvnieki, kuri var uzturēt
konstantu ķermeņa temperatūru relatīvi netakarīgi no apkārtējās vides. Rāpuļi
ir aukstasiņu dzīvnieki, un to ķermeņa temperatūra ir atkarīga no apkārtējās
vides temperatūras. Tātad?...
2. Cik man zināms, nē. Tur viņi tikai ziemo.
3. Droši vien nozīmē to, ka pīle ir labi pielāgojusies dzīvei ūdenī.
5. Vistas zosis tītari u.c.
6. To nu es nezinu. Droši vien, mazos papagailīšus.
7. Ne tikai. Palasi te: http://www.lob.lv/
8. Kā tas ir domāts? Daudzums sugās vai īpatņu skaita ziņā? droši vien, ka
vasarā.
9. Zvirbulis zīlīte krauklis vārna?
10. Kādu "esamību"? Un kāpēc tieši putnu un mugurkaaulnieku?
11. Sikspārņi.
2007. gada 10. aprīlī, 22:33Ģederts

5
kadi putni gul ziemu latvija
2008. gada 8. februārī, 16:28k,

11. Lido jau daudzi dzīvnieki – lielākā daļa putnu un daudzi, dažādi kukaiņi.
2010. gada 21. aprīlī, 11:27Sistemātiķis
labdien uzrakstiet man ludzu pazīstamus Latvijas selekcionarus
2007. gada 10. aprīlī, 15:15oksana
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 1. martā, 8:44)
Cits ieraksts (2006. gada 17. janvārī, 13:50)
2007. gada 10. aprīlī, 16:44Zirneklītis
atsūtiet informāciju par visiem tīģeriem.ludzu
2007. gada 10. aprīlī, 13:33edgars
Atbildes un piebildes ->
Sveiki:)
Rakstu referātu par amerikas sīkziedi, bet interneta caur googli neko nevaru atrast...Gribēju palūgt vai tu nevarētu palīdzēt noskaidrot, kas ir nezāles un kādas ir to bioloģiskās īpatnības?Ja variet , tad lūdzu norādiet, kur meklēt informāciju literatūrā un interneta saitos!Jau iepriekš paldies:)
2007. gada 9. aprīlī, 18:53zane
* Atbildes un piebildes ->

Pēc manas saprašanas nezāle ir augs, kas aug nevietā. Pieneni pļavā par nezāli nenosauksi, bet puķu dobē gan. Tāpat kļava var būt gan nezāle, gan skaists koks, pat aizsargājams dižkoks, piemēram, Briedes kļavas, Dinsberga kļava utt, 1986. gadā bija apzinātas 32 dižkļavas. Bet tas netraucē piemājas dārziņā pukstot un stenot katru gadu raut laukā kļavu jaunuļus.

Latvijas apstākļos nav daudz tādu augu, kas būtu atzīstami par kaitniekiem pilnīgi visur, kur vien tie mēģinātu augt. Visplašāk pazīstamais ir Sosnovska latvānis. To gan nesauc par nezāli, bet gan par invazīvo jeb svešo sugu.

Par amerikas zīkziedi būs Tevi jāapbēdina. Nevienā no manis zināmajiem sarakstiem, šads augs nav minēts. Varbūt ar to ir domāts no dienvidamerikas ieklejojusī sīkziedu sīkgalvīte (Galinosoga parviflora) vai matainā sīkgalvīte (Galinosoga quadriradiata, Galinosoga ciliata), varbūt no ziemeļamerikas nākusī sīkziedu amzinkija (Amsinckia micrantha, Amsinckia menziesii)?

2007. gada 10. aprīlī, 9:23Zirneklītis

es tikai gribētu piebilst, ka termins "nezāle" raksturo cilvēka subjektīvo attieksmi, nu apmēram tāpat kā augus iedalot ēdamajos un neēdamajos vai smukajos un nesmukajos un tamlīdzīgi.
katram biotopam ir savas raksturīgās augu sugas, atkarībā no sukcesijas stadijas, un, ja cilvēkam te kāda suga nepatīk, tad tā ir viņa problēma, un augs tur nav vainīgs.
vismaz no ekologa viedokļa šāds termins ir nekorekts. ja cenšamies skatīties uz sistēmu kopumā un nevis uz vienas atsevišķas sugas labumu.
ar nezāļu zinātni padziļināti nodarbojas L Lauksaimniecības akadēmijā.
tad vēl, pirms vismaz 20 gadiem iznāca botāniķa Rasiņa sastādītais nezāļu noteicējs pēc viegli nosakāmām pazīmēm (precīzu nosauumu neatceros).
par nezālēm iesaku pameklēt dažādās enciklopēdijās papīra bibliotēkā. par konkrēto sugu - precizēt tās nosaukumu un tad meklēt svešvalodu lapās ar latīnisko nosaukumu.
2007. gada 10. aprīlī, 13:17Vija
buutu ljoti ideaali, ja juus man atsuutiitu kko par zirnekliem, vai/un to uzbuuwi... =) luudzu!
2007. gada 9. aprīlī, 17:21ievelZz
Atbildes un piebildes ->
Labdien, ka var iestaties Latvijas dendrologu biedriba, vai ta vispar uznem jaunus biedrus? kadi nosacijumi? vai ir biedru nauda?
2007. gada 9. aprīlī, 16:29I.K.
* Atbildes un piebildes ->

Plašāka informācija par iespēju iesaistīties Latvijas Dendroekologu biedrībā (LDB) būs pieejama šī gada jūnijā.
2007. gada 9. aprīlī, 18:25Didzis Elferts

Tādu dendroekologu biedrību nezinu, bet par dendrologu biedrību vajag
aizrakstīt Andrejam Svilānam: andrejs.svilans@nbd.apollo.lv un pajautāt. Cik
zinu, biedrus uzņem, un biedru nauda laikam gan jāmaksā. Lētāk ir tiem, kam
uzvārdā ir koku nosaukumi... =)
Bērziņ un Liepiņ, uz priekšu!
2007. gada 9. aprīlī, 20:37Ģederts

Tāda biedrība ir Ģedertam kaimiņos =) Ne tikai nodibinājusies, bet mēģina ko darīt. Reku pirmais pasākums:
http://trace2007.lu.lv/
2007. gada 10. aprīlī, 8:37Zirneklītis
pastaastiet luudzu par piena seeni to arsnieciskaam iipassiibaam.
2007. gada 9. aprīlī, 15:10marins
* Atbildes un piebildes ->

Piena sēnes kultivēšanā piedalījušās Tibetas tautas, un ilgu laiku tā bija viņu medicīnas noslēpums. Pirms 200 - 300 gadiem šī sēne nonāca Bulgārijā un kopš tā laika tiek kultivēta praktiski ikvienā zemnieku ģimenē. Piena sēne ir unikāls dziedniecības līdzeklis. Par tās sastāvā esošajām noderīgajām vielām liecina arī bioķīmiķu pētījumi. Pēc izskata tā ir kā balti bumbiņveida graudiņi. Sākuma stadijā to diametrs ir 5 - 6 mm, vēlāk pieaug līdz pat 40mm diametrā . Šos graudiņus regulāri aplejot ar pienu, rodas kefīram līdzīgs dzēriens.

Viena no piena sēnes vērtīgākajām īpašībām ir spēja izšķīdināt un izvadīt no ķermeņa kaitīgās vielas, kā arī uzlabot orgonisma vitalitāti.

2012. gada 11. septembrī, 18:14Lasītājs
http://www.irlaiks.lv/drinks/otherdrinks/others/article.php?id=7
kadi putni dzivo pilsetas,kur tas parvada nakti,ar ko barojas,viss par putniem??
2007. gada 9. aprīlī, 12:07tatjana
tatjanufka at one.lv
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 9. aprīlī, 15:07Zirneklītis
cik putnu sugu ir Latvijā?
2007. gada 5. aprīlī, 13:01es
* Atbildes un piebildes ->

Tas atkarīgs no tā, ko skaita. http://www.putni.lv Latvijas putnu sarakstā ir minēti 335 putni. Daži no tiem ir tikai vienu jeb pāris reizi redzēti, piemēram, cirtainais pelikāns un sārtais pelikāns. Daļa putnu pie mums tikai ligzdo, daži tikai sastopami ziemā, daži ir caurceļotāji.
2007. gada 6. aprīlī, 13:00Zirneklītis
Labdien! vai Jūs nepateiktu, kur var sameklēt informāciju par Latvijas upēs augošajiem ūdensaugiem?
2007. gada 5. aprīlī, 0:02ifi
* Atbildes un piebildes ->

Urtāni, L. & A., 1999. Kas ir upe? Bērnu vides skola. Rīga, 31 lpp.
2007. gada 10. aprīlī, 13:06Vija
Vai jūs lūdzu nevarētu pateikt kā vairojas tauriņziežu dzimtas augi?
2007. gada 3. aprīlī, 20:08Laura
* Atbildes un piebildes ->

Tieši tāpat, kā visu citu dzimtu augi - pārsvarā ģeneratīvi (ar sēklām), bet
atsevišķām sugām - ne tikai ģeneratīvi, bet arī veģetatīvi (t.s. klonālie augi).
Tāds tauriņziežu dzimtas klonālais augs, piemēram, ir āboliņš.
2007. gada 4. aprīlī, 9:20Ģederts

Latvijas Studentu vortāls „StudentNet” http://www.studentnet.lv sadarbībā ar Valsts asinsdonoru centru http://www.vadc.gov.lv, Latvijas Dabas muzeju http://www.ldm.gov.lv un „MicRecBāru” http://www.micrecbars.lv organizē un aicina piedalīties akcijā „Lieldienu donors 2007”, kas 2007. gada 5. aprīlī no plkts. 10.00 līdz 13.00 notiks Latvijas Dabas muzejā – Rīgas centrā – Krišjāņa Barona ielā 4.

Akcija notiks jau otro gadu pēc kārtas, tāpēc varam uzskatīt, ka tā jau kļūst par tradīciju. Par tradīciju varam uzskatīt arī akcijas norises dienu. 5. aprīlis ir Zaļā ceturtdiena, tāpēc ir likumsakarīgi, ka akciju atbalsta Latvijas Dabas muzejs, jo zaļā ir gan muzeja, gan dabas, gan pavasara un jaunas dzīvības krāsa.

Akciju „Lieldienu donors 2007” atbalsta arī „MicRecBārs”, kas atrodas muzeja pagrabstāvā. Arī „MicRecBāra” atbalsts ir likumsakarīgs, jo tā krāsa ir sarkanā – līdzīgi kā asins donoru kustībai.

Visi akcijas dalībnieki saņems Latvijas Dabas muzeja bezmaksas apmeklējuma ielūgumu (derīgs līdz 2007. gada 1. septembrim). Savukārt „MicRecBārs” akcijas dalībniekiem bez maksas piedāvās nobaudīt „Elitas iecienīto tomātu zupu”. „MicRecBāra” dāvinājums būs izmantojams līdz 2007. gada 9. aprīlim. Tāpat visus akcijas dalībniekus sagaida īpaša Latvijas jauno mākslinieku, mūziķu un dzejnieku Lieldienu akcijas dalībnieka apsveikuma oriģinālkartiņa.

Īpašs aicinājums 2006.gada akcijas „Lieldienu donors” dalībniekiem – pirmie 20, kas piedalīsies arī 2007. gada akcijā, saņems pārsteiguma balvas.

Kas jāzina, pirms esat nolēmis nodot asinis? Jābūt veselam, 18 – 65 gadu jaunam. Svaram jābūt ne mazākam kā 50 kg. Ar plašāku informāciju par to, ko drīkst un ko nedrīkst donors, aicinām iepazīties Valsts asinsdonoru centra mājas lapā internetā: http://www.vadc.gov.lv/tas_jazina.htm. Kontaktālrunis 7408878.

Cieņā, uz informatīvu atsaucību cerot,
Tālivaldis Kronbergs, akcijas „Lieldienu donors” idejas autors, Latvijas Studentu vortāla „StudentNet” http://www.studentnet.lv galvenais redaktors, mob.tālr.: 26431251.

2007. gada 3. aprīlī, 18:05Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
kāpēc ūdensputni vienmēr ir lieli? pīles, gaigalas, gulbji un tamlīdzīgi.
kāpēc nav zvirbuļu lieluma ūdensputnu?


(nu izņemot ūdensstrazdu, kas tomēr nav tāds ūdensputns kā pīles un citi tādi, kas redzami galvenokārt peldot.)

2007. gada 3. aprīlī, 13:01Āgenskalna Pēterītis
* Atbildes un piebildes ->

Vai tad zīriņi nav ūdensputni? Nu labi, gluži zvirbuļa lielumā (14 cm) nav, bet nu gana mazi, piemēram, mazais zīriņš (Sterna albifrons) (24 cm) vai baltspārnu zīriņš (Chilidonias leucopterus) (23 cm). Var jau atrunāties, ka šie redzami peldot reti, bet peldplēves taču zīriņiem ir. Vismazākais zemūdens mednieks Latvijā ir zivju dzenītis (Alcedo atthis) (16,5 cm), bet uz viņu jau attiecas tās pašas atrunas, kas uz ūdensstrazdu (Cinclus cinclus) (18 cm).
2007. gada 3. aprīlī, 13:36Zirneklītis

zīriņi man šķiet gluži lieli.
turklāt tie brīvo laiku pavada sēžot uz moliem un akmeņiem un nevis peldot ūdenī.


vienīgais iemesls, ko varēju izdomāt - mazus ūdensputniņus apēstu zivis.
ir dzirdēts, ka līdakas var mazus pīlēnus aiz kājiņām caps!

2007. gada 3. aprīlī, 16:03Āgenskalna Pēterītis

Pēterīti Āgenskalnovič,
sekojot šādai loģikai, varētu izsecināt, kāpēc nav mazu zivtiņu – tās visas apēd
lielie ūdensputni.
Patiesībā laikam bija sakarība starp ķermeņa masu, ādas virsmu (spalvu
daudzumu) un spēju saglabāt siltumu ilgstošas peldes laikā. Sanāca tā, ka, jo
mazāks putnis, jo īsāku laiku var peldēt ūdenī. Kaut kā tā...
2007. gada 4. aprīlī, 20:55Ģederts

Vēl jau jāņem vērā, ka lidojošam objektam vajag pietiekošu masu, lai varētu laidelēties atklātās, vējainās vietās.
2007. gada 5. aprīlī, 9:44Zirneklītis

vēlreiz par to, kāpēc ūdensputni ir lieli.


bet ūdenī peld arī pavisam mazi kukianīši! ūdensmērītāji un mazas vabolītes! tātad masa un virsma nav noteicošās.


par spēju saglabāt siltumu - vai ir infa, ka siltajās zemēs ūdensputni var būt arī tik mazi kā zvirbuļi?


kas attiecas uz laidelēšanos - virs ūdeņiem laidelējas visādas sīkas bezdelīgas un tamlīdzīgi. bet brīvo laiku sēžot uz ūdens pavada tikai tādi riktīgi lieli putni.

2007. gada 16. aprīlī, 15:53Āgenskalna Pēterītis
Daudzviet var atrast visnotaļ pamācoša anekdoti par blondīni, kas piedalās konkursā par miljonu:


-------------------------------
Blondīne piedalās konkursā kura galvenā balva 1 milj. dolāru! Viņai tiek uzdoti šādi jautājumi:

1) Cik ilgi norisinājās simtgadu karš:
a) 116
b) 99
c) 100
d) 150

Blondīne izlaiž jautājumu

2) Kurā valstī izgudroja panamas?
a) Brazīlija
b) Čili
c) Panama
d) Ekvadora

Blondīne lūdz palīdzību universitātes studentiem

3) Kurā mēnesī tiek atzīmēta Oktobra revolūcija?
a) janvāris
b) septembris
c) oktobris
d) novembris

Blondīne lūdz zāles palīdzību.

4) Kā sauc karali Georgu 6-to?
a) Alberts
b) Georgs
c) Manuels

Blondīne izvelk zīlēšanas kārtis.

5) No kāda dzīvnieka radies nosaukums Kanāriju salas?
a) Kanārijputniņš
b) Ķengurs
c) Ronis
d) Žurka

Blondīne pamet spēli.

Ja tu sevi uzskati par gudru un pasmējies par blondīni, tad paskaties pareizās atbildes:
1) Simtgadu karš ilga 116 gadus no 1337 līdz 1453 gadam
2) Panamas izgudroja Ekvadorā
3) Oktobra revolūcija tiek atzīmēta novembrī.
4) Karaļa Georga vārds - Alberts. Viņš to nomainīja 1936. gadā
5) Kanāriju salu nosaukums radies no roņa. Salas latīniskais nosaukums ir Insukaria Canaria, kas nozīmē Roņu sala.
Un tagad pasaki kurš ir dumjāks: tu vai blondīne?" =)
------------------------

Tiktāl anekdote. Diemžēl uz piekto jautājumu ir sniegta pilnīgi nepareiza atbilde. Insularia Canaria latīniski nozīmē suņu sala, vai arī salas vārds varētu būt celies no Berberiem, kuri šo salu saukuši par Tkanaren.

Tagad saprotams, kādēļ Blondīne pameta spēli – uz piekto jautājumu netika piedāvāta neviena pareiza atbilde :(

2007. gada 3. aprīlī, 13:01Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
ziva attēlu izveide
2007. gada 3. aprīlī, 12:31Dace
Atbildes un piebildes ->
butu labak ja jums butu vairak informacijas par Pulkstenisu dzimtu.
2007. gada 3. aprīlī, 12:07jojo
* Atbildes un piebildes ->

drusciņ jau ir.
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/pulksteniites/
vēl vari pameklēt googlē konkrētās sugas, kas uzskaitītas minētajā lapā.
2007. gada 3. aprīlī, 13:07Vija

Seminārs bioloģijas skolotājiem

Ceturtdien, 5. aprīlī plkst. 1000 notiks kārtējais seminārs Dabas muzejā.
Dienaskārtībā:

  • 1000- 1130 Dr. Pauls Pumpēns. Jaunas biotehnoloģijas biomedicīnā - gēnu terapija un vakcinācija
  • 1130– 1215 Žurnāls ‘Terra’ – palīgs bioloģijas skolotājam. (Būs iespēja arī žurnālus iegādāties)
  • 1215– 1230 Dabas muzeja aktuāla informācija
  • 1230 Latvijas meži
  • Nobeigumā: BSA atskaite un BSA Domes pārvēlēšana.

Visi mīļi gaidīti!

2007. gada 3. aprīlī, 9:43Maruta Kusiņa
* Atbildes un piebildes ->

Kas plānots sadaļā "Latvijas meži"?
2007. gada 3. aprīlī, 10:00Interesents

„Gulbju dzīves noslēpumi” Latvijas Dabas muzejā

4. aprīlī Latvijas Dabas muzejā atklās cēlākajiem Latvijas putniem - gulbjiem veltītu izstādi „Gulbju dzīves noslēpumi”. Izstāde līdz pat 6. maijam stāstīs apmeklētājiem par šī skaistā putna dzīvesveidu, cilvēka iztēles radīto gulbja tēlu un gulbju daudzveidību pasaulē.

Gulbju dzīves noslēpumi ir ļoti dažādi un daudzveidīgi, un šis it kā tik pierastais un iemīļotais putns ap sevi ir uzbūris veselu pasauli, kas dzīvo ne tikai bioloģijas grāmatās, bet arī cilvēku radītā mītu pasaulē. Izstādē vairākās tematiskās sadaļās varēs uzzināt par to, kur dzīvo gulbji, kā tie rūpējas par saviem mazuļiem, ko lieto uzturā un kas ir šo skaistuļu lielākie ienaidnieki.

Daudz uzzināsiet arī par gulbju pētīšanas metodēm - kāpēc gulbji tiek iezīmēti, ko nozīmē burti un cipari uz gredzena un kas ir tas spilgti zilais riņķis, kas rotā gulbja kaklu. Izstādē varēs iegūt informāciju par gulbju pētniecību un tās rezultātiem, uzzināt, uz kurieni gulbji dodas ziemot.

Speciāla sadaļa izstādē veltīta gulbju un cilvēku līdzāspastāvēšanai. Izstādē būs skaisti stāsti par to, kā gulbis ir iedvesmojies māksliniekus un literātus ģeniālu darbu radīšanai. Būs informācija arī par to, kā mēs, cilvēki, kaitējam gulbjiem un citiem ūdensputniem, kas sapinas cilvēku pamestās makšķerauklās un citos atkritumos, nereti aizejot bojā.

Īpaša vieta izstādē veltīta gulbim kā mīlestības simbolam. Izstādē apmeklētāji varēs atrast atbildi uz jautājumiem, vai gulbji tiešām ir mūžīgi uzticīgi savam partnerim un kādi ir šo putnu paradumi partnerattiecībās.

Izstāde ir papildināta ar skolēniem domātu izglītojošu nodarbību „Gulbju dzīves noslēpumi”. Tajā iepriekš pieteiktās skolēnu grupas muzeja speciālistu vadībā varēs padziļināti atklāt sev gulbju pasaules burvību.

Latvijas Dabas muzejs jau kopš 2004. gada ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu veic pastiprinātu ziemeļu gulbju izpēti. Izpētes rezultāti izmantoti arī izstādes tapšanā.

Izstāde „Gulbju dzīves noslēpumi” notiek Putnu dienu 2007 ietvaros.

Izstādes atklāšana 4. aprīlī plkst. 14:00

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr.: 7356041
Ieejas maksa – Ls 0,70; 0,50; 0,30. Nodarbību iepriekšēja pieteikšana pa tālruni 7356051. Maksa par nodarbību: Ls 4 (grupai) + Ls 0,60 katram skolēnam.

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr.: 6 7356025, 26300952

2007. gada 2. aprīlī, 18:33Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Negribās jau kritizēt "Ilustrēto Zinātni", kurai daudzi no mums palīdz
izvairīties no aplamībām... Bet šoreiz (aprīļa numurā) atkal iezagušies mazie
nerātnie lācēni... =)
Sadaļā "Fotomirklis", paraksts pie jaukā attēla ar nātres dzeļmatiņiem. Te
apgalvots, ka "Dzeļmatiņi veidoti no silikas – stiklam līdzīga materiāla".
Pirmkārt, vārds "veidots" attiecībā uz bioloģiskiem objektiem ir drusku tā kā
apšaubāms... Skaidrs taču, ka dzeļmatiņš sastāv no šūnām, nevis no kaut kā
ir "veidots". Un brīnumainā viela ir matiņu gala šūnas šūnapvalka sastāvā.
Tikai nav tādas vielas "silikas" – tā angliski sauc mums labi zināmo silīcija
dioksīdu. Tādi, lūk, lācēni ielavījušies žurnāla lappusēs... un drusku
padraiskojušies ar netīrām ķepelēm.
2007. gada 2. aprīlī, 17:01Ģederts
* Atbildes un piebildes ->

Ojā, es par šito arī nepriecājos - atkal jau zilie brīnumi! =)
2007. gada 3. aprīlī, 0:11Sintija

Mjā, šoreiz žurnālā ieklīdis "gimalajiešu lācis". Noteikti ievietošu kļūdas labojumu maija vai jūnija lasītāju vēstuļu sadaļā, paldies par vērību!
2007. gada 3. aprīlī, 12:36Vents Zvaigzne
labdien!pie mājas pamanijām odzi!esam pārbijušies, jo mums ir mazi bērni un medīgs kaķis.Vai ir kādi dabīgi līdzekļi ar ko pasargāt mājas teritoriju no odžu intereses nekaitējot dabai un viņām pašām.
2007. gada 2. aprīlī, 14:51lienq
* Atbildes un piebildes ->

Nedomāju ka ir pamats bažām, jo bērni saceļ pietiekamu troksni lai Odze otrreiz neierastos. Kas sevi sargā tas... arī kaķa nagos netiks!
2009. gada 13. februārī, 11:03Aigars

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2009. gada 29. aprīlī, 11:24)
2009. gada 29. aprīlī, 12:25Zirneklītis
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\:(:-\
2007. gada 2. aprīlī, 8:31Nogarlaikojies viesis -\
Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!