Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2007. gada oktobrī


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
es un mana daba
2007. gada 31. oktobrī, 15:08eva
Atbildes un piebildes ->
veletos zinat vismaz 2 vai3indigas senes kuras satur parasimatiskās sistēmas mediatoru?
2007. gada 31. oktobrī, 14:05Sanda
Atbildes un piebildes ->
Luudzu sakiet,kaa jaakopj Vaska puki?Mn pirms nedeelas to uzdaavinaaja un paliek dzeltenas lapas:(
2007. gada 31. oktobrī, 13:42Sintija
leilux21 at tvnet.lv
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Vainu viņa veikalā bijusi iekaltēta, vai tagad tiek pārlaistīta, jebšu nokļuvusi caurvējā.
2007. gada 4. novembrī, 11:48Zirneklītis
Labdien!
Manus koku - priedes, laukos ir apsēdušas zāģlapsenes, jau divi kociņi ir aigājuši bojā, un tagad tās pārmetās uz citiem, sakiet, vai ar šīm zāģlapenēm ir iespējams kāut kā cīnīties?
Jau iepriekš, pateicos par atbildi!
2007. gada 31. oktobrī, 10:31Indra
* Atbildes un piebildes ->

Ja kociņi ir apstādījumos, nevis mežā, var mēģināt kāpurus nolasīt. Ja vairāk,
jāprasa atbilstošajā veikalā atbilstošs insekticīds.
2007. gada 31. oktobrī, 18:17Ģederts
Kā sauc organismus, kas no neorganiskajām vielām gaismā veido organiskās vielas?
2007. gada 30. oktobrī, 21:54Katrīna
* Atbildes un piebildes ->

Fotosintezējoši. Autotrofi.
2007. gada 1. novembrī, 10:18Ģederts
pasakiet 2 rožu dzimtas augus kuri ir arsniecibas augi.
man jaraksta referats ...
ludzu poasakiet
2007. gada 30. oktobrī, 20:42alise
* Atbildes un piebildes ->

1. Parastais rasaskrēsliņš
2. Maura retējs
2008. gada 8. martā, 12:24Anna

Diemžēl, lai arī parastais rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris) ir ārstniecības augs, viņš nepieder rožu dzimtai, bet gan ir radinieks asterēm un usnēm, tas ir, viņš pieder kurvjziežu (asteru) dzimta (Compositae sin. Asteraceae)

Maura retējs (Potentilla anserina) ir rožu dzimtas (Rosaceae) pārstāvis.

Par rožu dzimtu palasīties var šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/rozes/

2008. gada 10. martā, 5:57Zirneklītis
Labdien.
Lūdzu sakiet, vai hipeastrus (amariļļus) miera perioda vasarā nemaz nelaista? Paldies.
2007. gada 29. oktobrī, 12:52Laura
* Atbildes un piebildes ->

Neesmu puķkopis, bet:
  • Miera periods vasarā?
  • Zied viņi pavasarī un tikai tad izdzen lapas. Kad tad lai viņš barojas?
  • Pa retam arī miera periodā, kas ir rudenī un ziemā, šo aplaistot;
2007. gada 4. novembrī, 11:59Zirneklītis
Kas ir krustziežu dzimta?
2007. gada 28. oktobrī, 10:48megija
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 28. oktobrī, 12:33Zirneklītis

ta ir augs, kurš pieder pie- SĒKLAUGIEM AR VADAUDIEM- ZIEDAUGIEM- DIVDĪGLAPJIEM.
2007. gada 30. oktobrī, 8:24AIVA

skolas grāmatā varbūt ir kāpostu dzimta. sinonīms.
2008. gada 9. martā, 16:05Vija

Lai elles liesmās cepinās tas, kurš iemācīja šo primātu baru divas reizes gadā čakarēt pulksteņus …
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 27. martā, 9:52)
2007. gada 28. oktobrī, 10:09Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
Kas ir veselīgs dzīves veids
2007. gada 26. oktobrī, 19:03Salgrieze
* Atbildes un piebildes ->

tāds, kas nesagandē veselību...
2007. gada 27. oktobrī, 14:58Ģederts
Kāda ir Laša uzbūve..
2007. gada 26. oktobrī, 14:00Jana
* Atbildes un piebildes ->

Laša uzbūve ir līdzīga kā citām kaulzivīm (sk. mācību grāmatā). Nārsta laikā labi izpaužas dzimuma atškirības jeb dimorfosms.
2007. gada 26. oktobrī, 17:40Meringija

Kā taisa Seksu ?
2007. gada 26. oktobrī, 13:59Mareks
-
http://-
* Atbildes un piebildes ->

sesks taisa sesku
2007. gada 27. oktobrī, 15:05Ģederts
Labdien!
Vēlējos uzzināt, kurai dzivnieku grupai varētu pievienot gliemežus, lai stāstot bērniem par tiem nerastos rupja kļūda. Tā kā mūsu darbs jau ir piesātināts ar daudz un dažādām tēmām, tad dzīvniekus mēs apskatam kā abiniekus, kā kukaiņus, kā putnus un kā zīdītājus. Kura būtu tā grupa, pie kuras varētu pievienot gliemežus?
Ļoti gaidu kādu atbildi!
Paldies!
2007. gada 25. oktobrī, 11:37skolotāja
* Atbildes un piebildes ->

Dārgā Anonīmā skolotāja,
man Jūs jāapbēdina – nevienai no minētajām grupām nevar "pievienot"
gliemežus...
starp citu, kurai no šīm Jūs "pievienojat" zivis?
elementāro sistemātiku varat aplūkot šeit:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Dzīvnieki
tad varbūt tiksiet galā ar "rupjām kļūdām"...
lai veicas!
2007. gada 25. oktobrī, 16:59Ģederts

gliemežus, arī gliemenes, kukaiņus un dažnedažādus tārpus, ieteiktu pievienot visām Jūsu grupām - ne kā radiniekus, bet kā daudzmaz iecienītu barības objektu.
2007. gada 25. oktobrī, 17:38TAs

es ieteiktu apvienot gliemežus un kukaiņus, un tēmu pārsaukt par bezmugurkaulniekiem. vai arī pavaicāt skolēniem, lai izdomā.
2007. gada 25. oktobrī, 22:37Mirdziš

Man tie bērni pārāk mazi - pirmsskolas vecums... Elementāro sistemātiku es pārzinu un beidzamajās dienās esmu to aplūkojusi neskaitāmas reizes, lai tikai loģiski izspriestu, kur pielikt tos gliemežus.
Runājot par zivīm - par tām mēs runājam tēmā ūdens iemītnieki.
2007. gada 26. oktobrī, 0:07skolotāja

ek, ja visiem būtu tādas problēmas kā tev!
varbūt nodarbību nosauc - kukaiņi un gliemeži.
ķipa ansītis un grietiņa arī nav jāapvieno vienā vārdā.
2007. gada 26. oktobrī, 8:01Mirdziš

labi, ja runa ir par pavisam maziem bērniem, tad viņiem sistemātika kā tāda
vispār nav jāmāca un nekādas tādas nosauktās grupas nav vajadzīgas.
vienkāršāk un saprotamāk būs runāt par dažādu vietu dzīvajām radībām, ne jau
tikai dzīvniekiem, jo tad varēs paskaidrot, kā tie viens no otra ir atkarīgi. tjipa –
mežs-koki un lakstaugi-zīdītājdzīvnieki un putni; jūra, upe, ezers – ūdensaugi-
zivis-gliemeži-abinieki–zīdītāji-putni. kautkātā, man domāt.
2007. gada 27. oktobrī, 15:04Ģederts

Paldies tiem, kas vēlējās izpalīdzēt! =)
Nolēmu pielikt pie kukainīšīem, bet bērniem paskaidrot, ka tie nav kukaiņi ...
2007. gada 29. oktobrī, 16:20skolotāja
Gribēju uzzināt par introducētiem augiem Latvijā. Sanāk, ka visi augi ir introducēti no citām Zemēm? Bet vai ir tādi augi, kas "cēlušies" Latvijā?
2007. gada 24. oktobrī, 23:39gunita
* Atbildes un piebildes ->

Dekoratīvie augi ļoti daudzi "cēlušies" Latvijā. Arī atsevišķi
lauksaimniecībā izmantojamie. Āboliņš u.c. tauriņziežu lopbarības augi varētu
būt piemērs. Trifolium fragiferum, kas Latvijā ir ļoti rets un aizsargājams,
dienvidu zemēs tiek izmantots zaļās masas ieguvei sāļās augsnēs. Kādi no
Brassica ģints augiem arī varētu būt vismaz teorētiski uzskatāmi par vietējiem.
2007. gada 25. oktobrī, 17:06Ģederts

man mācīts, ka no kultūraugu sugām tikai skābeņu izcelsmes rajons varētu būt Baltijā vai tuvu tai. Kas nu tā par izcelsmi, pirms 10 000 g varbūt tikai ķērpji pie mums auga, varbūt arī tie ne.
Bet Latvijā ir izaudzētas daudzas kultūraugu šķirnes...Priekuļu visagrie, Orehova brīnums, Jūrmala...
2007. gada 25. oktobrī, 17:46TAs
Labdien, es luudzu gribeetu uzzinaat par zirnekli, kas mums dzivo majaas. Vinsh aktiivs dienas tumshajaa periodaa - naktiis skraida apkaart; ir liels, melns un tiiklus neauzh. Rudenjos vinsh vel ir, bet ziemaa kaut kur kadaa tumshaa vietaa parasti atrodaas beigts, tachu nakamaa gadaa atkal sugas parstaavis skraida apkaart... =)
Man ir arii foto.
Vai kaadam kompetentam par to vareetu uzjautaat un nosutiit bildi.
Paldies!
2007. gada 24. oktobrī, 17:56Inese
* Atbildes un piebildes ->

Man arī ir jautājums par zirnekļiem. Savādi ir tas, ka to zirnekļu, kurus es atceros no bērnības un kurus varētu dēvēt par garkājtētiņiem, to vairs nav tik daudz. Bet to vietā ir daudz baisāki melni, ar lielāku ķermeni un ... lieli. Arī garām kājām, bet ne tik garām! Liekas tādi ka mutanti. Ienākuši ar ārzemju augļiem un augiem no lielveikaliem un sakrustojušies ar mūsējiem. Vai vispār tā var būt? Kas tie ir par zirnekļiem? =)Zirneklīt =) atbildi.
2007. gada 24. oktobrī, 23:48Ilze

Attēlu var sūtīt uz eko at lanet.lv.
2007. gada 27. oktobrī, 14:32Zirneklītis

Gribu sava radinieka bildi redzēt! Tad es varēšu pateikt, vai tas ir mans brālēns vai māsīca, vai arī kāds no lauka skrējējiem. Tad varēšu pastāstīt arī par citiem!
adalia at lanet.lv
2007. gada 27. oktobrī, 14:34Mājas zirneklis
Sveiki, vēlētos zināt, kā sauc palielus kokus ar sarkanām ogām? Rudenī lapas parasti nobirst un tad paliek tumši sarkanas mīkstas ogas. Vai tās ir arī ēdamas?
Un pie reizes vēl viens jautājums- bērnībā dzirdēju, ka pūpēžu sporas ("putekļi"), esot indīgi ieelpojot vai saskaroties, vai tā taisnība?
Liels paldies jau iepriekš!
2007. gada 23. oktobrī, 23:42gunita
* Atbildes un piebildes ->

Palieli kokaugi, kam birst lapas un ir sarkanas ogas:
Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia)
Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia)
Klinšu pīlādzis (Sorbus rupicola)
Parastais sausserdis (Lonicera xylosteum)
Kāda no vilkābelēm (Crataegus sp.)
Sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa).
No šiem neviens tā ritīgi indīgs nav.

Vēl stipri krāsaini augļi ir Eiropas segliņam (Euonymus europaea), bet tie nav ne īsti sarkani un neizskatās pēc ogas. Tas gan ir indīgs :( .

2007. gada 24. oktobrī, 6:30Zirneklītis

varbūt parastā irbene?
http://images.google.lv/images?q=Viburnum%20opulus
gugles tante stāsta, ka ēdams mazos daudzumos.


ja tā nav irbene, tad pameklē plūškokus.


par pūpēžiem nezinu; nav nācis prātā tos ostīt.

2007. gada 24. oktobrī, 6:30Vija

Ogābele Malus baccata? Bārbele Berberis vulgaris ?
irbenes regulāri ēdu, pa puslitram vienā reizē svaigas vai zaptē pat vairāk - un nekaitē.
Ieelpotas sporas vismaz tikpat kaitīgas, kā jebkuri putekļi.
Pūpēži ir dažādi, arī ēdami un indīgi. Šaubos, vai pat visindīgākās sporas varētu saturēt bīstamu daudzumu indes, pat ja iešņauc veselu karoti un nemaz nešķauda.
2007. gada 24. oktobrī, 11:08TAs
Kā efektīvāk varētu iznīdēt lapsenes, kuras iemitinājušās bēniņos aiz koka apšuvuma un aukstam laikam sākoties, lien jumta stāva istabās?
paldies.
2007. gada 23. oktobrī, 15:24elita
* Atbildes un piebildes ->

efektīva ir lodlampas un sekojoša ugunsdzēsēju strūklmetēja lietošana, bet der arī indīgās gāzes un pacietība. Starp citu, ar lapsenēm var sarunāt.
2007. gada 23. oktobrī, 20:10TAs

atgādinu - jūs esat ieradusies dabasdraugu lappusītē. mēs jums varam tikai palīdzēt, kā dabūt vēl vairāk lapseņu. lapsenēm ir lapseņtiesības =)
2007. gada 24. oktobrī, 6:23Mirdziš

dabas draugi jau nav kaut kādi "mieti", kuri smaidīdami pacieš lapseņu
dzēlienus. ja tās apdraud dzīves kvalitāti, tad tik' ar napalmu!
P.S. kā tad var "dabūt" vairāk lapseņu?
=)
2007. gada 24. oktobrī, 7:37Ģederts

Uz pastāvīgu dzīvi nezinu, bet savairot lapseņu blīvumu dzīvoklī var vārot ievārījumus.
2007. gada 24. oktobrī, 7:43Zirneklītis

tātad, no dzīvokļa lapsenes var aizdabūt vārot ievārījumus kaimiņu dzīvoklī, vai nu pašam, vai arī jāsakūda kaimiņš uz vārīšanu.
2007. gada 24. oktobrī, 10:57TAs
Vai jus nevarētu pateikt vairāk par vienšūņiem?
2007. gada 22. oktobrī, 20:52Maris
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 1. novembrī, 16:21)
2007. gada 2. novembrī, 7:42Zirneklītis
Es gribu uzzināt vairāk par vienšūņiem?
2007. gada 22. oktobrī, 20:23Māris
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 1. novembrī, 16:21)
2007. gada 2. novembrī, 7:42Zirneklītis
Vai jūs nevarētu nedaudz pastāstīt par peļķēm, jo man jāraksta zinātniski pētnieciskais darbs. Paldies
2007. gada 22. oktobrī, 18:53Reinis
* Atbildes un piebildes ->

Labdien Reini!
Lieliska tēma...steidzies ārā kamēr peļķes vēl ir ..., ak tā viņu vēl nav. Vēro, vēro un raksti!
2009. gada 27. martā, 11:10Aigars

labdien...
vai varat uzrakstit kads kadu rakstu par 2 arsniecibas augiem? un tad atsutit man pa skaipu alise229???????????????????
2007. gada 22. oktobrī, 10:50alise
http://alise229@inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Alise, nepašaubu Tavus labos nodomus, taču šeit diez vai kāds Tev piedāvās
šādus pakalpojumus. Par ārstniecības augiem internetā ir ļoti daudz
informācijas, arī latviski. Vajag tikai drusku pameklēt. Izvēlies, piemēram,
pelašķi un kumelīti. Ievadi Google meklētājā šos vārdus pa vienam. Un
izbaudi rezultātu.
Kumelīte ir latviešu Wikipēdijā:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Kumelīte
2007. gada 22. oktobrī, 14:19Ģederts
kāpēc ļaudis vien mēr glābj dabu?
2007. gada 22. oktobrī, 8:59anastasija
* Atbildes un piebildes ->

"vienmēr" nav tas īstais vārds. "reizēm" būs pareizāk.
2007. gada 22. oktobrī, 14:20Ģederts
kādas ir izmirušās paparžu sugas?
2007. gada 20. oktobrī, 19:28anna
* Atbildes un piebildes ->

tiešām jokains jautājums. Vai domātas Latvijā iznīdētās dažu reto sugu pēdējās atradnes (citur tās vēl dzīvas), pie mums ļoti mazskaitlīgās aizsargājamās sugas, vai jau sensenos laikos bez cilvēka palīdzības izmirušās Glossopteris, LEPIDODENDRON · HALONIA · ASOLANUS · SIGILLARIAPHYLLUM · CALAMITES · ALETHOPTERIS. NEUROPTERIS. PECOPTERIS. FOUGERE NEUROPTERIS TENUIFOLIA Sphenopteris, and Lyginopteris u.c.- tās gan nav sugas, bet paparžaugu grupas, tātad arī kosu un staipekņu radinieki....
2007. gada 23. oktobrī, 20:20MRu
kā kopt telpās cipreses?
2007. gada 19. oktobrī, 21:44alise
Atbildes un piebildes ->
Līdz kuram laikam aug ēdamās sēnes?
2007. gada 19. oktobrī, 14:21Seņotājs
* Atbildes un piebildes ->

kamēr ir pietiekami silts
2007. gada 19. oktobrī, 22:30Ģederts
Vai ir kaut kur pieejama gatava informācija, kur norādīti aktīvo vielu saturošie augi t.i. alkaloīdus saturošie, polisaharīdus saturošie, miecvielas saturošie.
2007. gada 19. oktobrī, 14:00Ihe
* Atbildes un piebildes ->

Nu gan uzdevi jautājumu... Kas tas tāds par formulējumu "aktīvās vielas"? Tā
varētu runāt par tableti, kurā ir aktīvā viela (pats medikaments) un dažādas
papildvielas. Polisaharīdi ir pilnīgi VISOS augos kā rezerves un struktūras
savienojumi (piemēram, ciete, celuloze). Miecvielas ir koku mizās (ozols,
piemēram). Par alkaloīdiem latviski (mazliet) http://lv.wikipedia.org/wiki/
Alkaloīdi vai angliski (vairāk) http://en.wikipedia.org/wiki/Alkaloids
2007. gada 19. oktobrī, 22:28Ģederts

2007. gada 19. oktobrī, 22:29Ģederts

mūs tak interesē tie alkaloīdi un glikozīdi, ko var ispīpēt vai kā. Plaši lietojamie jāmeklē pārtikas preču klāstā (pipari, tabaka, sinepes, tējas, kafija, kakao, kola.... ja nepietiek, klāt ņemami augu cilmes narkotiskie, psihotropie, halucinogēnie un medicīniskie preperāti...
2007. gada 23. oktobrī, 20:27MRu

un kādus polisaharīdus vēlaties iepīpēt ????
2007. gada 24. oktobrī, 7:41Ģederts

Seminārs bioloģijas skolotājiem


25.10.2007. 10 00 – 14 00
Dabas muzeja kinolektorijā


Programmā:
  • Dānieles grāmatas „Mūsu sēnes” prezentācija un tikšanās ar autori
  • Prof. Māra Pilmane. Cilmšūnas un to izmantošana
  • Mg. Agr. Māra Kilēvica „Aktuāli augu aizsardzības jautājumi”
  • Kaspars Goba. Jaunas filmas vides izglītībā
  • Dabas muzeja informācija par jaunumiem šajā mācību gadā.
2007. gada 19. oktobrī, 9:36Maruta Kusiņa
Atbildes un piebildes ->
Kas varētu būt apmeties siltumnīcā un rakt tur alas?
2007. gada 18. oktobrī, 21:06Puķkopis
* Atbildes un piebildes ->

Ja alu rokot ir izmests labi daudz zemes, tad, visticamāk, tur iekārtojie kāds caunu dzimtas pārstāvis, piemēram, zebiekste vai sesks. Ja tas tā, priecājies, jo tiks paplicinātas Tavā apkaimē dzīvojošo peļu un žurku populācijas.

2007. gada 19. oktobrī, 10:55Zirneklītis

varbūt kaimiņš rok alu, lai piesavinātos tavus tomātus?
2007. gada 19. oktobrī, 15:05Mirdziš
Vai kāds var pateikt tlf kur var aizsūtīt foto ar interesantu pūpēdi, izskatās ļoti līdzīgs milzu skropstzvaigznei?
2007. gada 17. oktobrī, 17:40Aghris
* Atbildes un piebildes ->

Man, uz eko at lanet.lv.
2007. gada 18. oktobrī, 21:03Zirneklītis
Kāpēc naktstauriņu pievilina gaisma?
2007. gada 17. oktobrī, 17:06Dāvis
* Atbildes un piebildes ->

Visticamāk tādēļ, ka tauriņi gaismu saujauc ar lielu ziedu. Naktī ziedošie augi ir gaišās krāsās. Tas, ka gaisma ir par daudz gaiša, laikam tauriņus nemulsina :( Varbūt tāpēc, ka šie redz ultravioleto gaismu un ar tās palīdzību meklē ziedus? Lampu pievilcība kukaiņu acīs ir atšķirīga dažādām lampām. Ja parastai lampai pieliek priekšā ultravioleto filtru, kukaiņi vairs uz šo lampu tā nemaz netraucoties.
2007. gada 20. oktobrī, 9:21Zirneklītis
atsūtiet 3 svarīgākas lietas par USA aprakstus par šiem.
2007. gada 17. oktobrī, 14:37Edijs
* Atbildes un piebildes ->

  1. Tā ir 30 km gara;
  2. Atrodas Hesenes pavalstī;
  3. Var teikt, ka ietek Ziemeļjūrā, jo tajā ietek Reina, kura saņem ūdeņus no Mainas, kurā ietek Nidda, kurā ietek Vetera, kurā tad, galu galā, ietek Usa.
2007. gada 19. oktobrī, 11:25Zirneklītis

Kur var atrast datus ( daudzumu ...
2007. gada 5. decembrī, 16:07Elke
Turpinājums šeit -» ...
Kas it lakstaugs?
2007. gada 16. oktobrī, 21:27Laura
smukinjaa34 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

lakstaugs:
stumbrs un zari nav pārkoksnējušies un nepārziemo; daudzgadīgo lakstaugu pārziemojošās daļas atrodas zemē vai tieši virs zemes.


avots: Latvijas PSR augu noteicējs.

2007. gada 19. oktobrī, 15:03Vija

Iesaku pamēģināt papļaut kārtīgi izaugušus dadžus, usnes un vībotnes. Tie visi laikam ir lakstaugi =) Divgadīgām liepām vai kļavām stumbri ir daudz mīkstāki.

2007. gada 20. oktobrī, 8:48Zirneklītis

Vai avene ir lakstaugs?
2007. gada 23. oktobrī, 9:21Pēcis

tas pats augu noteicējs par avenes lakstaudzību klusē; norāda tikai, ka lācene ir lakstaugs, ka smaržīgā avene tai pretstatā ir krūms (jēdziens nav skaidrots vārdnīcā), un ka meža avenei ziedi uz 2. gada dzinumiem.

tai lakstauga definīcijai vispār var stipri piekasīties! kā tad viņus nošķir zemēs, kur nav aukstas ziemas.

2007. gada 24. oktobrī, 6:37Vija
Vai garneli, kas prot šaut kāds ir nodēvējis arī latviski? Vai tā ir vienkārši "garnele, kas prot šaut" ar lielu spīli no ALPHEIDAE dzimtas un medī citas garneles un zivis? Patiesībā pilnīgi neticams radījums - kā no zvaigžņu kariem! Kaujas ar "skaņas un gaismas zobenu"=)
Šāvējgarnele?
2007. gada 16. oktobrī, 17:05Ilze
* Atbildes un piebildes ->

Mēģināšu pieklājīgāk... Tātad, angliski tā ir "p*i*s*t*o*l shrimp" vai "snapping
shrimp". Dzīvnieks klakšķina spīles, radot p*i*s*t*o*l*e*s šāvienam līdzīgu
skaņu un vienlaicīgi arī zemūdens vilni, kas atbaida ienaidniekus un apdullina
pretiniekus. Dažas varot radīt arī gaismu. Šāvējgarnele ir labs vārds, bet nav īsti
loģisks, jo nekas jau netiek izšauts.
2007. gada 19. oktobrī, 22:22Ģederts

Šīs garneles radīto gaismu cilvēkam gan būs pagrūti ieraudzīt – pārāk īss viļna garums un parāk īss uzliesmojums.

Īstenībā šīs garneles noslēpumainais ierocis ir tukšums. Tā kā zvaigžņu karos tas varētu arī nebūtu pats noderīgākais ierocis =) Vēzītis pamanās tik ātri sasist spīli, ka rodas tā sauktie kavitācijas burbuļi, kuri tad arī spīd, trokšņo, karsē, apdullina un pat nogalina.

2007. gada 20. oktobrī, 8:00Zirneklītis

Nosaukums pēc darbības būtibas: Zibenīgo knipju sitējgarnele ;) (snapping shrimp). Bet parasti no knipju sišanas neviens nekrīt gar zemi beikts, no šaušanas gan gadās. Tā kā šavējgarnele ir gana labs vārds:
  1. tas ir viens vārds;
  2. ar sakni „šaut” latviešu valodā tiek apzīmētas arī ātras kustības, piemēram, „pašauties garām”.
2007. gada 20. oktobrī, 8:34Zirneklītis

Jā, jā, šī garnele uzvedas tieši tā kā Zirneklīša pieminētais vēzītis. Ūdens plūsma, sasitot spīli, rada gaisa burbuli un tas savukārt pārsprāgstot rada spēcīgu triecienvilni. Skaņa no šī nelielā sprādziena, pārspēj milzu vaļa radīto skaņu. Tā vismaz apgalvo zinātnieki. Un izrādās, ka gaisa burbulis pārsprāgstot rada nelielu gaismas uzplaiksnījumu un šajā mirklī temperatūra gaisa burbulī paceļas virs 4700 grādiem! Gaismas uzplaiksnījums ir tik nelielu sekundes daļu, ka mēs to neredzam, bet skaņas vilnis spēj nogalināt garneli un zivi vai saplēst stiklu. Man tas šķiet patiešām apbrīnojami. Pārspēj cilvēka radītās mūsdienu tehnoloģijas!
2007. gada 24. oktobrī, 23:39Ilze
sveikinji!!!ja varat tad luuddzu luudzu papildiniet kaut ko par plakantaarpiem jo man obligaati ir vajadziigs projekts.
ja var4at tad juus, lapas veidotaaji, salieciet galvas kopaa un paqliidziet man uzrakstiit projektu par plakantaarpiem!!!
jau ieprieksh lils poaldies!!
varat rakstiit visu informaaciju uz e - pastu mazaa17@inbox.lv
2007. gada 16. oktobrī, 15:24mazaa17
mazaa17 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

tās varbūt ir tās sabrauktās sliekas?
2007. gada 19. oktobrī, 15:04Mirdziš
kāda auga uzbūvē ir arī sēne?
2007. gada 16. oktobrī, 15:00Rika
* Atbildes un piebildes ->

ķērpju - bet līdz ar to ķērpji (pēc jaunākās modes) vairs netiek saukti par augiem, jo arī sēnes nav augi.
2007. gada 19. oktobrī, 15:01Vija
Labdien, un paldies par šo lapu!
Vai ir iespēja/nepieciešamība papildināt, piemēram tauriņu foto galeriju, ja ir kāda bildīte no dabas, vai varbūt kāds agrāk vāktas kolekcijas eksemplārs? Jums Tauriņu galerija ir ļoti nepilnīga. Kā ir ar to papildināšanu?
Paldies!
2007. gada 16. oktobrī, 10:11Aigars
* Atbildes un piebildes ->

Vai Tu piedāvā papildināt ar saviem attēliem?
2007. gada 16. oktobrī, 13:11Zirneklītis

Jā, kaut kas nejauši ir nobildējies, bet, ja zinātu, ka var, padarbotos mērķtiecīgāk. Dzīvu tauriņu gan pašlaik nebūs daudz, bet beigtu būtu vairāk. Ir pa kādai augu bildei arī.
2007. gada 16. oktobrī, 15:08A.
lūdzu varētu pastāstīt vairāk par sēnu uzbūvi
2007. gada 15. oktobrī, 21:25elina
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 28. oktobrī, 12:35Zirneklītis
Sveiki, rokot puķu dobi nejauši atradu ezi, kas bija iekārtojies uz ziemas guļu , zem puķes kuplajām lapām bija izracis nelielu bedrīti un savilcis nelielu migu , nejauši viņu aizskāru, vai mana iejaukšanas nesabojās viņa miegu un vai tas ir normāli , ka ezis guļ tādā bedrītē , vai nenosals? virsū uzliku sausas lapas, vai vēl ko vajadzētu darī viņa labā?
2007. gada 15. oktobrī, 20:09Marija
margail at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Neesmu specs par ežu guļām, bet domāju, ka ezis zina, ko dara. Ja tas `lopiņš` vēl arvien guļ tai bedrītē zem uzliktajām lapām, tad droši vien to vietu varētu pārsegt ar zariem, vai kādu šīfera plāksni - tā lai ezi nesaspiež, bet lapas (un ezi) pasargā no vēja un lietus.
2007. gada 16. oktobrī, 21:51Valdis

Laika posms, kurš stipri ietekmējis Latvijas reljefu!
Paldies!
2007. gada 15. oktobrī, 16:57Polīna
http://polina10@inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

leduslaikmets jeb pleistocēns; pēcleduslaikmeta - holocēna - laikā izmaiņas vairāk skāra tikai jūras un upju krastus.
2007. gada 26. oktobrī, 12:48MRu
Vārda "vide" nozīme ??? Kur var atrast atbildi?
2007. gada 14. oktobrī, 19:47dzulia38
* Atbildes un piebildes ->

bioloģijā "vide" ir visu ārējo apstākļu kopums, kas ietekmē konkrēto organismu.
dabas vide – visas lietas un apstākļi, kas rodas dabiski – dabas darbības
rezultātā.
ja vajag vēl ko meklēt – lūdzu, internets ikviena/ikkatra rīcībā...
kaut vai Wikipēdija http://en.wikipedia.org/wiki/Environment
2007. gada 15. oktobrī, 15:20Ģederts
Kur varētu izlas\it latviešu tautas dziesmas par kartupeļiem?
2007. gada 14. oktobrī, 17:46Rika
* Atbildes un piebildes ->

Vai zini, kurā gadā Latvijā sāka audzēt kartupeļus? Tikai XVII gs. otrajā pusē. Tākā šīs tautasdziesmu tik pāris vien ir un tādas sadzīviskas.
2007. gada 15. oktobrī, 11:14Zirneklītis
http://www.dainuskapis.lv/

astrālās u.c. tipa tautas dziesmas par kartupeļiem jāmeklē pie Peruāņu tautas...
"kartupeli kartupeli kur ir tavi brāļi
rīgas tirgū rīgas tirgū tur ir tavi brāļi"
šīs ir 3000 gadus senas verbālās liecības par kartupeļu audzēšanu Andu kalnos
tirdzniecībai ar Eiropu
2007. gada 15. oktobrī, 12:55Ģederts

Tupeniti,tupenīti
Kādi tavi ziedi bij
Ziliziedi,balti ziedi
Zaļi vara pakaviņi.
2008. gada 22. oktobrī, 21:40Iveta

Kādai augu rindai pieder smaržīgā ...
2008. gada 31. oktobrī, 17:25Rika
edlau at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...
Man ir tāda problēma: divas nedēļas atpakaļ atradu griestos rāpodamu tārpu. aaes dzīvoju otrajā stāvā un nekad nebiju sastapusies ar tādu kukaini. Tas ir ~1cm garš - gaiši brūnā krāsā. Tad, divu nedēļu laikā atradu vēl 4! Apskatīju visus kaktus, bet nekur nekā nav. Viņi vienkārši kā kaut kās NLO parādas ieši virtuves griestos. Ļotu lūdzu, pastāstiet kas tas ir? Un kas ir jādara, lai no tiem izvairīties??? Ļotu lūdzu sniegt atvildi.
2007. gada 13. oktobrī, 11:39Diāna
* Atbildes un piebildes ->

100% - tas nav kailgliemezis. tam nav ragu. Tas ir tārps - viņš ir mazs. Un kas atteicas uz viņa galvu - tur nav iespējams apskatīt kur viņam ir žokļis. Pārvietojas viņš, kā "гусеница" taču viņam nav redzamas kājas, bet viņš kā "пиявка" izstiepjas un paliek tievs, tad savilkas un paliek īsāks un bišķiņ platāks.
2007. gada 14. oktobrī, 12:16Diāna
cik suunu sugu ir Latvija un ka tas sauc?
2007. gada 12. oktobrī, 15:07saiva
* Atbildes un piebildes ->

internets ir ļoti piemērots meklēšanai/atrašanai, mazāk piemērots tas ir atbilžu
saņemšanai, jo augstāk minētā iemesla dēļ var arī neviens neatbildēt.
šoreiz nu nemaz tālu nebija jāmeklē. tā kā sūnu ir tik daudz, ka tās te visas
nevar nosaukt, nāksies vien ielūkoties šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/db/saraksti/saraksti.cgi?d=suunas
2007. gada 12. oktobrī, 16:39Ģederts

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu un LU Bioloģijas fakultātes studentu asociāciju ielūdz uz stāstu ciklu

„Izvēlies dabas aizsardzību!”


2007. gada 16. oktobrī, otrdien, pl. 16.30
LU Bioloģijas fakultātē Kronvalda bulvārī 4, 1. aud.

Programmā:

  • Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana – Mārtiņš Kalniņš, Dabas aizsardzības pārvalde
  • Ilgtspējīga attīstība un dabas aizsardzība – Uģis Rotbergs, Pasaules Dabas fonds
  • Daba un fotogrāfija. Andris Eglītis, fotogrāfs
  • Īsfilma „Kaibala pie Daugavas” (10 min.) – Edgars Dzenis, LOB biedrs
  • Noslēguma sarunas pie pīrāgiem un dzēriena tases

Papildus informācija -
Andris Klepers, Latvijas Dabas fonds
Tālr. 29419818

2007. gada 12. oktobrī, 13:22Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
Labdien, Kārli! Ceru, ka Jums par melnajiem ozoliem varēšu pastāstīt ko vairāk. Mans darbs daļēji saistīts arī ar to datēšanu un apzināšanu, tāpēc Jūsu atradums interesē arī mani. Lūdzu atrakstiet man e-vēstululi uz adresi: zunde@lanet.lv, lai mēs varētu noorganizēt tiešāku sazināšanos vai satikšanos.
2007. gada 11. oktobrī, 11:22Māris
Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...
Pasakit man ludzu kādu mīklu par dzivniekiem!
2007. gada 10. oktobrī, 19:14Lorry
* Atbildes un piebildes ->

Cik tālu Zaķis skrien iekšā mežā?
2009. gada 20. martā, 11:18Aigars

Nu labi, skrien šis iekšā, bet kā lai zin, kur mežam ir vidus?
2009. gada 27. martā, 14:54Pēcis
dabas draugs. =))
shii ir lloti interesanta viela.. =)
es uzzinaaju daudz ko jaunu par kkeerpjiem.. !!
2007. gada 10. oktobrī, 12:24annda
Atbildes un piebildes ->
Labdien dabas draugiem!
Interesējos par fosīlo koksni jeb precīzāk - melno ozolu. Manam īpašumam garām tekošajā upē atklāju divus baļķus. Vienīgais ko literatūrā esmu atradis ir ka -"upju atvaros ilgi mirkušas siekstas, zili melnas, cietas un smagas kā dzelzs, saucās melnais ozols..." Jautājums - vai ir zināms vairāk, kādam nolūkam ozoli tika ievietoti upēs un kāda bija to izmantošanas ideja? Varbūt ir pieejama kāda literatūra? Paldies!
2007. gada 9. oktobrī, 14:09Karlis
* Atbildes un piebildes ->

„Kādam nolūkam ozoli tika ievietoti upēs” – tas jāprasa upei, kādēļ šī ieskalojusi tos kokus ūdenī. Neceri, ka Tavs vecvecvecvecvecvecvecvecvec..tēvs meta ozolus upē, lai mēs te varētu gatavot elegantas mēbeles un skaistumnieciņus. Šīs koksnes vecums ir ļoti liels, piemēram Sedas upes apkārtnē atrodamajiem būs savi 4000 gadu.
2007. gada 9. oktobrī, 17:34Zirneklītis

lasīju romānā "teiksma par juzi" - ozoli tika ilgāku laiku turēti ūdenī, lai iegūtu šo melno koksni. to vēlāk izmantoja ārā izvietojamu krustu un krucifiksu gatavošanai.
2007. gada 10. oktobrī, 7:18Vija

Sveiki! Interesanti parādījās tajā brīdī, kad aplūkoju to baļķīti zem ūdens un konstatēju, ka tas ir vairāk kā 15m garš, vairāk kā 1m plats, bez neviena zara, abi gali redzami apzāģēti taisni un zem tā perpendikulāri atrodas vēl vairāki mazāki ozola zari, uz kuriem tas visticamāk ar cilvēka piedalīšanos transportēts upē. Pēc parauga izskatās, ka "zili melns, ciets un smags kā dzelzs...". Tapēc jau radās interese par papildus literatūras vai teorijas esamību. Varbūt varat ieteikt kurā virzienā interesēties? Paldies!
2007. gada 10. oktobrī, 10:53Karlis

Labdien, Kārli! Ceru, ka Jums par ...
2007. gada 11. oktobrī, 11:22Māris
Turpinājums šeit -» ...

Par Sedas ozoliem man neesot bijusi gluži taisnība. Kā man pastāstīja, tad no Sedas upes krastos redzamajiem ozolu stumbriem ir ņemti koksnes paraugi. Lietuvā veiktās 14C analīzes rezultāti liecināja, ka dažādās vietās ņemto paraugu absolūtais vecums ir robežās no 500 - 1200 g.

Ja ir velme uzzināt ko vairāk (cik sapratu, velme ir abpusēja), tad lūgums sazvanīt dendrohronologu Māri Zundi (67226791).

2007. gada 11. oktobrī, 11:27Zirneklītis

ar romāniem, arī "teiksma par juzi" jāuzmanās. Ticamāk, ka simtiem gadu veci ozoli tika <sameklēti > ūdenī, bet varbūt savs efekts ir arī mērcēšanai. Vismaz vizuāli.
2007. gada 26. oktobrī, 12:55TAs

"lasījis neesmu, bet viedoklis ir", ja? =)
2007. gada 26. oktobrī, 19:25Mirdziš
te ir informacija par vairogblaktim
2007. gada 9. oktobrī, 11:32edgars
* Atbildes un piebildes ->

Kur ir tā informācija?
2007. gada 9. oktobrī, 17:37Zirneklītis
man vaig info par baumani
2007. gada 8. oktobrī, 19:07agnese
* Atbildes un piebildes ->

kuro no visiem?
Viesturu Imantu vai kādu citu?
2007. gada 8. oktobrī, 22:58Ģederts
kaada ir cietes graudu bioloģiskā nozīme????
2007. gada 8. oktobrī, 12:20sindija
* Atbildes un piebildes ->

Par cietes nozīmi kartupeļu bumbuļos ir šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/ViesuGramata/vg.cgi?id=1191763342&s=d
Ja sēklas uzkrāj cieti, tad doma ir tāda pati – dīgšanas laikā izmanto enerģijas
ieguvei.
Par "graudiem" gan neko specifisku nezinu.
2007. gada 8. oktobrī, 17:11Ģederts
Kas jādara, lai čūskas nenāktu dārzā? Vai ir kāds to aizbiedēšanas paņēmiens vai līdzeklis?
2007. gada 8. oktobrī, 11:32Laura M
* Atbildes un piebildes ->

Esmu cita Laura =)
2007. gada 8. oktobrī, 15:33Laura M

Ar ežiem nekas nesanāca? Jebšu Tu esi cita Laura?
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 13. augustā, 10:06)
2007. gada 8. oktobrī, 14:17Zirneklītis

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2009. gada 29. aprīlī, 11:24)
2009. gada 29. aprīlī, 12:22Zirneklītis
Pasakiet lūdzu par kartupeļu bumbuļa barības vielu uzkrāšans bioloģisko nozīmi ko vairaak!
2007. gada 7. oktobrī, 16:22Ritvars
* Atbildes un piebildes ->

uzkrāj cieti, kura tiek izmantota enerģijas iegūšanai nākamajā sezonā, kad
bumbuļi aug un izveido jaunu kartupeļu augu.
2007. gada 7. oktobrī, 20:04Ģederts

Pasakiet lūdzu kautko par cietes saturu ā ...
2007. gada 1. decembrī, 20:18Dana
Turpinājums šeit -» ...
Man interesee kaa shie augi un dzivnieki ieguust energiju
1)SMARZIGA NAKTSVIJOLE
2)PLATSPILU VEZIS
3)LIELA KOSA
4)MEDICINAS DELE
5)PELDOSAIS EZERRIEKSTS
6)PLAUSU KEEPIS
7)UPES PEERLENE
8)MELNA ZVINBAKA
9)MELNA LIJA
10)CIIRULISA DIZTAURINS
meklwwju,bet nekur nevareeju atrasto ko vajag :(=)
2007. gada 7. oktobrī, 10:20Krisha
* Atbildes un piebildes ->

šitie ir vislabākie Gimalaju iemītnieki:
6)PLAUSU KEEPIS
8)MELNA ZVINBAKA
=) =) =) =)
Ja nopietni, tad lielākā daļa augu iegūst enerģiju fotosintēzes ceļā no CO2 un
H2O, bet dzīvnieki – sadalot gatavas organiskās vielas.
Ja domāts plaušu ķērpis, tad tā aļģes komponents arī fotosintezē, ja domāta
melnā zvīņbekas, tad tā sadala gatavas organiskās vielas, ko iegūst no
mikorīzas partnera – augstākā auga (koka).
2007. gada 7. oktobrī, 12:38Ģederts
Paskaidrojiet, lūdzu, kāda ir atšķirība starp morfoloģiju un anatomiju?
2007. gada 6. oktobrī, 16:08Anna
* Atbildes un piebildes ->

gandrīz kā āriņa un iekšiņa
2007. gada 6. oktobrī, 19:23Ģederts

Morfolōģijai interesē pētamās būtnes izkats, anatomijai – iekšas.
2007. gada 7. oktobrī, 7:53Zirneklītis

Jāsaprot gan, ka "iekšas" šeit domātas kā audu iekšpuse, nevis organisma
iekšpuse kā tāda.
2007. gada 7. oktobrī, 12:39Ģederts
Labvakar!
Vai Jums ir zināmas mīklas par sēnēm?
2007. gada 5. oktobrī, 23:08Inese
* Atbildes un piebildes ->

Kas tas ir – iet pa mežu un spļaudās?
2007. gada 6. oktobrī, 12:00Zirneklītis

Kas tad to nezina, tas jau bērzlapju pētnieks ;)
2007. gada 7. oktobrī, 20:39Pēcis

Man iepatikās izplatības apraksts krokainai rozei «Gandra» sugu enciklopēdijā: „Latvijā diezgan bieži apstādījumos, retumis pārgājusi savvaļā.” Nē, nu labi, var jau teikt, ka kāpās šīs tika iestādītas kāpu nostiprināšanai ;)
2007. gada 5. oktobrī, 6:57Zirneklītis
http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=351
Atbildes un piebildes ->
vai divmāju nātre un liela nātre ir viens un tas pats augs?????Loti vajag zinat!
2007. gada 4. oktobrī, 22:17naja
* Atbildes un piebildes ->

Vismaz dabas lieguma „Virguļicas meži” dabas aizsardzības plānā (LDF, 2004) par divmāju nātri sauc lielo nātri (Urtica dioica).
2007. gada 5. oktobrī, 6:45Zirneklītis
Vai pie mums aug,vai ir sastopamas,var redzēt rudās rozes augļus un divmāju nātru lapas???Izlasīju par tādiem augiem!
2007. gada 4. oktobrī, 21:28Naja
* Atbildes un piebildes ->

Rudā roze (Rosa majalis sin. Rosa cinnamomea) Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā. Šo rozi tautā mēdz saukt arī par maija rozi vai maijrozi. Visticmāk gan, ka par maijrozi sauc vairākas līdzīgas rožu sugas.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 4. oktobrī, 22:17)
2007. gada 5. oktobrī, 6:59Zirneklītis
vai maziem dzivniekiem ari ir lenteni
2007. gada 4. oktobrī, 17:56kika
Atbildes un piebildes ->
Vai variet man palīdzēt atrast kādu, kas Latvijā audzē tārpus, circeņus rāpuļu, dzīvnieku barošanai? Kādreiz tiku dzirdējusi par tādu uzņēmējdarbību, bet nu neko nevaru atrast. Derētu tarakāni, miltu tārpi, gigantiskā miltu tārpa kūniņas, circeņi u.c.
2007. gada 4. oktobrī, 13:47Inga
* Atbildes un piebildes ->

zoodārzs audzē sev. Zoo- makšķerveikalos kautkādi imporēti tārpuļi ir.
2007. gada 26. oktobrī, 12:57TAs
Labdien,
Būtu priecīga ja kāds varētu sniegt īsu informāciju par to kas ir cicicifuga racaemosa.
Jau iepriekš pateicos.
2007. gada 4. oktobrī, 13:07Ilze
* Atbildes un piebildes ->

Jā, jā - jums taisnība, ka šis augs ir cimicifuga. Priecāšos par kādu informāciju šajā sakara un vai Latvijā būtu pieejams šis augs kā tāds lai to iegādātos.
Ar sveicieniem
Ilze
2007. gada 4. oktobrī, 13:21Ilze

Vai tas nevarētu būt drīzāk cimicifuga racemosa?
2007. gada 4. oktobrī, 13:18klijānu Ilze
si sene mani parsteidz ka var isprintet?
2007. gada 3. oktobrī, 12:36solvita
Atbildes un piebildes ->
Labdien, gribētu zināt, kā pareizi latviski sauc Amerikas slaveno plēsējputnu buteo jamaicensis (red-tailed hawk). Amerikas indiāņi šī putna spalvas izmantoja savos rituālos.
Cik es saprotu peļu klijāni ir Eiropā, bet šis tad laikam ir vanags? Vai piekūns? Bet kāds piekūns?
2007. gada 2. oktobrī, 17:12Ilze
* Atbildes un piebildes ->

Ziemeļamerikas putns buteo jamaicensis latviski kā izrādās ir rudastes klijāns! Paldies visiem atsaucīgiem biologiem un ornitologiem! =)
2007. gada 4. oktobrī, 12:55Ilze

Buteo taču ir klijāni. Varbūt sarkanastes klijāns?
2007. gada 2. oktobrī, 17:38Zirneklītis

Vai tik tā nav atkal Ilze Tulkotāja, kas atkal daiļliteratūru par eksotiskām zemēm
Latviski pārnes?
=) =) =)
2007. gada 2. oktobrī, 18:53Ģederts

Diez vai esmu atkal Ilze, jo rakstu te pirmo reizi. Bet par to klijānu. Jautāju tāpēc, ka gudrā, biezā enciklopedija šo konkrēto putnu ir aizmirsusi un nav iekļāvusi. Buteo tiešām ir klijāni, bet skatījos izplatību un klijānus neatradu Amerikā. Sarkanastes klijāns būtu jauki, bet ja nu tas ir Jamaikas klijāns? Tā nevarētu būt? Kas to varētu pateikt, ja enciklopēdijā viņa nav? Aste tam nav īsti sarkana, bet drīzāk brūna. Vismaz tā rāda wikipedijas enciklopēdija internetā.
2007. gada 2. oktobrī, 20:28Ilze

es ieteiktu apvaicāties putni.lv vai lob.lv, vai zoodārza lapā. ja tas ir kāds eksotiskais putns, tad pastāv iespēja, ka rīgas zoo tas dzīvo un ir iztulkots un apstiprināts.
2007. gada 2. oktobrī, 21:37Vija

Kas vienam ir brūns, citam ir tumši sarkans. Var jau pēc līdzības ar, piemēram, Oxyra jamaicensis (Jamaikas pīli) saukt šo par Jamikas klijānu, tikai izplatības areāls šim putnam galīgi nesaskan ar šādu nosaukumu. Tas tikai liecina par to, ka pirmo reizi šo suga noķēra un aprakstīja Jamaikā Johann Georg Gmelin 1788. gadā. Tad jau drīzāk šo putnu jāsauc par Ziemeļamerikas klijānu.
2007. gada 2. oktobrī, 21:50Zirneklītis

Paldies par atsaucību =)
2007. gada 2. oktobrī, 22:17Ilze
Kaa ledus laikmets ietekmeeja latvijas reljefu?
2007. gada 2. oktobrī, 13:33Jana
* Atbildes un piebildes ->

Sašvīkāja un piedrazoja ;)
2007. gada 2. oktobrī, 17:39Pēcis

mūsdienu reljefs lielākoties ir veidojies ledāja vai ledāja kušanas ūdeņu darbības rezultātā - jaunākas ir tikai upju lejas, jūras krasti, purvu virsmas. Bet leduslaikmetā bija vairāki apledojumi, katrs nākošais stipri pārveidoja visu iepriekšējo...
2007. gada 3. oktobrī, 15:52m

Burtnieku drumlinu lauks ir tāds varens ledāja darbības rezultāts. Tas ir viens no lielākajiem šāda veida ledāju veidotajiem kompleksiem Eiropā.
2007. gada 3. oktobrī, 19:05Zirneklītis
Sveiki! vai kads zin pastastit ka iespejams iegut gailenju sporas ar merkji tas pavairot un maksligos apstakljos izaudzet gailenes?
2007. gada 1. oktobrī, 18:16gailene
oscar24 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Kapēc krāmēties ar sīkumiem. Sagriez pāraugušu gaileni gabaliņos un samētā, kur gribi ieaudzēt. Bekas tā var labi ieaudzēt dārzā. Vajag tik atbilstošos kokus tuvumā.
2007. gada 2. oktobrī, 11:01Zirneklītis

Zirnekļa Mazulis te aizrāda uz to, ka lielākā daļa cepurīšu sēņu veido simbiozes
– mikorīzas – ar augstākajiem augiem, pārsvarā, kokaugiem...
Te viens puisis ir Dr. tēzes izstrādājis par gaileņu simbiozi un apraksta arī
audzēšanu siltumnīcā.
http://www-mykopat.slu.se/Newwebsite/mycorrhiza/kantarellfiler/texter/prod1.phtml
2007. gada 2. oktobrī, 18:58Ģederts

tas "prod1.phtml" tur adreses galā ir vajadzīgs.
2007. gada 2. oktobrī, 18:59Ģederts

Vai nevarētu norādīt kādu citu adresi,jo augstāk esošā nedarbojas?
2009. gada 12. martā, 18:16casanda


Hmm, tikko pārbaudīju, dotā lapa vēl dzīva, norādes no šīs lapas, pašas tēzes ieskaitot, gan ir beigušās :( , jau piecus gadus, kā beigušās.

Atradu pilnu darba nosaukumu:
Danell E (1994) Cantharellus cibarius: Mycorrhiza formation and Ecology. Acta Universitatis Upsaliensis. Comprehensive Summaries of Uppsala Dissertations from the Faculty of Science and Technology 35. 75 pp.

Atradu arī lapas jauno mājvietu. Turpat (gandrīz =) ) vien tā lapa irraid. Tā kā uzklikšķinot uz „Home”, tiek paziņots „This page has been move to the following link..”, atļāvos pievienot disertācijas tekstu (bez attēliem).

2009. gada 13. martā, 7:47Zirneklītis
http://www-mykopat.slu.se/Newwebsite/mycorrhiza/kantarellfiler/t
Pievienotais fails: ftp.odt

Sen jau domāju par to, kā pievilkt gailenes piemājas mežam, lasu vācu un angļu valodā, vācu valodas materiālos tomēr izlasīju informāciju, ka šis pētījums stipri vien balstīts uz ķīmijas pielietojumu un tādejādi, iespējams, ir kārtējais audzēšanas paņēmiens "uz papīra"
2009. gada 21. jūlijā, 12:43vēl viena gailenīte

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!