Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2009. gada jūnijā


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu


Latvijas Dabas muzejā izstāde „Zemenes un puķzirņi”

Tikai trīs dienas, no 2. līdz 4. jūlijam, Latvijas Dabas muzejā izstādē būs apskatāmas Latvijā audzētas zemenes un puķzirņi, ko piedāvā Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrība. Izstādes atklāšana 2. jūlijā plkst. 12.00.

Izstādē virmojošā saldā un kārdinošā smarža vilina apmeklētājus aplūkot un novērtēt vismaz 50 dažādu šķirņu zemenes no a/s „Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija”, z/s „Vīnkalniņi” un Jāņa Aldermaņa dārzniecības – gan labi zināmas un jaunas šķirnes, gan arī perspektīvus hibrīdus. SIA „Melnalkšņi ET” īpašnieks Juris Švarcs izstādē piedalīsies ar īpašu piedāvājumu – lai nodrošinātu zemeņu ražu ilgākam laikam – izmantot saldētos (frigo) zemeņu stādus. Ievērības cienīgas ir arī mēnešzemenes, kuru ogas ir līdzīgas meža zemenēm – nelielas, ļoti smaržīgas un gardas, un kuru ražu var baudīt visu vasaru.

Z/s „Jaunpelši” izstādes apmeklētājus priecēs ar gaisīgu krāsu un smaržu puķzirņiem. Izstādi papildinās arī dažādu šķirņu pelargonijas no Jāņa Aldermaņa dārziem.

Ir sākusies vasara un tieši zemenes ir tās, ar kurām varam uzsākt ikgadējo ogu kūri. Zemenes ir ne vien smaržīgas un garšīgas ogas, bet arī vērtīgs vitamīnu avots, jo tās satur daudz C vitamīna un ir bagātas ar mangānu un šķiedrvielām, tāpēc ir ļoti ieteicama un garšīga piedeva vasaras ēdienkartei.

Izmantosim šo brīdi un izvēlēsimies uzturā tieši Latvijā audzētās zemenes, jo tās ir visskaistākās, visgaršīgākās, vissmaržīgākās un visveselīgākās!

Izstādes apmeklētāji aicināti izmantot iespēju arī iegādāties ogas, mēnešzemeņu stādus un puķzirņu sēklas, saņemt speciālistu konsultācijas un padomus, un vienlaikus veldzēties puķzirņu un pelargoniju skaistumā.

Ieejas maksa: 1 Ls; 0,70 Ls; 0,50 Ls.

Izstādes darba laiki:
2. jūlijā 12.00 – 18.00
3. un 4. jūlijā 10.00 – 17.00

Sīkākai uzziņai: Gunta Lāce, Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrības valdes priekšsēdētāja, 29173638

Informāciju sagatavoja:
Guna Bagrade, Latvijas Dabas muzeja direktores vietniece zinātniskajā darbā, 67356028, 29882116
2009. gada 30. jūnijā, 8:11Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/notikumi/
Atbildes un piebildes ->
Pievienotais fails: pukzirnis.jpg
Pievienotais fails: zemenes.jpg
Labdien.Manā dīķī dzīvo dēles.Kā lai tās atšķir-vai tās ir tādas kam patīk nogaršot arī cilvēku?Un turpat ūdenī peld zaļi apaļi recekļi.Kas tie tādi varētu būt?Paldies.
2009. gada 29. jūnijā, 23:36Liene
vecamaaja at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Ja dīķī cilvēks ielien un dēles steidzas klāt, tad tās varētu būt medicīnas dēles. Pretējā gadījumā tās ir zirgu dēles - cilvēkam nekaitīgas. Abas ir melnas, taču medicīnas dēlei ir divas oranžīgas garensvītras, bet zirga dēlei raibs vēders.
Un tie zaļie recekļi visticamāk ir aļģes.
2009. gada 1. jūlijā, 16:07Dēle

Vairums zoologu uzskata, ka zirgu dēles nevar pārkost cilvēka ādu, ir personīga pieredze - var. Iespējams, ka to nevar izdarīt vīriešiem ar matainu biezu ādu, bet bērniem un plānas ādas īpašniecēm tas ir iespējams. Varu nomierināt - tās lielās treknās man nav piesūkušās. Glumie kunkuļi varētu būt zilaļģes, kas norāda uz ļoti piesārņotu ūdeni -to nav vēlams izmantot pat dzīvnieku dzirdināšanā, jo bojā ejot tās izdala neirotoksīnus.
2009. gada 2. jūlijā, 8:51Inita

bet kuršd zina, kā no dēlēm atbrīvoties? vai vismaz mazināt to skaitu dīķī ????? dīķis jauns - 2 gadi
2009. gada 30. jūlijā, 16:43inta

Dēles ir parastas dīķa iemītnieces. Ja nu akurāt vēlas samazināt to skaitu, varbūt var mēģināt šīs izķert, par ēsmu izmantojot svaigu aknu? Dīķis ir kāds – uzpludināts vai rakts? Ja uzpludināts, tad, pieņemu, ka no dēlēm diez vai atbrīvosies.

2009. gada 31. jūlijā, 10:04Zirnekītis
Gribam ieaudzet vilkabeli dzivzogam, kadu skirne butu viss piemerotaka,ka tas ir iespejams majas apstaklos, neperkot gatavos stadus????
2009. gada 27. jūnijā, 19:44daiga
* Atbildes un piebildes ->

Ar vilkābelēm var iepazīties Salaspils Botāniskajā dārzā, kur ir plaša vilkābeļu kolekcija. Vilkābeles pavairo ar sēklām. Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Ziemeļamerikas sugu sēklām ir ilgstoši jāatrodas zemā temperatūrā, pirms tās spēj dīgt (nepieciešama ilgstoša stratifikācija – 8 līdz 12 mēneši), nereti tās uzdīgst tikai aiznākamajā pavasarī. A. Mauriņa un A. Zvirgzda grāmatā «Dendroloģija» pie sugu un šķirņu aprakstiem vārds „dzīvžogs” pieminēts vēdekļalapu (līkkausu) (Crataegus rhipidophylla), Vācijas (Crataegus alemanniensis), Arnolda (Crataegus arnoldiana), asērkšķu (asinssarkanās) (Crataegus horrida), dižērkšķu (Crataegus macracantha) un pamīkstās (Crataegus submollis) vilkābeles aprakstā. Mazērkšķainos dzīvžogos kultivē Crataegus russanovii f. rubella.

2009. gada 4. jūlijā, 9:23Zirneklītis
Ko darīt ar hiperastra kātu, kad noziedējis, jānogriež vai nē ?
2009. gada 27. jūnijā, 15:51kiki
* Atbildes un piebildes ->

„Pēc noziedēšanas tie katrā ziņā jānogriež, lai ziedos neaizmestos sēklas, – tās stipri novājinātu sīpolu. Augu tūdaļ sāk bagātīgāk laistīt un labi mēslot, vislabāk reizi nedēļā pārmaiņus dodot pilnmēslojumu un vircu. Biežāk aprasina arī lapas un augu novieto pie loga. Sākot ar augusta vidu, laistīšanu gandrīz pilnīgi pārtrauc un nemaz vairs nemēslo: tagad sīpoliem jāiziet miera periods, pie tam pakāpeniski jānokalst augu lapām.”

Hermannis Holms, 1961., Istabas augi, Latvijas Valsts izdevniecība, Rīgā.

2009. gada 4. jūlijā, 9:52Zirneklītis
Interesējos par skaisto vistēriju(saukta arī glicīnija).Vai kāds var pastāstīt par vistērijas audzēšanu pie mums Latvijā? Stādaudzētavas stādus pārdod, bet kāda ir pieredze, vai Vidzemē to var ieaudzēt, vai ir kāds eksemplārs, kurš aug jau vairākus gadus.
2009. gada 26. jūnijā, 16:18Zaiga
zmelne at tvnet.lv
* Atbildes un piebildes ->

2006. gadā izdotajā «Dendroloģijā» šāda suga (šķirne?) nav pieminēta. Vistēriju (glicīniju) ģints (Wisteria) aprakstā tik teikts, ka tie ir vasarzaļi krūmi vai liānas. Latvijā kultivē 2 sugas kuru ziemcietība labāka Dienvidrietumu Kurzemes un vidus daļas aizsargātās saulainās vietās smilšainās augsnēs. Tā kā Vidzemē var būt liela noņemšanās, lai šīs izdzīvotu. Pieminētās sugas ir Ķīnas (Wisteria sinenis) un daudzziedu (Wisteria floribunda) vistērijas. Pēdējai ziemcietība esot labāka.
2009. gada 4. jūlijā, 10:09Zirneklītis
ESF un Zvaigznes izdotajā dzīvo organismu klasifikācijas shēmā vēži ieskaitīti kā posmkāju apakštips. Vai tas ir korekti? Vai var lietot klases nosaukumu: vēžveidīgie? Kā mācīt 8., 10. kl. skolēniem?
2009. gada 26. jūnijā, 11:16Inita
* Atbildes un piebildes ->

LU BF studiju materiālos var redzēt šādu sistemātiku:


Tips Arthropoda – posmkāji
Apakštips Crustacea – vēžveidīgie

Klase Remipedia
Klase Cephalocarida (cefalokarīdi)
Klase Branchiopoda (žaunkājvēži)
Kārta Anostraca (bezčaulvēži)
Kārta Notostraca (vairogvēži)
Kārta Cladocera (kladoceras)
Kārta Conchostraca (konhostraki)
Klase Maxillopoda (maksilopodi)
Apakšklase Ostracoda (gliemeņvēži)
Apakšklase Mystacocarida (mistakokarīdi)
Apakšklase Copepoda (airkājvēži)
Apakšklase Branchiura (karputis)
Apakšklase Cirripedia (sprogkājvēži)
Apakšklase Tantulocarida
Klase Malacostraca (augstākie vēži)
Apakšklase Phyllocarida
Kārta Leptostraca (plānčaulvēži)
Apakšklase Eumalacostraca
Kārta Stomatopoda (stomatopodi)
Kārta Euphausiacea (spīdvēži)
Kārta Decapoda (desmitkājvēži)
Kārta Mysida (mizīdas)
Kārta Cumacea (kumacejvēži)
Kārta Isopoda (vienādkājvēži)
Kārta Amphipoda (sānpeldvēži)

Nosaukumu vēžveidīgie nevar lietot kā klases nosaukumu, jo:

  • klasei nelieto vārda daļu veidīgie;
  • Latvijas zoologu izmantotajā sistemātikā ir augstāko vēžu klase.
  • 2009. gada 4. jūlijā, 14:24Zirneklītis
    Labdien!Varbūt varesiet man palīdzēt.Manu draugu pie jūras iekoda tārps.Cik tas ir bīstami?Vai ir jau zināmi tadi gadījumi?Viņam ir galvassāpes un slikta dūša..Asins analīze infekciju neuzrāda.Paldies.
    2009. gada 21. jūnijā, 8:50Agnese
    * Atbildes un piebildes ->

    tas nu gan ir interesanti!!kāds tārps?? ka izkatījās , ķermeņa krāsa, matu krāsa,acu krāsa,cm varbuut metri??=) piedo par ironiju..bilde ir?? par pieminju?varbut pandēmija?? kapēc tārps vainīgs?
    2009. gada 24. jūnijā, 1:27edgars

    Bildes diemžel nav,viņš bija 1cm garš,balts,matus nepamanīju,laikam bija pliks-sauļojas:)Vai tiešam viņš ir vainīgs to mēs vel nezinam,bet ārstej no 1. slimnīcas ir tādas aizdomas.
    2009. gada 27. jūnijā, 19:43Agnese

    Bioloģiju vajag mācīties, tad pliko draugu no tārpa varēs atšķirt
    2011. gada 17. februārī, 10:09Jonis

    kas tas varētu būt par tārpu, ja būtu?
    2011. gada 25. februārī, 13:30TAs
    Labdien. Man ir interese sākt audzēt vīngliemežus, kur es varētu iegādāties mazuļus un cik viņi māksā? Jau iepriekš paldies.
    2009. gada 20. jūnijā, 18:25agris
    * Atbildes un piebildes ->

    Čau Maijiņ.
    Pirmais jautājums man ir, no kurienes jūs esat-es esmu no Liepājas rajona Dunikas pagasta! (Kāpēc es to prasu, jo ja jūs man palīdzēsit es noteikti aizbraukšu ar rozes klēpi, tikai mani nepārprotiet, tas būs no tīras sirds)
    Lieta ir tāda kad es esmu nobriedis ar viņiem nodarboties, jo pacik pats dzīvoju laukos un ir brīva zeme atbilstoši viņu faunai. Lieta tāda ka es nezinu ar ko jāsak-vai tiešām jāreģistrējas kautkur? Es jau iepriekš pateicos par to ja dosiet sīkāku informāciju (jo es esmu iesācējs)
    PALDIES!
    2009. gada 25. jūnijā, 12:35Agris

    ceru ka tew noderēs, uzraku netā, pazvani Maijai Laukupai 26263682,viņa darbojās Biedrības „Liepājas rajona partnerība” PADOMē un ir administratīvā vadītāja (viena no 16)
    pats vēl neesmu pārbaudījis, kāds bija uzdrukājis, ka viņai vajadzētu zināt no kā un par cik.
    varētu būt- 50 kg pa 30 Ls.
    ja tev ir kāda noderīga informācija lūdzu padalies, neparazitē!! ;D uzdrukā e-mailu.
    man interesē kā tu esi nokārtojis birokrātisko daļu??kā ar dokumentiem? atļaujām? ko vajag, cik vajag un cik tas maksā??
    2009. gada 24. jūnijā, 1:55edgarswolodka@live.com
    Pēc cik ilga laika "izšķiļās" dārza vīngliemezis no oliņām ?
    2009. gada 20. jūnijā, 9:46Annete
    * Atbildes un piebildes ->


    Ātrumā neatradu ziņas par dārza vīngliemezi (Cepaea hortensis). Dažādi viņu radinieki, atkarībā no t°, no olām var izšķilties 2 līdz 4 nedēļu laikā. Kamdēļ tāda interese par dārza vīngliemezi? Atgādināšu, ka šis gliemezis, nav tas gliemezis, kurš masveidā savairojas un apēd visu, kas tik sastādīts. Lielos postījumus dārzam nodara raibais vīngliemezis (Arianta arbustorum).


    Dārza vīngliemeža uzņēmums no http://en.wikipedia.org/wiki/File:Snail-WA_edit02.jpg
    2009. gada 20. jūnijā, 12:13Zirneklītis


    Latvijas Dabas muzejā izstāde „Saules bērni – īrisi”

    Latvijas Dabas muzejā no 17. līdz 21. jūnijam būs apskatāma izstāde „Saules bērni – īrisi”. Izstādē, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Gladiolu draugu klubu, būs apskatāmas vairāk kā 150 varavīksnes krāsās tērptas augsto bārdaino īrisu šķirnes. Izstādes atklāšana plkst. 12.00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

    Kā atzīst paši audzētāji, īrisu ziedēšanas košums ir atkarīgs no laika apstākļiem, ar ko neskopojās arī šis pavasaris un vasara. Tomēr īrisu ziedu daudzveidība izstādē ir plānota lielākā nekā tas sākumā tika gaidīts, kaut gan savas korekcijas ieviesa arī pēdējo dienu lietus. Īrisu izcelšanās vieta ir Vidusjūras apgabals. Savvaļā tie aug Āzijā, Eiropā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā. Īrisu ziedi ir ļoti skaidras un izteiktas formas, kas atgādina lidojošus tauriņus. Īrisi tiek dēvēti par „saules bērniem” un ne velti, jo īrisi mīl sausumu. Liels mitrums īrisiem var būt kaitīgs.

    Izstādē piedalīsies Latvijā ievērojami īrisu selekcionāri un kolekcionāri: Laimonis Zaķis no Kandavas novada, Ilga Vinķele no Bauskas rajona, Juris Bāze no Jūrmalas, Aleksandrs Muhlinkins no Rīgas, Dzintra Jurevica no Tukuma, Andrejs Bērziņš no Pūres, Gunta Jēkabsone no Kandavas novada.

    Īrisi pārsteidz ar ziedu formu un spilgto un tik dažādo krāsu salikumu, kas skatītāja acīm ir ļoti pievilcīgs. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja iepazīties gan ar Latvijas apstākļos labāk augošajām un bagātīgāk ziedošajām ārzemju selekcionāru veidotajām šķirnēm, gan ar pašmāju selekcionāru līdzšinējo veikumu un jaunākajām selekcionētajām šķirnēm.

    Latvijas Gladiolu draugu kluba biedri ir aktīvi ne tikai īrisu ziedēšanas sezonā, bet visu gadu, organizējot dažādas lekcijas un seminārus īrisu audzētājiem un arī tiem, kas domā par tādiem kļūt.

    Izstādē varēs saņemt speciālistu konsultācijas un padomus īrisu audzēšanā, kā arī iegādāties vai pasūtīt īrisu šķirņu stādus un iegādāties jaunākos īrisu katalogus. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar iepriekšējā gada populārāko īrisu šķirņu aptaujas rezultātiem.

    Izstāde apskatāma muzeja darba laikā.

    Ieejas maksa izstādē – 1.00 Ls; 0.70 Ls; 0.50 Ls;

    Sīkāka informācija, zvanot uz muzeju 7356025

    Informāciju sagatavoja:
    Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
    67356025, 28670398
    2009. gada 16. jūnijā, 5:41Zirneklītis
    http://www.dabasmuzejs.gov.lv/notikumi/
    Atbildes un piebildes ->


    Latvijas Dabas muzejs rīko „Cielavas gudrību” finālspēli

    Sestdien, 13. jūnijā plkst. 11:00 Rīgas Zoodārzā norisināsies Latvijas Dabas muzeja organizētā konkursa „Cielavas gudrības” finālspēle, kurā piedalīsies deviņi dalībnieki no iepriekšējām spēlēm.

    Jau no 2008. gada novembra aktīvie un zinošie piekto un sesto klašu skolēni piedalījās konkursā „Cielavas gudrības”. Katrā no trim pusfināla spēlēm tika noskaidroti viszinošākie dabas draugi.

    Pusfināla spēļu uzvarētāji 13. jūnijā dosies uz Rīgas Zoodārzu, kur notiks finālspēle. Šogad tās dalībnieki ir: Nils Vanags un Katrīna Pužule no Žīguru pamatskolas, Artis Grinšpons no Bebru pamatskolas, Ernests Pužulis no Žīguru pamatskolas, Ausma Cīrulniece no Rankas pamatskolas un Māris Bazulis no Madonas 1. vidusskolas, Jēkabs Reinis Timms no Mežinieku pamatskolas, Ilze Jurjāne no Žīguru pamatskolas un Inga Vanaga no Bukaišu pamatskolas.

    Finālspēle tiks veltīta dabas aizsardzības tēmai – aizsargājamie dzīvnieki, augi un teritorijas. Dalībniekiem būs jāparāda daudzpusīgas zināšanas jautājumos par Vašingtonas konvenciju (CITES), par aizsargājamiem Latvijas mugurkaulniekiem, Natura 2000 un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

    Čaklākajiem, kuri būs izpildījuši mājasdarbu – sagatavot aizsardzības plānu kādai no aizsargājamām Latvijas augu vai dzīvnieku sugām, saņems papildus punktus finālspēlē.

    Šī spēle izšķirs to, kuram pienāksies tituls un viszinošākā dabas drauga gods. Konkursa fināla dalībniekiem būs iespēja vērot Zoodārza dzīvnieku ēdināšanas paraugdemonstrējumus.

    Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 67356051

    Cieņā,
    Informāciju sagatavoja:
    Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
    67356025, 28670398
    2009. gada 12. jūnijā, 9:31Zirneklītis
    http://www.dabasmuzejs.gov.lv
    Atbildes un piebildes ->
    gribu zinat kur normali var citur atrast darbu ka tikai lasot gliemezus vismaz viena nodarbe ka nopelnit naudu un iztikt
    2009. gada 9. jūnijā, 12:35agita freimane
    * Atbildes un piebildes ->

    Varbūt sākt ar to, ka iemācīties loģiski un citiem saprotami izklāstīt savas domas un vēlmes.
    2009. gada 9. jūnijā, 12:45Zirneklītis
    ha kada ir atskiriba starp senem un augiem
    2009. gada 7. jūnijā, 14:54max
    * Atbildes un piebildes ->

    Ar barošanos: augi spēj ražot organiskās vielas no neorganiskām (autotrofā barošanās), sēnes to nespēj (heterotrofā barošanās – līdzīgi dzīvniekiem). Atšķirības ir arī šūnu līmenī. Augiem šūnapvalkā ir celuloze, sēnēm – hitīns (Posmkājiem hitīns veido ārējo skeletu). Sēņu šūnās nav plastīdu. Rezerves ogļhidrātus augi uzkrāj cietes veidā, bet sēnes kā glikogēnu (līdzīgi dzīvniekiem).
    2009. gada 8. jūnijā, 7:38Sekretāre

    Latvijas Dabas muzeja ornitologs aicina ziņot par redzētiem ziemeļu un paugurknābja gulbjiem

    Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dimitrijs Boiko aicina ikvienu iesaistīties ziemeļu gulbju pētīšanā. Lai to izdarītu, interesentiem jāziņo par redzētajiem apgredzenotajiem ziemeļu gulbjiem (Cygnus cygnus) un paugurknābja gulbjiem (Cygnus olor), vai jāziņo par gulbju ligzdvietām. Aktīvākajiem interesentiem būs iespēja piedalīties gulbju gredzenošanas pasākumā kopā ar ornitologu D. Boiko.

    Latvijā ligzdo divu sugu gulbji: ziemeļu un paugurknābja. Abas sugas visvieglāk atšķirt pēc knābja – ziemeļu gulbim tas ir dzeltens ar melnu galu, bet paugurknābja gulbim – oranžs ar melnu pauguru. Ar ziemeļu gulbju pētniecību ornitologs D. Boiko nodarbojas kopš 2003. gada. Kopš tā laika D. Boiko apgredzenojis 505 ziemeļu gulbjus. Pašlaik datu bāzē glabājas informācija par vairāk nekā 4000 ziemeļu gulbju kakla gredzenu nolasījumiem, pēc kuriem iespējams spriest par sugas ziemošanas vietām un migrācijas ceļiem.

    Dažādos pasaules reģionos gulbjus iezīmē ar atšķirīgas krāsas kakla gredzeniem. Piemēram, Baltijas valstīs un Skandināvijā ziemeļu gulbjiem un paugurknābja gulbjiem kakla gredzeni ir zili, Vācijā un Polijā tie ir dzelteni, Ukrainā un Itālijā – balti. Taču jāzina ne tikai kakla gredzena krāsa, bet arī kods, kas uz tā ir rakstīts, jo dažādām valstīm tie atšķiras.

    Tieši kakla gredzeni palīdz pētīt gulbju dzīvesveidu, tāpēc, ka tos iespējams nolasīt no liela attāluma gan putnam peldot, gan esot uz sauszemes.

    Latvijā apgredzenotie ziemeļu gulbji novēroti 11 Eiropas valstīs. Šoziem viens no Latvijā gredzenotiem ziemeļu gulbjiem novērots Francijā. Gredzenu nolasīšanā bieži iesaistās ne tikai profesionāli ornitologi, bet arī amatieri un dabas draugi.

    Ziemeļu gulbju pētīšana notiek projekta „Ziemeļu gulbja populācijas pētījumi Latvijā (2009. – 2010.)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

    Ja kāds ir ievērojis gulbi ar zilu vai dzeltenu gredzenu uz kakla, lūdzu, ziņojiet, zvanot pa tālruni 67356041 vai rakstot e-pastu uz adresi Dmitrijs.Boiko@ldm.gov.lv .

    Sīkāka informācija, zvanot pa tālruni 67356041

    Cieņā,
    Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
    67356025, 28670398
    2009. gada 6. jūnijā, 12:53Zirneklītis
    Atbildes un piebildes ->

    Citu mēnešu ieraksti

    [2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
    © BSA 8.01.00.beta
    Juridiskā adrese:
      Kronvalda bulv. 4,
      Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

    Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
    Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
    dabaszinibas@zvaigzne.lv

    Domu doze (atsauksmju grāmata)

    Paldies par atsaucību!