Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Domu doze
2011. gada janvārī


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu


Aicinām Zaķa gada pirmo dienu pavadīt LU Botāniskajā dārzā austrumu noskaņās izstādē „Tālo Austrumu skaistule – acālija”.

Ceturtdien, 3. februārī, Botāniskais dārzs Pārdaugavā (Kandavas ielā 2) būs atvērts līdz plkst. 21.00.

Acālijas ir Ķīnā, Japānā, Korejā un citur Tālajos Austrumos augošo rododendru šķirnes.

Botāniskā dārza Palmu mājā izkārtoto acāliju baltās, rozā un violetās kupenas šogad ir papildinātas ar austrumu akcentiem, un 3. februārī, iestājoties Zaķa gadam, izstāde būs aplūkojama līdz pat plkst. 21.00.


Foto: Lauma Strazdiņa
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2011. gada 21. janvārī, 11:27)
2011. gada 31. janvārī, 12:52Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
http://www.maitres-des-arts-graphiques.com/-EXB.html
Le Brun's System on Physiognomy
Te iespējams paskatīties uz cilvēka evolūciju no cita skatu punkta!
2011. gada 30. janvārī, 20:18Kristina
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

2011. gada 30. janvārī, 20:22kristina

2011. gada 31. janvārī, 11:15Skatītājs
Kā elpo ūdenī mītošie plaušgliemeži tagad, kad ūdenskrātuves aizsalušas?
2011. gada 29. janvārī, 18:24susurs
* Atbildes un piebildes ->

Ūdenī mītošie plaušgliemeži guļ ziemas miegu, to dzīvības procesi ir palēnināti, un tiem nav jāelpo.
2011. gada 1. aprīlī, 12:19Malakologs


Ģimenes diena „Aizvēsturisko jūru bagātības Dabas muzejā”

Šo sestdien, 29. janvārī, Latvijas Dabas muzejā no plkst. 11.00 līdz 16.00 notiks ģimenes diena „Aizvēsturisko jūru bagātības Dabas muzeja”, kurā ģimenes ar bērniem varēs iepazīt seno jūru iemītniekus, to dzīvesveidu, kā arī uzzināt, kādas fosilās atliekas atrastas Latvijas teritorijā. Apmeklētājiem varēs redzēt, cik atšķirīgas var būt fosilijas – vai tām bijušas skaistas krāsainas čaulas vai varbūt hitīna apvalciņi.

Bērniem kopā ar muzeja speciālistiem, izmantojot burtu šifru, būs iespēja veidot šifrētas telegrammas, kas palīdzēs izzināt dažādu laikmetu dzīvniekus.

Ģimenes dienas norise 2. stāva ekspozīcijā.

Ar cieņu,
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67356025
2011. gada 27. janvārī, 21:29Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Atbildes un piebildes ->


Janvāra svinības Tērvetes dabas parkā

Sestdien, 29. janvārī Tērvetes dabas parks aicina ikvienu uz veselīgu pastaigu mežā, atzīmējot 2011. gada pirmā mēneša – janvāra – izskaņu.

No pl. 12:00 – 15:00 viens no Tērvetes dabas parka pasaku tēliem – Sila raganiņa saimniekos savā valstībā Pasaku mežā un cienās svinētājus ar siltu tēju. Pārējo piknikam mežā ņem līdzi pats. Atnes uz mežu kādu interesantu stāstu vai notikumu, kas atgadījies ar Tevi janvārī, un pastāsti to Sila raganiņai! Aizraujošākajiem stāstniekiem Pasaku meža saimniece pasniegs pārsteiguma balvas.

Tērvetes dabas parka informācijas centrā atrodas kafejnīca „Mammadaba”, kas pēc pastaigas mežā piedāvās iespēju nobaudīt „Raganiņas kotletītes”, „Rūķu kabatiņu” vai „Anneles sapni”.

Mammadaba novēl patīkamu atpūtu Tērvetē!

Ieeja parkā:
mazuļiem – bez maksas;
skolēniem, studentiem, pensionāriem – Ls 0,80;
pieaugušajiem – Ls 1,20
Informācija: tālr. 6 3726212
2011. gada 27. janvārī, 20:55Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/pages/
Atbildes un piebildes ->


Dabas vakars Dabas muzejā „Fosīlijas manā somā”

27. janvārī plkst. 18:00 interesenti aicināti uz Dabas vakaru muzejā, kurā muzeja paleontoloģe Ligita Lukševiča stāstīs par pasaulē un Latvijā atrastām fosīlijām. Apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties 150 miljonu gadu senu fosiliju kolekcijā, kas sakrīt ar dinozauru uzplaukuma laikmetu.

Fosīlijas ir seno dzīvnieku un augu pārakmeņojušās atliekas. Pasākumā apmeklētāji aicināti uzzināt vairāk par koraļļu un gliemju fosiliju vēstījumu senatnē.

Arī Baltijas jūras un upju krastos starp oļiem, mālos un dažādos izrakumos – smilšakmenī, grants karjerā, smiltīs, pat 400 metru dziļumā, ja līdz tām var aizrakties, var atrast daudz seno organismu atlieku, bet ne vienmēr tās iespējams pamanīt un atpazīt.

Ejot gar krastu, vērīgs ceļotājs ieraudzīs un ieliks savā somā neparastus oļus, starp kuriem var būt fosilijas. Pasākuma apmeklētāji var ņemt līdzi arī savu atrasto fosiliju, kuru palīdzēs noteikt muzeja speciālisti.

Nākamais Dabas vakars 24. februārī par mūsu Baltijas jūru.

Laikā, kad muzejs apmeklētājiem jau ir slēgts, ikviens aicināts ielūkoties muzeja krājumā, iepazīties ar krājuma priekšmetiem, to vēsturi, ar tiem saistītiem stāstiem, kas citiem atmiņā atsauks kādu sen aizmirstu notikumu, nostāstu vai kādu interesantu gadījumu.

Pasākumu cikls Dabas vakari muzejā jaunajā gadā notiek katra mēneša ceturtajā ceturtdienā.

Vienkārši un saprotami par zinātnisko un sarežģīto!

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
67356025, 28670398.
2011. gada 26. janvārī, 9:45Zirneklītis
http://www.dbasmuzejs.gov.lv/
Atbildes un piebildes ->


Acāliju izstāde LU Botāniskajā dārzā

LU Botāniskajā dārzā (Rīgā, Kandavas ielā 2) sācies acāliju ziedēšanas laiks. Palmu mājā no 21. janvāra līdz marta beigām būs apskatāma lielākā acāliju kolekcija Baltijā – izstāde „Tālo Austrumu skaistule – acālija”.

Acālijas ir Tālajos Austrumos augošo rododendru šķirnes. Tās veidotas, galvenokārt izmantojot Simsa rododendru (Rhododendron simsii) un Indijas rododendru (Rhododendron indicum).

Latvijas Universitātē ir lielākā acāliju kolekcija Baltijā. Tajā ir 124 šķirnes no Rietumeiropas, Krievijas, Ukrainas un Latvijas. Kolekciju 1956. gadā sāka veidot profesors Rihards Kondratovičs – gan vācot šķirnes, gan nodarbojoties ar selekciju. Vecākajiem krūmiem ir vismaz 50 gadu, un to ziedu vainaga apkārtmērs jau sasniedz 2 metrus.

Pašlaik Palmu mājā var apskatīt agri ziedošās acālijas. Pakāpeniski plaukst arvien vēlāk ziedošās šķirnes, tādēļ izstāde ik nedēļu tiks atjaunota ar tikko uzziedējušiem acāliju krūmiem. Turklāt interesenti varēs iegūt informāciju par acāliju kopšanu, audzēšanu un uzziedināšanu.

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Kandavas ielā 2. No oktobra līdz aprīlim apmeklētājiem tas atvērts no plkst. 9:00 līdz 16:30.

Ieejas maksa: skolēniem – Ls 0,50, pensionāriem un studentiem – Ls 1,00, pieaugušajiem – Ls 1,50. Ieeja bez maksas: pirmsskolas vecuma bērniem, Latvijas Universitātes studentiem un darbiniekiem, internātskolu audzēkņiem un I un II grupas invalīdiem.

Informāciju sagatavoja: LU Preses centrs
2011. gada 21. janvārī, 11:27Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/
Atbildes un piebildes ->
Kur var uzzināt par tādu briesmoni Erythrina variegata Linn., var., Orientalis (Linn) Merr. – ķīmiskais sastāvs visām auga daļām?
2011. gada 21. janvārī, 10:04I.
* Atbildes un piebildes ->


Auga vispārīgs aprakst rodams klāt pievienotajā dokumentā (izcelsme:
http://www.agroforestry.net/tti/Erythrina-coraltree.pdf).

Neesmu pats redzējis, bet ir tāda grāmata:
Herbs of Commerce
Michael McGuffin, Art Tucker, Albert Y. Leung, John T. Kartesz
American Herbal Products Assocation (2000.10.10.)
442 lappuses
angļu valodā
ISBN-10: 0967871905
ISBN-13: 978-0967871905

2011. gada 21. janvārī, 10:27Zirneklītis
Pievienotais fails: Erythrinacoraltree.pdf

Medicinal Plants : Chemistry and Properties
Daniel, M.
Pages: 270
Publisher: Science Publishers
Date Published: 01/2006
Language: en
ISBN: 9781578085934
 
Illustrated Chinese Materia Medica
Wu, Jing-Nuan
Pages: 715
Publisher: Oxford University Press
Date Published: 04/2005
Language: en
ISBN: 9780198032144
 
Compendia of Medicinal Plants of the World
Singh, Amritpal
Pages: 357
Publisher: Science Publishers
Date Published: 11/2006
Language: en
ISBN: 9781578085989
2011. gada 21. janvārī, 10:59Zirneklītis


Latvijā audzētu ābolu izstāde

Latvijas Dabas muzejā no 26. līdz 30. janvārim interesenti tiek aicināti aplūkot pirmo reizi eksponētas ābolu šķirnes, kas ievāktas pēdējo gadu ekspedīcijās visā Latvijā.

Šogad izstādē „Latvijā audzēti āboli”, kas top sadarbībā ar Latvijas Valsts augļkopības institūtu (LVAI) apskatāmas ap 120 labākās un jaunākās Latvijā audzētu ābolu šķirnes un hibrīdi, to vidū vietējās ziemas ābolu šķirnes – Dace, Edīte, Daina, Laila, kā arī šķirnes no Eiropas valstīm – Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Ukrainas un citām. Ābolu mīļiem būs iespējams saņemt speciālistu konsultācijas, nodegustēt un iegādāties dažādu šķirņu ābolus un no tiem iegūto produkciju – sukādes, sulas u.c.

LVAI ir vadošā zinātniskā institūcija Latvijas augļkopības nozarē. Tas izveidots par Latvijas augļkopības zinātnes centru, kur tiek veikti nozarei aktuāli un prioritāri zinātniskie pētījumi. LVAI izaudzētos augļus nevar iegādāties lielveikalos, šī produkcija pieejama institūtā un tā rīkotajos izbraukumos.

Eiropā un pasaulē īpašu vērību pievērš bagātai ābolu garšai – izcilam aromātam, augstam cukura daudzumam kopā ar viegli jūtamu skābumu, kraukšķīgam un sulīgam mīkstumam. Dr. biol., LVAI vadošā pētniece Laila Ikase atzīst, ka labas augļu kvalitātes sasniegšanai ir rinda vienkāršu paņēmienu, ko diemžēl liela daļa audzētāju neievēro, kaut gan tas neprasa neiespējamo. Ir jāsāk ar labas dārza vietas izvēli, iekultivēšanu un piemērotāko šķirņu izvēli. Ļoti svarīga ir kopšana un ražas retināšana.

Eiropā radītas tehnoloģijas ar ko ābolus var uzglabāt pat divus gadus. Arī Latvijā ir svarīgi izveidot vairāk un labākas maksimāli ilgi uzglabājamas šķirnes, lai patērētāji izvēlētos tieši Latvijā audzētus ābolus, kas ar savām vērīgajām īpašībām pārspēj lielu daļu lielveikalos pieejamo ābolu.

Izstādes atklāšana 26. janvārī plkst. 12:00 muzeja pirmā stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
67356025, 28670398, lasma.vagolina@ldm.gov.lv
2011. gada 21. janvārī, 9:36Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Atbildes un piebildes ->

Man liekas, ka jums vajadzētu ievietot informāciju par Latvijas mežos sastopamajām ogām! Jo man ir jāraksta savs projekta darbs"Mežs"
2011. gada 19. janvārī, 17:54Asnā†e
http://www.latvijas.daba.lv
* Atbildes un piebildes ->

ogas mežos ir dažādas pēc lieluma, krāsas, biežuma un ēdamības pakāpes.
2011. gada 20. janvārī, 17:47TAs

2011. gada 28. janvārī, 13:38Jānis

un kur tad ir labāko ogu vietu karte?
2011. gada 31. janvārī, 16:59ogotājs


Gada ģeoloģiskais objekts 2011 – Kulšēnu sēravots

2011. gada ģeoloģiskais objekts izvēlēts Zemgalē – Bauskas novada Vecsaules pagastā. Tur līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema, ap 300 metrus no Kulšēnu mājām atrodas lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā. Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots izplūst Iecavas pietekas – Avotu grāvja labā krastā, mitras pļavas vidū, 7 × 15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu aprakstījis jau dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920. gados. Plašāk Kulšēnu sēravots dažādā literatūrā parādās diezgan reti un tikai pēdējos 10 gados. Ir izteikts arī pieņēmums, ka Kulšēnu sēravots ir lielākais sēravots Latvijā. Kopš 2001. gada tas ir aizsargājamais dabas piemineklis un ap to izveidotā aizsargājamā teritorija ir nedaudz lielāka par 20 hektāriem.

Uzziņa ņemta no
http://petroglifi.lv/
Foto: Andris Grīnbergs.
2011. gada 19. janvārī, 10:21Zirneklītis
http://petroglifi.lv/
Atbildes un piebildes ->
Pievienotais fails: Ozolaines_avots_2007.jpg
Ūdens pārvietošanos (osmozi) nosaka izšķidušo vielu koncentrācijas starpība starp šūnas iekšējo vidi un ārpusi. Vai summējas osmozes ātrums, ko nosaka gan sāļu joni, gan izsķidušie cukuri. T.i. vai ievietojot šūnu šķidumā, kurā ir 1%NaCl un 1%saharozes šķidums osmozes ātrums kopumā līdzvērtīgs ar situāciju, ja šūnu ievieto 2%NaCl šķidumā?
2011. gada 16. janvārī, 13:35atkal Inita
Atbildes un piebildes ->
Pa lūksnes sietstobriem pārvietojas ūdenī izšķīdušās organiskās vielas. Lapainajā sezonā tas notiek virzienā no lapām uz sakni. Vai pavasarī, līdz lapu plaukšanai, pārvietošanās virziens ir pretējais? Zirneklīti, palīdzi, man piemirsies!
2011. gada 16. janvārī, 13:28inita
Atbildes un piebildes ->
Izlasīju recepšu grāmatā lašu zupas recepti ar sālszāli (Lielbritānijas virtuve). Iepriekš par tādu augu neko neesmu dzirdējusi. Jūsu mājas lapā atradu, ka jūrmals smiltīs arī pie mums aug sālszāle. Vai tas varētu būt receptē minētais ēdamais augs? Priecāšos lasīt komentārus.
2011. gada 15. janvārī, 16:12Laura
* Atbildes un piebildes ->

Sālszales (Salsola) nav nekāda zāle, bet gan ir balandu dzimtai (Chenopodiaceae) piederoši augi. Dažu labu šis dzimtas pārstāvi cilvīki lieto pārtikā. Latvija sastopamas vairākas sugas: kālija sālszāle (Salsola kali, angliski prickly saltwort) (aug tikai jūras piekrastē), Krievijas sālszāle (Salsola australis, sin: Salsola ruthenica, Salsola kali ssp. ruthenica, angliski spineless saltwort) un pakalnu sālszāle (Salsola collina). Lapas sālzālēm ir pacietas. Manuprāt, kālija sālzāle ir ezelīša I-ā cienīga pārtika ;) Bet lieto jau arī nātras.
2011. gada 19. janvārī, 10:45Zirneklītis

BET – angļu valoda ir un paliek angļu valodu – tur ar sālzāli apzīmē stipri atšķirīgus augus (Batis – Latvijā neaug, Salicornia – Latvijā neaug, Salsola – sālzāles, Latvijā trīs sugas., izlasi manu iepriekšējo ierakstu, nebrīnītos, ja vēl kāda ģints tiktu pārstāvēta). Uzmini nu, kas domāts pāvārgrāmatā =)
2011. gada 19. janvārī, 11:16Zirneklītis

zinātnieka cienīgi būtu to noteikt eksperimentāli. Bet kādas sugas lasi vajag?
2011. gada 20. janvārī, 17:05TAs

Batis, Salicornia, Salsola ir atšķirīgām augu dzimtām piederoši augi, pie tam Batis ir vienā rindā (Kaperu rinda – Capparales) ar kāpostiem un sinepēm, bet Salicornia, Salsola – ar balandām un neļķēm (Neļķu rinda – Caryophyllales).

2011. gada 21. janvārī, 9:54Zirneklītis

Paldies par komentāriem!
Kā saprotu, tad man nekas cits neatliek, kā eksperimentālā kārtā noskaidrot, kura ir īstā, zupā minētā sālszāle (diemžēl recepte tulkota Latviski un es nezinu kā tā sākotnēji tikusi dēvēta). =)
Man vispievilcīgākā šķiet Batis, jo tuvinās kāpostiem un sinepēm.
2011. gada 26. janvārī, 0:58Laura


Muzejā skolēni spēlēs Ūdru spēles

Sestdien, 15. janvārī plkst. 14:00, Dabas muzejā notiks konkursa „Ūdru spēles” noslēguma pasākums, kurā piedalīsies skolēni no vairākām Latvijas pilsētām.

2010. gada garumā muzejā norisinājās konkurss „Ūdru spēles”, kurā viens no mērķiem bija iepazīt Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieku – ūdru, tā bioloģiju, ekoloģiju un attiecības ar citiem dzīvniekiem.

Konkursā iesniegtas 18 izziņas spēles, kuras kopumā izveidojuši 60 bērni – gan apvienojoties komandās, gan individuāli. Veicinot skolēnos interesi un izpratni par dabu, tās likumsakarībām, spēļu izveidē piedalījās ne tikai skolēni, bet arī skolotāji. Tā kā spēļu iesūtīts gana daudz un tās visas ir interesantas un kolorītas, žūrijai ļoti grūti nācās izvēlēties labākās no tām.

Pasākumā dalībnieki varēs iepazīt arī citu veidotās spēles, tās draudzīgi izspēlējot, savukārt pēc pasākuma interesentiem gida pavadībā būs iespēja apskatīt muzeja ekspozīcijas, kā arī izstādes „Ūdrs un bebrs” un „Sajūti jūru!”.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Atgādinām, ka muzeja mājas lapā katru mēnesi atrodams jautājums. Svētdienās, pasakot pareizo atbildi pie kases, ir iespēja saņemt 50% atlaidi muzeja pastāvīgo ekspozīciju apmeklējumam.

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr,: 67356025, 28670398.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2010. gada 5. oktobrī, 0:26)
Cits ieraksts (2010. gada 16. janvārī, 11:54)
2011. gada 14. janvārī, 5:03Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Atbildes un piebildes ->


Dzeņa bungu koncerts un vāveres dancis Tērvetes dabas parkā

Sestdien, 15. janvārī dodies uz Tērvetes dabas parku, izbaudi veselīgu pastaigu, pavēro putnu un meža dzīvnieku rosīšanos ziemā un apciemo Rūķu māmiņu!Mežā arī ziemā notiek liela rosība! Dzenis ik pa brīdim sniedz bungu koncertu, savukārt vāveres graciozi danco gan uz iztīrītajām taciņām, gan pa baltajām kupenām.Esi vērīgs, pamanīsi jenotsuni, kuru ir pamodinājis atkusnis! Ja redzēsi koku, kam šķeldu kaudze apakšā, tad ziņi - tas melnās dzilnas veikums.

No pl. 12.00 – 15.00 Rūķu māmiņa gaidīs ciemos visus dabas draugus, cienās ar siltu, gardu zāļu tēju un ieklausīsies viesu stāstos par mežā piedzīvoto.

Mammadaba novēl jaukiem pārsteigumiem un atklājumiem bagātu pastaigu sniegotajā mežā!

Ieeja:
mazuļiem – bez maksas;
skolēniem, studentiem, pensionāriem – Ls 0,80;
Ls pieaugušajiem. – 1,20.

Informācija: tālr.: 6 3726212
2011. gada 14. janvārī, 4:47Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/pages/
Atbildes un piebildes ->
vajag informaciju
2011. gada 12. janvārī, 17:47liga
Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Antropoloģijas lekciju ciklu „Par cilvēkiem un ne tikai..”

Lekciju saraksts

  • 13.01. plkst. 18.00 lekcija „Ko mēs zinām par evolūciju?”
  • 23.01. plkst. 13.00 lekcija „Ko mēs zinām par evolūciju?”
  • 10.02. plkst. 18.00 lekcija „Cilvēka evolūcija – gandrīz klasiskais.”
  • 27.02. plkst. 13.00 lekcija „Cilvēka evolūcija – gandrīz klasiskais viedoklis.”
  • 10.03. plkst. 18.00 lekcija „Cilvēces dažādība vai kas ir rases.”
  • 27.03. plkst. 13.00 lekcija „Cilvēces dažādība vai kas ir rases.”
  • 14.04. plkst. 18.00 lekcija „Cilvēka evolūcijas alternatīvās teorijas – ko negrib atzīt oficiālā zinātne.”
  • 12.05. plkst. 18.00 lekcija „Seno cilvēku māksla.”

Lekcijas notiek Latvijas Dabas muzejā. Ieejas maksa – Ls 1,00.

Lekcijām aicinām pieteikties grupas par citām antropoloģijas tēmām, kas saistītas ar Latvijas dabas attīstību pēc leduslaikmeta un senākiem Latvijas teritorijas iedzīvotājiem, iepriekš vienojoties par individuālajiem tikšanās laikiem.

Papildinformācija: aili. marnica at ldm. gov. lv vai tālr. 67356030

Aicinām atrast zināmo nezināmajā!

Informāciju sagatavoja
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
67356025, 28670398.
2011. gada 12. janvārī, 10:41Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Atbildes un piebildes ->
Pievienotais fails: LDM_lekciju_piedavato_temu_saraksts.pdf


Ieskaties Baltijas jūras dzīvē!

Izstāde „Sajūti jūru!”, kas ir stāsts par Baltijas jūru, dzīvību tajā un piekrastē, Latvijas Dabas muzejā apskatāma vēl līdz šā gada 10. martam.

Ikviens apmeklētājs var izzināt Baltijas jūru ar binokulāru palīdzību izpētot dažādas aļģes, smiltis un augu pielāgojumus skarbajiem dzīves apstākļiem jūras piekrastē; ar modeļa palīdzību veidojot kāpas; ar sīkajām magnetīta daļiņām – zīmējumus smiltīs, noskaidrojot, cik sver Latvijas smagākais putns, kā arī ar plaukstu sajūtot dažādus iežu, smilšu un oļu veidus. Spēlējot dažādas spēles un veicot uzdevumus, uzzināt interesantus faktus, piemēram, to, ka pludmalē staigājam pa kristāliem, kurus šajā izstādē iespējams aplūkot desmitiem reižu lielā palielinājumā.

Izstāde papildināta ar dažādām interaktīvām spēlēm, kuras aizrauj gan bērnus, gan pieaugušos. Apmeklētāji var sajust patieso jūras dzīves skarbumu, klausoties pieredzējušu zvejnieku stāstos un dziesmās, kā arī vienuviet apskatīt senos zvejas rīkus – tīklus, miglas tauri, kompasu, pludiņus u.c. – ko citādi aplūkot būtu jādodas uz Salacgrīvas, Limbažu, Rojas un citiem muzejiem.

Izstādē atspoguļota ne tikai dabas pārsteidzošā spēja pielāgoties un mainīties līdzi laikam un apstākļiem, bet arī vides problēmas, kuras rodas cilvēka rīcības rezultātā.

Izstādē īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem, kuru nerimstošā kāre izzināt tiks apmierināta vismaz uz stundu vai divām. Skolēnu grupām tiek piedāvātas tematiskas nodarbības, savukārt pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu grupas aicinām uz īpašu nodarbību „Lasis Ludis un viņa brīnumainā dzīve”.

Izstāde tapusi projektā „Vides saziņa Baltijas jūras reģionā” ar Vides ministrijas un ES Interreg IV A programmas finansiālu atbalstu. Tā ir apmeklētāju novērtēta, jo ir viena no atraktīvākajām pēdējā laika izstādēm muzejā.

Nodarbībām, lūdzam, pieteikties, zvanot pa tālr.: 67256051.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
67356025, 28670398.
2011. gada 12. janvārī, 10:21Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Atbildes un piebildes ->
Pievienotais fails: izstade_par_Baltijas_juru.JPG
Pievienotais fails: DSC_1772.JPG
Pievienotais fails: DSC_1780.JPG
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...


Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni

Latvijas Dabas muzejs jaunu gadu tradicionāli iesāk ar Gada dzīvnieka paziņošanu. Ceturtdien, 13. janvārī plkst. 12:00 muzeja zooloģijas ekspozīcijā notiks 2011. gada dzīvnieka – sikspārņa – Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) pasludināšana.

Gada dzīvnieka stendu atklās muzeja direktore Skaidrīte Ruskule. Par sikspārņa bioloģiju un pētīšanas metodēm stāstīs dr. biol. Gunārs Pētersons un sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis. Par Eiropas platauša aizsardzības statusu Latvijā un Eiropā informēs VARAM pārstāvis Vilnis Bernards, savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji stāstīs par izdotajiem vides izglītības materiāliem par sikspārņiem un to pētniecības iespējām sabiedriskā monitoringa ietvaros.

2011. gada dzīvnieks Eiropas platausis ir viena no visapdraudētākajām sikspārņu sugām Latvijā, tā iekļauta ES Biotopu direktīvas II pielikumā. Eiropas platausi varētu saukt par konservatīvu, jo tas par mājvietu izvēlas vecas, neremontētas ēkas, vecu muižu pagrabus un lielus, vecus, nekoptus muižu parkus. Saglabājot dzīvesvietas Eiropas platausim, aicinām nodrošināt dzīvesvietu arī citām retām dzīvnieku sugām.

Aizaudzis muižas parks un vecais pagrabs ir Ēdenes dārzs, kurā dzīvo un barojas daudzi dzīvnieki, arī Eiropas platausis, kurš nespēj pielāgoties mūsdienu apstākļiem. Sakopjot vidi, neļausim iet bojā tās iemītniekiem!

2011. gada dzīvniekam veltītās aktivitātes Latvijas Dabas muzejā:

  • Komiksu konkurss „Gribi tici, gribi nē!” (izdomāti vai patiesi stāsti par sikspārni);
  • Nodarbība skolēniem „Sikspārņi – ar kājām gaisā!”;
  • Piedzīvojumu vakars ģimenēm „Sikspārņa vēstījums”;
  • Seminārs bioloģijas skolotājiem.
Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
67356025, 28670398.
Foto: Viesturs Vintulis
2011. gada 12. janvārī, 9:56Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
* Atbildes un piebildes ->

Sveicināti,
Kad notiekas 2011. gada dzīvniekam veltītās aktivitātes?
Paldies!
2011. gada 12. janvārī, 9:58Ieinteresētais

* Komiksu konkurss „Gribi tici, gribi nē!” (izdomāti vai patiesi stāsti par sikspārni)notiks gada garumā;
* Nodarbība skolēniem „Sikspārņi – ar kājām gaisā!” būs 2011. gada oktobrī;
* Piedzīvojumu vakars ģimenēm „Sikspārņa vēstījums” arī notiks oktobra mēnesī;
* Seminārs bioloģijas skolotājiem.
Sekojiet jaunākajai informācijas muzeja mājas lapā!
2011. gada 12. janvārī, 10:13Lasma
http://www.ldm.gov.lv


Dabas muzejā lekcija „Ko mēs zinām par evolūciju”

Latvijas Dabas muzeja vecākā antropoloģe un darba “Primātu kārtas sugu nosaukumi latviešu valodā” autore A. Marnica 2011. gadā aicina uz antropoloģijas lekciju ciklu „Par cilvēkiem un ne tikai..”. Ceturtdien, 13. janvārī plkst. 18.00 muzejā notiks lekcija „Ko mēs zinām par evolūciju?”

Evolūcijas jautājumi ir vieni no strīdīgākajiem bioloģijas jautājumiem. Daži zinātnieki mēģina noliegt Darvina teorijas nozīmi. Lekcijā, diskusijas veidā, pieskarsimies šai problēmai un mēģināsim noskaidrot, kam taisnība un kādi evolūcijas pierādījumi ir zinātnieku rīcībā. Vakara gaitā varēs uzzināt, ar ko Darvina teorija atšķīrās no citām teorijām.

Lekcijām aicinām pieteikties grupas par citām antropoloģijas tēmām, kas saistītas ar Latvijas dabas attīstību pēc leduslaikmeta un senākiem Latvijas teritorijas iedzīvotājiem, iepriekš vienojoties par individuālajiem tikšanās laikiem.

Lekcijas notiek Latvijas Dabas muzejā. Ieejas maksa – Ls 1,00.

Papildinformācija: aili. marnica at ldm. gov. lv vai tālr. 67356030.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
67356025, 28670398.
2011. gada 12. janvārī, 9:42Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
* Atbildes un piebildes ->

http://www.maitres-des-arts-graphiques.com/-EXB.html
Le Brun's System on Physiognomy
Te iespējams paskatīties uz cilvēka evolūciju no cita skatu punkta!
2011. gada 30. janvārī, 20:18Kristina
Turpinājums šeit -» ...

Paldies par lietderīgo informāciju!
2011. gada 31. janvārī, 13:22vaboliite
1.Kādas ir iespējas virtuāli aplūkot K.R.Kupfera Herbarium Balticum?
2. Ukraiņu botāniķis M.Klokovs Kupfera vārdā nosauca vienu vijolīšu sugu Kaukāzā. Kur sameklēt šīs vijolītes attēlu?
2011. gada 11. janvārī, 17:47Iveta
* Atbildes un piebildes ->


Vijolītes attēlu vislabāk meklēt pēc auga latīniskā vārda – Viola kupfferi Klokov. Bet jāmeklē būs cītīgi un, visticamāk, grāmatās. ;) K. R. Kupfers pats šo sugu agrāk bija izdalījis kā trejkrāsu vijolītes varietāti – Viola tricolor L. var. caucasica Kuppfer. Tādēļ pieņemu, ka Kupfera vijolīte pēc izskata varētu būt līdzīga trejkrāsu vijolītei.
Foto: Arthur Chapman
http://www.flickr.com/photos/arthur_chapman/4906482998/
2011. gada 12. janvārī, 0:51Zirneklītis
http://www.biodiversity-georgia.net/index.php?taxon=Viola%20kupf

Ak jā, cik man zināms LU Herbārijs datorā vēl nav ieviesies.
2011. gada 12. janvārī, 10:48Zirneklītis

Virtuāli Herbarium Balticum 28 000 eks. nav iespējams aplūkot. Varbūt, ka vijolītes attēls ir kaut kur literatūrā, bet ja tā būtu arī HB, tad pēc pierasījuma LU ZTVM varētu to ieskenēt.

Parasti, ja ir vēlme saņemt informāciju, tad raksta e-pastu, mēs noskaidrojam, vai interesējošie materiāli ir herbārijā. Notiek sarakste. Vēlamo sugu atrodam, skenējam vai fotografējam un nosūtam.

LU Muzeja mājas lapā ir mūsu koordinātes.

2011. gada 12. janvārī, 11:01Irēna
http://www.lu.lv/par/strukt/muzejs/


Atbalsti žurnālu „Putni dabā” ar savu balsi

Viss ir iespējams tikai tad, ja tas, ko dari, ir no sirds, ar entuziasmu un galvenais – neatlaidīgi. Arī mēs neesam padevušies un iesniedzām žurnāla „Putni dabā” 2010/3–4 projekta pieteikumu Labiedarbi.lv konkursā. Esam veiksmīgi izturējuši pirmo kārtu un tagad otrajā kārtā viss ir atkarīgs no balsu skaita, ko iegūsim no saviem atbalstītājiem. Finansējumu saņems 5 vai 6 (no 14) visvairāk balsu ieguvušie projekti.

Lai atbalstītu žurnāla izdošanu nobalso abos veidos:

  1. ar mob. tālr.
    http://www.labiedarbi.lv/lv/balso_par_projektu/popularzinatniska-zurnala-putni-daba-2010-izdosana.html
    un
  2. draugiem.lv
    http://www.draugiem.lv/special/labiedarbi/?project=148 .

Balsošanas norisināsies līdz 30. janvārim.

Pirmajā gadījumā lapas labajā pusē ir logs, kurā tev jāievada savs mobilā tālruņa numurs (biedrība „Labie Darbi” garantē, ka numurs netiks izmantots komerciāliem nolūkiem un/vai nodots trešajām pusēm), nospied „Saņemt kodu” un saņemsi bezmaksas SMS ar kodu, kurš jāievada formā un balsojums tiks pieņemts. No katra tālruņa par vienu projektu var nobalsot vienu reizi. Tā kā izmanto visus pieejamos mobilos tālruņus.

Otrajā gadījumā jābūt reģistrētam portālā draugiem.lv un pēc „Putni dabā” balsošanas lapas atvēršanas vienkārši jānospiež poga „Balsot” un tavs balsojums tiks pieņemts. Paziņo arī citiem saviem draugiem portālā draugiem.lv par šo iespēju!

Ko Tu vēl vari darīt?

  • Nosūti šo ziņu saviem draugiem, kolēģiem, paziņām utt.
  • Ievieto ziņu savā dienasgrāmatā, emuārā (blogā), mājas lapā u.c. Tev pieejamās vietnēs.
  • Pievieno savam e-pasta parakstam ziņu – Balso par finansējumu žurnālam "Putni dabā" ar mob. tel. http://ej.uz/PDld un draugiem. lv http://ej.uz/PDdr
  • Ja vēlies izvērst lielāku kampaņu, sazinies ar žurnāla redaktoru Agni Bušu (agnis.buss@gmail.com) par papildu materiālu saņemšanu.

Žurnāls „Putni dabā” ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdevums par un ap putniem un iznāk kopš 1987. gada. Laika gaitā tas ir kļuvis par populāru un krāsainu žurnālu interesantā un saistošā veidā stāstot par putniem, to dzīvesveidu, LOB īstenotajiem putnu izpētes un aizsardzības projektiem, ornitoloģijas vēsturi u.c. ar putniem saistītām lietām.

LOB biedri žurnālu saņem bez maksas (par LOB biedru var kļūt ikviens http://www.lob.lv/lv/piebiedroties.php). Žurnālu iespējams arī iegādāties SIA „Motacilla” tirdzniecības vietās (http://www.motacilla.lv/?mod=107).
Agnis Bušs
LOB žurnāla "Putni dabā" redaktors.

2011. gada 10. janvārī, 8:59Daiga
http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/
Atbildes un piebildes ->
Pievienotais fails: Putni_daba_2010_34_1vaks.jpg
vai kamēr lielziedu amarillis zied lapas atstāt vai labāk nogriezt?
2011. gada 9. janvārī, 23:06Beāt
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Lapas griež pirms ieziemošanas, pirms sīpols dodas gulēt. Neredzu iemeslu, kādēļ ziedošam amarillim būtu jānogriež lapas.
2011. gada 10. janvārī, 7:52Zirneklītis

Tas amarillis ar savām necilajām lapām podā vienmēr izskatījies tāds kā papliks, tomēr katru gadu februārī, martā mamma manos svētkos mani sveica ar burvīgiem ziediem. Mammas vairs nav.Viņas puķu sīpoli, laikam jau nepareizas kopšanas rezultātā, nīkuļola, neziedēja. Šopavasar brīnums ir noticis un vienam no sīpoliem degunu bāž trekns zieds.
Tomēr man ir daži jautājumi:
-zieds pieteicās tiki tad, kad lapas jau bija krietni izstiepušās,- vai tas ir pareizi?,
-aprakstos lasu par sīpola "saknīti", bet manām puķēm podu aizņem tāds sakņu mudžeklis, ka nezinu, ko ar tām iesākt! Vi kaut kas ir nepareizi?
2012. gada 16. februārī, 22:22Dace
Manas mājas pagrabā ir apmeties viens sikspārnītis... pēc bildēm un aprakstiem izskatās pēc Eiropas platauša...ja mēs viņu esam pamodinājuši, vai mums viņu vajadzētu mēģināt piebarot? mēs pagrabā ejam pēc malkas regulāri, tas viņu droši vien traucē. Vai viņiem ir jāguļ ziemas miegu?
2011. gada 9. janvārī, 22:14Nelda
* Atbildes un piebildes ->

Vispirms - paldies par ziņu! Sikspārņi pagrabos nav retums, bet platausis, ja tā tiešām ir šī suga, būtu ārkārtīgi interesants novērojums, jo tā ir viena no retākajām un apdraudētākajām sikspārņu sugām Latvijā. Vai ir iespējams šo dzīvnieku nofotografēt un atsūtīt bildi (kur redzamas ausis)? Un vai varu palūgt šī pagraba precīzu adresi, lai varētu to iekļaut mūsu datubāzē?
Ja nav iespējas atsūtīt fotogrāfiju, platauša dēļ es būtu ar mieru aizbraukt un pārliecināties par šī dzīvnieka sugas piederību pats. Atbildi vislabāk būtu sūtīt man uz e-pastu.
Jā, ziemā sikspārņi guļ ziemas miegu un Latvijas apstākļos parasti izvēlas dažādas pazemes mītnes (alas, pagrabus u.tml.). Ja sikspārnis ir izvēlējies šo pagrabu, viņš acīmredzot rēķinās ar regulāriem cilvēku apmeklējumiem un, ja tomēr jutīsies traucēts, ielīdīs kādā spraugā paslēpties. Galvenais - likt viņu pēc iespējas mierā, speciāli neapgaismot (izņemot, protams, vienu reizi nofotogrāfēšanai), pagrabā nesmēķēt un vispār neizmantot lietas ar atklātu liesmu (sveces uc.). Ziemā viņš nav jāpiebaro, ko vispār vismaz Latvijas sikspārņiem ir neiespējami dabā izdarīt, jo viņi ir kukaiņēdāji.
2011. gada 11. janvārī, 11:34Viesturs Vintulis

Papildinu - mans e-pasts ir viesturs.vintulis@lu.lv; telefons 22017490
2011. gada 11. janvārī, 11:36Viesturs Vintulis
Labdien! Katru gadu piebarojam zīlītes. Parasti pie barotavas vērojama liela rosība. šogad pilna barotava, atlido kāda zīlīte, dzeni vispār nevienu neredzējām. Vai izmira? (Dobelē)
2011. gada 9. janvārī, 18:00liene
* Atbildes un piebildes ->

Sveika, Liene!

Ziemojošo putnu uzskaites Latvijā pašlaik netiek veiktas, tādēļ nav ticamu datu par putnu skaita svārstībām atsevišķās ziemās. Skaidrs, ka svārstības ir un visai lielas. Piemēram, dzeņiem. Daudz nosaka ziemas bargums, kad putniem ir paaugstināta mirstība vai mīkstums, kad pat ziemo atsevišķi īpatņi no tradicionāli migrējošām sugām.

Attiecībā uz putnu skaitu barotavā, var ievērot, ka to ietekmē arī tas, kad uzsāk barošanu. Jo agrāk to sāk darīt (piem. oktobrī/novembrī), jo vairāk putnu salasās. Taču, ja barošanu uz ilgāku laiku pārtrauc, putni negaida un parasti izklīst barības meklējumos citās vietās. Ja barošanu uzsāk vēlāk(piem. decembrī/janvārī), vairums putnu jau ir „nostabilizējušies” citur un ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai tie jauno barotavu atrastu.

Bez tam to skaitu barotavā var ietekmēt arī tas, ka tuvumā putni ir sākti labi piebarot arī kādās citās vietās tuvumā, kas iepriekšējos gados nav bijis. Jo vairāk šādu nelielu barotavu apkārtnē (piemēram, pilsētā), jo vidēji mazāks putnu skaits jūsu barotavā. Jo putnu skaits dabā nav neierobežots.

2011. gada 10. janvārī, 11:57Aivars

Liels paldies par izsmeļošu atbildi! Laikam tomēr šogad esam aizkavējušies ar piebarošanu (novembra vidū). Nākamgad ņemsim vērā!
2011. gada 12. janvārī, 10:09Liene
Labdien! dažos avotos ir rakstīts, ka egles zied, citos, ka nezied. Kā ir pareizi?
2011. gada 9. janvārī, 17:57liene
* Atbildes un piebildes ->

Eglēm nav ziedu, tādēļ nebūtu pareizi teikt, ka egles zied.
2011. gada 10. janvārī, 7:49Zirneklītis

Paldies! Bēdīgi, ka nopietnos izdevumos informācija ir arī maldīga.
2011. gada 12. janvārī, 10:02Liene

Jā, bet saka taču „ūdens zied” un tur nav nekā nepareiza, lai gan patiesībā tā ir masveidīga mikroskopisko aļģu savairošanās.
2011. gada 12. janvārī, 10:06Pēcis

kā pareizi saukt to zieda un ziedēšanas analogu kailsēkļiem - strobils un strobilēšana, fertīlie dzinumi? Un augļa analogu (čiekuru, čiekurogu, īves ogu)?
2011. gada 12. janvārī, 11:16TAs

Neraugoties uz manu pirmo ierakstu, jāsaka, ka skatoties uz dzeltenām peļķēm, esmu piesaucis priežu ziedēšanu. Valoda jau nekad tā īsti nepakļaujas binārai loģikai.
2011. gada 12. janvārī, 11:51Zirneklītis

nenocietos pastāstīt, ka saka arī "ziedoša veselība" un "vaigos uzziedēja rozes"; pārnestā nozīmē par ziediem var saukt jebko, ja grib; nebūs nepareizi!


Meža enciklopēdijā (2003) par priedēm teikts:
Zied V b - VI. Apputeksnē vējš. ... Pēc noziedēšanas makrostrobili (čiekuru aizmetņi) noliecas uz leju un ... Izaug čiekurs... Sēklas ienākas ... izbirst ...
(autori A.Zviedre, I.Mangalis; pirmo zinu kā autori vairākām populārām grāmatām par LV koku sugām)


nu tātad var notikt ziedēšana bez zieda, tāpat kā var būt dūmi bez uguns.

2011. gada 12. janvārī, 13:23Mirdziš

Karbona periodam raksturīgs paparžu un staipekņveidīgo uzplaukums. Kā pa Jāņiem!
2011. gada 20. janvārī, 17:23TAs

Egļu un priežu „ziedēšana” moca ne Tevi vien. Šeit būtu jāatrod kāds piemērotāks vārds, bet līdz šim tas nav noticis. Viņas nezied, bet tomēr tā saka.
2011. gada 24. janvārī, 12:27Valdis
Kā austerē rodas pērle?
2011. gada 9. janvārī, 16:34Dana
puke6b at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Pērļu austere maz radniecīga ar ēdamo austeri. Droši vien, rodas apm. tāpat, kā citās gliemenēs. Populārs ir pieņēmums, ka perlamutrs apaug ap smilšu graudiņu, kas nav pierādīts: pērļu vidū parasti nav smilšu graudiņa.
2011. gada 15. februārī, 19:22TAs

Paldies par atbildi.
2011. gada 19. februārī, 15:11Dana
No kurienes ir radusies vista un ola.
2011. gada 9. janvārī, 16:19Dana
puke6b at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Kā austerē rodas pērle?
2011. gada 9. janvārī, 16:34Dana
puke6b at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...

Vista un ola rodas no putniem
2011. gada 12. janvārī, 11:20ss
miklas par ozoliem , kur tas atrodamas
2011. gada 9. janvārī, 16:09gunta
* Atbildes un piebildes ->

Kādēļ cipars „341356538995” ir svēts?
2012. gada 11. septembrī, 17:44Datorists

Tādēļ, ka izsakot to heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā iegūst „4F 7A 6F 6C 73”.
2012. gada 11. septembrī, 17:46Datorists

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!