Kā parasti, ar lielu interesi iepazinos ar IZ 10 Nr. Rets gadījums - kaut kas par augu dzīvi (sadaļa Jautā mums). Intrģējošs nosaukums - "Vai augi spēj sazināties?" Patiesībā, retorisks jautājums, jo jau kopš 1990-to gadu sākuma ir zināma atbilde, un tā, viennozīmīgi, ir "jā". Līdz ar to, zinātniskais šoks izpaliek, bet, vienalga, interesanti. Konkrētajā rakstiņā, acīmredzot, atstāstīts zinātniskās publikācijas saturs (Andre Kessler, Rayko Halitschke, Celia Diezel, Ian T. Baldwin. Priming of plant defense responses in nature by airborne signaling between Artemisia tridentata and Nicotiana attenuata. Oecologia (2006) 148: 280–292). Vienīgi - neprecizitātes nedaudz bojā noskaņu. Nu nav Maksa Planka institūtu sistēmā tāda institūta - Ķīmiskās bioloģijas. Tas ir Ķīmiskās ekoloģijas institūts (Institute of Chemical Ecology, direktors Ian T. Baldwin). Kā arī, ne jau botāniķi pēta šādas problēmas. Paskatīsimies LZP zinātņu apakšnozaru anotācijas - "3.6. Botānika ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta augu ārējās (augu morfoloģija) un iekšējās uzbūves (augu anatomija) likumsakarības, augu daudzveidību un klasifikāciju (augu sistemātika), augu izplatības īpatnības (fitoģeogrāfija), veģetācijas sadalījumu (ģeobotānika), sugu sastāvu (flora) noteiktā teritorijā, dažāda ranga taksonu izplatību (fitohoroloģija), sastopamās fitocenozes (fitocenoloģija) un ekosistēmas (bioģeocenoloģija)." Nu nav nekā par augu-augu mijiedarbību. IZ rakstiņā minētie pē†nieki varētu būt "augu biologi" (mūsdienīgā veidā) vai tie paši "augu fiziologi" (drusku vecmodīgi). Bet tas viss vēl tā. Sliktāk ir ar nobeigumu, kur apgalvots, ka (citēju) "...botāniķi neuzskata, ka kaitēkļu uzbrukumā cietušo augu izdalītās brīdinājuma molekulas tiktu ražotas apzināti, lai palīdzētu citiem augiem". Dārgie IZ veidotāji, varējāt pajautāt kādam "botāniķim", un viņš viennozīmīgi Jums pasacītu, ka augi principā (by definition) neko nevar "darīt" "apzināti", jo šiem organismiem nepiemīt ne "apziņa", ne nervu sistēma, ne kādas līdzīgas fizioloģiskas sistēmas. Es jau paredzu, ka sekos atsauces uz "mātes izdevumu", kurš piegādājis minēto informāciju. Bet varbūt tomēr nākamreiz paprasiet vispirms kādam "botāniķim", lai kārtējo reizi "nepūstu miglu acīs" uzticīgajiem lasītājiem?
Lūdzu, lūdzu iesakiet kā tikt vaļā no prusakiem daudzīvokļu mājas dzīvoklī? Pagājušajā nedēļā pamanīju, ka mums mājās izlien pa kādam prusakam, ir gan lielie gan arī pavisam maziņi. Esmu izmisumā, jo indējām ar smidzināmo Cobra un vēl'ar kaut kādu smēri, bet atbraukuši mājās pēc brīvdienām secinājām ka ir atkal jauni. Mājās arī ir kaķis, vai tie līdzekļi nenodara ļaunumu arī viņam.Paliidziet!
pie manas privātmājas 150m attālumā cels mobīlo sakaru masta bāzes staciju.Apspriešanā nekas nav iesniegts par tā jaudu. Baidos, ka tas pasliktinās manas ģimenes dzīves kvalitāti.Kur ir kāda informācija, cik lielu starojumu saņemsim un kādas tam var būt sekas ilgtermiņā. Vai ir kāds likums, kas aizsargā manas tiesības un vai tas darbojas manu tiesību aizstāvībai. Anete.
Latvija joprojām veiksmīgākā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenotāja Eiropā.
Ir noslēgusies ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) un to mazuļu gredzenošana, ko organizēja Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko un citi entuziasti. Šajā vasarā par spīti gulbjiem nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir apgredzenoti 82 ziemeļu gulbji, nostiprinot Latvijas, kā šo gulbju gredzenošanas līderes pozīcijas Eiropā
Lai arī šis gads nav bijis tik panākumiem bagāts ziemeļu gulbju gredzenotājiem, kā šķita gada sākumā, veiksmīgi noslēgušās ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīcijas visā Latvijā un Latvijai ir izdevies noturēt savu stabilo pirmo vietu Eiropā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenošanas skaita ziņā. Pavasarī un vasaras sākumā, kad tika apsekotas ziemeļu gulbju ligzdas un perējumi, jaunos putnu skaits bija iepriecinošs, taču līdz gredzenošanas vecumam jauno putnu skaits vietām saruka pat par 70 %. Tam par iemeslu bija šīs vasaras lielais sausums, kā rezultātā dīķi izžuva, mazuļiem trūka barības un plēsēji varēja vieglāk piekļūt to ligzdām.
Tomēr neskatoties uz to, ziemeļu gulbju izplatība Latvijā pieaug. Ziemeļu gulbji, kas līdz šim lielākoties bija sastopami Kurzemes pusē, palēnām izplatās pa visu Latviju. 2006. gadā pirmo reizi tika apgredzenoti gulbji Cēsu rajonā un Balvu rajona Rugāju pagastā.
Ziemeļu gulbju izpētes projekts Latvijas Dabas muzejā turpinās jau trešo gadu un ilgst visa gada garumā. Tā ietvaros notiek migrējošo gulbju uzskaite, ligzdu un perējumu apsekošana, spalvmetēju un mazuļu gredzenošana, kā arī gredzenoto gulbju kontrolēšana. Pa šiem gadiem Latvijas Dabas muzejā ir izveidota datu bāze, kurā glabājas visa informācija un ziņas par Latvijā apgredzenotajiem gulbjiem un to tālākajām gaitām. Muzejā regulāri pienāk informācija no Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm par mūsu gulbju migrācijas ceļiem. Ziemeļu gulbju gredzenošana ir svarīgs zinātnes projekts, kas palīdz izpētīt Latvijas faunu, šo putnu dzīvesveidu un migrācijas spējas.
29. augustā plkst. 11:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē notiks preses konference par projekta norisi.
Tajā piedalīsies Latvijas Dabas muzeja ornitologs, projekta vadītājs Dmitrijs Boiko, muzeja direktore Skaidrīte Ruskule un projekta finansētāja Latvijas Vides aizsardzības fonda direktore Sandra Bērziņa
Šogad uz sauszemes esmu divas reizes redzējis tārpu, ja varētu tā teikt, kas līdzīgs matam. Krāsa - pelēcīgi balta, garums - apmēram 15-20 cm, diametrs(resnums) - vidusdaļā apmēram 1 mm, kas galos pāriet ļoti tievā daļā. Iepriekš tādu radību pie mums Skultes pagastā nav redzēts.
Gribētu lūgt padomu, kā ir jārīkojās situācijā, kad avarē mazais HES un krastā paliek dažādas gliemenes, vēzīši, nēģu mazuļi un citas dzīvās radības? Par situāciju tika ziņots gan rajonam, gan Vides dienestam, bet nav nekādas konkrētas darbības, lai glābtu šos dzīvniekus!
Sveiki, man nupat zvanīja cilveki, kas razo cipsus un grasas razot jaunu cipsu veidu, kam klat ir garsviela, ieguuta no auga, kas angliski ir Mesquite, latiniski Prosopis pollida. vini ludz palidzibu nosaukuma latviskosanaa; pec noklusejuma vini to nosauks par meskiitu.
tas ir paaksaugs, kruums, aug kaut kur vidusamerikaa. ir daudzas sugas, un no tam vel dazas tiek izmantotas ka garsaugi.
apskatoties, cik dazadas sugas ir sajaa gintii, un ka nav nekadu galu no ta, ko sis nosaukums nozime pasos pamatos, es nolemu, ka nebus nekada nelaime, ja garšvielu sauks par meskītu.
kā jūs domājat? domājiet ātri, viņi jau gatavojas drukat iepakojumu.
terminologijas komisija teikusi, ka viniem neka nav par sadu sugu - nav bijusi latviskota.
Liels paldies par ārkārtīgijauko un vērtīgo "lapu"! Kārtējo reizi izmantoju un nevaru vien beigt priecāties par to, ka tādas lapas tādā kvalitātē kāds ir izveidojis. Liels paldies!
Dabas aizsardzības pārvalde (http://www.dap.gov.lv/?objid=1291) ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu aicina piedalīties fotokonkursā „Ieraugi un pasargā!” Konkursa mērķis ir mudināt iepazīties ar Latvijas dabas krāšņākajām pērlēm - īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un tās apzīmējošo simbolu - ozollapu. Fotokonkurss ir iespēja cilvēkiem, kas dabas daudzveidību ir fiksējuši caur fotoaparāta aci, parādīt savu īpašo dabas skatījumu, tādejādi aicinot arī citus kļūt saudzīgākiem pret mūsu kopīgajām vērtībām.
Fotokonkursā var piedalīties fotogrāfi, kas redzēto fiksējuši caur ciparu vai fotofilmas kameras aci, iesūtot ne vairāk kā piecas fotogrāfijas no viena autora. Iepazīties ar konkursa nosacījumiem un iesūtīt fotogrāfijas var izmantojot adresi http://www.sargidabu.lv/
Darbus fotokonkursam „Ieraugi un pasargā!” iespējams iesūtīt līdz 2006. gada 5. septembrim. Autoritatīva žūrija izvēlēsies labāko fotogrāfiju un tās autors saņems Fujifilm pārstāvja Latvijā sarūpēto balvu. Izcilākie fotoattēli tiks eksponēti īpašā izstādē.
Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv