Izmantošanas noteikumi

Latvijas dabas domu doze
2007. gada martā

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSS RSS
Pieteiktie notikumi -> RSS RSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->


Paslēpt atbildes
Jau trīs mēnešus mums ir jauns nacionālais parks. Neliels apraksts par Rāznas nacionālo parku ir ievietots šeit:
http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/rezervati.shtml#v11
2007. gada 31. martā, 21:58Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
ka ludzu sauc saussienu meza augsanas apstaklu tipu mineralaugsnes...!!!!???? HELP!
2007. gada 31. martā, 19:40varna
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 2. aprīlī, 9:46Vija

Latvijā dzīvojuši mamuti: Mamutu dienas Latvijas Dabas muzejā

Helsinkos veiktu zinātnisko analīžu rezultāti apstiprina, ka Latvijā dzīvojuši mamuti, izkliedējot zinātnieku šaubas. Šim notikumam par godu Latvijas Dabas muzejs sadarbībā ar lielveikalu tīklu „Rimi” no 30. marta līdz 1. aprīlim muzejā rīko akciju „Rimi mamuts meklē senču pēdas Latvijā”.

Ar lielveikalu tīkla „Rimi” un Helsinku universitātes Radioaktīvā oglekļa datējumu laboratorijas atbalstu Latvijas Dabas muzejs ir veicis trīs Latvijā atrastu mamuta kaulu fragmentu analīzi. Šo pētījumu rezultāti pirmo reizi Latvijas vēsturē precīzi pierāda iepriekš pētnieku aprindās hipotētiski minēto apgalvojumu, ka Latvijā tiešām dzīvojuši mamuti. Analīzes veiktas ar radioaktīvā oglekļa metodi, kas ļauj ar diezgan lielu precizitāti noteikt dzīvnieka dzīves laiku un, samērojot to ar vēsturisko periodu ritējumu, izsecināt, vai mamuts tiešām bijis Latvijas iemītnieks.

Lai arī Latvijā mamutu kaulu fragmenti atrasti vairākkārt, pastāvēja zināmas bažas, ka tos te atnesuši ledāji, nevis pēc savas nāves atstājuši to īpašnieki – mamuti. Analīžu rezultāti šīs šaubas pilnībā izkliedē, apstiprinot, ka matainie ziloņu radinieki mūsu zemē tiešām mitinājušies.

Par godu šim ievērojamajam atklājumam tikai trīs dienas no 30. marta līdz 1. aprīlim muzejā notiks akcijas „Rimi mamuts meklē senču pēdas Latvijā” pasākumi. Akcijas laikā ikviens interesents varēs sekot muzejā atstātajām Rimi mamuta pēdām un uzzināt mamuta dzīves noslēpumus, ieskatīties mamuta dzīvesvietas aprakstā, ēdienkartē, salīdzināt savu un mamuta auguma atšķirības un darīt dažādas citādas „mamutiskas” lietas.

Kaulu datējumi tika veikti trim Latvijā atrastiem mamuta kaulu fragmentiem, tostarp arī Latvijā lielākajam 2005. gadā Nīgrandes pusē atrastajam mamuta triecējzobam jeb ilknim. Divu datējumu veikšanu finansiāli atbalstīja lielveikalu tīkls „Rimi”, viens tika veikts par muzeja līdzekļiem.

Plašāk par analīžu rezultātiem un akciju „Rimi mamuts meklē senču pēdas Latvijā” muzeja speciālisti un „Rimi” pārstāvji interesentus informēs preses konferencē 2007. gada 30. martā plkst. 11:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē.

Mamutu dienu aktivitātes ikviens interesents 30. martā varēs izbaudīt jau no plkst. 12:00.

Akcijā ikviens var piedalīties, nopērkot muzeja ekspozīcijas ieejas biļeti.
Sīkāka informācija muzejā pa tālruni 7356025

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr.: 6 7356025, 2 6300952

2007. gada 29. martā, 10:53Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
aa un vel kuras upes krastaa atrodas Atrais kalns?=) tas ir Latvijaa...
2007. gada 28. martā, 20:44pele
* Atbildes un piebildes ->

Ātrais kalns atrodas Nīkrāces pagastā pie Ventas. Tuvākā lielākā apdzīvotā vieta ir Dzelda.
2007. gada 2. aprīlī, 12:46Zirneklītis
Sveiki! vai jus varetu ludzu pateikt kura ezera krastaa atrodas Kuzu alas(ar mikstinajuma zimi raxtaas...)=)
2007. gada 28. martā, 20:42pele
* Atbildes un piebildes ->

Grūti biju uzlikt mīkstinājuma zīmi uz pareizā burta? Citādi sanāk Ķuzu, bet izrāda, ka jāmeklē Kužu:
Kužu ala – gaišā smilšakmens ala Vaidavas ezera R krasta nogāzē, apm. 250 m uz ZA no Kužu mājām un nepilnus 2 km no Rīgas - Valmieras šosejas (http://www.alas.lv/).
2007. gada 4. maijā, 0:38Zirneklītis
kas pupai ir mikropile
2007. gada 28. martā, 19:24inga
* Atbildes un piebildes ->

Mikropile ir ne tikaui pupai (augam), bet visiem ziedaugiem. Tas atvērums sēklaizmetnī, caur kuru pēc auga aputeksnēšanas dīgļstobrs iekļūst sēklaizmetnī.

Arī kukaiņiem, zirnekļiem un vēl dažiem dzīvniekiem olām ir viena vai vairākoas mikropiles – nelieli izaugumi ar atveri, caur kuru olā iekļūst spermatozoīds.

2007. gada 29. martā, 9:41Zirneklītis
Ka jaaprupe kallas kas aug podinos,kas jadara pec noziedesanas?
2007. gada 27. martā, 20:55Agita
* Atbildes un piebildes ->

Daži iestāda pa vasaru siltumnīcā, citi - dārzā zem ābeles un sargā no gliemežiem. Rudenī nevajag aizmirst pārstādīt atpakaļ podiņā.
2007. gada 31. martā, 8:10Susurs
kādas ir attiecības starp sugām?
2007. gada 27. martā, 17:27elina
* Atbildes un piebildes ->

Citiem cilvēkiem ir dažādas attiecības vienam pāri ir tādas mīļas attiecības savukārt citiem nav tik labas attiecibas!!!Ja tev attiecības nav tik labas ar tavu dzīvnieku tad labāk iedzer Martīni jo nav martīni nav party !!!!!!man tas ļoti palīdzēja un es tagad esmu dzimusi atkal no jauna ka svetais amors un vina dievi!!!tas ir tik jauki!!!!!!!
2007. gada 28. martā, 10:58edgrs
Sveiki, vēlētos uzzināt pie kādas klases pieder simtkāji, tūkstoškāji un cik tiem ir kāju?
2007. gada 26. martā, 23:29gunita
* Atbildes un piebildes ->

Klases nosaukumu nemūžam neuzminēsi ;) – daudzkāji (Myriapoda):
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/daudzkaaji/
Klasē zināmas vairāk kā 11 000 sugas. Kāju skaits dažādām sugām ir atšķirīgs. Dažiem to skaits pat nesasniedz 10. Tūkstosts kājas nav nevienam zināmam daudzkājim. Lielākais kāju skaits (max.  750, vidēji ~600, t.i., ~300 kāju pāri) ir tūkstoskāju (Diplopoda) pārstāvim Illacme plenipes. Simtkājiem (Chilopoda) dažām sugām kāju skaits var sasniegt 200, lai gan parsvarā simtkājiem ir labi ja 50 un mazāk kāju.
2007. gada 29. martā, 11:31Zirneklītis
Pastastiet kautko par Zelta stigu. Jau ieprieks paldies!
2007. gada 26. martā, 10:33kake
* Atbildes un piebildes ->

Ir sastapt apgalvojums, ka tā saucot smaržīgo kalīziju (Callisia fragrans).
2006. gada 8. martā «Dienas» mājas lapā bija publicēts Aivas Kalves raksts par šo augu „Veselīgā stīgotāja” ( http://www.diena.lv/lasit.php?id=272112 ):
„Zelta stīga jeb kalīzija ir ārēji necils, taču dziedniecisko īpašību dēļ populārs augs
Zelta stīga! Nosaukums vien ir ko vērts! Kāda gan tā izskatās — mirdzoša un starojoša gluži kā princešu loka? Izrādās, augs ir ļoti necils. Taču šī auga popularitāte ir vairāku grāmatu vērta. Kalīzija pie sava otrā vārda — "zelta stīga" ir tikusi savu dziedējošo īpašību dēļ.
..
Viss labums ir stīgās, kas aug pat līdz 1,5 metri garas. Tās ēd svaigas, glabā spirtā. Recepšu ir daudz un dažādas, un katrs savai problēmai atrod piemērotāko. No zelta stīgas lapām un sasmalcinātajām stīgām veido masu, ko izkaltē un pievieno eļļai.
..
Pats par sevi augs ir pieticīgs. Tā dzimtene ir Vidusamerika un Dienvidamerika. Tieši saules stari kalīzijai nepatiks, bet gaiša vieta, +18 grādi un mitrums — tas viss augu apmierina un stīgas stiepjas uz visām pusēm.
http://biologs.bf.lu.lv/scripts/ViesuGramata/vg.cgi?id=1143225154&s=bsa
2007. gada 26. martā, 20:50milanchix
kaapeec ziemaa man nokalta egle?
2007. gada 26. martā, 0:32inesis
* Atbildes un piebildes ->

Varbūt tā vienkārši nosala. Ziemā šogad bija kailsals, sakņu sistēma neizturēja.
2007. gada 29. aprīlī, 23:43Ķīmiķe
kaada ir galvenaa iipashiiba kaa suuklji atskjiras no seeneem?
2007. gada 25. martā, 23:57inesis
* Atbildes un piebildes ->

inesi !
suuklji atskjiras no seeneem ar to ka vienam ir divi pāri patskaņu bet otram viens.
2009. gada 1. aprīlī, 13:54Aigars

Tik pat labi jau var jautāt, lai nosauc galveno īpašību, ar ko piepe atšķiras no cilvēka.
2009. gada 2. aprīlī, 8:20Pēcis
Čawinjas!
Kurš grib izpildiit manu bioloģijas maajas darbu?
2007. gada 25. martā, 23:56Lindinja
* Atbildes un piebildes ->

tas ir atkariibaa no burtniiva lieluma.
2007. gada 26. martā, 0:05inesis

a ko man tev paliidzet???
2007. gada 26. martā, 20:48milanchix

Nu, katra ruutiņa ir 5 mm.. bet slinkums skaitiit, cik tur ruutiņas.. :p
Vareesi? =):)
2007. gada 26. martā, 0:08Lindinja

esmu selekcijas profs.
2007. gada 26. martā, 0:15inesis

taadaa gadiijumaa-kaada ir selekcijas noziime????
2007. gada 26. martā, 20:51milanchix

Tad jau tu esi kaa eņģelis no debesiim nolaidies, inesi.
Dievs laikam suutiija tevi pie manis, man tieši vajag maajas darbu par seleksiju.
2007. gada 26. martā, 0:17Lindinja

esi sveetiits mans beerns.Jaunība ir ticība brīnumam.
2007. gada 26. martā, 0:21inesis

Labiņi, ņeemiigais papuci, es nu iešu. Jaaiečeko latviešu valoda. =)
2007. gada 26. martā, 0:26Lindinja
taa man ljoti gribeetos uzzinaat par selekcijas noziimi. kur var mekleet informaaciju vai arii kaadu paskaidrojumu!luudzu!dziezgan steidzami!!!paliidziet..
milanchix@inbox.lv
2007. gada 25. martā, 19:30milanchix
* Atbildes un piebildes ->

nee nu paldies par "atsauciigajiem cilveekiem"
2007. gada 26. martā, 20:52milanchix

Par selekcionāriem vari apskatīties šeit:
http://izgudrojumi.lza.lv/latv/izgudrojumi/SATURS_a.asp#S
2007. gada 31. martā, 10:17Zirneklītis

Cik olas vienā perējumā ir žubītēm? (loti steidzami )
2007. gada 25. martā, 16:00Linda
http://l
* Atbildes un piebildes ->

atkariibaa no maatiites lieluma
2007. gada 25. martā, 23:59inesis

Žubītes (Fringilla coelebs) perē laika posmā no aprīļa līdz jūlijam. Vienā perējumā četras līdz piecas olas.
2007. gada 2. aprīlī, 12:27Zirneklītis
Kas ir lapu pārveidnes! ludzu paskaidrojiet loti steidzami!=)
2007. gada 24. martā, 20:48lienīte
* Atbildes un piebildes ->

kaut kur dzirdeeju bet nezinu
2007. gada 25. martā, 16:01Linda
Es nesen iegādājos viļņspārnu papagaili. Bet es nezinu kā var zināt kādā tempretūrā viņu var turēt?
2007. gada 24. martā, 19:52Elīza
Atbildes un piebildes ->
Sveicinati..
Varat ludzu izpalidzet un pateikt kur ir iespeja atrast kadu informaciju par tiģeriem..butu velams latviesu valoda ..=)
ieprieks jau paldies !!!
2007. gada 22. martā, 23:01Diana
meitencc at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Alfrēds Brēms «Dzīvnieku valsts»
2007. gada 2. aprīlī, 15:29Zirnelītis
Kur var meklēt informāciju par saules enerģiju?
2007. gada 22. martā, 17:34Linda
* Atbildes un piebildes ->

www.erecrenewables.org/documents/RES_in_EUandCC/Technology_leaflets/LATVIA/Solar_electricity_Latvia.pdf
varbuut paliidzees...
2007. gada 25. martā, 19:28milanchix

2007. gada 2. aprīlī, 12:40Zirneklītis

Sveiki! Es vēlos atrast krustvārdu mīklas un uzdevumus par suņiem! Man tas ir ļoti nepieciešams priekš bioloģijas, bet pagaidām es internetā neko neesmu atradusi! Vai Jūs lūdzu varētu man ieteikt kādu adresi?
2007. gada 22. martā, 13:05Agate
http://susssurinjs@inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Ieteiktu kaut ko taisīt pašai! =) Bija kāda spēlīte par suņiem, bet neatceros, kur to reiz atradu. Paņem šķirņu grāmatas un paskaties kādi tie suņi izskatās, saliec klāt bildes un tad taisi augšā krustvārdu mīklu!
2007. gada 29. aprīlī, 23:13Ķīmiķe
Kā sauc sarkano vaboli (ar raksturīgu melno zīmējumu), kas pavasaros lielos daudzumos mitinās pie lapu koku stumbriem un pērnajās lapās?
2007. gada 22. martā, 11:38Vija
* Atbildes un piebildes ->

Vai Tu tik nedomā Pyrrhocoris apterus? Tā gan nav vabole, bet gan blakts. Latviskais nosaukums šim kukainim ir sarkanblakts.
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Pyrrhocoris_apterus&k=kukaini/Blaktis/&M=1
2007. gada 2. aprīlī, 14:53Zirneklītis
Kādi ir liliju dzimtas telpaugi?
2007. gada 21. martā, 20:38gatis
* Atbildes un piebildes ->

Amariļļi jeb hipeastri, klīvijas, zeferantes. Ziedina turēšanai telpās visdažādākās lilijas, narcises, hiacintes.
2007. gada 23. martā, 9:03Meringija

Cilvēki, nejauciet, Amarillis un Hipeastrs ir DAŽĀDI ziedi!!! Starp .siem nosaukumiem nevar likt "jeb, vai"...
2009. gada 28. martā, 23:00Ika
Kas ir lapu pārveidnes?
2007. gada 21. martā, 20:01.....
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
1174403972 (2007. gada 20. martā, 17:19)
2007. gada 2. aprīlī, 13:34Lasītājs
kas ir lapu pārveidnes
2007. gada 21. martā, 18:03žanete
* Atbildes un piebildes ->

kas ir lapu parveidnes
2007. gada 24. martā, 20:43lienīte

Apskaties šeit:
1174403972 (2007. gada 20. martā, 17:19)
2007. gada 2. aprīlī, 13:33Lasītājs
Kas īsti ir derīgie augi?
2007. gada 21. martā, 15:26Ginta
* Atbildes un piebildes ->

Bioloģiski muļķīgs termins, jo tad sanāk, ka ir arī "nederīgie" augi. Apzīmē tādus
augus, kurus saimnieciski izmanto nepārtikas produktu ražošanai, pretstatā
"pārtikas" augiem. Tie būtu ārstniecības augi, šķiedraugi, kaučukaugi utt.
2007. gada 22. martā, 10:15Ģederts
kapec tarpi vairojas daloties????
2007. gada 21. martā, 15:06loniks
* Atbildes un piebildes ->

Neko tādu gan neesmu dzirdējis... Nebūsi ko sajaucis?
2007. gada 22. martā, 10:09Ģederts
Kāpēc Latvijas Zilpodze ir reti sastopama augu suga?
2007. gada 20. martā, 18:46Ugis Supe
* Atbildes un piebildes ->

spriežot pēc šīs sugas izplatības kartes
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarn.jpg
un
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarv.jpg
šī suga pārsvarā sastopama siltākā klimatā nekā ir pie mums. šeit to ierobežo ziemas aukstums.
2007. gada 21. martā, 9:27Vija

Tas gan neizskaidro to, kāpēc tā iet mazumā Lielbritānijā (Skotijas un Anglijas
austrumos), kā arī to, kāpēc tad VISPĀR tā te aug, ja jau te ir tik SLIKTI!
Taisnība gan, ka tā ir tipiska Vidusjūras un Atlantijas Eiropas dienvidrietumu
suga. Vēl tā reti Latvijā ir tāpēc, ka nezināmu iemeslu dēļ tā aug tikai jūras
piekrastē, un piekrastes "platība" ir salīdzinoši maza pret kopējo platību.
2007. gada 22. martā, 10:06Ģederts

Vispār, zilpodzes (Eryngium) ir daudzas sugas. Citas Latvijā audzē
dārzos, bet jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum) ir tā apdraudētā...
2007. gada 22. martā, 10:17Ģederts
kas ir lapu pārveidnes?
2007. gada 20. martā, 17:19Reinis Vesers
reinisvesers at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Lapu pārveidnes ir lapas, kas pārveidojušās, piemēram, par ērkšķiem, vītnēm vai zvīņlapām. Tās pilda kādu noteiktu funkciju auga dzīvē, piemēram, pasargā no apēšanas, palīdz piestiprināties pie balsta, aizsargā pumpurus u.tml. Kukaiņēdājiem augiem (rasenēm, pūslenēm, kreimulēm)lapas ir pielāgotas kukaiņu noķeršanai un "apēšanai".
2007. gada 20. martā, 18:06Meringija

Īpaši jauka funkcija ir "pasargā no apēšanas".
=)
2007. gada 22. martā, 10:08Ģederts
vai latvija ir daudz kartupelu skirnes un kadas tas ir ???
2007. gada 19. martā, 22:17Irisa Ziverte
* Atbildes un piebildes ->

Pirksts V., 2002., Kādas kartupeļu šķirnes audzēt?// Dārzs un Drava, Nr.5,
Gaujers V., 1983., Kartupeļu šķirnes un selekcija - Rīga, Zinātne
http://www.vaad.lv/planteinfo/ipmdss/Variety/Variety.asp
2007. gada 4. maijā, 0:29Zitrneklītis
nu man vajag taisit referatu par lapu parveidnem kur es varetu dabut info??
2007. gada 19. martā, 21:46ivars
* Atbildes un piebildes ->

labaa biologijas graamataa!!!!
2007. gada 25. martā, 19:24milanchix
Velos lugt jusu palidzibu:tekstus domas u.c par lapu parveidnem
2007. gada 19. martā, 14:57malvine
Atbildes un piebildes ->
Jūs varētu lūdzu izpalīdzēt.. man būtu nepieciešama informācija par Latvijas lapsām.. par to kā viņas ziemo,nolaupa medījumu,viņu īpatnējās iezīmes uc. būšu ļoti pateicīga par sniegto informāciju!
2007. gada 18. martā, 19:38agate
* Atbildes un piebildes ->

Es daudz ko labu zinu par lapsām un varu par to pastāstīt
2007. gada 28. martā, 10:47Ausma
zemei jādod gaisma un siltums
2007. gada 17. martā, 14:58ericite
Atbildes un piebildes ->
lūdzu, lūdzu, kur var kaut ko vairāk atrast par žurkām?(paldies)
2007. gada 16. martā, 16:58zaņuks
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 25. martā, 19:23milanchix
man nav skaidrs kāpēc īsti izcēlās 1905. gada revolūcija Latvijā.
2007. gada 16. martā, 14:44edgars4882
* Atbildes un piebildes ->

...tapēc ka kāds uzdeva nepareizo jautājumu nepareizā vietā...
2009. gada 13. februārī, 10:31Aigars
Lūdzu pastāstiet man par oksidēšanās un reducēšanās reakcijām.
2007. gada 16. martā, 14:42edgars4882
* Atbildes un piebildes ->

Visās ķimiskajās reakcijās, kur notiek oksidēšanās pakāpes izmaiņas, notiek
oksidēšanās un reducēšanās.
Oksidēšanās - elektronu zaudēšana (palielinās oksidēšanās pakāpe).
Reducēšanās - elektronu pieņemšana (samazinās oksidēšanās pakāpe).
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/e/ee/Redox_reaction.png
Reducēti (daudz enerģiju saturoši) savienojumi ir bioloģisko organismu
sastāvā, oksidēti (ar enerģiju nabadzīgi) ir apkārtējā vidē. Tāpēc reducētos
izmanto organismi enerģijas iegūšanai.
2007. gada 17. martā, 8:28Ģederts
Cik daudz rezervātu ir Latvijā!!!
2007. gada 15. martā, 14:52edgars4882
edgars4882 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 15. martā, 16:29Vija

Es gan neteikti, ka rezervātu ir tik daudz, lai vajadzētu gavilēt vai aiz brīnumiem izsaukties. :l Četri rezervāti un trīs nacionālie parki (Slītere tai skaitā).
2007. gada 19. martā, 14:25Zirneklītis
ar ko atšķiras pāksts no pāksteņa???
2007. gada 14. martā, 21:26vendija
* Atbildes un piebildes ->

pāksts attīstās no auglenīcas, kas saaugusi no vienas augļlapas, atveras ar 2 vārsnēm.
piemēram zirņu pāksts


pākstenis attīstījies no divu augļlapu auglenīcas; ir vismaz 3 reizes garāks nekā plats.
piemēram zobainā pērkonīte
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/55/Erysimum_repandum_Sturm2.jpg/400px-Erysimum_repandum_Sturm2.jpg

2007. gada 15. martā, 16:37Vija

Latvijas Dabas muzejā sākas „Putnu dienas”

21. martā, kad Latvijā sākas astronomiskais pavasaris, plkst. 13:00 Latvijas Dabas muzejā sāksies Putnu dienas 2007. Putnu dienas šogad tiks atklātas ar fotokonkursa „Mans putns” darbu izstādi un uzvarētāju apbalvošanu, taču dažādi putnu dienām veltīti pasākumi gan muzejā, gan ārpus tā notiks līdz pat maijam.

Putnu dienu atklāšanas pasākumā notiks fotokonkursa „Mans putns” labāko darbu apbalvošana un putnu dienu ieskandināšana kopā ar folkloras kopas „Putni” vadītāju Ilzi Kļaviņu, kā arī dažādas citas aktivitātes, kuras ieskandinās Latvijas pavasari. Atklāšanā piedalīsies Vides ministrs Raimonds Vējonis, konkursa dalībnieki, rīkotāji un atbalstītāji.

Fotokonkursa „Mans putns” dalībnieki saņems piemiņas veltes no Latvijas Dabas muzeja, savukārt uzvarētāji saņems Aivara Petriņa lielformāta putnu fotogrāfijas un citas balvas, ko sarūpējis Latvijas Dabas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs un apgāds „Zvaigzne ABC”. Konkursa darbi muzeja zooloģijas ekspozīcijā būs aplūkojami līdz 6. maijam.

Putnu dienu ietvaros Latvijas Dabas muzejā līdz 1. aprīlim interesentu grupas varēs pieteikties tematiskajām ekskursijām „Iepazīsti Latvijas putnus”, savukārt 4. aprīlī muzejā tiks atklāta izstāde „Gulbju dzīves noslēpumi”, kas tiks papildināta ar tāda paša nosaukuma programmu skolēniem. Gan izstāde, gan programma par gulbju dzīvi tāpat kā fotokonkursa darbi muzeja apmeklētājus priecēs līdz 6. maijam. Putnu dienu laikā savu muzeja apmeklējumu interesantāku darīt varēs arī individuālie apmeklētāji, jo nedēļas nogalēs ikviens interesents varēs individuāli aizpildīt darba lapas par putniem, mēģinot pārbaudīt savas zināšanas un atklāt kaut ko jaunu par mūsu spārnotajiem draugiem

Putnu dienu tradīcijas Latvijas Dabas muzejā ir ļoti senas un tām ir vairāk kā pusgadsimtu ilga vēsture. Šogad Putnu dienu rīkošanā muzejs sadarbojas ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu. Zooloģiskajā dārzā notiks dažādas putnu dienām veltītas aktivitātes un 14.-15. aprīlī – gadskārtējā putnu būrīšu darinātava „Dzeņa darbnīca”.

Fotokonkursu „Mans putns” atbalsta apgāds „Zvaigzne ABC”.

Sīkāka informācija par putnu dienu pasākumiem, ieejas biļešu cenām, norises laikiem un pasākumu programmu muzejā pa tālruni: 6 7356025.

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr.:6 7356025, 2 630095

2007. gada 14. martā, 20:40Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
kuršs meža putns pavasarī maina spalvu krāsu?
:-1
2007. gada 14. martā, 17:08sauļuks 51
* Atbildes un piebildes ->

AAAAAAAA atradu
2007. gada 15. martā, 20:50sauļuks 51

Un citiem atbildi nevari pateikt?
2007. gada 18. martā, 11:56Peecis

vo vo!pasaki
2007. gada 25. martā, 19:20milanchix
vai varat atbildet uz jautajumu:Ja tieši pirms mēneša bija ‘vasaris’ un tieši pēc mēneša būs ‘balandis’, tad pēc pusgada būs:Sausis
Liepa
Rugsējis
Lapkritis
2007. gada 14. martā, 14:47georgijs lebedevs
* Atbildes un piebildes ->

Ak kā man patika kādreiz braukājot pa Lietuvu lasīt , ka Spalim atkal kārtējā jubileja pienākusi ;)

Mēnešu nosaukumi tie ir Lietuviešu valodā:


Lietuviešu Senies Patreiz
Latviešu Latvijā
nosaukumi lietotie nosaukumi

Sausis Ziemas mēnesis Janvāris
Vasaris Sveču mēnesis Februāris
Kovas Sērsnu mēnesis Marts
Balandis Sulu mēnesis Aprīlis
Gegužė Lapu mēnesis Maijs
Birželis Ziedu mēnesis Jūnijs
Liepa Liepu mēnesis Jūlijs
Rugjūtis Rudzu mēnesis Augusts
Rugsėjis Silu mēnesis Septembris
Spalis Zemliku mēnesis Oktobris
Lapkritis Sala mēnesis Novembris
Gruodis Vilku mēnesis Decembris

P.S. Ja Tu nezini, kas ir spalītis, izlasi šeit:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/veltnhtaarpi/#v13

2007. gada 14. martā, 18:22Zirneklītis

ak re kaa tas ir!
2007. gada 25. martā, 19:19milanchix

I didn't now it before... =)
2007. gada 16. oktobrī, 18:48Anny

*pašreiz Latvijā lietotie nosaukumi.
*pateicos par informāciju.
2008. gada 22. martā, 2:20abc

paldies par meenessu nosaukumiem
2009. gada 3. oktobrī, 17:28vk
Turpinājums šeit -» ...
kaa sauc augus kuriem nav Vadaudu?
Kaa sauc paparžu pirmdīgli?
2007. gada 13. martā, 21:36Nauris
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

suunaam nav vadaudu!papardeem gan ir!par pirmdigliem gan nezinu
2007. gada 25. martā, 19:18milanchix
Man vaig zivs skeletu!! Zoologija!!!
2007. gada 13. martā, 19:26S.P.
* Atbildes un piebildes ->

Pagaidi, kamēr paliek mazliet siltāks, tad nopērc /nomakšķerē zivi, novāri, aiznes uz mežu, sameklē skudrupūzni, noliec to blakām. Cerams ka skudras tev attīrīs zivs skeletu no miesas.
2007. gada 14. martā, 18:28Zirneklītis

Ievietots izlabots un papildināts „Biežāk sastopamie ķērpji tiem raksturīgos biotopos”
2007. gada 13. martā, 9:57Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/kerpju_pasaule/
Atbildes un piebildes ->
Sveiki Arvīda kungs!
Runājot par tām sēņu vabolēm,mani interesē tās sugas ,kas barojas ar augļķermeņiem.Man vispār vajadzīgs šo sugu apraksts....
2007. gada 12. martā, 20:47Martiness
Atbildes un piebildes ->
KĀ SAUC PUTNUS,KAS ZIEMĀ NEAIZLIDO ,BET ZIEMO lATVIJĀ
2007. gada 11. martā, 19:56VITA EGLĪTE
* Atbildes un piebildes ->

Tie putni, kas šeit ligzdo un ziemu šeit paliek ir nometnieki. To, vai putns ir vai nav nometnieks, nosaka netikai putna suga, bet arī putna vecums, dzimums, laika apstākļi un barības pieejamība. Daži piemēri. Parasti meža pīles Latvijā ir gājputni, bet tās, kas pluņčājas pa Rīgas kanālu, ir kļuvušas par nometniecēm. No Latvijas gavenokārt aizceļo lielās zīles jaunuļi un mātītes, bet tēviņi paliek.
2007. gada 12. martā, 9:14Zirneklītis

Par sliņķiem viņus sauc!
2007. gada 12. martā, 14:09Ģederts

Tie ir mājputni.
2007. gada 13. martā, 7:34Pēterītis
vai jūs lūdzu varētu pateikt cik gadus dzīvo vārna?=)
2007. gada 11. martā, 11:23kristīne
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 12. martā, 9:48Zirneklītis

varna var nodzivot vismaz 8 gadus pec skola macita ir ari varna kas var nodzivot 10gaus bet tas ir retums var ari mazak!
2010. gada 7. decembrī, 19:17agija
eguciss4 at inbox.lv
2007. gada 10. martā, 8:08Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
lūdzu pasakiet kas ir sēgsēkļi?man ļoti noderēs jeb kura informācija par šo vārdu!lūdzu palīdziet!
2007. gada 8. martā, 17:25baiba
* Atbildes un piebildes ->

Sēklaugus (Spermatophyta) iedala kailsēkļos (Pinophyta) un segsēkļos (ziedaugos) (Magnoliophyta).
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/saturs.shtml
2007. gada 9. martā, 13:07Zirneklītis

taatad:
segseklus sauc ari par ziedaugiem.vairaak nekaa puse no pasaulee zinaamajaam auga sugaam ir segseekli-apm. 300 tukst.sugu.Un visiem ir kopiiga paziime zieds!no zieda veidojas augli un seeklas.taapeec arii segseeklus sauc par ziedaugiem.Segseekli ir gan lakstaugi gan koki, gan krumi,liaanas.tie var buut gan viengadiigi gan divgadiigi gan daudzgadiigi.dziives ilgums var buut no 2nedelam liidz tuukstosiem gadu!!!
Tiem ir labi attiistiiti visi auga organi.
Peec uzbuuves stumbri ir koksnaini un lakstaini.tapeec arii sauc par kokaugiem vai lakstaugiem.stumbrus iedalot peec augsanas veida un virziena tie ir staavi,vijigi, kaapeleejosi, staavi sazaroti, pacili un loznaajosi.
zieds ir segseeklu vairosanaas orgaans.
Gametofiits beidz eksisteet kopaa ar olsunas apauglosanos.
segseeklu loma ir milziiga un gruuti noveerteejama.ziedaugi paliidz uztureet skaabekla saturu atmosfeera,galvenais paartikas avots u.c
2007. gada 25. martā, 19:11milanchix
Zemesgliemeži - tie ir tie paši sauszemes gliemeži vai atsevišķa suga?
2007. gada 8. martā, 13:46Ginta
* Atbildes un piebildes ->

Ir gan tie paši. Vārds sauszeme nevienam gliemezim tā īsti nepiestāv, jo gliemeži mīl mitru zemi nevis sausu. Sauszeme drīzāk būtu lietojams, lai pretstatītu šos gliemežus ūdenī mītošiem gliemežiem. Valodnieki parasti iesaka censties saīsināt nosaukumus, tātad runa ir par gliemežiem, kuri dzīvo uz zemes nevis ūdenī, cenzdamies izvēlēties gan mitrākas, gan vidēji mitras vietas, gan nosacīti mitras vietas ūdenskrātuvju krastos.
2007. gada 8. martā, 14:05Mudīte
Lūdzu uzrakstiet kaut ko par platlapju mežiem...
2007. gada 7. martā, 22:33Kristīna
Atbildes un piebildes ->
Man ir 10 gadu vecs, no sēkliņas izaudzēts, apelsīna kociņš. Šoziem viņam nezkāpēc nobira visas lapas.Zari liekas sausi.Bet ir dzīvības pazīmes pie pamatnes. Kā glābt ??!!
2007. gada 7. martā, 16:02Dace
Atbildes un piebildes ->
kāpēc papardēm nav ziedu?
2007. gada 7. martā, 13:58liene
* Atbildes un piebildes ->

paparzaugu sen4i ir bijushi milzu koki!!
2007. gada 25. martā, 18:53milanchix

Vienreiz gadā jau ir ;)

Papardes nav ziedaugi, tās vairojas ar sporām. Ja Milanchix ar milzu kokiem domā kokveida papardes, tad viņam tik daudz taisnības, ka, tiešām, bija reiz kokveida paparžu audzes uz Zemes biezu biezās, bet tas nu gan nenosaka, vai kādam augam ir vai nav ziedi. Siltajās zemēs kokveida papardes ir izdzīvojušas līdz mūsdienām.

2007. gada 2. aprīlī, 13:04Zirneklītis
kas ir daugavas lilija? kā tā izskatās?
2007. gada 7. martā, 13:45Ilze
* Atbildes un piebildes ->

Martagonlilija (Daugavas lilija) (Lilium martagon) ir Latvijā vienīgā savvaļā sastopamā liliju suga:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&b=Lilium_martagon&k=Seklaugi/liliju/&M=1
2007. gada 4. maijā, 0:21Zirneklītis
kādi ir liliju selekcujas darba posmi?
2007. gada 7. martā, 13:42Ilzux
Atbildes un piebildes ->
minu krustvārdu mīlu un man prasa tauriņzīžu dzimtas augus nekas vairāk nav paskaidrots vārds sastāv no 7 burtiem un beidzaser burtiem(_ _ _ _ ī _ as) lūdz palīdziet
2007. gada 7. martā, 12:13silvija
Atbildes un piebildes ->
kas ir muskuss?
2007. gada 7. martā, 12:06silvija
* Atbildes un piebildes ->

Labdien Silvija!
Muskuss ir garšviela no muskusrieksta.
2009. gada 13. februārī, 10:33Aigars

Ne tikai ;) :
„muskuss (mošuss) [lat. muscus] ir sarežģīta sastāva smaržviela, ko iegūst no augiem un dažu dzīvnieku (muskusbriežu, muskusvērša) sēkliniekiem, arī ķīmiskā ceļā.”
Zinatnes un Tehnoloģijas vārdnīca, Norden AB, 2001.
2009. gada 13. februārī, 13:36Zirneklītis

un ir nevis mošusrieksts, bet muskatrieksts.
2009. gada 13. februārī, 13:42es

Aigars, droši vien, pajokojās. No muskatrieksta (Myristica fragrans) neiegūst muskusu, bet gan izmanto kā garšvielu. Angliski šo augu sauc par nutmeg. Muskusu angliski sauc par musk.
2009. gada 13. februārī, 14:09Zirneklītis
kādi augi mežā aug ziemaa??? un kaapeec augi ziemaa neaug?
2007. gada 6. martā, 18:09tiina
* Atbildes un piebildes ->

Tad ko tad tie augi tur dara - aug vai neaug? Ar otro jautājumu Tu noliedz pati savu pirmo jautājumu :( .
2007. gada 6. martā, 18:20Zirneklītis

Nu redz', TIINA pirmajā gadījumā ar "aug" saprot "ir sastopami", "ir redzami", bet otrajā gadījumā - tiešām "aug", t.i., kāpēc tie neaug lielāki. Es teiktu, ka ziemā mežā "aug" tie paši augi, kas vasarā, bet "neaug" viņi tāpēc, ka nav piemēroti apstākļi. Tie ir miera periodā.
2007. gada 6. martā, 20:10Ģederts

ja ar "aug ziemā" domāts "ir",
tad ziemā ir daudzgadīgie augi. no tiem "redzamākie" ir kokaugi, sūnas utt.
2007. gada 6. martā, 20:22Vija

Nu, mežā viengadīgie augi jau vispār nav īpaši pamanāmi...
(Tas augstāk bez paraksta bija mans arī)
2007. gada 7. martā, 7:26Ģederts
Sveiki!
Kādas mikroskopiskās, Indīgās un cepurīšu sēnes ir sastopamas Latvijā?
Paldies!!
2007. gada 6. martā, 17:33Kristīne
* Atbildes un piebildes ->

Cepurīšu sēnes var būt un var nebūt indīgas, tāpat mikroskopiskās. Tad kas tevi interesē – indīgas cepurīšu sēnes, jebšu mikroskopiskas indīgas cepurīšu sēnes ;)

Par sēnēm var palasīties šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/

2007. gada 6. martā, 18:24Zirneklītis

Cepurīšu sēnes (bet ne pilnīgi visas, kas pēdējos gados konstatētas Latvijā): http://miko.ldm.gov.lv/Senu_latviskie_nosaukumi.htm
Indīgas makroskopiskās sēnes (ne visas): http://www.liis.lv/indigie/senes_saturs.htm
Par mikroskopiskām un makroskopiskām sēnēm - tas ir tikai ļoti nosacīts jēdziens. Tā sēnes nopietni netiek iedalītas.
Indīgas mikroskopiskas sēnes, iespējams, ir ļoti daudz (nezinu, vai kāds tās visas ir licis uz zoba =)) !
2007. gada 10. martā, 22:33Zanda
gribētu,lai dārzā aug ēdamas sēnes-ko man darīt?
vēl'-manā dārzā ir daudz skudras un kurmju rakumi-kā no tiem atbrīvoties?
2007. gada 6. martā, 16:30dzintra
* Atbildes un piebildes ->

Tur, kur gribi lai aug ēdamas sēnes, neber minerālmēslus. Un lai tuvumā nav autoceļi, vai kādas citas piesārņotas vietas.
Ja vēlies audzēt dažādu sugu bekas, tad Tava dārza teritorijā jābūt atbilstošiem kokiem, kas veidotu simbiozi jeb mikorizu ar to beku sugu, ko vēlies audzēt.
Egļu baravikas (Boletus edulis) - eglēm,
Dažādas bērzubekas (Leccinum spp.) - bērziem,
Parastās sviestabekas (Suillus luteus)- priedēm, eglēm,
Graudainās sviestabekas (Suillus granulatus) - priedēm,
Parastās apšubekas (Leccinum aurantiacum) - apsēm,
Dzeltenbrūnās apšubekas (Leccinum versipelle) - bērziem, eglēm,
utt.
Var audzēt arī dažādas ēdamas atmatenes jeb šampinjonus, kurām nav nepieciešami koki, bet gan komposts, kā tīruma atmateni (Agaricus arvensis) un lauka atmateni (Agaricus campestris). Tad vēl var audzēt tādas sēnes kā celmenes, kuras gan ir labi jāpazīst, jo savvaļā aug arī indīgas sēnes uz celmiem. Labas ir parastās celmenes (Armillaria mellea), neīstās celmenes jeb mainīgās pacelmenes (Kuehneromyces mutabilis), kā arī var audzēt veikalā nopērkamās austersēnes jeb austeru sānauses (Pleurotus ostreatus).
Neiesaku audzēt bisītes jeb murķeļus (Gyromitra spp.), jo tās tomēr ir indīgas, lai gan tautā par spīti iecienītas.
Kā audzēt?
Vecas, nobriedušas sēnes aplej ar lietusūdeni, ļauj nostāvēties, tad šķidrumu nokāš, lai tajā nokļūtu sēņu sporas (tās atrodas sēņu stobriņos vai lapiņās). Uzirdina augsni (mikorizas sēnēm - koka tuvumā)un tad ielej bedrītē ūdeni ar sēņu sporām (kuras ar neapbruņotu aci nesaskatīsi). Uztraus virsū nedaudz augsnes un zemsedzi, ik pa laikam nedaudz aplej, ja ir sauss, bet ne ļoti!
Sēnes, kas aug uz celmiem. Paņem vecu koka bluķi, dažas dienas paturi dīķī, izvelc ārā, izurb caurumus bluķī, ielej sporas vai iestūķē jau izaudzēto (to var nopirkt austersēņu gadījumā) micēliju, aiztaisi ciet caurumus, turi visu laiku bluķi mitru, neļauj dikti izžūt, ja tas ir jauns. Gaidi ražu (visdrīzāk nākamajā gadā vai mazliet ilgāk).
Par kurmjiem un skudrām prasi padomu dzīvnieku sadaļā, šeit ir sēņu lietas!
2007. gada 10. martā, 22:18Zanda
labdien:) mani sauc liene... man ir 10 gadi un man maajaas ir zakkis ko mees atradaam divainaa veidaa!!! kaadu riitu es ar manu teeti gaajaam uz massiinu lai brauktu uz skolu un araa bija burriitis un tupeeja zakkiitis tam blakus! mees vinnu panneemaaam, aizvedaam pie aarsta. mees smeerejam vinnjam ziedes! tagat vinnjsss ir vesels. gribeeju jautaat- kaa var noteikt kaads peec sskkiirnes vviinnjss ir? luudzu atbildiet!un kaa tos kopt?
2007. gada 5. martā, 18:39Liene
* Atbildes un piebildes ->

Domāju, ka Tev ir trusis nevis zaķis. Tie ir dažādi dzīvnieki. Trušu šķirnes var apskatīties šeit:
http://www.skirnestrusis.lv/skirnes.html
2007. gada 5. martā, 20:35Zirneklītis

Par trušu kopšanu var palasīties šeit:
http://www.petnet.lv/dino/trushi00.html
2007. gada 5. martā, 20:41Zirneklītis

You Have a great web site!
2007. gada 3. maijā, 7:53yahoobot
http://Axelrrl@gmail.com

You Have a great web site!
2007. gada 3. maijā, 7:53yahoobot
http://Axelrrl@gmail.com
Varat man lūdzu izpalīdzēt?
Man vajaga domu karti par abinieku nozīmi dabā un cilvēku dzīvē.
Piem: Vardes: izķer kaitēkļus, lieto uztrurā u.tt.
Lūdzu palīdzat man papildināt, kāds labums ir no vardēm, krupjiem un pārējiem abiniekiem!
2007. gada 5. martā, 17:55Kristīne Eglīte
* Atbildes un piebildes ->

Tiek apgalvots, ka 100 vardes uz vienu hektāru aramzemes vasaras periodā iznīcina vairāk nekā 100 000 kaitēkļus. Ar abinieku olām un kurkuļiem barojas dažādas zivisun ūdensputni. Abinieki ir arī ūdeļu, sesku un ūderu barība. Salamandras un varžu kājiņas lieto pārtikā. ASV audzē vēršvardes, kuru kājiņas ēd cilvēks, bet pārējo izmanto lopbarībai. Vardes un aksolotus izmanto laboratoriskos pētījumos. Zaļās vardes ēd zivju mazuļus, kaitējot dīķsaimniecībām. Abinieki ir dažu parazītisko tārpu starpsaimnieki, ar kuriem invadējas putni un kažokzvēri.
2007. gada 12. martā, 8:48Meringija

Hi, nice site!
2007. gada 3. maijā, 7:52yahoobot
http://Axelwdb@gmail.com
2007. gada 5. martā, 11:48Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
Sveiki, man vajadzetu kadu 7 udensputnu aprakstus - bildes nevajag :( Ludzu palidziet atrast
2007. gada 4. martā, 18:41Mittz
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 5. martā, 7:28Zirneklītis
Kopā ar Dabas muzeju un citiem labvēļiem, ir izsludināts lietišķās mākslas konkursiņš, kur "jāuztaisa" kāds Latvijas taurenis vai margrietiņas. Konkursa nolikumu meklēt http://www.ikauseklis.lv
2007. gada 3. martā, 17:40Dace
* Atbildes un piebildes ->

Ņemot vērā, ka nolikums tur tiešām jāmeklē un nav viņš pieejams kā HTML dokuments, atļāvos šeit ievietot nolikumu kopsavilkumu. Pilns tekstu, kurā ir virāk izskaidrots par darbu noformēšanu, skatiet Bērnu un jauniešu centrs «IK Auseklis» mājas lapā.

Rīgas pilsētas Lietišķās mākslas konkurss „Daba mums apkārt. Pļava 2.”


Konkursa mērķis:

Ieinteresēt bērnus un skolēnus izzināt un pētīt dabu, vienlaicīgi veidojot saudzīgu attieksmi pret to.

Tēma – Latvijā sastopamie taureņi un pļavu puķes – margrietiņas.

Konkursa uzdevumi:

  • Sekmēt bērnu un jauniešu interesi par apkārtējo vidi.
  • Sekmēt bērnu un jauniešu interesi par floru un faunu Latvijas pļavās.
  • Veicināt bērnu un jauniešu saudzīgu attieksmi pret pļavā mītošo dzīvo radību, īpaši pavasarī – kūlas dedzināšanas laikā!!
  • Rosināt bērnus un jauniešus veidot radošus darbus – attēlojot apkārtējo vidi „ļoti lielā palielinājumā”.

Konkursa organizācija:

BJC „IK Auseklis”, sadarbībā ar Latvijas Leļļu teātri, Latvijas Dabas muzeju, Rīgas zoodārzu, Latvijas Zaļais punktu, Radošo darbu galeriju un Rīgas 100.vidusskolu.

Konkursa dalībnieki:

Rīgas pilsētas skolu, pirmskolu un interešu izglītības iestāžu audzēkņi.

Konkursa norise:

Bērni un jaunieši apmeklē Latvijas Dabas muzeju, pēta literatūru un citus pieejamos materiālus, par Latvijas pļavu floru un faunu, īpašu uzmanību pievēršot taureņiem un margrietiņām. Iesakām apmeklēt interneta adresi
http.://latvijas.daba.lv/dzīvnieki/posmkaaji/kukainhi/taurinhi.

Kopā ar pedagogu vai pedagoga klātbūtnē, konkursa dalībnieki veido (vēlams telpisku) „objektu” – margrietiņas un Latvijā sastopamos taureņus „ļoti lielā palielinājumā” jebkurā materiālā (no koka, metāla, māla, u.c. materiāliem, var izmantot arī otreizējās pārstrādes materiālus) vai tos „attēlojot” jebkurā tekstiltehnikā (šujot, izšujot, aplicējot, tamborējot, adot, batikojot, zīmējot uz zīda, tekstilmozaikā, filcējot, un citās modernajās tehnikās).

Darbus iesniedz 27.martā Latvijas Leļļu teātrī no plkst. 16.00 līdz 19.00.

Darbu vērtēšana un izstādes iekārtošana līdz 30.martam.

Izstādes atklāšana 4.aprīlī plkst.16.00.

Izstāde ilgst līdz 30. aprīlim, kad darbi jāizņem no plkst. 17.00 līdz 19.00.

Konkursa izvērtēšna:

  • 3 (6) vietas pirmsskolas vecumposmā (5 līdz 7gadiem);
  • 3 (6) vietas sākumskolas vecumposmā (7 līdz 11 gadiem);
  • 3 (6) vietas pamatskolas vecumposmā (12 līdz 16 gadiem);
  • 3 (6) vietas vidusskolas vecumposmā un jauniešiem (17 līdz 21 gadiem).

Konkursa vērtēšnas kritēriji:

  • Margrietiņas vai Latvijas taureņa „pietuvinātākā” kopija.
  • „Objekta” vai „attēlojuma” ideja un realizācija.
  • Rokdarbu tehnikas sarežģītības pakāpe un/vai kvalitāte.

Konkursa darbu iesniegšanas kārtība:

Darbus iesniedz Rīgas pilsētas skolu, pirmskolu vai interešu izglītības iestāžu pedagogi, audzēkņi vai viņu vecāki 27.martā Latvijas Leļļu teātrī no plkst. 16.00 līdz 19.00.

2007. gada 5. martā, 9:48Zirneklītis
http://www.ikauseklis.lv/ika.htm
Kada nozime auga dzive ir vasas parveidnem?
2007. gada 3. martā, 13:14Elina
* Atbildes un piebildes ->

Liela, dažiem augiem pat ļoti liela.
2007. gada 6. martā, 17:18Niekalbis
Februārī man uzdāvināja orhideju 'Starclass nobile', tā skaisti ziedēja, bet nu jau skaistums ir beidzies... nekur i-netā nespēju rast info par šī kaprīzā zieda kopšanu- kā laistīt, mēslot, pārstādīt...būšu pateicīga par jebkādu info... =)
2007. gada 2. martā, 20:07Dace
dace_petersone at yahoo.com
* Atbildes un piebildes ->

Vāji meklējāt... Es atradu 365 lapas. Viena krieviski, ar linkiem utt.:
http://flowers.bitrix.ru/forum/read.php?FID=14&TID=26731&PAGEN_1=1
Par orhidejām vispār ir vēl viens liels forums:
http://www.flowersweb.info/forum/list.php?PAGEN_1=1&FID=14#nav_start
Saprotu tā, ka pārstādīšana NAV ieteicama, jo nepieciešams īpašs substrāts
(nevis augsne).
2007. gada 2. martā, 21:05Ģederts

Labdien! Liels paldies par palīdzību! =)
2007. gada 14. martā, 20:35Dace
kā sauc organismu kura dzīvībai nepieciešams nesaistīts skābeklis?
2007. gada 2. martā, 11:50silvija
* Atbildes un piebildes ->

Skābeklis (O2) nepieciešams aerobajiem organismiem.
2007. gada 2. martā, 11:55V.

Īsti nesaprotu šo jautājumu... Vai tad kādiem organismiem nepieciešams
"saistītais" skābeklis, tas ir, pretstatā atmosfērā esošajam brīvajam skābeklim? Ja
ir runa par skābekļa atkarību, tad tādi organismi, kuriem tas nepieciešams
(pielāgojušies dzīvei skābekļa atmosfērā) ir AEORBI. Pretstatā anaerobiem,
kuriem nevajag skābekli vai tas ir pat kaitīgs.
2007. gada 2. martā, 11:56Ģederts

A E R O B I
protams
2007. gada 2. martā, 16:26Ģederts
Kad es varēšu redzēt attēlus ar dzīvniekiem utt.
2007. gada 1. martā, 15:58Dainis
dainism at mits.lv
Atbildes un piebildes ->
kur vareetu sameklēt par indīgo augu sastāvu? plz =)
2007. gada 1. martā, 14:19katy
* Atbildes un piebildes ->

Kornela Universitātes mājas lapa:
http://www.ansci.cornell.edu/plants/
Tur ir arī norādes uz citām lapām. bet vispār jau indīgajiem augiem sastāvs ir
tāds pats, kā neindīgajiem, atšķirība ir tikai tajā, ka ir daži savienojumi, kuri ir
indīgi...
=)
2007. gada 2. martā, 7:56Ģederts
Kādi ir ievērojamākie liliju selekcionāri Latvijā,
kādi ir viņu panākumi,
kādi ir liliju selekcijas darba posmi,
cik gadu jāvelta selekcijas darbam,lai iegūtu jaunu šķirni.
Paldies par atbildēm.
2007. gada 1. martā, 8:44Reinis
* Atbildes un piebildes ->

Sīpolpuķu un gladiolu selekcijā Latvijas privātajiem selekcionāriem šodien ir lieli starptautiski panākumi. Vēsturiski visslavenākās ir Viktora Orehova lilijas ‘Saule’ un Latgales hibrīdi.
Jāpiemin mūsdienu liliju selekcionāri Jānis Vasarietis (Āzijas lilijas), Andris Krūmiņš (Tango grupa), Antra Balode (‘Sonora’), Egons Fridrihsons (‘Mežotnes Zaļziede’), Dēzija Šķimele, Ivars Zilgalvis (trompešlilijas) u.c.
Jaunas šķirnes izveidei un apstiprināšanai nepieciešami aptuveni 10 gadi.
2007. gada 1. martā, 9:11Meringija

Kādā veidā selekcionāri var iegūt jaunu šķirni visādiem augiem?
2007. gada 25. martā, 21:50Evija
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSS RSS
Pieteiktie notikumi -> RSS RSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Citu mēnešu ieraksti

[2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]

/

Lapa veidota ar Viesu grāmata 7.00.01. [(C) 2014.03.26./12:06 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------